Par drošību laivā

Ne vienmēr vajag makšķernieka kļūdu vai sliktus laikapstākļus, lai nokļūtu ūdenī. Dažkārt krastā esmu redzējis tādus peldlīdzekļus, ka šķiet, ka tie ir paredzēti tikai un vienīgi pašnāvībai. Tomēr arī labas laivas mēdz pārsteigt dažādi šķēršļi, kas ir zem ūdens.

Ja ir joks, ka 50% ar vīriešiem saistītie negadījumi sākas ar “Paturi aliņu…”, bet otri 50% ar “Skaties, kā es māku…”, tad, runājot par copmaņiem un drošību, šīs frāzes varētu būt “Ar mani tā toč’ nevar notikt…” un “Šito laivu jau nu apgāzt nevar…” Domāju, ka negadījumu statistika nerunā par labu pieredzējušajiem makšķerniekiem – līdzīgi kā ar tiem, kas peldsezonā noslīkst – vairumā gadījumu ar peldētprasmi tam nav nekāda sakara. Tieši pieredzes bagātie mēdz zaudēt modrību, pieraduši pie rutīnas. Tā kā laimīgi esam sagaidījuši starta šāvienu laivu makšķerēšanas sezonai, tad ir vērts sev un copes biedriem atgādināt, ka drošība uz ūdens nesākas un nebeidzas ar glābšanas vesti. Ko darīt, lai neiešvemptos ūdenī? Ko darīt, ja tomēr gadījies aukstā ūdenī ar biezu kombinezonu, vilnas džemperi un gumijas zābakiem pārvelties pār bortu? Cik ilgi cilvēks spēj izturēt aukstā ūdenī? Ko darīt, ja laivas biedrs iekritis? Kādu glābšanas vesti izvēlēties? Meklējot atbildes, konsultējos ar vienu no tiem, kas ikdienā steidz palīgā tiem, kuriem gadījusies nelaime uz ūdens – Jāni Skrimu – Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes Galveno speciālistu. Sarunā par drošības lietām uz ūdens viņš gan pajoko, ka saraksts ar svarīgajām un izšķirošajām niansēm ir tik garš, ka dažu labu var pat atbaidīt no copes. Tomēr iesaku nenoslinkot un reizi gadā šim sarakstam izskriet cauri ikkatram, lai mazās nianses, kas sekunžu laikā var izšķirt jūsu vai drauga dzīvību, vienmēr būtu iekaltas mūsu muguras smadzenēs.

