VMK vēstule Ventspils novada domei

Ventspils novada domes priekšsēdētājam Aivaram Muceniekam, Latvijas Pašvaldību Savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim.

Biedrības "Ventspils Makšķernieku klubs" iesniegums.
Biedrība "Ventspils Makšķernieku klubs", izstrādājot Ventspils novada zivju resursu agentūras modeli, pievērsās Usmas ezera problēmām. Taču pati biedrība kā neliels, sabiedrisks veidojums nav domāts ezera apsaimniekošanai, kā arī neplāno ar to nodarboties, jo uzskata atsevišķu ūdeņu dalīšanu starp interesentiem par bezperspektīvu. Uz savas ādas secinājām, ka projektu rakstīšana šajā jomā neļauj uzturēt biedrības darbību profesionālā līmenī, atliek hobijs un cerības uz novada pašvaldību, kā arīvalsti.

Lai racionālāk izmantotu biedrības resursus, mēs vēlētos gūt priekšstatu par Jūsu skatījumu uz šādiem stratēgiskiem jautājumiem:

1. Novada ūdeņu attīstība un daudzveidības saglabāšana. Mums novadā ir plašs Ventas posms, ir Irbe un Rinda, un Užava kā populāra negelālas taimiņu ieguves vieta. Mums ir Usmas ezers kā Latvijas mēroga atpūtas centrs un Puzes ezera sistēma, mums ir Ances apkaimes mazo ezeru sistēma un Stende, foreļupes Ostupe, Vēždūka un citas, mums ir karpu makšķernieku kādreiz iecienītais Kāžezers, kur konfIiktē karpu ķērāji ar nelegāliem zemūdens medniekiem. Mums ir gara jūras piekraste ar diviem dabas liegumiem un vāji vadāma satiksmes plūsma plekstu ķeršanas sezonā.

Mūsu nākotnes redzējums ir novada agentūras izveide, kas piesaista projektu naudu novada ūdeņiem centralizēti, cenšoties panākt ūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, to finansējot ar novada līmeņa licenču ieviešanu vai arī finansēšanu caur divu līmeņu makšķerēšanas kartēm kā piemēram, Norvēgijā (jautājums risināms valsts līmenī). Vērts arī padomāt, vai agentūra darbojas tikai ar ūdeņiem vai arī ar vidi kopumā, strādājot arī ar kāpu aizsardzību u.c. novadam būtiskām vides tēmām. Tāda ir mūsu nākotnes vīzija, mēs to spējam definēt. Kāda ir jūsējā?

2. Valsts un pašvaldību lomas ūideņu apsaimniekošanā. Esam dzirdējuši viedokli, ka pašvaldības neesot labs saimnieks. Tajā pat laikā Alūksnes un Jaunalūksnes agentūra AUA sekmīgi darbojas kopš 2002. gada, Krustpils pašvaldība tikko pārņem Baļotes ezeru no nelielas biedrības. Stagnē daudzas nelielas licencētās vietas Latvijā, maksājot Zivju fondā, bet neieņemot pietiekami līdzekļu attīstībai, pat Usmas ienākumi nav lieii, salīdzinot ar attīstības vajadzībām. Tikmēr turpinās diskusija starp VVD un VARAM par tēmu — kontroles funkciju uzticēšana pašvaldībām. (http://www.copeslietas.lvisiteizinas/1931-vvd-velas-pasvaldibam-nodot-zvejas-kontroles-funkciju-thtm)

Kā jūs no savas puses vērtējat šos valstī notiekošos procesus? (Nav skaidrs, kas vispār notiks? Vajag pagaidīt, kas no tā sanāks citiem?) Kādas pašlaik ir novada iespējas apsaimniekot savus ūdeņus? Kāds procents no novada zivju fonda atgriežas "atpakaļ" ūdeņos, kādiem mērķiem tiek izmantots?

