Kampaņa «Spoku tīkli» ir noslēgusies. Rezultāti

Ievadvārdus un prezentāciju par kampaņas būtību un “Spoku tīklu” problemātiku sniedza Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja un reidu līdzdalībniece Elīna Kolāte. Viņa atzīmēja, ka ideja par “Spoku tīklu” („Ghost Fishing” – eng.) jeb aizmirstu vai speciāli atstātu tīklu meklēšanu, aizgūta no kolēģiem Polijā, kur kampaņa tiek īstenota regulāri. Šie tīkli pēc aktīvā perioda beigām turpina ķert zivis, putnus un citus ūdens iemītniekus, tā degradējot zivju resursus un bioloģisko daudzveidību.

Ievadvārdus un prezentāciju par kampaņas būtību un “Spoku tīklu” problemātiku sniedza Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja un reidu līdzdalībniece Elīna Kolāte.

Šogad Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar vietējiem pašvaldības policistiem un inspektoriem meklēja “Spoku tīklus” Limbažu, Engures, Dagdas, Carnikavas, Apes, Smiltenes un Kuldīgas novados. Trijos no apsekotajiem novadiem – Dagdas, Engures un Carnikavas – tika atrasti nozaudēti zvejasrīki. Elīna Kolāte piebilst: “Tomēr šos novadus noteikti nevajadzētu uzskatīt par “sliktajiem”, kas nerūpējas par ezeru apsekošanu vai slinki pilda citus pienākumus. Gluži otrādi – ļoti labi, ka esam satikušies, lai kopīgi risinātu problēmas.”

Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieks Imants Pastors atzīmēja, ka viens no galvenajiem ieguvumiem no šī projekta bija iespēja pārliecināties, ka darbs malu zvejniecības tīklu likvidēšanā iet pareizo ceļu. Viņš arī norādīja, ka pēdējo gadu rezultāti Carnikavas novadā liecina, ka darbs vainagojas panākumiem un malu zvejniecības gadījumu kļūst arvien mazāk. “Pašvaldības policijai nozīmīgi ir ne tikai darboties malu zvejniecības apkarošanas jomā, bet arī piedalīties programmās, kas rūpējas par zivju un upes dzīvnieku resursu atjaunošanu,” sacīja Imants Pastors. Carnikavas novads ir plaši pazīstams ar nēģu populāciju, taču pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts Vides pārvaldi ūdenstilpnēs laiž arī lašus un taimiņus. Elīna Kolāte atzīmēja, ka tieši Carnikavas novadā kampaņas gaitā no ūdenstilpnes izvilkts viens no neparastākajiem atradumiem – aptuveni 3x3 metrus liela alumīnija sega, pie kuras katra stūra piesiets ķieģelis, lai nodrošinātu to pret izkustēšanos. Blakus atrasts murds, kas vedina domāt, ka sega izmantota, lai nodrošinātu ēnu vēžiem un pēc tam tos novirzītu uz murdu.

Smiltenes pašvaldības policists Jānis Leitis atzina, ka augstā līmenī ir iedzīvotāju sociālā atbildība – ja kādā no pašvaldības ezeriem tiek ielaistas zivis, tas tiek uztverts kā kopīpašums un cilvēki bieži zvana, lai ziņotu par aizdomīgām darbībām. “Kampaņa “Spoku tīkli” arī ir devusi savu ieguldījumu. Uzzinot informāciju par kampaņu no plašsaziņas līdzekļiem, cilvēki vairāk pievērš uzmanību veciem tīkliem un zvana pašvaldības policijai, aicinot tos savākt.”

Viesnīcas Clarion Collection Hotel Valdemars šefpavārs Kristaps Ušackis runāja par to, kā patērētājs var būt drošs, ka zivs, kura tiek pasniegta restorānā, ir zvejota legāli. Viņš atzīmēja, ka jebkuru ēdināšanas iestādi uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Tāpat, iepērkot zivis, ēdināšanas uzņēmumi pieprasa sertifikāciju, no kuras var uzzināt, kur un kā zivs zvejota vai audzēta.

