Vai Liepājas ezeram ir lemts aizaugt? Papildināts.

Portāla irLiepaja lasītājs, kurš sevi dēvē par Gediminu, jautā: kas īsti notiek Liepājas ezerā? Vai tam lemts aizaugt?

Kur tiek tērēta licenču nauda, ja ezers ar katru gadu arvien vairāk aizaug, īpaši tuvāk Bārtas ietekai"; "navigācijas zīmes arī tiek pavirši ieliktas zemē un nav atstarojošas"; "zāles pļāvējs Liepājas pusē vispār nav manīts nevienu reizi – Liepājas ezeru klāj ļoti biezs zāles paklājs kur zivis diez ko neuzturas, un braucot no kanāla puses iekšā ezerā ir tik liels zāles daudzums, ka cilvēki ar maziem motoriem (vismaz ar 15 zs) nevar normāli pabraukt pāri par laivu ceļu, zāles iepinas dzenskrūvē". "Vai tiešām Natura 2000 ietvaros ezers ir atstāts bojāejai, aizaugot?" – jautā Gedimins.

Portāls vispirms atbildēt lūdza ezera tiešo apsaimniekotāju – biedrību "Liepājas ezeri". Taču biedrības izpilddirektors Ēvalds Urtāns attiecās to darīt, uzskatot, ka uz anonīmu vēstuli nav jāatbild.

"Lai tas cilvēks vispirms izlasa MK noteikumus par ezeru, vides normatīvajiem aktiem, zivsaimniecisko izmantošanu, utt., un rezultātā , kad saprāts ir atgriezies bez fanātiska naida pret zvejniekiem , uzraksta normālus jautājumus ar pamatojumiem, un tad runāsim tālāk," epasta vēstulē portālam raksta Urtāns.

Viņš arī aicina portālu irLiepaja "kopā ar šo cilvēku tikties ar biedrības darbiniekiem Liepājas pilsētas domē 2016.gada septembra beigās".

Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece sniedza šādu atbildi:
"Liepājas ezers ir Eiropas nozīmes NATURA 2000 aizsargājama dabas teritorija, kas uzliek stingru aizsardzības pasākumu nodrošināšanu un apsaimniekošanas ierobežojumus. Liepājas ezera apsaimniekošana pieļaujama tikai saskaņā ar apstiprināto Dabas aizsardzības plānu un sugu un biotopu ekspertu atzinumiem. Tas nozīmē, ka nemaz nav pieļaujama iespēja, ka ar pļaušanas tehniku varētu mesties ezerā un pļaut visu pēc kārtas, kur vien kādam šķiet, ka ir par daudz aizaudzis.

Tā kā ne reti pašvaldībai ir nācies uzklausīt sūdzības par ezera aizaugšanu, īpaši ūdenszāļu ziedēšanas laikā, 2015.gadā sertificēta eksperte Egita Zviedre pēc pašvaldības pasūtījuma novērtēja Liepājas ezera ūdensaugus, tai skaitā virsūdens augu sugas, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas, kas sastopamas ezerā.

Un te nu nekādi nevaram iepriecināt "balto puķu", kas jo krāšņi zied kanālā iepretī Zirgu salai un Golodova dambim, nīdējus un kas ezera apmeklētājiem rada aizauguma sajūtu, jo tā ir Latvijā ļoti reti sastopama jūras ūdensgundegas suga Batrachium baudotii, un tā nevar tikt un netiks izpļauta. Pļaušanas darbus nedrīkst veikt arī tiešā aizsargājamo augu tuvumā un laivu pārvietošanās ātrumam vajadzētu būt līdz 10 km/h.

Šobrīd tiek veikts arī ezera ornitoloģiskais novērtējums, kā rezultātā tiks norādītas vietas, kurās būs iespējams veikt niedru pļaušanas darbus. Tā kā Liepājas ezers ir putniem nozīmīga vieta, arī niedres ezerā drīkst pļaut tikai saskaņā ar sertificēta ornitologa atzinumu.
Tāpat arī makšķernieku iecienītās līdakas, kā zināms, visbiežāk uzturas ūdeņos starp niedrēm un ūdensaugiem. Tās mēdz slēpties ūdenszālēs, brīvos niedrāju laukumos, aiz akmeņiem, siekstām un citiem aizsegiem, lai nebūtu pamanāma garām peldošajām zivīm. Svarīgi tas ir arī nārsta laikā, lai ikriem būtu kur "pieķerties" un arī lai tur būtu pietiekami laba barības bāze mazuļiem.

Ņemot vērā visus noteiktos ierobežojumus, atļautajā kārtībā biedrība "Liepājas ezeri" darbinieki ir veikuši laivu ceļa izpļaušanu Liepājas pilsētas un Nīcas novada teritorijā kā arī Bārtas ietekas rajonā.

Licencētā makšķerēšana Liepājas ezerā tiek organizēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Liepājas pilsētas 2014.gada 24.aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr.8 "Saistošie noteikumi par licencēto amatierzveju – makšķerēšanu – Liepājas ezerā". Informācija par iegūtajiem ieņēmumiem ir publiski pieejama Lauku atbalsta dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv.

Tāpat jānorāda, ka Liepājas ezers saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu ir par vides aizsardzību atbildīgās ministrijas valdījumā, kas nozīmē, ka ikviena darbība Liepājas ezerā ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi."

Pēc publikācijas esam saņēmuši vēl viena lasītāja – Ainara Alžāna vēstuli par šo pašu tematu.

