Novembra piezīmes

Esam piedzīvojuši pirmos sniega kalnus un apledojušās ielas. Nu jau viss ir nokusis un nemaz nevar pateikt ka dažas nedēļas atpakaļ vēl droši bridām pa sniegu. Ņemot vērā šo faktu atkal aktivizējās zandartu cope Daugavā, pilsētas centrā. Jāsaka ka vēl šobrīd zandarts ir lielā daudzumā. Nevarētu teikt ka apetīte būtu milzīga, un zivs copētu nepārtraukti, bet piestrādājot var tikt pie skaistiem mēriem un arī trofejām. Joprojām strādā dropšots, tiesa mānekļu ziņā prasās nedaudz eksperimentēt. Faktiski tikpat noteicoša ir pati animācija. Nav tā ka dropam spēle ir vienkārša un monotona. Ja kaut nedaudz pieliekam izdomu, bieži vien rezultāts var iznākt daudz labāks un iespaidīgāks.

Bet ne jau tikai zandarti ķeras. Joprojām manā dienaskārtībā ir aktuālas foreles. Dīķu copes kustība straujiem soļiem iet uz priekšu, nupat ir izsludināts, nākošajā gadā, Latvijas Čempionāts dīķu copē. Tas tikai nozīmē to, ka jāgatavojas daudz nopietnāk mačiem kā arī treniņu un sagatavošanās procesam. Protams, šobrīd tiek iepirkts jauns inventārs, neskaitāmi kalni ar šūpiņiem, kā arī tas viss tiek apgūts dīķos. Pēdējās pāris nedēļas ir sanācis izbraukt pie Jura, vismaz reizi nedēļā. Novembra sākumā bija paredzēti mači, kas gan laikapstākļu dēļ, sniega un sala, tika atcelti. Bet tas netraucēja maču dienā pieciem sportistiem doties trenēties. Principā laiks bija pietiekoši labs, un vienīgais diskomforts bija izmantojot pīto auklu - tā vienkārši sala ciet. Tāpat kā spininga gredzeni. Lieku reizi noderēja SFT līdzeklis, kas lai arī īslaicīgi, bet tomēr nodrošināja to ka aukla ne tik ātri sala ciet. Lieki teikt ka zemās temperatūras dēļ foreles nebija īpaši aktīvas, un pamatā bija pārvietojušās uz dīķa zemākajiem slāņiem, tuvu gruntij. Attiecīgi vajadzēja pareizi izvēlēties šūpus. Konkrēti strādāja kompaktas formas šūpiņi, pamatā tumši, ar nelieliem gaišiem vai spilgtiem akcentiem.

Animācija man vislabāk bija ar izteikti lēnu auklas ietīšanu, un, protams, šūpiņa vadīšana pēc iespējas tuvāk gruntij. Tādi mānekļi kā ratlini arī lieliski strādāja. Turklāt šajā gadījumā ratlini strādāja kā spilgti tā tumši. Pēc iepriekšējās copes es savus veiksmīgi norāvu, attiecīgi šobrīd esmu pasūtījis vietā. Vobleri tika likti lietā, bet bez sevišķiem rezultātiem. Tomēr forele bija pārāk pasīva. No mūsu piecu sportistu kompānijas, izveidojām pārus, un pa 20 minūtēm dueļos cīnījāmies. Bija interesanti un aizraujoši! Šādā režīmā copēt, piespiež mobilizēties, domāt līdzi, meklēt sakarības. Jo faktiski 20 minūtes tas nekas nav - laiks skrien super ātri! Pēc mačiem devāmies uz dīķi ar paturamajām forelēm. Igoram izdevās izcilas zivis noķert - lieliskus varavīksnes foreļu eksemplārus. Kristiāns toties aizveda uz mājām skaista izmēra Kalifornijas foreli. Attiecībā par pašiem šūpiņiem, tad šajā copē man vislabāk strādāja, tad tie bija - Timon T-Grovel 2.0 gr, River Old Micro Vespa 1.6 gr, Timon Quattro spoon 2.4gr, SV Lures Koketka.

Pagājušajā nedēļā atkal devos pie Jura, kopā ar Aivaru. Laiks lielisks, pilnīgi var just tādu kā pavasari. Bet foreles ļoti minimāli palika aktīvas. Principā joprojām visas zivis atrodas pie grunts, un ļoti labprāt mīl šūpus, kas lēni šūpojoties peld tuvu gruntij. Vobleri arī šoreiz klusēja. Toties no šūpiņiem varu teikt ka tendence ir palikusi tā pati - kompakti, tumši šūpi, bet modeļi kaut nedaudz, bet mainās. No šīs reizes mans tops ir šāds - Timon T-Grovel 2.0 gr, Anthem Dohna 1.5 gr, Forest Chaser 1.2 gr, Nories Weeper 2.1 gr. Par Weeper stāsts ļoti intriģējošs. Faktiski uz katru no pārējiem šūpiem sanāca noķert pa kādām 3-4 zivīm. Pēc tam noteikti mānekļa maiņa. Vienā brīdī nolēmu likt lietā Weeper, brūnā krāsā ar oranžu maliņu. Un tad sākās. Burtiski katrā metienā uz šo šūpu tika noķerta zivs. Uz kopējā fona cope bija palikusi mega aktīva. Tiesa tikai man. Kolēģis mainīja šūpus, arī līdzīga krāsojuma, bet nekā. Apmēram 30 minūtes turpinājās vilkšana. Pēc tam ar vien mazāk un mazāk. Varēja just ka šūps vairs tā foreli neinteresēja.

Toties mainot mešanas vietu un leņķi, vēl gana labi varēja nolasīt neiztramdītās zivis. Kad konkrētais krāsojums galīgi švaki strādāja, liku lietā Weeper tādā pašā krāsā, tikai bez oranžās maliņas. Doma vienkārša - pāreja uz tumšāku mānekli. Vēl kādas aktīvās zivis uzlasīju, bet tas arī viss. Kolēģim kaut kas līdzīgs notika ar Dohna, faktiski melnā krāsā. Jāsaka ka nebija tik ilgi šī cope, bet tomēr bija. Tā ka var teikt ka tajā dienā vismaz divi šūpi forelēm ļoti gāja pie sirds. Biju atvedis dažādus Mukai šūpiņus - pamatā Looper un Clue, tiesa šie nestrādāja. Es pieņemu ka viņi bija fiziski par lielu. Tāpat kolēģis mēģināja Nories Boon 3.5 gramus smago šūpu, ar domu ka forele varētu ņemt tīri no grunts, bet tā īsti šis negāja pie sirds.

Tā lūk, eksperimenti turpinās, pieredze tiek krāta un likta lietā. Mums vēl ir ko rakt šajā dīķu copes jomā, bet kustība ir sākusies!

Starp citu šajā nedēļas nogalē, sestdien, notiks atceltie mači, Vangažos. Var droši braukt un skatīties, kā izskatās pats maču process, un varbūt iepatīkas arī Jums! :)

oriģināls