Džiga līkloči

Džigs – šo copes veidu laikam zina visi – kā jauni, tā veci, kā lieli, tā mazi. Es pat teiktu, ka liela daļa copmaņu savas gaitas sāk tieši ar džiga tehniku vai kaut ko ļoti līdzīgu. Bet, lai arī viss liekas tik pašsaprotams un vienkāršs, ja iedziļinās niansēs, rodas daudz jautājumu. Šajā rakstā iztirzāšu džigu tīri no inventāra viedokļa. Apkopošu populārākos jautājumus, kā arī izklāstīšu savu skatījumu uz attiecīgo inventāru.

Par džigu runā visi. Visi ir mēģinājuši ar džiggalvām un silikona mānekļiem dažādās ūdenstilpēs ķert plēsoņas. Kaut kāda nojausma ir par animāciju, kad ķert ar džigu un kurā vietā. Bet tāpat rodas daudz neatbildētu jautājumu. Ja copmanis ir nolēmis nopietni pievērsties šai tehnikai, kas ir tikai apsveicami, tad nemaz nav tik viegli uzķert visus knifus. Džigs gan noteikti ir vieglāk apgūstams nekā cope ar vobleriem, piemēram, tvičings. Faktiski tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc liela daļa sāk ar silikona mānekļu krāvumiem un klasisko džiga animāciju. Apkopojot jautājumus, kas man tiek uzdoti Copes Lietu portālā, esmu izkristalizējis pamatpro-blēmas un vēlmes, kurām tiek meklēts piepildījums.

Ideālais spinings

Lielākā problēma, kas nodarbina daudzu prātus, ir spinings džigam. Par šo tēmu esmu lasījis dažādus kaimiņzemju copmaņu rakstus, kā arī neskaitāmas batālijas makšķerēšanas portālos un forumos. Skaidrs ir viens – džiga spiningam nav viena standarta, turklāt, vērojot copmaņus, varu secināt, ka izpratne par to, kas ir džigs, ir ļoti dažāda. Attiecīgi arī prasības pret spiningu. Turklāt šeit es nerunāju par vēl vienu batāliju objektu – džiga iedalījumu pēc izmantotā svara. Jo ir cilvēki, kas 5 g džiggalvu plus māneklis pieskaita pie mikrodžiga, bet citi to jau uzskata par vieglo džigu.

Atgriežoties pie spiningiem, copmaņu vēlmju saraksts ir apmēram šāds – universāls spinings, kas spēj ļoti tālu mest, turklāt nav svarīgi, vai mānekļa masa ir 5 vai 15 g. Kātam ir jāspēj ļoti labi taktili nodot visas reljefa izmaiņas, mazākos uzsitienus, kā arī jāspēj vienlīdz labi piecirst kā asari, tā zandartu. Un pats pēdējais – jābūt maksimāli izturīgam, kvalitatīvam un jāmaksā salīdzinoši maz. Lielisks saraksts, ne?

Skaidrs, ka mēs nedzīvojam utopijā. Minētās prasības nav un tuvākajā laikā nebūs pieejamas vienā rīkā. Līdz ar to mums nākas no kaut kā atteikties. Un te galvenais ir saprast, kuras īpašības ir obligātas un bez kurām var arī iztikt.

Viens no veidiem, kā nenošaut greizi, ir izvēlēties lietas, kuras ir veidotas speciāli džigam. Lielākajiem ražotājiem bieži vien ir sērijas, kas izstrādātas tieši šim mērķim. Bet, tā kā pēdējā laika tendences rāda, ka copmaņi labāk iegādājas lietas no Uzlecošās Saules zemes, – te nākas paļauties vai nu uz savu, vai kāda cita pieredzi. Džigs mūsu izpratnē Japānā netiek praktizēts. Nedaudz līdzīgos veidos tiek ķerts, bet ne tieši džiga tehnikā. Vēl var meklēt internetā atsauces par konkrēto spiningu, jo tā, kā darbojas japāņi un kādiem mērķiem izmanto konkrēto kātu, varbūt pie mums viņš pilnīgi nekam nebūs derīgs.

