Latvija pamazām kļūst par karvas hesistu zemi

Dzintaram Rasnačam ir grūts liktenis – būt gan Tieslietu ministram, gan makšķerniekam. Kam tagad viegli, protams, bet šīs lietas sevišķi grūti apvienot, jo tauta uzdod jautājumus. Man arī - ir radies jautājums par jēdzienu “tiesiskā paļāvība”.

2016. gada 22. jūnijā Latvijas tautas vārdā Administratīvā apgabaltiesa ar “tiesisko paļāvību” attaisno Karvas HES būvētājus. Bet ko tas īsti nozīmē?

Tiesā bijis svarīgi noskaidrot, vai būvdarbi reāli notikuši, vai nē. Beidzot tas izdevies. Bet pag, vai tad divās iepriekšējās tiesās būvdarbu žurnālu ierakstu nebija, un ierakstu pēkšņa parādīšanās neradīja nekādus jautājumus? Vai “tiesiskā paļaušanās” nozīmē nepārbaudīt viltošanas pazīmes, bet noticēt “uz vārda”?
Varbūt “tiesiskā paļaušanās” nozīmē cerību, ka cilvēki ir “stulbi”, gatavi unikālas nārsta vietas un straujteces, zivju migrācijas iespēju aizstāt ar iespēju tuvāk mājai noķert lielākas karūsiņas? Vai šādas vērtības var aizstāt ar savāktiem parakstiem? Cik tad bija daudz parakstu – 100, 1000? Lai kaut ko ierosinātu, portālā manabalss.lv vajag 10 000 – vai tik daudz bija šajā gadījumā jeb HES īpašniekiem pietiek ar mazāk parakstiem?

Kā tiesai izdevās pamatot Karvas HES draudzīgumu dabai? Vai arī tā ir tiesiskā paļaušanās – ka neviens nepavaicās sīkāk?

Vai tagad 500 000 monētiņu dāvana no valsts budžeta par dabas vērtību iznīcināšanu, kuru brīnumainā kārtā izdevās apturēt - atkal būs legāla?
Tikmēr daži HES paši paŗgājuši uz ekoloģiskākām caurplūdes turbīnām – tad arī viņi tiesiski paļausies, ka 500 000 pienākas citiem?

Runā, ka mazie HES Latvijā esot “Tēvzemei un Brīvībai” paspārnē – vai tam arī ir kāds sakars ar tiesas lēmumu? Varbūt tā ir tiesiska paļaušanās, ka vienmēr būs vēl sliktāki ļaudis pasaulē, pārspīlēti milzīgo OIK maksājumu, kas uzņēmumus padara mazāk konkukrētspējīgus, taču izgudroja Šķēle, nevis tēvzemieši?

Redziet, varētu jau par to nekasīties, kas tur liels – vēl viena sačakarēta upe Vaidava, taimiņi tik augstu uz nārstu sen vairs neuznāk, naktssarga amats mazina sociālo spriedzi ciemā – muļķīgas atrunas var atrast simtiem. Diemžēl lēmumam ir acīgi sekotāji un daudz plašākas sekas.
Jo šodien es nonāku pie Ostupes, pie Jāku mājām.

Pirms tam man likās, ka pamatā cilvēkam ir tiesības uz nesabojātu vidi, vides kvalitāti un tās ir svarīgākas par šīm valsts budžeta barotavām, kas nekādu enerģētisko neatkarību nenodrošina, kāds tad ir šis procents mazajiem HES… 1-2%?
Bija vērts? Pārdesmit ģimenēm kļuva labāk, pārējie vēro, kā upes mirst? Ūdens līmenis daudzviet jau samazinājies kritiski, melioratori ar nesnauž, jaudas krītas, upe nespēj pašattīrīties, aizaug, smird.

Lūk saikne starp Karvu un Ostupi - Karvas HES lietā “tiesiskā paļāvība” ir apšaubījusi liecinieku spējas novērtēt stāvokli vidē.
Un te neviļus jāsāk domāt -

It kā Ostupē darbi veikti aizsargjoslā jūnijā, lai gan atļauts tikai no 1. jūllija, bet nav man video ar laika kodu, lai to pierādītu.

It kā ir smagā tehnika braukusi upes aizsargjoslā tuvāk par desmit metriem upē. Bet – nav man sertificētas mērlentes.

Ir kailcirte veikta apmēram kilometru. Iznīcināti vērtīgie melnalkšņi, liepas, ievas – bet tā jau ir, kurš vairs atceras, kāda man bija atzīme botānikā, celmi visi vienādi, kokmateriāli visi jau izvesti.

Kas vainīgs? Muļķīgie makšķernieki vainīgi! Nedežūrē pie iecienītajām upēm, nesargā tās no savas valsts. Neprot sagādāt kvalitatīvus pierādījumus! Tā ir tieslietu sistēmas ziņa pēc Karvas HES lietas.

Un kā lai tagad zina – varbūt arī šeit, Ostupē, top kāds nākamais “kokaļveidīgo” Kauliņas peldvietu vai tēvzemiešu elektriskās barotavas projekts? Varbūt pēc gadiem atklāsies būvžurnāli, ieraksti, pretēji liecinieki?

Pirmais “tiesiskās paļaušanās” īpašnieku solis taču būs mana nomelnošana, tas tāpat ir skaidrs.

Jo es tomēr pajautāšu - kā lai “tiesiski paļaujas” uz tieslietu sistēmu Latvijā?

Jo tālāk mūsu tieslietu sistēma vai nu ir spiesta uzbrukt pati sev, vai arī cīnīties Karvas HES pusē, pat tādā gadījumā, ja visa būvdarbu dokumentācija ir safabricēta speciāli tiesas vajadzībām.
Ko tagad domā pārējie pārkāpēji, kuru nodarījums bieži vien nav pat naudā izmērāms?

Dažus kilometrus zemāk Ostupe iedzīta apmēram metru platā caurtecē, izveidojot kādam iespēju pārbraukt upei. Spriežot pēc ceļa – iespēja tiek izmantota galēji reti. Savukārt pie zema ūdens līmeņa zivju migrācijas iespēja šķiet minimāla.
Nopietni, ka varētu būt tāds būvprojekts, kurš pieļāva upes krasta izrakņāšanu turpat blakus, lai izveidotu zemes pārsedzi caurulei?

Miljoniem eiro ļaudis cer iepludināt valsts ekonomikā, darbinot meliorācijas projektus ar jēgu, bez jēgas un ar ļoti kaitīgu jēgu, pamatojoties uz “plūdu plānu” un vēl daudz ko skaistu. Bet viena tāda caurtece var padarīt visu pārējo rakšanu bezjēdzīgu.

Paldies politiķiem protams, ka varam kādu laiku pārvietoties gar upēm ar makšķeri rokā, nevis ar automātu, kā pirms 70 gadiem. Bet ir blakne “tiesiskas paļaušanās” gadījumā – mēs patiesībā varam nebaidīties no naidnieka. Tagad, ja naidnieks atnāks, mēs jau melno darbu būsim paveikuši viņa vietā paši.

oriģināls