Lēmums pieņemts - Ventu turpmāk apsaimniekos pašvaldība

foto:©Māris Pehlaks

No janvāra licencēto makšķerēšanu Ventā organizēs un krastus no rumbas līdz Abavas ietekai kops pašvaldība. Līdz šim šie pienākumi bija uzticēti SIA Kurzemes cope (KC), ar kuru nolemts izbeigt pilnvarojumu, bet turpināt sadarbību.

Ar licencēm

Jautājums aktualizēts, jo līdz nākamajam gadam jāizstrādā jauns nolikums, turklāt Ministru kabineta noteikumi nr. 779 paredz, ka turpmāk upēs, kurās zvejas tiesības ir valstij, licencēto makšķerēšanu organizē pašvaldība.

Kurzemnieks jau rakstīja, ka septembrī KC lūdza pilnvarojumu pagarināt, bet deputāti pat apcerēja iespēju no licencētas makšķerēšanas atteikties, jo Ventā šis ir vienīgais posms ar tādiem ierobežojumiem. Pēc finanšu komitejas sēdes, kurā to rosināja priekšsēde Inga Bērziņa, domes mājaslapā tika izsludināta ātra (sešu dienu) sabiedrības aptauja. Vairums licenču atcelšanai nepiekrita.

I.Bērziņa atzina, ka sasteigto aptauju gluži par objektīvu nosaukt nevar, tomēr tendences tā rāda. Domes vadītāja saņēmusi arī vairākas epasta vēstules un aktīvu makšķernieku zvanus, sazinājusies ar Makšķernieku organizāciju sadarbības padomi (MOSP) – nozīmīgāko biedrību, kas apvieno šos interesentus Latvijā. Tās pārstāvji Māris Olte un Mārtiņš Balodis aicinājuši zivju resursus neizniekot, norādot, ka līdz šim Ventai Kuldīgas novadā nav pievērsta pietiekama uzmanība. Priekšsēde pētījusi licencētās makšķerēšanas piemērus citur, piemēram, Alūksnes ezerā pašvaldība šo procesu organizējot labi.

Tomēr uzņēmējdarbība

Sākumā Ventas krastus licenču teritorijā varētu kopt Kuldīgas komunālie pakalpojumi, reidus ar Valsts vides dienesta inspektoriem rīkotu pašvaldības policija, bet par atļaujām atbildētu domes attīstības pārvalde, kurā strādā vides speciāliste. Pārvaldei jāizstrādā jaunais nolikums – par licencētās teritorijas garumu, atļauju cenu un noķeramo zivju skaitu.

Priekšsēdes vietnieks Aleksandrs Lange ieminējās: varbūt tomēr rīkot izsoli, turklāt padomāt, vai vajag licencēt tik garu posmu. Savulaik ierobežojumi bijuši tikai līdz Ievenei Padures pagastā. Arī deputāts Uģis Lagzdiņš uzskata, ka pašvaldībai diez vai vajag ņemties ar atļaujām, jo, lai arī kāda, tā tomēr ir uzņēmējdarbība. I.Bērziņa pārliecināta: par atbildīgajiem jādomā nopietnāk, talkā jāaicina KC un citi makšķernieki,

Lūdz paskubināt pašvaldības policiju

KC valdes pārstāvis Guntis Kārkliņš deputātiem apgalvoja – neesot nemazāko pretenziju, ka rūpes pārņem pašvaldība. Turklāt licence atļauj A zonā zivis ķert arī tad, kad citur ar makšķeri pie upes rādīties aizliegts.

Valsts vides inspektora Jāņa Sprugevica pārliecība: lai gan licences ļauj vienā reizē noķert vairāk zivju nekā vispārējie makšķerēšanas noteikumi, resursus tās nesamazina. Viņaprāt, 200 makšķernieku ar atļauju noķers dienā katrs par septiņām zivīm, bet bez licences nāks 500 un ķers pa piecām.

Vienīgais inspektora lūgums deputātiem bija paskubināt pašvaldības policiju vairāk iesaistīties visas Ventas, īpaši nārsta vietu, uzraudzībā. Viņa pieredze rāda, ka pārkāpumi tiek konstatēti tikai pie vecā tilta un rumbas, jo pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs sakot, ka trūkst resursu, ka protokolus rakstīt neesot tiesību. „Nez kāpēc ne Saldū, ne Skrundā, ne citviet tādu problēmu nav,” uzsvēra inspektors, piebilstot, ka Kuldīgā pašvaldība taču piedalās Zivju fonda projektos un par saņemto naudu policijai ir iegādājusies attiecīgu ekipējumu.

R.Gūtpelcs pret šiem apgalvojumiem iebilda: pirms gadiem diviem esot pārtrauktas kādas nelikumības, valstij atdodot ap 40 tūkstošu eiro zaudējumu, regulāri tiekot ņemti ārā grozi, no kuriem zivis palaistas Ventā, bet ekipējums tiekot nodots arī inspektoru rīcībā.

kurzemnieks.lv