Atziņas pēc «atlaidmammu» pirmās sezonas noslēguma pasākuma

nuu nevarēšu piekrist, ka tās lielās tik labumu dod vai esat aizdomājušies cik savus sugas brāļus viņa nošņakā??

vienmēr esmu brīnījies par šo argumentu :) . kāpēc tieši sugas brāļus? :)

Tas ir absurds mīts, ka tā ir problēma.

Atbilde slēpjas tikai vienā. Kādas zivis labāk ķert, lielas vai mazas? Ja tikai mazās, tad lielās varam droši mušīt nost :) Man gan patīk ķert lielas zivis, tāpēc lielās laižu vaļā. Pārēji dara kā grib.

totāli piekrītu. problēma ir galvās. t.i izglītībā, vidē, pat turībā. ja tas, ka ņemam mazizmērus ir pārtikas jautājums, tad veltas pūles uzbāzties ar morāli. bet trendu uzturēt vajag un par to atlaidmammu paldies!

Ja viņas neēstu savas sugas brāļus ar baltām zivīm ar būtu problēma.

Neaizmirsti zivs nav cilvēks, trīs reizes dienā ēst tai nevajag.

Burtnieku ezera problēma meklējama ezera apsaimniekošanā. Burtnieks ir uztaisīts par nosacītu maksas paradīzi tiem, kuri specializējas plēsēju ķeršanā un paradīzi komerc zvejnekiem, kuriem tie paši plesēji vien interesē. Veiksmes stāstu nodrošina ģeogrāfiskās īpatnības, kas dod ezeram ir augstu ražību. Bez tā, papildus regulāri tiek papildināti plēsīgo zivju krājumi. Skopums un tuvredzība liek rīkoties tā, ka bez maksas ķert baltās zivis neatļauj. Lūk arī visa situācija, bija skaidra pietiekošam skaitam cilvēku arī bez maksāšanas privātajam Vides Risinājumu Institūtam.

Domāju ka tados ezeros ka Burnieks vajag uzlikt augšējo zivju robēžu. Piem lielākas pa 70 cm ņemt nedrīkst

Pierunā komerczvejniekus to ievērot, makšķerniekus pēc tam. :)

Jurcik. Tu esi idiots vai izliecies. Tu kaut pamatskolā (es nerunāju par augstāku izglītību), es mācijies dabas mācību, par bioloģiju laikam lieki prasīt. Kur var plēsēji būt vairāk par medijumu. Uzsit mātē goooglē " barošanās ķēde". Un zinātnieki līdakas nenoķēra, jo (Tev to nesapras), nav tā zivju suga ko var tik viegli noķert. Atvaino

Idots esi, Tu. Paņem iedziļinies un parunā ar zinātniekiem, kas veic pētījumus. Plēsēji ēd arī plēsējus. Piemēram līdakas ēd asarus.

Kā nosmējos, Jurcik tu tiešām ar galvu nedraudzējies, interesanti jeeskam ar sevi ar sevi runāt?

Noliec sev priekšā spoguli un paprasi sev kā aug zivis, tikai dari to lai citi neredz, savādāk ātros izsauks ;D

Mēs visi ēdam zivis, bet domājam līdzi kurā brīdī paturēt, kurā brīdī palaist, cik lielu paturam, cik lielu palaižam un pa virsu visam tam - kurā vietā to daram. Morāle jau tāda, ka nebraucam speciāli kādu noķert, lai tikai palaistu vaļā.

Var grozīt vārdus kā vēlas, bet sanāk tā, ja mērķis nav paturēšana ēšanai, tad savu iegribu apmierināšnai spīdzini zivis. (Nejaukt ar paturēt visu ko noķer)

Starp citu Vācija un Šveice, tieši dēļ tā, ka C&R pēc būtības ir spīdzināšana aizliedza pielietot šo metodi, tas ir ko noķēri to atlaidi.

Ceru ka Latvija nebūs tik kategoriska, C&R jau ir iestrādāts MN, to vajadzētu ievērot, pārējais katra personīga lieta, bez pretenzijas pret apkārtējiem.

Vai var palūgt precīzu atsauci uz to, ka Vācijā un Šveicē C&R ir aizliegts? Wikipēdiju, lūdzu nesūtīt, tur nav precīzas atsauces. Gribas papētīt to sīkāk, jo cik zinu, tad Vācijā C&R nav aizliegts, vismaz visā teritorijā noteikti nē. Bet Šveicē tur ir interpretācijas jautājums un C&R tiešā veidā nav minēts. Jo dilemma iesprūst tajā punktā, ka sportistu un godprātīgo makšķernieku mērķis ir sakārtoti ūdeņi un zivju resursu jautājumi ilgtermiņā, bet pārējo mērķis - ēdiens.

Sākšu ar dilemmu.

Mednieki iegūst medījumu patēriņam, vai tāpēc mednieku mērķis ir ēdiens? Medniekiem svarīgāk ir lai meži būtu sakārtoti, resursu varētu izmantot ilgtermiņā, nebūtu malumednieku. Tas, ka kaut ko iegūst pārtikai, nenozīmē, ka vides sakārtošana un resursa ilgtspējīga izmantošana neinteresē.

