Papīri esot kārtībā

Par atļaujām atbild SIA Kurzemes cope (KC), kas lūdz domi pagarināt pilnvarojumu līdz 2021. gadam (ieskaitot). Iepriekšējā domes sēdē jautājums jau atlikts, pamatojot – jāuzklausa uzņēmuma valdes loceklis Guntis Kārkliņš un jāredz atskaite. Šomēnes viņš par pērno gadu atskaitījās.

Domes priekšsēde Inga Bērziņa aizrādīja, ka saņemtas divas Zemkopības ministrijas vēstules (pēdējā 18. oktobrī), kurās teikts: ja pašvaldība pilnvaru pagarinās, ministrija patur tiesības to neapstiprināt. Argumenti – KC nav pārskaitījusi naudu Zivju fondam un iesniegusi visas atskaites par 2014. gadu, arī par šīgada pirmo pusi. G.Kārkliņš apgalvoja, ka līdz domes sēdei viss būšot kārtībā, jo atskaites iesniegtas un nauda pārskaitīta. Vienīgi pērn neizskaidrojamā kārtā aizkavēti 100 eiro.

Vai zivis cieš

Pagājušogad KC par licenču pārdošanu ieņēma 4998 eiro, naudu tērējot krastu kopšanai, lašveidīgo nārsta vietu sargāšanai, reidiem ar Valsts vides dienestu utt. (Pilna atskaite un G.Kārkliņa stāstījums par uzņēmuma darbu lasāms Kurzemnieka 7. oktobra pielikumā Pazīsti, atbalsti, sargā.)

I.Bērziņa jautāja, vai vispār vajag izdot licences makšķerēšanai šajā Ventas posmā, ja visur citur cilvēki drīkst to darīt brīvi, reizi gadā nopērkot makšķernieka karti. Tā iedzīvotājiem būtu lētāk tikt pie zivs vakariņu galdam. Viņai pievienojās pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs: zivis migrē un šajā posmā netiek speciāli audzētas. KC kopjot krastus, uzraugot nārsta vietas un cīnoties ar maluzvejniekiem, bet, viņaprāt, zivju resursi tikai iegūtu, ja atļaujas tiktu atceltas. Tagad nelicencētajā posmā viens makšķernieks dienā drīkst noķert piecas vimbas, bet ar licenci – septiņas. No oktobra līdz janvārim makšķerēt nedrīkst, lai netraucētu lašveidīgo nārstu, bet licences A zonā tas par zināmu summu ir atļauts.

G.Kārkliņš uzsvēra, ka licencēta makšķerēšana esot arī diezgan garā Lielupes posmā pie Bauskas un visā Salacā. Bauskā atļauts ķert pat astoņas vimbas, bet nekas neliecinot, ka zivju daudzums ciestu. 11 gados, kamēr KC licences pārdod, lomi katru gadu palielinoties. Sākumā dienā neesot piekodies vairāk par vienu vai divām vimbām, bet tagad zivju tik daudz, ka varot noķert arī normu.

Kas pieskatīs un sakops

Deputāts Aleksandrs Lange prātoja, ka tikai zivju resursu dēļ no licencēm atteikties nevajadzētu, turklāt KC par iegūto naudu krastus kopj tur, kur to nedara Kuldīgas komunālie pakalpojumi. Arī iespēja noķert kādu lasi samaksājot esot labāka nekā elektrozveja. Daļa deputātu sliecās domāt: ja ir vēl citi interesenti, var rīkot konkursu. Līdz domes sēdei 27. oktobrī tas jāpārdomā un jāaptaujā pazīstami makšķernieki.

avots: Kurzemnieks.lv