Pirms sēšanās laivā

1. Apskatieties laika prognozi. Teiciens “nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs” nepaglābs jūs ezera vidū stindzinošā ūdenī vienatnē, ja iekritīsiet tur ar visu savu glauno pavasara vai rudens copes kostīmu. Kāds jūs vienmēr gaida mājās.
2. Vienmēr kādam pasakiet, kurp dodieties un cikos plānojiet būt atpakaļ. Plāni mainās? “Pēdējais metiens” ievilcies? Padodiet ziņu!
3. Sagatavojiet makšķeres un citu aprīkojumu jau krastā.
4. Apavi jāizvēlas tādi, lai zole neslīdētu uz laivas dibena.
5. Laivu jau krastā jāiekārto tā, kā būs ērti visu makšķerēšanas laiku. Jo mazāka laiva, jo svarīgāks šis punkts. Pērn, kad pirmo reizi braucām pilnas dienas spiningošanā ar kanoe, par šī punkta svarīgumu pārliecinājos vairākkārtīgi.
6. Mantas sapakojiet tā, lai pēc iespējas mazāk ir jārokas pa somu uz ūdens. Mazāk svarīgās un retāk lietojamās – apakšā.
7. Glābšanas vesti vēlams uzvilkt jau pirms iesēšanās laivā, jo, kā stāsta J.Skrims, mēdz būt arī negadījumi, paslīdot tieši pie iekāpšanas laivā. Ja gadās atsisties ar galvu pret bortu vai laipas malu, tad ūdenī var iekrist arī bezsamaņā. Jā, šausmu stāsti, taču diemžēl aiz katra tāda stāv reāls gadījums.
8. Visas mantas salieciet tā, lai būtu aptuvens līdzsvars gan uz abām malām, gan arī uz priekšu/aizmuguri. Sava un copes biedru dzīvsvara attiecības ar laivas uzvedību jāizvērtē kritiski. It sevišķi, ja laiva tiek nomāta un iepriekš nav izmēģināta.
9. Ja ķīļveida divvietīgā laivā esat divatā, tad smagākais lai iet aizmugurē, būs vieglāk vadīt laivu.
10. Aukstā laikā ir labi iemest līdzi sausas drēbes. Otru kombinezonu neviens līdzi nestaipīs, taču kādas bikses, jaku, zeķes, plāno termoveļu var iemest. To vēlams iepakot ūdens necaurlaidīgā maisā vai somā. Ja gadās saslapināt drēbes (arī no lietus), tad sauss maiņas apģērbs var palīdzēt saglabāt siltumu, airējoties līdz krastam.
11. Nekad neatstājiet airus krastā. Pat tad, ja ir benzīns rezervei vai 2 akumulatori elektromotoram. Turklāt, ja iespējams, piestipriniet airus pie laivas, lai gadījumā, ja laiva apgāžas, tie nenoslīktu vai arī neaizpeldētu pa vējam.
12. Ja plānots doties ar motoru uz nezināmu ūdenstilpni, ir vērts painteresēties, vai ūdenī nav kādi sēkļi, nogrimuši koki, lieli akmeņi un citi šķēršļi, uz kuriem var uzdurties. Viens variants ir Google.lv, otrs – sazināties ar kādu laivu bāzi vai viesu namu, vai arī copes forumos atrast kādu šī ezera copmani un apjautāties.
13. Telefonu (zvans pēc palīdzības), mašīnas atslēgas (tikšana ārā uz lielceļa no nekurienes) un citas svarīgas lietas iepakojiet ūdensnecaurlaidīgā somā vai maisā. Ja gadīsies iekrist ūdenī, tad zvans uz glābšanas dienestu var glābt dzīvību. Jānis stāsta gadījumu, kad pērn jūlijā pie krasas laikapstākļu maiņas tikai nejaušības pēc Rīgas pašvaldības policistiem izdevies pamanīt apgāzušos jahtu, kad bija sākušies jau 2m augsti viļņi. Cilvēki ūdenī bija pabijuši vien 5 minūtes, taču bija jau pārsaluši un nespēja parunāt. Turklāt vasaras vidū ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija vien 4 grādi – tas pie attiecīga vēja jūrā nav retums. Starp citu, 2m viļņi pie Ziemeļrietumu vējiem var uznākt arī Ķīšezerā, Juglas galā, kur arī ne viena vien laiva ir apgāzusies.

