Reklāmraksts: 5 novecojuši finanšu padomi

1. Tu vari paļauties uz sava vīra finansiālo atbalstu

Šķiet, vēl nesen visām jaunajām sievietēm ieteica paļauties uz savu vīru finansiālo atbalstu mūža garumā. Diemžēl šis padoms nu ir kļuvis par nekam nederīgu, pateicoties neskaitāmām šķiršanās pieredzēm un daudziem citiem faktoriem vairāku gadu garumā. Arī jūs noteikti zināt ne vienu vien cilvēku, kas ir zaudējis pilnīgi visu vai ir bijis spiests savu dzīvi sākt pilnīgi no jauna, jo pēc vairākiem laulībā pavadītiem gadiem ir piedzīvojis šķiršanos, laulātā nāvi vai kādus citus nepatīkamus notikumus, ko nebija iespējams novērst. Par nelaimi vēl aizvien ir daudz jaunu sieviešu, kas klausa šim padomam, neskatoties uz to, ka laiki un attieksme pret šo jautājumu ir mainījusies. Neviens no mums nav pasargāts no nāves, invaliditātes, šķiršanās vai atlaišanas no darba. Jāpiemin, ka, piemēram, paliekot vienam, jūs varat ne vien palikt pie "sasistas siles", bet arī vēl gadiem ilgi maksāt otra kredītu. Labākajā gadījumā tas ir ātrais kredīts vai patēriņa kredīts, bet ļaunākajā gadījumā tas var būt arī auto kredīts vai hipotekārais kredīts.

2. Atrodi labu darbavietu un strādā tur līdz pensijai

Tiesa, ka lielākā daļa vecāko paaudžu cilvēku strādāja vienā un tajā pašā darbavietā 20, 30 vai pat 40 gadus no vietas, bet pēc tam veiksmīgi devās pensijā. Mūsdienās tik ilglaicīgas darba attiecības ir neizdevīgas, skatoties gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja viedokļa. Dēļ arvien pieaugošās mobilitātes, pastāvīgā pieprasījuma pēc jauniem darbiniekiem un mūsdienu uzņēmumu attīstības koncepcijas vairs nav iespējams visu mūžu nostrādāt vienā uzņēmumā. Vienkāršiem vārdiem runājot, ikviens darba ņēmējs vēlas iegūt pēc iespējas daudzveidīgāku darba pieredzi, bet ikviens darba ņēmējs vēlas iegūt arvien jaunus un kompetentus darbiniekus, kas palīdzētu tā uzņēmumam attīstīties un pilnveidoties.

3. Pēc vidusskolas absolvēšanas uzreiz stājies augstskolā

Vēl tikai pārdesmit gadus atpakaļ tika uzskatīts, ka, lai iegūtu labu darbu un dzīvē kaut ko sasniegtu, uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas ir jāstudē augstskolā. Studijas augstskolā, iespējams, tika uzskatītas par neatņemamu dzīves posmu tādēļ, ka tika uzskatīts, ka bez augstākās izglītības gluži vienkārši nav iespējams iegūt labu darbu. Savulaik šis solis bija neapspriežams - tas bija pašsaprotami, ka pēc vidusskolas ir jāstājas augstskolā. Lieki piebilst, ka mūsdienās šī situācija ir krietni pamainījusies. Ja skolnieks uzreiz pēc vidusskolas uzsāk studijas augstskolā, tas nereti cieš neveiksmi - studijas neskaidro vēlmju un nākotnes redzējuma dēļ tiek pamestas, bet studiju kredīts jāmaksā vēl vairākus gadus. Jāpiemin, ka arī darba devēji augstāk vērtē nevis izglītības līmeni, bet gan darba pieredzi.

4. Vienmēr norēķinies ar skaidru naudu, nevis ar karti, jo tā ir drošāk

Vēl nesen visiem tika ieteikts iespēju robežās norēķināties ar skaidru naudu, jo norēķini ar debetkartēm un kredītkartēm netika uzskatīti par drošiem un uzticamiem. Šī neuzticēšanās elektroniskajām norēķinu kartēm, iespējams, ir izskaidrojama ar to, ka vēl nesen šīs kartes bija jaunums, bet, kā zināms, cilvēki pret visiem jaunumiem izturas ar piesardzību un skepsi. Protams, mūsdienās šī situācija ir diametrāli mainījusies - elektroniskās norēķinu kartes tiek uzskatītas ne vien par drošāku, bet arī par ērtāku norēķinu līdzekli nekā skaidra nauda. Šodien vien retajam nav bankas kartes, un vienlīdz liels norēķinu skaits tiek veikts tieši ar maksājumu kartēm. Debetkaršu un kredītkaršu popularitāte ir pieaugusi arī pateicoties internetam - arvien vairāk cilvēku dod priekšroku interneta veikaliem un citiem iepirkšanās portāliem. Tāpat bankas karte un konts ir nepieciešams arī internetbankas lietošanai un aizdevumu saņemšanai, piemēram, lai kontā varētu tikt ieskaitīti ātrie kredīti vai kādi citi aizdevumi.

5. Centies nekad nerunāt par naudu

Nav jālūkojas tālā pagātnē, lai atcerētos, ka mums tika stāstīts, ka runāt par naudu ir nepieklājīgi. Daudzi, sekojot šim padomam, vienmēr izvairījās no sarunām par naudu, cenām, algām un citiem finanšu jautājumiem, pat ja vēlējās kaut ko vairāk uzzināt par to vai citu jautājumu. Jāatzīst, ka šādi tika palaistas garām un tā arī nekad netika uzzinātas daudzas, dzīvē noderīgas lietas. Vienu vārdu sakot, nerunāšana par naudu maksāja naudu - kā gan jūs varētu zināt, kā būtu pareizi rīkoties ar naudu, ja jūs par to neko nezinātu? Lieki piebilst, ka neziņas dēļ nereti tika pieļautas būtiskas finanšu kļūdas, kas maksāja lielu naudu. Daudzi visus būtiskos jautājumus - kā veidot budžetu, kā pārvaldīt finanses, kā investēt - uzzināja tikai no savas pieredzes, nevis uzzināja no kādiem informācijas avotiem. Mums šajā ziņā ir paveicies, jo šodien ikvienam no mums ir pieejama daudzveidīga informācija par dažādiem finanšu jautājumiem, kas ļauj saprast, kas būtu pareizi un kas būtu nepareizi, vēl pirms šīs kļūdas tiek pieļautas.