Garuma izvēle

Svarīgs raksturlielums ir paša spininga garums. Atceros, ka pirms japāņu standartiem bijām pieraduši pie sava veida 2,4 m standarta džigam, bet lašiem tika pirkti 2,7 vai pat 3 m gari spiningi. Principā viss bija kārtībā, un neērtības, ja tādas bija, tika pieciestas. Pēc tam nāca ēra ar kātiem, kam garums bija tam laikam diezgan jocīgs, turklāt apzīmēja viņus ar amerikāņu mērvienībām. Sākās sajukums. Taču tai pašā laikā parādījās daudzi pozitīvi aspekti, tieši no lietošanas puses raugoties. Šobrīd varu teikt, ka, pateicoties visām inovācijām veidošanā, dažādiem jauniem oglekļa pinumu veidiem, blanku tehnoloģijām, mēs džigu varam izbaudīt nedaudz citā plaknē.

Man optimāls džiga spinings ir 7 pēdas 6 collas jeb 2,29 m. Protams, ir iespējamas zināmas atkāpes. Pirmkārt, man šis garums patīk ar savu universālumu. Ir ļoti ērti strādāt gan no laivas, gan no krasta. Īpaši pateicoties labai blankai un kvalitatīvai furnitūrai, copēt no krasta ir kļuvis ļoti baudāmi, pat ar šādu maiksti.

Protams, nedrīkst aizmirst 8 pēdu jeb 2,4 m rīkus un dižākus. Šeit jau parādās pirmās nianses, kas atkarīgas no paša copmaņa. Es šādu garumu izmantoju reti. Tīri tāpēc, ka man ir ērtāk strādāt ar īsāku rīku.

Turklāt ir vēl viena būtiska nianse. Diezgan daudzi ražotāji grēko uz blankas rēķina: viņi garākiem modeļiem liek tādas pašas uzbūves blankas kā īsākiem, mainot tikai pašu garumu. Līdz ar to mainās spininga akcija. Turklāt bieži vien ne uz to labāko pusi: kāti kļūst mīkstāki, kas ne vienmēr ir labi. Bet ir arī pozitīvi piemēri, kur ražotājs garajiem modeļiem izstrādā pilnīgi savādāku blanku ar savādāku konusu un asumu.

Ja skata tikai copi no krasta, tad pilnīgam komfortam vajadzētu ņemt 8 pēdu modeli, bet, ja tomēr gribas ko universālāku – tad kaut manis pieminēto 2,29 m garo variantu. Ja džigo no laivas, tad es neuzskatu, ka šeit būtu vajadzīgi gari džiga spiningi.

Sajūtu līmenis

Garuma dēļ rodas vēl divi jautājumi – metiena attālums un taktilās sajūtas. Agrāk viss bija vienkārši – ja gribi tālu iemest, jāņem garš kāts. Zinu gadījumus, kad pat pie 3 m atzīmes viss neapstājās. Tiesa, gadiem ejot, tā tēlaini var samazināt spininga garumu un palielināt metiena attālumu. Panākts tas tiek daudzu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ar blankas konstrukciju. Neskaitāmie oglekļa pinumi, speciāli sveķi, augsta līmeņa inženiertehniskais piegājiens padara blankas ļoti baudāmas un apveltītas ar labu akciju. Pievienojot kvalitatīvu furnitūru, kā arī pīto auklu, kopā sanāk labs komplekts. Kā jau minēju, šobrīd metiena attāluma atšķirība 2,29 un 2,45 m garam spiningam ir burtiski kādi pieci metri. Toties komforts bieži vien ir stipri lielāks ar īsāko variantu.