14. Pirms sēšanās laivā

    Apskatieties laika prognozi. Teiciens “nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs” nepaglābs jūs ezera vidū stindzinošā ūdenī vienatnē, ja iekritīsiet tur ar visu savu glauno pavasara vai rudens copes kostīmu. Kāds jūs vienmēr gaida mājās.
    Vienmēr kādam pasakiet, kurp dodieties un cikos plānojiet būt atpakaļ. Plāni mainās? “Pēdējais metiens” ievilcies? Padodiet ziņu!
    Sagatavojiet makšķeres un citu aprīkojumu jau krastā.
    Apavi jāizvēlas tādi, lai zole neslīdētu uz laivas dibena.
    Laivu jau krastā jāiekārto tā, kā būs ērti visu makšķerēšanas laiku. Jo mazāka laiva, jo svarīgāks šis punkts. Pērn, kad pirmo reizi braucām pilnas dienas spiningošanā ar kanoe, par šī punkta svarīgumu pārliecinājos vairākkārtīgi.
    Mantas sapakojiet tā, lai pēc iespējas mazāk ir jārokas pa somu uz ūdens. Mazāk svarīgās un retāk lietojamās – apakšā.
    Glābšanas vesti vēlams uzvilkt jau pirms iesēšanās laivā, jo, kā stāsta J.Skrims, mēdz būt arī negadījumi, paslīdot tieši pie iekāpšanas laivā. Ja gadās atsisties ar galvu pret bortu vai laipas malu, tad ūdenī var iekrist arī bezsamaņā. Jā, šausmu stāsti, taču diemžēl aiz katra tāda stāv reāls gadījums.
    Visas mantas salieciet tā, lai būtu aptuvens līdzsvars gan uz abām malām, gan arī uz priekšu/aizmuguri. Sava un copes biedru dzīvsvara attiecības ar laivas uzvedību jāizvērtē kritiski. It sevišķi, ja laiva tiek nomāta un iepriekš nav izmēģināta.
    Ja ķīļveida divvietīgā laivā esat divatā, tad smagākais lai iet aizmugurē, būs vieglāk vadīt laivu.
    Aukstā laikā ir labi iemest līdzi sausas drēbes. Otru kombinezonu neviens līdzi nestaipīs, taču kādas bikses, jaku, zeķes, plāno termoveļu var iemest. To vēlams iepakot ūdens necaurlaidīgā maisā vai somā. Ja gadās saslapināt drēbes (arī no lietus), tad sauss maiņas apģērbs var palīdzēt saglabāt siltumu, airējoties līdz krastam.
    Nekad neatstājiet airus krastā. Pat tad, ja ir benzīns rezervei vai 2 akumulatori elektromotoram. Turklāt, ja iespējams, piestipriniet airus pie laivas, lai gadījumā, ja laiva apgāžas, tie nenoslīktu vai arī neaizpeldētu pa vējam.
    Ja plānots doties ar motoru uz nezināmu ūdenstilpni, ir vērts painteresēties, vai ūdenī nav kādi sēkļi, nogrimuši koki, lieli akmeņi un citi šķēršļi, uz kuriem var uzdurties. Viens variants ir Google.lv, otrs – sazināties ar kādu laivu bāzi vai viesu namu, vai arī copes forumos atrast kādu šī ezera copmani un apjautāties.
    Telefonu (zvans pēc palīdzības), mašīnas atslēgas (tikšana ārā uz lielceļa no nekurienes) un citas svarīgas lietas iepakojiet ūdensnecaurlaidīgā somā vai maisā. Ja gadīsies iekrist ūdenī, tad zvans uz glābšanas dienestu var glābt dzīvību. Jānis stāsta gadījumu, kad pērn jūlijā pie krasas laikapstākļu maiņas tikai nejaušības pēc Rīgas pašvaldības policistiem izdevies pamanīt apgāzušos jahtu, kad bija sākušies jau 2m augsti viļņi. Cilvēki ūdenī bija pabijuši vien 5 minūtes, taču bija jau pārsaluši un nespēja parunāt. Turklāt vasaras vidū ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija vien 4 grādi – tas pie attiecīga vēja jūrā nav retums. Starp citu, 2m viļņi pie Ziemeļrietumu vējiem var uznākt arī Ķīšezerā, Juglas galā, kur arī ne viena vien laiva ir apgāzusies.

Šādā laivā, kas pieejamas lielākajā daļā laivu nomu visā Latvijā, visu dienu pavadīt ar ļoti ierobežotām kustībām ir visai grūti. Vienā brīdī gribas izstaipīties, citā piecelties kājās, aizsniegties līdz termosam, izvadīt ārā savu lielo zivi, aizsniegties līdz niedrēm, lai var apstādināt laivu. Jebkura kustība ir potenciāli bīstama. Jo vairāk cilvēki laivā, jo uzmanīgāk jāuzvedas.

