Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Mazajā hidroenerģētikā – situācija, no ekonomiskā un arī sociālā viedokļa raugoties, ir ļoti sarežģīta, pat bēdīga. Tā atzīst nozares pārstāvis Jānis Irbe. Bet no vides viedokļa mazajām HES diez vai varot ko pārmest.
Valdības lēmumi iznīcinoši
Mazās hidroelektrostacijas šobrīd ir ļoti sarežģītā situācijā – saka Mazās hidroenerģētikas asociācijas un arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs J. Irbe. Ir arī tādas, kas darbu pārtrauc, piemēram, pagājušonedēļ viņu par to informējusi Cīravas ūdensdzirnavu vadība. "Apskatījušies uz savu darbību no ražošanas un finanšu viedokļa, secinājuši – ja līdz šim bijuši uz robežas, tad tagad ir tai pāri."
Tiesa, arī iziešana no hidroenerģijas ražošanas sistēmas nav vienkārša, jo būves taču arī pēc tam būs jāuztur kārtībā. Daudzi mazie hesiņi ir dzimtas īpašumi, zemnieku saimniecību daļas – stāsta J. Irbe. Ja ražošanu pārtrauks, viss tikšot atstāts sabrukšanai.
Patlaban atjaunojamās enerģijas ražotāji ir noraizējušies par iespējamajiem pārkompensācijas jeb pārsubsidācijas ierobežojumiem, kas gan vēl jāatbalsta Eiropas Komisijā. Jūlijā par tādiem lēma valdība. "Tad jau redzēs, kāda būs nākotne," J. Irbe ir pārliecināts, ka mazajām hidroelektrostacijām tas neko labu nenesīs. "Dažām stacijām šis jaunais tarifs pēc ierobežojumiem varētu būt pat zem tā sauktās tirgus cenas." Mazās hidroenerģētikas asociācijas vadītājs ir ļoti skeptisks par publiskajā telpā izskanošajiem apgalvojumiem, ka uzņēmēji, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem resursiem, arī finansiālā nozīmē dzīvo zaļi. "Arī pie subsidētā iepirkuma situācija nav tik rožaina. Gadiem sabiedrībai potē, runā muļķības," viņš pauž, ka daudz kas no tā, kas runāts un rakstīts, piemēram, par mazo hesu īpašnieku lielo peļņu, neesot taisnība. Un netiekot arī runāts par to, cik šie uzņēmēji savukārt samaksā valstij nodokļos. "Cik darba vietu nodrošinām, cik cilvēku ir iesaistīti šajā ķēdē!"
Arī dabas resursu nodokļa likmes, kas attiecinātas uz mazo hidroenerģētiku, varot radīt situāciju, kad ražotājiem, nonākot brīvajā tirgū, šīs izmaksas sasniegtu līdz pat 80 procentu no bruto ienākumiem.
Tad atliekot vien beigt strādāt šajā jomā. Nevienai citai enerģijas ražotāju grupai, kas izmanto atjaunojamos resursus, neesot tik liela krituma, ko rada likumdevēju veiktie likumu grozījumi. Taču savas raizes esot arī tiem.
Tautu biedē ar bubuli
No J. Irbes teiktā secināms, ka zaļās enerģijas ražošanu kopumā Latvijā valsts neatbalsta. Viņš stāsta par kādu sarunu ar attiecīgajā nozarē strādājošajiem ierēdņiem, kas ar smaidu minējuši, ka 30 procentu atbirums esot dabisks. "Bet viņiem taču ir jārūpējas, lai tautsaimniecība augtu! Kāpēc būtu par šo atbirumu jāpriecājas?!" Turklāt Latvija esot vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā neesot izstrādāti valsts nosacījumi zaļās enerģijas attīsības veicināšanai.
Tikmēr visa nauda, kas tiek samaksāta par ārzemēs iepirktu enerģiju, no Latvijas neatgriezeniski zūd. "Lielāko daļu elektrības mēs tik un tā pērkam no Krievijas, nosacīti arī no Igaunijas, bet patiesībā – no Krievijas."