Nākamā un, manuprāt, viena no svarīgākajām spininga īpašībām ir taktilā sajūta, tautā saukta čuika. Arī šeit augstu moduļu oglekļa izmantošana sekmē to, ka mēs jūtam katru mazāko grunts izmaiņu un vārgāko asara piesitienu. Šobrīd laikam tikai paši lētākie budžeta klases spiningi ir galīgi neskanīgi, ar kuriem ir grūti atšķirt copi no akmens piesitiena. Jo dārgāka manta, jo jutīgāka blanka izmantota.

Bet arī šeit nevajag pārlieku fanātismu. Gadās redzēt modeļus, kam uz etiķetes ir rakstīts, piemēram, 99,6% ogleklis. Faktiski tas nozīmē, ka visa blanka ir veidota tikai no oglekļa un ka sveķi, saistviela ir 0,4%. Godīgi sakot, starp šādu kātu un modeli, kuram ir 95% oglekļa, reālas jutības atšķirības praktiski nav. Cilvēks to vienkārši neizjūt. Toties izjūt to, ka šādi super veidojumi ir daudzreiz trauslāki. Ir nepieciešams pavisam maz, lai šādu instrumentu traumētu. Turklāt cenas dēļ tas ir vēl sāpīgāk. Ar šo es gribu teikt, ka nevajag dzīties pēc sausiem cipariem un pirms iegādes vajadzētu izanalizēt visus aspektus.

Šobrīd daudzi spiningi jau parādās ar jaunā tipa spoles turētājiem – Fuji zīmols piedāvā TVS tipa turētājus, kam ir minimāli plastikāta un kam ļoti daudz ir atsegta blanka, līdz ar ko roka visu laiku atrodas tieši uz blankas, kas noteikti ir labi.

Visas šīs nianses lieliski var izjust džigojot. Protams, lai saprastu visu, ko māneklis jūt tur – apakšā – un nodod mums, vajag nedaudz laika.

Cietības pakāpe

Pēdējais raksturlielums ir kāta akcija. Arī šeit daudz kas ir atkarīgs no copmaņa. Ja skatāmies tieši spiningu džigam, tad es noteikti priekšroku dodu extra fast jeb īpaši ātrai akcijai. Tādiem blanka parasti ir asāka, līdz ar to nodod visu informāciju, respektīvi – pēc spices kustībām var nolasīt reljefu, kā arī atrisinās problēma ar pieciršanu, it sevišķi zandarta gadījumā. Turklāt ar šādu instrumentu ir stipri vieglāk izvilkt lomu, arī ja copē straumē lielā dziļumā. Šī lieta gan neattiecas uz mikrodžiga spiningiem. Extra fast akcija ir laba, bet, ja mērķzivs ir asari, tad bieži vien sekmīgāks būs spinings ar maigāku akciju un blanku.

Auklu duālisms

Bez auklas džigot nesanāks. Šobrīd visi pārsvarā lieto pīto auklu, bet pirms kādiem gadiem tā bija kaut kas nedzirdēts. Tad nu iedomājieties, kā bija mēģināt kaut ko līdzīgu džigam ar tā laika auklām.... Šobrīd lepni varam nopūsties un izbaudīt katru mazāko sitienu.

Ko noteikti varu teikt – džigam es izvēlos 8 dzīslu pīto. Lai nebūtu pārsteiguma – pītā aukla arī stiepjas. Protams, ne tā kā monofilā, uz aci to ir grūti redzēt, bet, ja skatāmies metiena attāluma griezumā, tad stiepjas gan. Lūk, smalkā pinuma dēļ 8 dzīslu modeļi to dara stipri mazāk. Aukla ir apaļa un slidena, līdz ar to palielinās metiena attālums.

Tāpat liels pluss ir auklas izturība, kas maziem diametriem ir izšķiroši svarīgi. No tā izriet, ka džigam var izmantot tievāku variantu, kas atkal dod daudz ātrāku mānekļa grimšanu un labāku kontroli. Mīnusi, protams, arī ir, un galvenokārt tā ir izturība pret berzi, kas šai gadījumā ir zema. Arī cena nav nekāda mazā. Šobrīd gan tirgū parādās arī nosacīti budžeta klases auklas, par kurām plānoju atsevišķu rakstu.