Laivā

1. Lielākā daļa makšķerēšanā pazaudēto priekšmetu pazūd pie iekāpšanas, izkāpšanas un pārkārtošanās. Pirms iekāpt, pārliecinieties, ka laiva neizkustēsies no vietas un tās grīda neslīd. Pretējā gadījumā sanāks špagats ar neprognozējamām sekām. Visas mazās lietas vēlams turēt vai nu aiz rāvējslēdzēja, vai kaut kur piesietus/piestiprinātus striķī.
2. Nepiedzerieties. Un labāk vispār laivā nedzert. Šī izklaide lai paliek tiem, kas krastā. Atcerieties to joku par aliņu? Glābējiem par to smiekli nenāk.
3. Pirms airēšanas uzsākšanas vai motora iedarbināšanas jāpabrīdina kolēģis. It sevišķi, ja viņš stāv kājās. Labākā gadījumā nebrīdināšana pie strauja uzrāviena beigsies ar milzīgu blīkšķi, ko izraisīs pārsteigtā copes biedra pilnsvara kritiens virsū visam, kas laivā – termosi, kāti, vizuļu kastes un jūs pats.
4. Kājās var stāvēt, ja ir pietiekoši stabili. Ja laiva ir iepriekš nepārbaudīta, labāk jau pie paša krasta uzmanīgi pārbaudīt to, pašvunkājot uz abām pusēm. Jo vairāk cilvēki laivā, jo bīstamāka ir stāvēšana.
5. Ja spiningojot kājās stāviet divatā, tad vienīgi mierīgā ūdenī un bez straujām kustībām. Ja viens gāžas, tas pagrūž arī laivas dibenu – otram pazūd pamats zem kājām un labākajā gadījumā abi uz pekām laivā. Un nevajag nemaz nestabilu laivu. Var pietikt ar vienu mazu un neveiklu kājas aizķeršanos.
6. Ja kādam radušās neatliekamas darīšanas, tad kopīgi jāizsvaro laiva, turklāt otrs kolēģis nedrīkst kustēties, jo, visticamāk, tas, kurš kārto darīšanas, ir pa pusei pārstūmis vēderu pār laivas malu un būs bezspēcīgs pat pie mazākās negaidītās kustības uz priekšu. Te man no radu puses ir pavisam konkrēts piemērs, kur vienā reizē, stutējoties uz borta, makšķernieks pamanījās pār malu pārkrist pat divas reizes pēc kārtas. Paveicās, ka ezers bija sekls.
7. Vienalga, cik ātri kustas laiva, nevajag neapdomīgi ķerties pie zariem vai citiem šķēršļiem, lai apstādinātu to. Citreiz refleksi neļauj laist to priekšmetu vaļā un var sanākt slapji, kā arī laivas biedrs var negaidīt tik strauju apstāšanos.
8. Ja laivā esat viens un laikapstākļi nav īpaši labvēlīgi, tad drošāk turēties vēl kādas citas laivas redzes lokā. Vislabāk, protams, ir doties copēt kopā ar vēl kādu laivas biedru, kā arī vēl kādu laivu un turēties vienam otra redzes lokā.
9. Mētājot spiningu, vienmēr ar acs kaktiņu jāredz pārinieks. Ja vizuli trāpīsiet drēbēs, tas nekas. Ja sejā, tad var sekot strauja cietušā kustība, kas var ūdenī iegāzt abus divus.
10. Ja pēkšņi sacēlies liels vējš, meklējiet aizvējus vai aizvēja krastu, pa kuru malā tikt ir vieglāk. Atklātā ūdenī lielā vējā mūsu ezeros ar nelielajām laivām atrasties ir ļoti bīstami. Turklāt tādos plašumos kā Burtnieks, Usma, Lubāns, Babīte, Liepājnieks bīstami vēji var uznākt ļoti strauji un negaidīti.

Jānis Skrims, Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes Galvenais speciālists (nestuvju aizmugurē) sarunā par drošību laivā ļoti precīzi un ar jūtamu rūpi uzsver katru sīkumu, kas jāievēro, lai varētu droši atrasties uz ūdens. Tas tādēļ, ka katrs glābēju stāsts par negadījumiem uz ūdens ietver kādu no šīm niansēm.

Jānis Skrims piebilst, ka liels risks ir līdzpaņemti dzīvnieki laivā. Suns ierauga pīli un vairs nevalda pār saviem instinktiem, sākas panika, bardaks. Arī piebraucot pārbaudei, suns var sākt censties par katru cenu aizstāvēt saimnieku, izraisot paniku laivā. Tāpat bīstamību var radīt dažādi striķi, kas nav piesieti laivā – tie var, piemēram, ietīties pašu vai citas laivas dzenskrūvē, izraisot strauju laivas apstāšanos, sagāšanos. Arī makšķerauklas jāuzmana.

