Līgatnes novadā aiztur maluzvejnieku

Kopš oktobra Latvijā sācies rudens liegums jeb lašveidīgo zivju aizsardzības laiks. Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs, stāstot, ka nārsta sargāšana notiek regulāri, norāda, ka viens maluzvejnieks jau iekritis nārsta sargu rokās.

Līgatnes novadā pie Tītmaņu upītes ietekas Gaujā aizturēts vīrietis, kura nelikumīgā darbība, proti, tīklu likšana, konstatēta jau pagājušajā nedēļā.

No Gaujas pretējā krasta redzējām viņa darbību, liekot upē tīklu. Devāmies turp, lai sagaidītu, kad nāks tam pakaļ, taču nesagaidījām, tāpēc izņēmām tīklu un devāmies prom. Pirmdien viņš atkal ieradās. Sadarbojoties ar Līgatnes novada pašvaldības policiju un Pārgaujas novada vides inspektoru, vainīgais tika aizturēts un viņam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols",

informēja U. Lencbergs.

Lieguma laikā šis ir otrais administratīvā pārkāpuma protokols, pirmais noformēts kādam makšķerniekam par spiningošanu Gaujā, kas šajā laikā aizliegta. Vides inspektors norāda, ka kopumā cilvēku pie upes maz, iespējams tāpēc, ka zivju maz, bet varbūt tāpēc, ka cilvēki kļuvuši apzinīgāki un netraucē nārstot. Novērojumi liecina, ka pagaidām zivju Gaujas baseina upēs ir maz, jo ūdens līmenis ļoti zems.

"Tūlīt beigsies pilnmēness, sāksies tumšais laiks, iespējams, ka maliķi kļūs aktīvāki, bet būsim tam gatavi. No šīs nedēļas nārsta sargāšanā iesaistās 27.kājnieku bataljona zemessargi. Salīdzinot ar citiem gadiem, zemessargi darbosies autonomi, nepieciešamības gadījumā saucot talkā policijas darbiniekus vai vides inspektorus. Aizsardzības pasākumos piedalās arī "Gaujas ilgtspējīgas aizsardzības biedrība", talkā gatava nākt arī biedrība "Mēs zivīm" un Makšķernieku asociācijas operatīvā grupa. Spēku ir pietiekami, lai maliķi nejustos droši. Palīgā nāks arī tehnoloģijas. Tas, ka nekur mežā vai pie upes neredz sargus, vēl neliecina, ka šī vieta aizmirsta. Nārsta vietās tiks uzstādītas novērošanas kameras, fiksējot visu, kas pie upes notiek. Cilvēki ir zvanījuši par novērojumiem, esam saņēmuši informāciju, ir aizdomas par elektrozvejas gadījumiem," stāsta U. Lencbergs.

Vides inspektors atgādina, ka atrašanās šajā laikā pie upes ar neatļautiem zvejas rīkiem vai zivju iegūšana neatļautā veidā ir dārgs "maksas pasākums". Par katru noķertu lasi vai taimiņu nāksies maksāt 715 eiro, kas ir zivju resursiem nodarītais zaudējums. Plus vēl administratīvais sods, sākot no 280 eiro, tātad kopumā zivs nesanāk lētāka par 1000 eiro. Pie lielāku zaudējumu nodarīšanu iespējama arī kriminālatbildība.

avots: eDruva