Vilinošais, bet mānīgais ledus

©PixieMe

Lai mazinātu nelaimes gadījumus uz ledus, likums pašvaldībām ļauj noliegt cilvēkiem staigāt pa noteiktu aizsalušu ūdenskrātuvi, savukārt glābēji apliecina – cilvēki nav saprātīgi, jo sezonā ik mēnesi nākas vilkt spectērpus un steigties uz izsaukumu.

Labs juridisks rīks

Kuldīgas novada domes administratīvās komisijas priekšsēdis Rinalds Gūtpelcs uzskata, ka Zemes pārvaldības likuma norma vēl ir pavisam jauna un sarežģīti pateikt, kā tā tiks ieviesta: „Tas atkarīgs arī no laika apstākļiem. Likums ir labs juridiskais instruments, jo bieži vien cilvēki paši par savu drošību un dzīvību nerūpējas, toties nekavējas jautāt: „Ak, uz ledus nedrīkst iet? Bet kur tas rakstīts?””

Kuldīgas novadā neesot tik aktuālu problēmu kā, piemēram, Kurzemes piekrastē pie Rīgas jūras līča. „Bīstamākās vietas ir tur, kur pulcējas daudz cilvēku, un mūsu gadījumā tā ir Venta pilsētā un tās apkārtnē. Allaž bīstams ir pirmais un pēdējais ledus. Ļoti iespējams, ka kāds onkulis makšķernieks labi zina un saprot, ko dara, bet to noskatās puikas un seko šim piemēram. Pirms gadiem divdesmit tāds notikums bija un divu puiku pēdas pazuda Ventas ledū. Vienu pēc tam atrada, otru vairs ne,” atceras R.Gūtpelcs.

Skrundas novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Putniņš uzskata, ka tur šī problēma nav bijusi aktuāla; ja tāda situācija radīsies, pašvaldība pieņems saistošos noteikumus.

Ikvienam jābūt uzmanīgam

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kuldīgas nodaļas komandiera pienākumu izpildītājs Ingus Mellers saka: glābt ielūzušos iznāk diezgan bieži – sezonā aptuveni reizi mēnesī. Glābējiem esot viss nepieciešamais inventārs un prasmes, lai izvilktu ledū ielūzušus cilvēkus. „Tie ir gan bērni, gan makšķernieki. Situācijas un cietušie – atšķirīgi. Piemēram, visu mūžs kāds pieredzējis zemledus makšķernieks ievērojis piesardzību, tomēr kādā reizē bijis pārgalvīgs.”

Palīdzēt cenšoties arī citi cilvēki, bet teorētiskās zināšanas, kā tas darāms, satraukumā visbiežāk piemirstas, tāpēc citreiz jāglābj gan ielūzušais, gan viņa glābējs. Bijis arī tā, ka palīgs iet bojā. „Nepārvērtējiet savus spēkus! Atcerieties, ka cilvēkam aukstajā ūdenī jūs reizēm esat pēdējā cerība, un tas var kļūt bīstami pašiem,” glābējs mudina riskanto situāciju nopietni izvērtēt.

Jauns likums

Zemes pārvaldības likumā septembrī apstiprināti grozījumi, ko rosināja Iekšlietu ministrija. Tie piešķir pašvaldībām tiesības aizliegt atrasties uz iekšzemes publisko un citu tās valdījumā esošo ūdeņu ledus, kur cilvēka dzīvība un veselība var tikt apdraudēta. Pašvaldība izvērtē iespējamo apdraudējumu, pulcēšanās intensitāti, laika apstākļus un to prognozes, kā arī to, vai veidojas pietiekami izturīga ledus kārta.

Drošībai uz ledus

Dodoties makšķerēt:

• labāk, ja līdzi dodas vēl kāds;

• līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdens necaurlaidīgā iepakojumā;

• vajadzīgas rezerves drēbes, termoss ar siltu un saldu tēju;

• mājiniekiem iespējami precīzi jānorāda makšķerēšanas vieta, atgriešanās laiks.

Ledus vienmēr būs plānāks un trauslāks:

• upju sašaurinājumos, kur straume ātrāka;

• zem tiltiem;

• pie krastiem un tur, kur aug niedres;

• tur, kur zem ledus redzami tumši priekšmeti;

• kanalizācijas un strautu ietekās;

• auksto avotu vietās.

Ja gadās ielūzt:

• skaļi jāsauc palīgā, apkārtējiem jāzvana uz 112;

• jācenšas saglabāt mieru, stabilizēt elpošanu;

• paša spēkiem izkļūstot no ielūzuma, no bīstamās vietas jāvirzās prom rāpus;

• makšķernieki aicināti jau laikus sarūpēt īpašus ledus āķus jeb irbuļus (var pagatavot arī mājās, izmantojot koka gabalus un naglas), ar kuriem var ieķerties ledū un tā izvilkt sevi ārā.

Kā ielūzušajam palīdzēt

• Jātuvojas rāpus vai guļus, bet ne līdz pašai ielūzuma vietai. No 2 līdz 5 m attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks, cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, vienam no otra jāatrodas vismaz pāris metru attālumā;

• pa tālruni 113 nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība;

• no ūdens izvilktais jānovieto siltā telpā vai vismaz aizvējā tā, lai ķermenim ir mazāka saskare ar ledu, jāatbrīvo no mitrajām drēbēm, silti jāsasedz, var izmantot folijas segu no auto aptieciņas. Nedrīkst sildīt strauji. Ja vien cilvēks ir pie apziņas un spēj pakustēties, viņš droši to var darīt;

• jāpiedāvā silta tēja ar cukuru, bet ne alkohols, jo tas dod mānīgu sajūtu, ka kļūst siltāk. Patiesībā alkohols perifēros asinsvadus paplašina un veicina atdzišanu;

• ja stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt viņa rokas un kājas, nemasēt, nesēdināt un necelt stāvus. Ja cilvēks zaudē samaņu, noteikti (!) jāatdzīvina, līdz ierodas glābēji vai mediķi.

Vija Zariņa / kurzemnieks.lv