Kā lielu risku Jānis min arī nelegālos tīklus, kas mēdz iepīties dzenskrūvē, izraisot strauju apstāšanos. Pierīgā ir bijis gadījums, kad, dzenskrūvei iepinoties nelegālā un līdz ar to arī nemarķētā tīklā, laiva strauji apstājusies, tās vadītājs atsities ar galvu pret laivas konsoli, pārkritis pār bortu un aizgājis bojā. Tā kā nelegālie tīkli apdraud ne tikai zivju resursus, bet arī mūsu drošību.

Video: makšķernieks apgāž laivu, velkot ārā lielu līdaku.

Makšķerējot citu peldlīdzekļu kuģošanas ceļu tuvumā, ļoti svarīgs ir arī pietiekams enkura striķa vai ķēdes garums. Ja tas nesniedzas līdz gruntij, tad laiva vienā brīdī var sākt dreifēt. Un makšķernieks, aizskatījies uz savu pludiņu, nepamana, ka peld jau lielo dzelzs dinozauru ceļos. Tā, piemēram, ir bijuši gadījumi, kad makšķernieks tā iegājis savā copes meditācijā, ka nemana Tallink brīdinājuma signālus…

Viena no biežāk pieļautajām kļūdām, kas izraisa negadījumus, ir nemākulīga laivas vadīšana viļņos. Nereti, pēkšņi izmainoties laikapstākļiem, makšķernieks savu peldlīdzekli stūrē uz māju pusi pa to pašu maršrutu, pa kuru atbraucis. Taču paši ziniet, cik strauji vējš spēj mainīt virzienu un stiprumu. Jānis stāsta, ka visdrošāk laivu ir vadīt tieši pretī viļņiem, ar laivu veidojot 90-45 grādu leņķi. Ja vēl vairāk pagriezīsiet laivas sānu pret vilni, tad labākajā gadījumā dabūsiet šļakatas laivā, sliktākajā – apgāzīsieties. Tas, kādā leņķī visdrošāk turēt laivu – tieši pretī, vai mazliet slīpi, jāizvērtē, ņemot vērā konkrēto peldlīdzekli un viļņu augstumu.

Nelegālie tīkli labākajā gadījumā ir atsieti pie divlitrīgas plastmasa pudeles virs ūdens. Tomēr tie teju vienmēr ir nemanāmi. Tādējādi tie pārvēršas par slazdu ne tikai zivīm, bet arī motoru dzenskrūvēm un arī risku citu veselībai un dzīvībai.

Ja esat izkritis pats

1. Pirmais un svarīgākais noteikums – nekrist panikā, saglabāt iespējami skaidru domāšanu un spriestspēju, kontrolēt elpošanu, ātri pieņemt pareizus lēmumus.
2. Ja vien variet – maksimāli ātri pieķerieties laivai, pie kā vien iespējams – ja ir vējš, tas laivu var aiznest prom krietni ātrāk par jūsu peldēšanas ātrumu, neatkarīgi no tā, vai esat peldenēs vai ziemas jakā.
3. Jebkurš apģērbs jūs padara krietni smagāku, un tas ļoti apgrūtina tikšanu atpakaļ. Ja vien iespējams – pirms rāpšanās atpakaļ visu, ko vien var, novelciet, ieskaitot zābakus, jo pretējā gadījumā samirkušās drēbes pamatīgi vilks uz leju, un reālo smagumu sajutīsiet tikai tad, kad mēģināsiet izcelties virs ūdens. Un arī te svaram ir ļoti liela nozīme, lai nenospiestu laivas malu zem ūdens līmeņa.
4. Ja laivai ir ķīļveida forma, rāpieties atpakaļ pa laivas aizmugurējo galu – darot to no sāniem, laiva, visticamāk, piesmelsies ar ūdeni un apgāzīsies.
5. Kad velcieties iekšā laivā ar rokām, nemēģiniet laivā pirmās dabūt kājas. Vispirms par katru cenu pāri laivas malai jāpārvelk ķermeņa smaguma centrs (kā kuram – citam vēders, citam dibens). Ja tas paveikts un laiva nav piesmelta, diezgan droši, ka būsiet drošībā.
6. Ja iekritis arī inventārs – aizmirstiet par viņu! Nopirksiet jaunu. Svarīgākais (ja nav motors) – airi! Bez tiem, ja arī tiksiet atpakaļ laivā, bez palīdzības aukstā laikā var dreifēt arī līdz sliktām beigām. Ja iespējams – atcerieties vietu un maksimāli daudz norādes, kur iekritis copes inventārs, lai varētu citu dienu pēc štrumiem atgriezties. Arī tādi stāsti ir zināmi.
7. Ja atpakaļ netiekat un apkārt neviena nav, zvaniet palīdzībai, ja tāda iespēja ir (atcerieties par to ūdensnecaurlaidīgo maciņu, ja?).
8. Ja neviena nav, objektīvi novērtējiet attālumu līdz krastam. Kā stāsta Jānis, tad bieži vien iekritušais savus spēkus pārvērtē, jo peldēt ar drēbēm aukstā ūdenī ir pavisam kas cits, kas ar peldenēm siltā ūdenī.
9. Ja redzes lokā ir kāda laiva, vai krastā redzams kāds cits makšķernieks vai atpūtnieks, tad centieties vai nu to sabļaut, vai ar rokām pievērst uzmanību. Ideāli, ja jums mugurā ir glābšanas veste ar svilpi.