"Bet tauta tiek biedēta, un bubulis ir atjaunojamā enerģija. Tāds fons tiek radīts, lai galu galā te nekā nebūtu," J. Irbe ir noskaņots diezgan pesimistiski. "Cilvēkiem maisa galvas, jo lietas nesaprot pat ministri."
Upes izkropļotas jau sen
Mazās hidroelektrostacijas ir izteikti reģionāli projekti, tās ir izkaisītas pa visu Latviju. "Kāda mazā hesiņa īpašnieks stāstīja, ka viņa uzņēmums esot vienīgā ne valsts un ne pašvaldības iestādē nodrošinātā darbavieta pagastā. Un viņš no izbraukšanas no Latvijas atturējis astoņus cilvēkus," J. Irbe norāda arī uz sociālo aspektu.
Savi astoņdesmit procenti no visiem mazajiem hesiem Latvijā esot ierīkoti uz veco ūdensdzirnavu bāzes. "Un, varbūt tikai pateicoties tiem, šajās vietās arī tagad ir dzīvība."
Tikmēr visā Latvijā esot vairāk nekā četrsimt dažādu ūdens uzpludinājumu, kam ar elektrostacijām nav nekāda sakara, un tajos darbību un kārtības uzturēšanu, atšķirībā no hesiem, neregulējot nekādi nosacījumi – ne Ministru kabineta noteikumi, ne obligātā apdrošināšana. Šādu uzpludinājumu piederība esot dažāda – gan valsts, gan pašvaldību, gan privāta. "Par to vien hesiem būtu jāsaka paldies, ka tie tiek uzturēti kārtībā." Taču, kad kādā no šādiem bezsaimnieka uzpludinājumiem pirms dažiem gadiem sabrucis dambis un "aizskalotas lašu nārsta vietas", tad pārmetumi biruši pār mazajiem hesiem, kam ar to nav bijis nekāda sakara. Bet, ja tāda avārija notiek uzpludinājumā ar kaskādēm, "tā iedarbosies uz visu ekosistēmu" – J. Irbe norāda uz bīstamību.
Bet pret Latvijas Makšķernieku asociācijas aktivitātēm, kura paudusi, ka mazās HES ir nepieciešams būtiski ierobežot, bet upes, uz kurām tās celtas, atjaunot, tā vairojot zivju daudzumu un daudzveidību, – J. Irbe ir skeptisks. "No tā zivis neradīsies. Ja zivis šajās upēs ir, tad – tikai pateicoties ūdenskrātuvēm." Viņš skaidro, ka "upes ir izkropļotas jau sen, jau padomju laikos taisnotas". Tās vairs neattīrās, aizaug. "Lai arī esam tāda nabadzīga valsts, kur maz minerālmēslu lieto, tie tomēr atstāj iespaidu. Arī meliorācijas sistēmas vairs nedarbojas un nenodrošina filtrāciju, un viss, kas ir krastā, tiek ieskalots upē, un upe rūkdama aizaug."
Lielākās diskusijas – par vēju
Dažāda veida derīgajiem izrakteņiem bagātajos Kurzemes dienvidrietumos uzņēmēji no zemes visvairāk paņem granti un smilti. Dienvidkurzemē kopumā ir 50 smilts un smilts un grants atradņu, lielākās pieder SIA "CTB" un "Inerto materiālu servisam", savukārt "Aizputes ceļiniekam" to ir daudz – to "Zaļā istaba" noskaidrojusi Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē.
Iecerei par izrakteņu ieguvi jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ieguvi akceptē pēc tam, kad ir paveikta ģeoloģiskā izpēte. Pēc tam Valsts vides dienests izsniedz derīgo izrakteņu atradnes pasi un nosaka limitu, kas atkarīgs no izpētes un no krājumu apmēra. Kad grants izstrāde atradnē pabeigta, viena gada laikā nepieciešams to rekultivēt. Visbiežāk karjera vietā paliek dīķis, taču var būt arī lauksaimniecībā izmantojama zeme vai mežs.