Ja uz iepriekšējā lasītāja, kurš sevi bija nosaucis par Gediminu, jautājumiem biedrības "Liepājas ezeri" pārstāvis Ēvalds Urtāns atteicās atbildēt, jo vēstuli uzskatīja par anonīmu (atbildi lasītājam sagatavoja domes Vides nodaļa), tad šajā gadījumā vēstules autors savu vārdu nav slēpis, un uz šo vēstuli esam saņēmuši arī "Liepājas ezeru" izpilddirektora Ēvalda Urtāna sagatavotu atbildi.

"Liepājas ezera problēma mūsu pilsētai ir ļoti aktuāla. Par cik, lai atbildētu uz svarīgiem jautājumiem iepriekšējā jautājumu uzdevēja anonimitāte bija milzīgs šķērslis, tāpēc – mani sauc Ainars Alžāns, esmu liepājnieks, uzņēmējs, kooperatīva "Dzintars 1" valdes loceklis. Ceru, ka tas ir pietiekami neanonīmi. Vēlos uzdot iepriekšējos un sekojošos jautājumus par Liepājas ezeru. Vai tiešām dažas mazpazīstamas zāļu sugas un tā īsti neredzētas putnu sugas var kalpot par iemeslu praktiskai Liepājas ezera iznīcināšanai?

Pieļauju domu, ka sabojāts ezers pēc tam nebūs vajadzīgs ne šīm zālēm, ne putniem. Vērā ņemams arī joks: ja pilsēta atradīs kādu retu kaķu sugu, vai tad liepājniekiem būs jāpamet pilsēta?

Un tagad par praktiskām lietām. Kuģošanas navigācijas zīmes ir saliktas tiešām pavirši, svarīga zīme pie "trubas", kas ir bīstama motorlaivu braucējiem, šobrīd neeksistē. Kuģošanas navigācijas zīmes pie kanāla un pie upes [Bārtas] iztekas atrodas zālājā, kuru laivu braucēji sauc par "paklāju". Tātad par ezera aizaugšanas problēmu nerunāt būtu nepieklājīgi, un, protams, būtu interesanti uzzināt statistiku par murdos noķertajām zivīm, kura jākontrolē zivju inspekcijai, un kura ir jāuzrāda. Kā tas tiek pārbaudīts un vai tas tiek uzrādīts?

Ar cieņu, Ainara Alžāns

P.S. Personīgi mani aizvainoja atbilžu kvalitāte uz normāliem jautājumiem."

Biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektors Ēvalds Urtāns, atbildot uz Alžāna kunga vēstuli, raksta tā:

"No 1. augusta katru gadu atļauts pļaut meldrus un niedres (kopš 1977.gada ezerā atrodas putnu liegums, kuru neatcels).

Šonedēļ tikko pēc nodomiem-plāna traktors tiks pārvietots uz Liepāju pļaušanas darbiem, tikko beigsies ciklons (tas beigsies trešdienas vakarā), ar bāzēšanos kooperatīvā "Dzintars-1".

Šobrīd niedru pļaušanas traktors atrodas ezera dienvidu piekrastē, un tiek darīts viss iespējamais ar vienu vienību 10 gadu griezumā, ja nebūtu tā, ka aizaugums būtu sasniedzis ūdensvada līniju un neviens makšķernieks nevarētu pat atrast Bārtas ieteku ezerā – jo pat Ainars zina to tikpat labi kā citi.

Tā ir darbība, ar kuru pēc MK Noteikumiem veicama ezera attīrīšana no ūdensaugiem.

Liepājas ezers pēc Zemes pārvaldības likuma Grozījumiem šobrīd ir VARAM valdījumā, globālas darbības jāsaskaņo, vēl vairāk apgrūtinot visu.

Plānos (pašvaldības) ir vēl viena jaudīgāka niedru traktora iegāde uz 2017.gadu.

Zīmes atrodas ezerā tur, kur jābūt – ziemeļu daļā izlocītā S veidā, dienvidu daļā taisnā līnijā, liktas pēc koordinātēm. Skatīt laivu ceļa karti dabas aizsardzības plānā.

Par kontroli, to veic VVD [Valsts vides dienesta] pilnvarotas personas (29213995) un RVP (6351262) [Reģionālā vides pārvalde] inspektori pēc sava kontroles grafika, par kuru izveidi viņi ir atbildīgi, lai mazāk noplūstu informācija.

Par rezultātiem arī varat tur zvanīt, ja ir neskaidrības.
Ar cieņu, Ēvalds"

Sazinoties ar Liepājas Reģionālo vides pārvaldi (LRVP), portāls noskaidroja, ka netiek veikta atsevišķa uzskaite par norisēm Liepājas ezerā. Kā portālam skaidroja LRVP Resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs, pārvaldes pārraudzībā ir visi iekšējie ūdeņi Liepājas, Saldus un Kuldīgas reģionos. Tie, kuriem izsniegtas atļaujas murdu izmantošanai (to dara pašvaldības) katru mēnesi atskaitās pārvaldei, kura, savukārt, atskaites pārsūta VVD struktūrā esošajam zinātniskajam institūtam "BIOR", kas datus apkopo."

Kā redzams no tabulas, 2014.gadā Liepājas ezerā ar Grobiņas pagastā izsniegtām licencēm nozvejotas 0,249 t dažādu zivju, ar Liepājas domē izsniegtām – 2,635 t, bet ar Nīcas pagastā izsniegtajām – 16,849 t.

oriģināls