Attiecīgi jautājums vai makšķernieki, kuri ķer patēriņam, pievērš uzmanību ūdeņu sakārtošanai un resursu ilgtspējīgai izmantošanai, ja nē, tad kāpēc?

Ja ir kā apgalvoji - sportistu un godprātīgo makšķernieku mērķis ir sakārtoti ūdeņi un zivju resursu jautājumi ilgtermiņā, vai vari minēt kādus piemērus (darbības) kur godprātīgie vai sporta makšķernieki ir sakārtojuši ūdeņus vai ir piedalījušies ilgtermiņa jautājumu izskatīšanā? Vari nosaukt kaut ko vairāk par skaistām deklaratīvām frāzēm?

Makšķerēšanas sportā ir disciplīna, šīs disciplīnas sacensību rezultātā zivīm kaitējums ir vienāds ar nulli. Tikai, kad notika pēdējais Latvijas čempionāts sporta disciplīnā kastings? Starptautiskās sacensībās zivis ir aizliegts nogalināt tāpēc, lai sacensības nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu, nekāda C&R reklamēšana nenotiek.

Visi aizmirst, trīs lietas. 1. zivs šajā pasākumā nepiedalās brīvprātīgi, tāpēc nevajag viņām uzmesties par draugiem. 2. Ja atbrīvota zivs aizpeld, tas nenozīmē, ka tā izdzīvos. Viens amatieris, kurš brīvdienās noķer un patur 5 plēsējas nodara mazāk kaitējumu resursiem, par profesionāli, kas makšķerē 5 dienas un ik dienas atbrīvo 20-100 noķertās plēsējas un dažreiz patur šo to galdam. 3. Līdaku ezerā ir tik cik ir vietas līdakām. Ja to ir par daudz, mazākās apēd lielākās, ja par maz, vietas ar laiku aizpilda jaunās.

Starp citu, pēc mana ieskata, sporta makšķernieki, godprātīgi makšķernieki, pārtikas makšķernieki utt. ir sadalījums ko cenšas ieviest daži indivīdi lai justos pārāki par citiem un sanaidotu makšķerniekus savā starpā. Tā vietā lai cīnītos pret maluzvejniecību, stāstītu kā pareizi piekopt C&R, iestātos par lietām kas veicina ūdeņu apsaimniekošanu, resursu ilgtspējīgu izmantošanu, var izcili ar vārdiem cīnīties pret iedomātu ienaidnieku – gaļinieku vai diku un piedalīties dažādos atpazīstamību veicinošos mārketinga projektos ar attiecīgu finansējumu.

Makšķernieku kopējām interesēm vajadzētu vienām un tām pašām = pienācīgi apsaimniekoti ūdeņi, iespēja izmantot resursu ilgtermiņā, diemžēl nav kas šīs kopējās intereses aizstāv.

Attiecībā uz to, ka wikipedia neder. Jautājums, kas tad ir tas, kas der?

Tiešā tekstā Vācijas vai Šveices noteikumos šī metode nav pieminēta vai aizliegta.

Šveicē vēl aizvien pastāv prasība zivi saudzīgi atbrīvot, ja tā ir zem noteiktā mēra vai ja sugai ir saudzēšanas laiks. Lasot dažādas diskusijas, atradu, ka Šveices likumā rakstīts, ka ir aizliegts doties makšķerēt, ja tavs nodoms ir atbrīvot zivi. Informācijā ko izplata Šveices „Federal Office for the Environment FOEN” norādīts, ka aizliegti ir āķi ar atskabargām, ka zivs, kura nav sasniegusi noteikto izmēru vai noķerta saudzēšanas laikā ir jāatbrīvo, ja sasniegusi noteikto izmēru un noķerta ārpus sugas saudzēšanas laika, jānogalina un jāizmanto.

Šveices „Federal Office for the Environment FOEN” sniegtā informācija: „Godīga spēle, kad makšķerē, priekš visu veidu makšķerēšanas nozīmē atpūta dabā, lielu izaicinājumu, daudz prieka un arī atbildību. Labs makšķernieks prot noķert zivi pareizi, apieties ar to saudzīgi un nogalināt to pareizi. Nekad nedrīkst aizmirst, ka zivis ir dzīvas būtnes. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka godīgus noteikumus visiem. Šveices makšķerēšanas noteikumi nosaka priekšnoteikumus ilgtspējīgai makšķerēšanai un sugu saglabāšanai. Bet svarīgākie noteikumi, kas jāievēro cilvēkiem, kuri ķer zivis ir noteikti administratīvos rīkojumos (sugu saglabāšanas noteikumi, apdraudēto sugu aizsardzības noteikumi)”.

Ir pieejama informācija, ka likums nenosaka, ka aizliegts atbrīvot zivi kas nav bijusi tava mērķa zivs, attiecīgi, ja centies noķert alatu, tad foreles, kuras pieķērušas un atbilst paturēšanai lomā var atbrīvot, to arī izmanto atsevišķi makšķernieki.