SVARĪGI: no 1. maija visā Latvijā ir pieejams vienots tālrunis tieši negadījumiem uz ūdens – 115. Tāpat vienmēr var zvanīt uz jau zināmo 112.

Pierīgas ūdeņos par drošību uz ūdens rūpējas Rīgas Pašvaldības policija, taču ne visur cilvēku glābšanai ir pieejama šāda tehnika un pieredzējuši glābēji. Tādēļ par savu drošību uz ūdens vienmēr un visur pirmkārt jārūpējas katram pašam. Ja gadījusies ķibele, tad visā Latvijā no 1. maija darbojas tālrunis tieši negadījumiem uz ūdens – 115.

Ja ūdenī iekritis laivas biedrs

1. Pirmkārt – ja vien iespējams, labāk iekritušajam padotiet kādu priekšmetu, pie kā pieķerties, nevs savu roku. Tas tādēļ, ka iekritušie bieži vien krīt panikā un ir neadekvāti, tādēļ apdraud ne tikai paši sevi, bet arī tos, kas cenšas izglābt. Ja dosiet kādu priekšmetu (jebko, kas ir pa rokai), tad to varēsiet apdraudējuma gadījumā palaist vaļā un mēģināt no jauna, censties runāt un nomierināt iekritušo. Cietušais, kas ir panikā, jūsu roku vai apģērbu vaļā nelaidīs ne pie kādiem apstākļiem. Un tad, kad būsiet abi ūdenī, tas jau kļūs dubultbīstami.
2. Pametiet viņam jebkuru peldošu priekšmetu, ja tāds ir laivā – drošības vestes, sēžamie spilveni u.tml. Tas ir svarīgi, lai noturētos virs ūdens, kā arī – jo vairāk ķermeņa būs ārā no ūdens, jo lēnāk notiks ķermeņa atdzišana. Ja ūdens ir auksts, tad pametiet ko tādu, uz kā iekritušais var uzlikt rokas – viņa ekstremitātes ļoti strauji zaudēs elastīgumu, viņš neko nevarēs saķert. Ja pa rokai ir tikai cieti peldoši priekšmeti (glābšanas riņķis), tad nevajag censties to trāpīt uzreiz ap cietušā galvu, bet gan mest blakus vai aiz tā, lai neizraisītu nevajadzīgas papildtraumas un panikas cēloņus.
3. Ja ārā ir auksts un laivas biedrs ir kārtīgi saģērbies, tad viņam var būt ļoti grūti pat noturēties uz ūdens – jāpadod kaut vai airis vai spinings, lai pievilktu kolēģi klāt. Ja viņš pazūd zem ūdens, tad var sākties panika, un laiks glābšanai paliks pavisam maz, turklāt kontroli zaudējis kolēģis var kļūt arī par jūsu lielāko dzīvības apdraudētāju, jo panikā adekvātus lēmumus nav iespējams pieņemt.
4. Ja nepieciešams, iemetiet ūdenī enkuru, lai laivu nenestu prom. Ja tomēr esat aizpūsts prom, tieciet atpakaļ un operatīvi novērtējiet situāciju – ja kolēģim iestājusies panika, labāk censties tikt klāt ar laivas aizmuguri, jo viņš par katru cenu mēģinās pieķerties malai un tikt iekšā, kas laivas sānu malas gadījumā draud ar tās apgāšanu.
5. Pirms laivas biedra rāpšanās atpakaļ laivā visus smagumus (akumulators, enkurs) un mantas jāpārnes uz laivas priekšgalu, lai palielinātu svaru priekšpusē. Pretējā gadījumā ir risks gan piesmelt, gan apgāzt pašu laivu. Ja tai nav izteikta priekša vai aizmugure (piemēram, piepūšamās gumijas laivas), tad vienkārši mantas jāpārliek uz tās pretējo galu.
6. Ja arī laiva apgāzusies un nevar ātri apgriezt atpakaļ, tad nekas cits neatliek kā turēties pie tās vai pie jebkura cita peldoša priekšmeta cerībā, ka kāds no apkārtējiem jūs pamanīs. Jo vairāk ķermeņa ārā no ūdens, jo labāk. Ja jums ir ūdens necaurlaidīgs tālrunis vai arī parastu tālruni glabājiet ūdens necaurlaidīgā futlārī, tad jūs būsiet nesalīdzināmi labākā situācijā, nekā vispār bez tā. Kam zvanīt? Tas atkarīgs no tā, kur atrodaties un kas ir jums vistuvāk. Copes biedri, bāzes saimnieks, zvans uz 115 vai 112.