3. Konkrēti Usmas problēmas. Vēlāmies piefiksēt, kas mūs kā makšķerniekus uztrauc Usmas ezerā visvairāk:

* Zivju resursu stāvoklis, jo lomi pasliktinās. Nav runa par vaimanāšanu, bet gan par Latvijas čempionāta 2015 rezultātu salīdzinājumu ar citiem posmiem — zivju vidējais izmērs ir mazāks, kas var liecināt par pārzveju.

* Ezerā ir ieviesta licencētā makšķerēšana, bet nav tik vienkārši nopirkt licenci un atrast informāciju, ko drīkst, ko nē, salīdzinot ar citiem lielajiem ezeriem. Turklāt, nonākot pie ezera, atkal jāsāk maksāt, ja vajadzīga laivas ielaišana, un izrādās, ka līdzšinējais licencētās makšķerēšanas organizētājs jau sen ir varējis ar novada atbalstu šādu vietu izveidot.

* Novada apmaksāts ezera kontrolētājs pats nodarbojas ar zveju, kas atgādina interešu konfliktu.

* Vai tiešām nozvejas apjoms, salīdzinot ar citiem ezeriem, ir zinātniski pamatots? (Burtniekā zvejo 5 reiz mazāk atļauto tīklu (2500 m Burtniekā, 13 500 reāli izņemtais limits Usmā), bet oficiālā nozveja ir tikai nedaudz mazāka. Tas uztrauc makšķerniekus — vai tad zivju būtu piecreiz mazāk, jeb varbūt viss nav kārtībā ar zvejas uzskaiti? * Kluba veiktajā reidā pērn ezerā atradām zilaļģes, vēl nemācējām pareizi reaģēt, palika jautājums — vai zinām, kā rīkoties dažādos gadījumos uz ezera, kā arī—vai ezera bioloģiskā kvalitāte nav sākusi samazināties no atpūtnieku un atpūtas namu slodzes, vai nostāsti par "mirušajiem sēkliem", "aļģu pārpilnajiem dzijumiem" ir tikai leģendas.

Mūsuprāt, Usmā būtu jāsāk ar zivju resursu un ezera bioloģiskā stāvokļa pētījumu, vispirms noskaidrojot, cik ilgi ezers var pastāvēt ar esošo noslodzi, kas būtu jāmaina vai jāsamazina, lai ezera izmantošana kļūtu ilgtspējīgāka. Vēlams piesaistīt neatkarīgus pētniekus, kuri nav atkarīgi no zvejas apjoma.

Tad šim mērķim jāpakārto apsaimniekošanas formāts, kurā 1. Jābūt iespējai izteikties plašām interešu grupām - gan vietējiem iedzīvotājiem, gan burātājiem, gan viesmakšķerniekiem, gan atpūtniekiem, nenonākot vienas, šaurākas grupas ietekmē. 2. Jānosaka skaidri kvalitātes kritēriji, kas apsaimniekotājam jāpanāk ezerā un šādi kritēriji jāparedz apsaimniekošanas līgumā. Piemēram, nedrīkst sarukt (aizaugt) ezera spoguļa virsma

Taču arī Usmas tēmā pēc tikšanās ar Ventspils novada deputātiem nekļuva skaidrs — kādu apsaimniekošanas modeli Ventspils novads vēlas redzēt Usmā? Kāds ir pašreizējais statuss Usmas apsaimniekotāja izvēlē, vai paredzēts konkurss? Vai iecerēts Usmu atstāt fizisko un juridisko personu ziņā, kuras pašlaik nodarbojas ar uzņēmējdarbību ezera piekrastē? ledvesmai —viens no forumiem, kur notiek domu apmaiņa par Usmas problēmām - http://www.copeslietas.lv/site/sarunas/topic/171/

Cerībā uz sadarbību, biedrības "Ventspils Makšķernieku klubs" valdes vārdā valdes loceklis Andris Grīnbergs
Ventspilī, 2016. gada 25. maijā.

oriģināls