Bet nevajag uzreiz mesties pirkt šīs 8-dzīslenes. Kvalitatīva 4 dzīslu aukla, kas maksā mazāk, konkrētos apstākļos ir pat labāka. Kvalitatīva – tas nozīmē salīdzinoši apaļa, turklāt šīm pītenēm ir stipri mazāk problēmu ar berzi. Akmeņainās vietās vai, teiksim, Daugavā, kur ir dolomīta malas, 4 dzīslu modeļi turas daudz labāk. Sensorikas ziņā, protams, viņas zaudē, bet es neteiktu, ka šādos apstākļos tas ir kritiski. Mikrodžigam, kur tiek izmantoti ļoti plāni diegi, lieto 4 dzīslu pītās – tīri izturības dēļ. Turklāt ražošanas tehnoloģija neatļauj sapīt tik smalkus astoņus pavedienus.

Spoles jautājums

Esmu ticis līdz spolēm. Bezinerce-nēm pamatprasība ir – lai auklu tītu labi, lai nebūtu lieku nobrukumu, lai neveidotos bārda. Lielākais jautājums ir – ņemt spoli ar parasto pārnesumu vai tomēr ar ātro? Viennozīmīgas atbildes arī šeit nav, bet es sev izvēlos lēno variantu. Bieži rodas vajadzība pēc izteikti lēnas džiga animācijas, un šādās reizēs klasiskais pārnesums ir labāks. Tāpat, ja izpilda klasisko džiga animāciju ar auklas ietīšanu, tad ar ātro pārnesumu bieži vien tiek veikts pārāk liels solis, kas pasīvai plēsoņai noteikti nepatiks.

Cits stāsts ir par multiplikatoriem. Pēdējā laikā tēmas par šīm spolēm ir cilātas daudz un dikti. Džiga sakarā es varu teikt, ka arī šeit multam ir lielas perspektīvas. Pirmkārt, spole atrodas uz paša spininga – atkal palielinās jutība. Tāpat multi ir salīdzinoši universāli – jo var strādāt ar maziem svariem un lieliem, turklāt nezaudējot jaudu.

Krievu džigotāji bieži izmanto metodi, kad aukla tiek laista caur pirkstiem – tādā veidā veidojas tiešs kontakts ar mānekli. Šādu tehniku var izmantot tikai komplektā ar multu.

Mānekļi džigam

Skaidrs, ka mūsu platuma grādos par džiga mānekli pamatā tiek uzskatīti silikona veidojumi. Šobrīd lielāko tiesu copmaņi izmanto ēdamgumijas. Modeļu un krāsu klāsts tām ir tiešām liels, pat mūsu ne vienmēr lielajos copes veikalos. Tas, kas ir ēdamgumija, laikam ir skaidrs, lielākā problēma rodas no tā, ka ne visas tā saucamās ēdamgumijas tādas arī ir.

Gribu pastāstīt ar Keitech. Faktiski šis Japānas zīmols bija viens no pirmajiem, kas sāka ražot īstās ēdamgumijas. Lai arī firmas vēsture nav pārlieku sena, pašlaik Keitech ir viens no lielākajiem ēdamgumiju ražotājiem. Turklāt faktiski šī zīmola mānekļi ir vieni no visvairāk kopētajiem.

Keitech vienmēr izceļas ar unikālu formu un dažādiem risinājumiem, kā pievilināt plēsoņu. Gumiju ražošanā tiek izmantots ļoti daudz sāls, aminoskābju, kā arī speciāls aromatizators. Turklāt pēdējais ir Keitech pašu izstrāde. Mānekļi ir ļoti mīksti, ūdenī, pateicoties papildu elementiem formā, tiek radīts milzum daudz mikrovibrāciju. Turklāt vienmērīgas ietīšanas laikā tie sāk strādāt pat vis-lēnākās kustības brīdī. Manā skatījumā noteikti vieni no TOP mānekļiem, ja skatāmies tieši no džiga tehnikai aspekta.