Bet, par ilgtspējīgu saimniekošanu runājot, skaļākas diskusijas ir raisījusi purvu izstrāde kūdras iegūšanai. Uzņēmēji apgalvo, ka par vidi un par ilgtspējību domājot. "Tas ir jāizvērtē visu laiku – lai būtu līdzsvars starp ražotāju un dabas aizsardzības interesēm," saka Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas izpilddirektore Ingrīda Krīgere. Viņa norāda, ka būtisks tā nodrošināšanas rīks esot ietekmes uz vidi novērtējums, kas vienmēr veicams pirms izstrādes uzsākšanas. Tagad šīs nozares uzņēmēji gaidot, kad valstī beidzot pieņems kopīgu stratēģijau par kūdras ieguvi, tā arī ļautu rīkoties ilgtspējīgāk.
Savukārt Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze ir norādījis, ka darba vietas kūdras purvā salīdzinoši ir īstermiņa ieguvums. "Tās tiks radītas uz noteiktu periodu, bet purvi ir veidojušies daudzu tūkstošu gadu laikā. Ir jāsaprot, ka pēc tam, kad purva izstrāde būs pabeigta, purva ainava, mūsu paaudzes kontekstā skatoties, būs zudusi neatgriezeniski."
Bet visplašākās diskusijas par zaļās enerģijas ilgtspējību un atdevi līdz šim sabiedrībā ir raisījuši vēja ķeršanas plāni. Līdz šim jaunākais vēja enerģijas ieguves projekts mūspusē tiek īstenots Medzes pagastā, kur SIA "Vides enerģija" ceļ trīs vēja stacijas. Iemesls tam, kādēļ iedzīvotāji bažījas, ka šādu projektu dēļ uzņēmēju biznesa intereses varētu prevalēt pār vides un dabas aizsardzības interesēm, visticamāk, ir ārzonās paslēptie un sarunām nepieejamie uzņēmumu īpašnieki.
Interesanti kaapeec tiek dzeesti komentaari? Kursh tad te nodarbojaas ar klaju populismu. Kada veel ir alternatiiva elektroenergjijas ieguvei Latvijaa? Ieteiksiet uzcelt kaadu atomelektrostaciju?
Davai faktus. Par cik lētāk? No kuriem kaimiņiem? Kāpēc tas netiek darīts?
Zinu tikai to, ka lielūdens periodā, nekāda elektrība no kaimiņiem netiek iepirkta, jo pilnībā pietiek ar to, ko saražo pašmāju darboņi.
Mazās HES sastāda tik nelielu daļu no kopējām elektroenerģijas saražotajām jaudām, ka tos pat grafikos nevar ieraudzīt, bet upes sačakarē vairāku kilometru posmos. www.vestnesis.lv/ta/id/172673
Neviens to nenoliedz. Tapec tie arii ir mazie, nevis lielie hesi. Bet paradiet man kur ir letak iepirkt, neka pasiem sarazot?! Tiesi kur. Konkretus faktus.
Uzbūvē savu mazo vējaģenerātoriņu paeizajā vai nepareizajā vietā, sēdi un priecājies. Šis būs 100% zaļš atjaunojamais resurss, manuprāt. A šie mazo upju čakarētāji ar cirīšu hes galvu priekšgalā, lai iet kāposta meklējumos un ierīko zivju ceļus, kā tas notiek attīstītās valstīs un tad var sākt kaut ko murmulēt par "zaļo" enerģiju.
Neviens to nenoliedz. Zivju celi ir apsveicama lieta. Lidzeklus noteikti vajadzetu novirziit no zivju fonda lidzekliem. Nevis kopt naarsta vietas, kas ir pedejais hiits, kaa teereet naudu...
Tagad beidzot gribetu dzirdet beidzot no kaa un kur var leetaak iepirkt elektriibu nekaa sarazot pasiem. Ludzu beidzot faktus.