Kā apgriezt atpakaļ apgāzušos gumijas laivu: vienā sānā jau pirms laivošanas piesieniet aptuveni 3m garu izturīgu striķi. Kad laiva apgāzusies, paņemiet tās brīvo galu, appeldiet laivai apkārt un nostiepiet. Tad, imitējot kāpšanu kalnā, ar abām kājām atsperieties uz laivas sāna un velciet striķi sev klāt. Jānis gan piebilst, ka ar pirmo reizi var nesanākt, tādēļ ideāli, ja kādā vasaras dienā šo triku ir iespējams izmēģināt drošos apstākļos. Stikla šķiedras laivas un lielāki peldlīdzekļi, kas ir krietni smagāki, šim paņēmienam gan nepadosies.

Cik ilgi cilvēks spēj izdzīvot aukstā ūdenī?

Jānis Skrims uzsver, ka ķermenim ļoti bīstams jau skaitās 16 grādu vēss ūdens. Ķermeņa atdzišana notiek, ūdenim saskaroties ar tām ķermeņa daļām, kur lielie asinsvadi ir vistuvāk ādai – paduses, cirkšņi, kakls. Tādēļ ne vienmēr aktīva kustēšanās kalpo kā siltuma saglabāšana.

Laiku, kādu cilvēks ir spējīgs izdzīvot ūdenī, ietekmē ļoti daudz faktori, bet skaidrs ir viens – jo ātrāk tiksiet ārā, jo labāk. Ūdens izvada siltumu no cilvēka ķermeņa daudz ātrāk nekā gaiss. Ja ūdens ir ļoti auksts, piemēram, 5C, tad viena no cilvēka organisma īpatnībām ir tā, ka uzreiz pēc nokļūšanas tik lielā kontrasta vannā cilvēks sāk nekontrolēti, intensīvi un ļoti dziļo elpot, kas ļoti strauji (1-3 minūtēs) var novest pie viegla reiboņa, pakļūšanas zem ūdens un diezgan drošas nāves. Tas, cik ilgi cilvēks spēj izdzīvot aukstā ūdenī, pirmkārt ir atkarīgs no viņa fiziskās izturības un iemaņām. Otrkārt no tā, vai viņš spēj šādā situācijā saglabāt vēsu prātu. Treškārt – jo mazāk no visa ķermeņa ir zem ūdens, jo vairāk laika iegūsiet – ja esat pie apgāztās laivas – uzkarieties uz tās virsū, cik vien iespējams. Lielas veiksmes un labas fiziskās kondīcijas gadījumā izdzīvošanas laiks aukstā ūdenī var būt pat 15-20 minūtes. Tad sāk strauji zust koordinācija un spēks, jo asinis aizplūst prom no ekstremitātēm. Panikas gadījumā var nepaiet arī minūte.