To modeļu rinda ar katru gadu pagarinās, bet savi favorīti ir labi zināmi.

Leģendārais Swing Impact. Laikam nu jau reti kura copmaņa kaste būs bez šīs gumijas. Izmēru gamma ir ļoti plaša – no 2 līdz pat 4,5 collām. Krāsu palete stiepjas daudzos desmitos dažādu toņu. Turklāt ir pat speciāli izstrādātas krāsas Baltijas tirgum. Rievotais ķermenis lieliski pārraida vibrācijas, kas kaitina plēsoņas. Džigā Swing Impact ļoti labi strādā uz izteikti pasīvu plēsoņu, kā arī vēlā rudenī un ziemā, copējot no krasta. Bieži vien impakts bezcerīgos gadījumos līdaku tomēr spēj iekārdināt. Kā jau minēju, liels pluss ir tas, ka var veikt ļoti lēnu animāciju.

Lielais brālis šim māneklim ir Fat Swing Impact. Forma ir saglabāta tāda pati, tikai šī variācija ir krietni resnāka, apjomīgāka. Palielā apjoma dēļ fatu ļoti iekāro līdakas, kā arī zandarti. Pagājušajā sezonā daudzi varēja pārliecināties, ka zandartam patīk šādi apjomīgi veidojumi. Turpretī līdakām man lieliski darbojas paši lielākie 4,8 un 5,5 mānekļi – gan uz džiga, gan vienkārši strādājot pa zālēm. Pateicoties savādākai astes daļai, fatam ir daudz agresīvāka spēle. Bieži vien džigojot kopā ar mānekļa apjomu šī spēle iekārdina plēsoņas pat no lielāka attāluma. Lai arī pēc formas to nevar pateikt, bet fats sevi ir lieliski apliecinājis arī dropšotā.

Zandartam ļoti mīļš māneklis ir Easy Shiner. Faktiski tā ir klasiska silikona zivtiņa, diezgan slaidas formas. Aste ir gana masīva, lai veiktu augstas frekvences kustības un pievilinātu plēsoņu. Māneklis pamatā ir domāts copei ar ofset-āķi. No tiem noteikti nevajag baidīties. Easy Shiner apvienojumā ar kvalitatīvu āķi labi strādā vietās ar ķērājiem, kā arī zāļu tuvumā.

Nesen ir parādījies lielais 5 collu variants, kas jau ir tendēts uz trofejām. Turklāt šis lielums labi strādāja rudenī, dropšotā mānot zandartu. Vasaras sezonā šainers 3 un 4 collu izpildījumā lieliski sevi parāda, džigojot zandartus pa kantēm. Pats mazākais 2 collu izmērs labi strādā uz asari.

Tiesa, īstais dropšota māneklis ir Shad Impact. Lieliska gumija, domāta dropšotam. Formas ziņā atgādina Easy Shiner, bet ar taisnu asti. Mīkstā silikona dēļ un pateicoties plānajai formai, var veikt ļoti lēnu un delikātu animāciju. Lieki teikt, ka zandartam ir grūti atturēties. Pieejama liela krāsu izvēle, turklāt atkal ir daudzi toņi, kas radīti tieši mūsu apstākļiem.

Klāstā ir pieejami 2, 3, 4 un 5 collu mānekļi, šogad nāks klāt ilgi gaidītās 6 un 7 collas. Dropojot zandartu vasarā, biežāk tiek izmantoti mazāki izmēri – 3 un 4 collas, toties uz rudens pusi darbā tiek laisti lielie. Tāpat nedrīkst aizmirst asari un to, ka šos plēsējus lieliski var ķert arī dropa tehnikā. Tam lieliski kalpo mazākais 2 collu izmērs, kas bieži vien paglābj no pilnīgas necopes. Faktiski uz izteikti pasīvu asari drops nereti atstāj pat ļoti pozitīvu iespaidu.