Tas nu gan būtu absurds, valsts nāk par savu naudu un pavāc upīti maliņā, lai cirīšu vīrs var sākt savu biznesu ar pīpi uz jumta smīkņādams. Vēja ģenerātori neder ? Mājas kas pārtiek no saules baterijām, tā ir realitāte daudzās valstīs, tik dārgs prieks. Neesmu pētījis ciparus.
Tas gan. Te daudzi nav ciparus peetiijusi, bet gudri parunaat patiik. ;)
Nu vecīt un jautājumus uzdot, kas tad tev atklās komercnoslēpumus.
Par OIK neko neesi dzirdējis? Saražot protams jau var lētāk, bet valsts tiem garantē rentablu cenu pie tam vēl ilgtermiņā. Ja gribi zināt pašizmaksas cenu, tad jautā mazo HES īpašniekiem, atbildi mēs varam tikai nojaust.
Kads varbut var konkretus ciparus nosaukt, citadi tada tuksha runa.
Mazie HES un vēja ģeneratoru enerģija noteikti nav lētākā, ņemot vērā, ka visi valsts iedzīvotāji samet OIK, lai tikai nabadziņiem būtu bizness. Ja nevari brīvajā tirgū nopelnīt, tad nosmoc un viss. Un vēl martins_riga, varbūt pats noprezentē ciparus, nevis visiem brauc virsū?
Par OIK iedzīvotāji piemet uz 0,02679 EUR/kWh, attiecībā pret citiem enerģijas avotiem, lai tikai dažiem būtu bizness.
EM ministrijas mājas lapā var iepazīties ar izmaksāto OIK summu šiem mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.
No mums Mazie HES ir saņēmuši 6 359 393 EUR virs tirgus cenas!
šajā portālā jau laikam līdzjūtību vaimanātājs nesagaidīs...:)
www.klimats2015.lv/files/files/J...2010022016.pdf
.. interesanti, bet kā saka : ..mēs nevienu neturam, kam nepatīk, tur ir vārti un aiz tiem seši rindā gaida !
Esmu vien elektroenergijas patēretajs, bet visas pēdējo gadu aktivitātes elektro piegadē vien sadārdzinājusas cenu!
Man nav saprotams, kā parastajam cilēkam,,kā var turbīna, skapis, vadi un stabi un vel štroms, kas pa viniem plūst.... piederēt dažadiem kantoriem !!!
Biju šogad virs Karvas HES Vaidavā,upe smuka,bedres, straujteces,bet foreļu maz,bet mazu asarīšu pilnas bedres bija,interesanti no kurienes tas asarīšu ordas pilna upe?
viennozīmīgi jānojauc visi mazie HESi, savādāk tā jau upes sa.istas un vēl šitie miljonāri zivju bendes ar saviem atjaunojamās elektrības monstriem upes/zivis bendē
nu jau pienākuši laiki ,ka gandrīz visās mazajās upītēs stāv šitie sūdi un neļauj zivim normāli pārvietoties un dzīvot ar savām ūdens svārstbām ....
.. nezinu, tapē *sacēlās* jautājums,.. par to darbaspēku !
Ciparus studijā, lūdzu! Cik *darbaspēku tiek nodarbināti tādā stacijā??? (Kur, pa manam,,vis ir programmējams) ..bez tiem pāris jefiņiem, kas dzenā makšķerniekus no uzpludinājuma :) ???
J.Irbe kaut ko sajaucis laikam pilnmēnes iespaidā radies rakst :))
bushmans šādos objektos nevar paļauties uz automātiku, kaut arī cilvēciskais faktors darbā ir vairums negadījumiem, nestandarta situācijās cilvēks vinnēs. Es negribētu braukt ar autopilota automašīnu, tramvaju, vilcienu un.t.t.
Ja autors sūdzas par rentabilitāti, tas ir viņu pašu problēmas, nevar uz katra strauta uzbūvēt mazjaudīgu videi un cilvēkiem bīstamu objektu kam sākotnēji ieliktas lielas patstāvīgās izmaksas. Kādas tur sūdzības par rentabilitāti var būt, haļāva sāk beigties, lielie kungi no biznesa izmet mazos.