Jāņem vērā, ka bīstams ir ne tikai auksts ūdens. Pat 23-25 grādu ūdens var būt bīstams, tiesa, tad izdzīvošanas laiks, protams, ir vairākkārt ilgāks. Dūšīgiem cilvēkiem izdzīvošanai dotais laiks aukstā ūdenī var būt nedaudz ilgāks, jo viņus sargā biezāka tauku kārta, kas aizkavē siltuma aizplūšanu.

Ja laivā pēc izglābšanās esat vismaz divatā, tad cietušajam savs ķermenis ir jāsakļauj pēc iespējas ciešāk, īpaši sargājot jau pieminētās vietas – paduses, cirkšņus, kaklu, lai iespējami ilgāk noturētu siltumu – vēl jātiek līdz krastam.

Glābšanas vestes ir pieejamas dažādām gaumēm un situācijām. Visdrošākās ir tās, kas neatkarīgi no ārējiem apstākļiem un tehniskajām niansēm vienmēr ir gatavas darbam. Tomēr no ērtības viedokļa copei ļoti piemērotas ir kompaktās vestes, kas vai nu manuāli (paraujot striķi) vai automātiski piepūšas pēc nokļūšanas ūdenī (pēc spiediena maiņas).

Kādas glābšanas vestes izvēlēties?

Jānis saka, ka visdrošākās ir un paliek tās, kuru darbība nav atkarīga ne no mehānikas, ne no laikapstākļiem. Vesti viņš iesaka izvēlēties tādu, lai ar to ir ērti visu copes laiku. Diez vai būs ērti spiningot, ja jutīsieties kā piepūsts balons. Vestei noteikti ir jābūt arī apkaklei, lai gadījumā, ja ūdenī cietušais iekritis bezsamaņā, tā noturētu arī galvu virs ūdens. Ļoti ērtas ir arī salīdzinoši kompaktās automātiskās vestes, taču tām var rasties problēmas, kad gaisa temperatūra tuvojas 0 grādiem. Vēl ir svarīgi izvēlēties vestes pēc to celtspējas. Turklāt jāņem vērā ne tikai paša svars, bet arī svars kopā ar apģērbu. Vēl ir būtiski, lai pie vestes būtu svilpe. Ja esat arī nakts copes cienītājs, tad glābšanas darbus pamatīgi atvieglos topuguns, kas izgaismojas 360 grādu leņķī, kā arī vestes atstarojošie elementi.

Video: kā no savām biksēm uztaisīt improvizētu glābšanas vesti

Nobeiguma vietā

Domāju, ka daudzi no jums, lasot šo visu, pie sevis nodomāja, ka “nu jā, šis jau zināms”, un realitātē ir maz tādu copmaņu, kas vienmēr ievēro visus drošības pasākumus. Tas tādēļ, ka letāli gadījumi ir visai reti un “nekas tāds ar mani nekad nav gadījies, un nevar atgadīties”, taču laiku pa laikam kāds bēdīgs ziņu virsraksts tomēr atgādina, ka mūsu hobijs nav gluži tamborēšana šūpuļkrēslā. Tādēļ nākamreiz, kad domāsiet, vai pie 9-11m/s vēja doties iekarot ezeru ar nomas laivu, atcerieties par tiem, kas jūs gaida mājās. Un ja tomēr azarts ņem virsroku, tad tam attiecībā uz drošību laivā vienmēr un visur ir jāpiekāpjas saprātam.

Lai visiem droša, skaista un rezultatīva sezona, esiet azartiski un prātīgi!

Gunārs Klēgers / CopesLietas #5