Keitech gumijām ir tikai viens mīnuss – mīkstā silikona dēļ viņas ātri plīst, un ir jāmaina. Jāsaka, ka tas ir subjektīvs mīnuss, jo attiecībā uz lielo zivju skaitu, kas tiek noķerts ar šiem mānekļiem, tas ir pieciešams.

Bez labiem āķiem – nekādi

Pēdējā sastāvdaļa ir āķi. Šis elements noteikti ietekmē, vai zivs tiks izvilkta vai ne. Ja ķerat zandartus, tad zināt – šai zivij ir cieta mute, piecirst viņu vajag asi, turklāt āķim ir jābūt asam, lai izietu cauri kaulam. Šajā gadījumā es izmantoju tikai divu zīmolu ražojumus, no kuriem viens ir Vanfook.

Šie āķi mani praktiski nekad nav pievīluši ne izturības, ne asuma ziņā. DM-52
un DM-62 ofsetāķu sērija ir pietiekami stingri un ar platu izliekumu. Tā tiek taisīta no vidēji resnas stieples un ir pietiekami atsperīga, lai noturētu zivi. Turklāt šiem āķiem ir speciāls fiksators, lai māneklis neslīdētu nost. Principā šī iecere ir laba, bet, ja lieto ļoti plānas gumijas, tad bieži vien fiksators saplēš mānekli.

Džigojot līdakas, it sevišķi ar lieliem mānekļiem, es izmantoju DM-62B sēriju, kas ir ofsetāķi no ļoti resnas un izturīgas stieples. Tos ir ļoti grūti atliekt, turklāt materiāla atsperīguma dēļ zivij ir grūti tikt prom no āķa. Džigojot akmeņainās vietās, bieži nākas secināt, ka āķi paliek truli. Pateicoties speciālai rūdīšanas tehnoloģijai, Vanfook izstrādājumi nezaudē asumu ilgu laiku, bet pirms copes āķi noteikti ir jāpārbauda, un neasie vai traumētie obligāti jānomaina.

Vanfook man vienmēr ir paticis tieši ar vienu konkrētu modeli – divžuburiem DW. Šie ir kopā nesakausēti divžuburi, ko var izmantot gan porolona mānekļos, gan klasiskajās ēdamgumijās. DW-31 sērijā ir mazāki divžuburi no plānākas stiep-les, bet DW-41 sērijā – lielie, kas ir piemēroti mūsu zandartiem un līdakām. Šiem āķiem ir ļoti labs liekums jeb leņķis, kādā atrodas abi žuburi. Viņi piespiežas tuvu māneklim, līdz ar ko palielinās caurgājība.

Lielākais pluss – stipri augstāks realizācijas procents. Plēsoņai ir ļoti grūti tikt no abiem žuburiem vaļā, un praktiski vienmēr māneklis atrodas pilnībā zivs mutē. Pateicoties garajai kājiņai, šos āķus var labi izmantot slaidos mānekļos, un tie atradīsies stipri to aizmugures daļā. Tomēr, izmantojot šos divžuburus vietā ar daudziem ķērājiem, ir jārēķinās ar potenciālu mānekļa zaudējumu. Bet augstu realizācijas iespēju apvienot ar ideālu caurgājību ir praktiski neiespējami.

Atsevišķi noteikti gribu izcelt pašas džiggalvas, džigāķus. Šī tēma ir gana plaša gan izmantoto materiālu, gan āķu, gan galvu formas ziņā. Apkopošu maksimāli daudz variantu un kādā no nākamajiem rakstiem visu pastāstīšu.

Tā nu esmu pārskatījis džiga inventāra sastāvdaļas un pēc savas izpratnes izklāstījis dažādas nianses, kuras, cerams, jums noderēs, pērkot jaunu spiningu, izvēloties auklu vai arī meklējot plēsoņu sezonai džiga mānekļus un āķus.

Ne asakas!

Mārtiņš Babris Autora un publicitātes foto