... nu gan salīdzināji, autopilotu ar mazo hesiņu! :)
Kādas nestandarta situācijs tad tur var būt? OK-i,,ūdens līmeņa strauja maiņa , zem kritiskās normas (niecīga iespēja, ka tas notiek dažu stundu laikā)!
Turbīnā iekļūst KKAS (tam ir dažāda kalibra režģi un filtri)! Nu kādas vēl situācijas,,,pat nevaru iedomāties :) Nu un , kas var notikties,,turbīna nostāsies un viss! :).. pat nekas nenodegs !
Par visu Latviju nepateikšu, bet par Daugavpils novadu divi fakti ir zināmi.
Gadi 10 atpakaļ Tartaka ezers aizpedēja Daugavā kopā ar dambi un tiltu.
Vēl agrāk labs paziņa dzīvo Ambeļu pag. un stāstīja ka tur tas mazais hesiņš Vīšķu ezerā ar aizpedēja, betona plāksnes dreifēja kā aizbergi, vienai mājai toč paveicās, tilts ar izturēja, labi ka straume uz ceļa nevienu nesatika.
Gulbenes novadā septiņi hesi,pārsvarā katrā hesā pa divi jefiņi,kuri kā jau busmans minēja,dzenā makšķerniekus no uzpludinājumiem.Tauta runā,ka dažos no hesiem,jefiņi pamanās pat ar štromi zivis padauzīt.No viņiem(hesiem)vienīgi kaitējums,labumu nu nekādu nevaru saskatīt.
Es būtu dikti priecīgs ja sāktu putēt laukā tie mazie hes!
Nu, pag - ja jau jāsprāgst nost ar subsidēto iepirkumu un kopējā enerģijas bilancē ar' neko īsti neienes, tad nah kaut kas tāds vispār ir vajadzīgs? Pat nepieminot zivis. Tā tak nav nekāda tautsaimniecība, bet vellszinkas. Un par to mazo HESiņu, kas pagastā uztur dzīvību - kaut kā neticas. Es personīgi nespēju iztēloties, ko mazhesiņā regulāri varētu darīt astoņi cilvēki.
Par kādām LMA aktivitātēm ir runa?
Ja būtu kas reāls, ar prieku atbalstītu,
taču jau bezcerīgi zaudētajā Vaidavas HES lietā parādījās, ka visi šie daiļ***sēji spēj darboties tikai tad, kad ir jāčakarē "konkurenti", kas patiesībā ir kolēģi. kā MOSP.
Tad jaudas pietiek jebkādas. Pārējās jomās ir darbības imitācija. (te izlaižu sarakstu uz A4 lapas).
Makšķernieku pamatmasa par hes nosprāgšanu tikai priecāsies un cītīgi gaida, kad to paveiks gaidāmais peļņas samazinājums. Ja vēlas makšķernieku atbalstu vai līdzjūtību sagaidīt, tad nevajadzētu manipulēt ar ciparriem. Enerģētiskais devums valstij procentuāli bija kāds? - to rakstā nepiebilst. ok, ja tas % nav pat 1, tad sanāk, ka vietas sakopšanas dēļ būvēt HES tiešām nevajadzēja, vietu varēja sakopt daudz lētāk.
ciki HES tad ieviesa kaut vai caurplūdes turpīnas lai samazinātu postu dabai?
Vienīgā cerība ir kā Vaidavas lietā - aktivizēst lauku proletariātu un kādus glupākus brēcējus, jo karūsiņas ķersies labāk jaunajā dīķī, korumpēt ierēdņus, saņemt zaļas piemaksas par videi nedraudzīgiem objektiem - tā ir medaļas otra puse.
Atbalstāmi un labi ir tikai kvalitatīvi zivju ceļi vai citi projekti, kas mēģina pārcelt nārsta zivi uz nārsta vietām ja vēl tas iet kopā ar straujteču, nārsta vietu aizsardzību - tad tas kļūst cienījami. Kā to, starp citu, cenšas darīt Latvenergo, vienmēr protams var labāk.
Kādi ir tavi padarītie darbi?