Copes atskaite par pēdējo Liepājas extremālo puteņa copi

Pirms kādām divām nedēļām Spēks atsūta ziņu /5-6.11 Liepāja?/ Nu, ar to arī gana. :)Tuvojas datums un laika prognožu dienesti sāk zīmēt kosmosu, bet tomēr aizmočījām. Ķipa sestdien būs nedaudz mīkstāks laikapstāklis, bet svētdien sola kaut kādu sniega vētru. Novembrī? Liepājā? Murgs. Sestdien pie ezera pūš ēdiena paliekas no bārdas laukā un plusā tam visam horizontālais snieglietus.

Nolemjam, ka vai nu pārāk mums tās zivis nepatīk, ka jādursta šādā laikapstāklī vai arī pārāk jāmīl šī nodarbe. Izvēlies ko vēlies! Bez mums tur rosās dižmākslinieks Gunča un vel visādi lietuvieši. Startā nolemjam nedaudz ko padarīt pie "ābeles", kur jau trešajā metienā atveru kontu ar zemmēru uz 110 orbīta (aizliegtais ir tas, ja.). Ā, šoreiz plānā tikai pīļknābji. Nolemju pieturēties pie bobleriem ar darba dziļumu <1,5m, a Spēks un otrā pūšļa stūrmans Viktors močī ar milzu gondoniem cūkām un tā. Es jau skatos šaubīgi uz visu šo pasākumu, bet tā tēma viņiem esot jauna, neapgūta un ļoti svarīga. Pie "ābeles" ilgi neuzkavējamies un braucam uz pagājušās ziemas verņaku. Neesot tā īstā Liepāja, darba laukums līdz 1,6m ar visādām zālēm. Tur rīta pirmā stunda dikti klusa. Kaut kādi reti zemmēri līdz vienā vieta izšauj! Copes seko gan uz aizliegtā, gan ko močī uz cūciņām. Ir mēri, daudz zemmēru, bet katrs enkurs ir gana jautrs. Ļeidaksi čupojas ko pūznīšos, kas manuprāt ir gana amizanti. Ap pusdienām bik pieklust un aizdodamies vel uz dažiem verņakiem ~10km goda aplī. Viss tur slikti un pēcpusdienu tomēr noslēdzam rīta točkās, kur zivs turpina kosties. Vislielākā zivs Spēkam uz cūkas kkur uz 70mit ceņiem. Mēru gana abās laivās, bet velvairāk zemmēru.

Vakara sarunās jāapgūst ārprātīgais mūsdienu copesmānu žargons ar visiem stingeriem un tādā garā. Cilvēkam no malas droši ka liktos kāda jauna valoda vai vismaz dialekts kāds.

Otrā diena pienāk ar kādiem 10cm sniega uz ielām, auto un laivām. Piekrastē viss izskatās labi un ir skaidrs, ka būs jautri. Močījam uz vakardienas točkām un kā jau bija gaidāms, tad rīta stundai rīsi mutē un nekāda aktivitāte nava novērojama nevienā no vakardienas karstajiem punktiem. Dauzot zāli nost no orbīta āķiem, to iznīcinu. Laba mācība. Bagāts dara kā grib vai arī tirgū vairāk smadzeņu jāiepērk. Turpinu ar bēbīšbasteri. Neķer ne višs, ne es. Toties uz stūrīša izceļas spēks ar savām visuresošajām cūkām. Iemočī normālu ap 65cm. Ai, nē, bija šamais ko padevies kārdinājumam un uzlika supersupersuper aizliegto ar piebildi – lai tikai nesaku Jānītim! Kaut ko ņemas ar filmēšanu, fočēšanu un tādā garā. Man tikām nav kontakta. Pēc kādām 10min, beidzis čakarēties, šamais ielidina cūku un uzreiz skaists mērs galā, blj. Tas man skeptiķim, kā sāls uz brūcēm. Atkal kaut ko tur ņemās caur to sniega vētru. Man veljoprojām nekā. Nē nu vienu copi kaut kā izmociju, bet nerealizēju. Šamam trešais metiens un akal galā. Fak, fak, fakin... pīīīī cūkas. :) Pabīdamies un te nu mana zvaigžņu stunda. Pirmā zivs un skaists mērs! :) Nākamajā enkurā vel viena skaista un stabīla torpēda.

Tad mums panesās diskusija par to kur šādās vietās zivis uzturās. Spēks saka, ka tomēr pie kantīm, es akal vairāk par zālēm. Vobšem, sarunājām, ka nākamjā enkurā metam tikai uz kanti, un ja pirmajās pravodkās zivs nav, ta teorija izgāžas, ja ir, ta es turpmāk klusēju. Nē, pareizāk būtu teikt - piekrītu. Nu beigās sanāca tā, ka abiem pirmajā metienā ir kontaksts un pa zivij laivā. Atkal jālamājas un jāslauka sāli no brūcēm laukā, Vells! Copējam līdz pusdienām un dziļi apmierināti dodamies mā. Mūsu laivas rezumē – es ar 3im mēriem, Spēkam par 2 vairāk. Zemmēri šon galīgi nekādi. Lielu zivju nebija un visi mēri gozējās ap 60nieka atzīmi. Vislielākais pārsteigums man bija ģeopolitiskie āsari. Sēdās virsū uz 130niekiem un pat uz beibīšbusteriem. Rudens vājprāts kaut kāds.
Adios Amigos!!!!

Otiņš.

oriģināls