Ekspedīcijas rezultāti Smiltenes novadā bijuši ļoti iepriecinoši – pārbaudot visus minētos ezerus, nav atrasts it neviens pamests zvejas rīks.

Paldies par atbalstu kampaņas "Spoku tīkli" īstenošanā Clarion Collection Hotel Valdemars, Latvijas Vides Aizsardzības Fondam un Coca-Cola HBC, kā arī brīvprātīgajiem palīgiem un informatīvajiem atbalstītājiem. Vislielākais paldies Limbažu, Dagdas, Carnikavas, Engures, Apes, Smiltenes un Kuldīgas novadu pašvaldībām un policistiem.

foto:PDF oriģināls

Ar vārdiem, bez darbiem. Komentārs pēc PDF rīkotās tikšanās ar Kuldīgas iedzīvotājiem.

Kad Pasaules Dabas fonds viņsestdien Kuldīgā rīkoja tikšanos ar iedzīvotājiem, lai rādītu un stāstītu, kas akcijā Spoku tīkli izvilkts no ūdeņiem, devos turp sastapt vismaz kādu makšķernieku. Neatnāca neviens – nebija vispār neviena vietējās sabiedrības pārstāvja. Vien trīs akcijas dalībnieki, tostarp pašvaldības policijas priekšnieks, kā arī mediju pārstāvji. Nedomāju, ka pietrūka informācijas. Vairāk ticams, ka pietrūka intereses.

Saprotams, ka maluzvejniekus tādā pasākumā nevarēja gaidīt. Pēc fonda pētījumiem 10% no atkritumiem ūdeņos ir dažādi zvejas rīki, kurus atstājuši galvenokārt tie, kuri zivis iegūst nelegāli. Šoreiz pārmeklēta pavisam neliela daļa Nabes ezeros un Abavā, neatrodot kaut mazu tīkla gabaliņu, āķi vai murdu, bet tas nenozīmē, ka maluzvejniecības šeit nav.

Taču publiski pasākumi gaišā dienā nav maliķu gaumē, turklāt viņiem jau nav laika: jāgatavojas lašu nārstam, jāsagādā jauni zvejas rīki un to rezerves, ja kaut ko gadīsies atstāt upē, bēgot no inspektora. Jāuztrenē fiziskā forma, lai var pamukt. Tāpat kārtīgi jāizguļas, kā saka, uz priekšu, kad celsies ūdens līmenis un sāksies intensīvās nakts maiņas.

Taču ir arī kārtīgi makšķernieki, un citos novados viņi piedalījušies ne tikai Spoku tīklu, bet arī citās vides aizsardzības aktivitātēs. Vai tad pilsētā pie Ventas un Eiropas platākā ūdenskrituma, kur zivis pašas lec gaisā, tādu nav? Ir. Daži (ja nemaldos, divi trīs) šogad bija manāmi upes tīrīšanas talkās. Organizatori tad teica: varēja būt vairāk. Varēja piedalīties arī kāds maluzvejnieks – galu galā rīdzinieki un liepājnieki ar nedaudzu vietējo atbalstu tīrīja lašu nārsta vietas. Un vispār jauki būtu, ja ikviens pilsētnieks pieliktu roku un no gadiem krātā aizauguma mūsu upē atbrīvotu kaut kvadrātmetru.

Tomēr vieglāk ir turpat uz tilta vai, pat neizejot no mājas, pie datora pašūmēties sociālajos tīklos, pārmetot, ka valsts nauda dabas aizsardzībai tiešām tiek tērēta šim nolūkam. Paradoksāli! Cilvēkiem it kā ir labas zināšanas par vides aizsardzību, par to tiek runāts arvien vairāk, bet līdz praktiskai darbībai nez kāpēc nevar tikt. Visi esam dabas draugi. Kurš tad teiks, ka ne? Tas maluzvejnieks jau arī neatzīsies. Visi mīlam dabu. Braucam pa upēm ar laivām, makšķerējam, lasām sēnes un ogas mežā, ejam pārgājienos – kas nu kuram patīk.

Daina Tāfelberga / Kurzemnieks