Par Vāciju, Vācijā nav vienu makšķerēšanas noteikumu, katram reģionam ir savējie noteikumi, kopā 16 dažādi noteikumi. Šiem noteikumiem ir jāatbilst valsts galvenajiem likumiem. Savukārt valsts likumi Eiropas Savienībā visām dalībvalstīm ir +/- vienādi, tai skatā Dzīvnieku aizsardzības likums. Šī likuma ievads gan Vācija, gan Latvijā skan šādi: „Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.”

Ceru, ka diskusijas par to, ka zivij noķeršana kaitē ir liekas, vismaz saprātīgā sabiedrībā tas ir pats par sevi saprotams. Attiecīgi Dzīvnieku aizsardzības likums ir tas valsts līmeņa likums, kurš jāievēro un dēļ kura saka, ka Vācijā un Šveicē ir aizliegts C&R.

No otras puses, pastāv noteikumi, kuros paredzēts minimālais paturamais izmērs, saudzēšanas laiks, kurā zivs noteikti jāatbrīvo, tas ir pamatots iemesls, savukārt citi iemesli, atsevišķu makšķernieku iegribas, piemēram, ķert trofejas zivis, tomēr neierindojas pie pamatota iemesla lai zivis mocītu.

Nu redzi, paldies par izvērstu viedokli bez, kā pats saki “deklaratīvām frāzēm“ un “citi tāpat visu zina”. Tā, manuprāt, var tālāk tikt. Prasīju, lai uzzinātu – neesmu ne enciklopēdija, ne pieredzes bagāts, toties zinātkārs šinī virzienā. Vienīgi baigais jautājumu un apgalvojumu/secinājumu mikslis, uz visu te nevarēšu atbildēt ar pārdomām. Kaut kam piekrītu, kaut kam nē, par kaut ko var diskutēt.

Pirms tam gan mazs solis atpakaļ - vēlreiz jāpaskaidro mana pozīcija. Neesmu ne pret ķeršanu, ne pret ēšanu, ne pret atlaišanu, bet par samērību. Gribi ēst – ej, ķer ēd! Arī es ķeru un ēdu – tik, cik manā ģimenē vienā reizē apēd. Lielās laižu vaļā, cik nu sezonā tādas vispār izdodas noķert. Tāpat vaļā laižu, ja laivā jau ir viens-divi mēri mājām un vairāk nevajag. Šogad, piemēram Latvijas ūdeņos 5 mērus nenoķēru ne reizi. Nepārstāvu nevienu biedrību, neesmu ne makšķernieks-sportists, ne čupojos ar kādu no grupējumiem. Eju pats savu ceļu ar pāris līdzīgiem čomiem copmaņiem tieši dēļ tā, lai nav zīmogu, par kuriem raksti. Arī CL man ir tikai hobija sastāvdaļa, ne darba attiecības - rakstu, kad un ko gribu par tēmām, kas interesē un saviem piedzīvojumiem. Ne reizi no CL nav nekas iebilsts vai norādīts. Te gan tiek pārpublicēts viss pēc kārtas gan no mana bloga, gan FB lapas, bet ja tas kādam ir interesanti un noder, nav iebildumu. Viss, ko esmu pieredzējis, ar ko esmu ticies, atrodams un izlasāms manā blogā un liela daļa arī žurnālā. Aktīvi copēju tikai no 12. gada, un jau šobrīd mans skatu punkts uz visu pieeju makšķerēšanai ir krietni mainījies, un mainās joprojām. Arī no šādām diskusijām. Tādās, kurās pieauguši onkuļi mētā sūdu pikas, nepiedalos.

Turklāt man daudz labāk patiktu apmainīties ar viedokli ar īstu vārdu uzvārdu ne tukšu niku, lai saprotu labāk arī Tavu 0 punktu.

Par Vikipēdiju – to apskatījos, atsauces aizveda nekurienē, tādēļ prasīju, vai ir precīzāki avoti. Esi papētījis, paldies. Pārāk daudz forumos ir tukši, sagrābstīti teksti zem anonīmiem nikiem, kas tālāk klīst kā apgalvojumi vai mīti.

Par C&R Vācijā un Šveicē – tātad nav aizliegts, kā rakstīji, bet ir interpretācijas. Un labi, ka pats papētīji dziļāk – tā ir precīzāk un arī interesantāk. Pretējā gadījumā – šādi anonīmi apgalvojumi neuzliek nekādu atbildību. Un tas man forumos nepatīk, tādēļ rakstu ar savu uzvārdu un arī par saviem vārdiem un rakstīto atbildu.

Par makšķernieku pienesumu – domāju, ka spiningotājs nelegālajiem tīkliem ir lielāks traucēklis nekā inspektori. Tai skaitā sportisti, gaļenieki, svētdiennieki un visi pārējie. Jo vairāk, jo labāk. Tas pie mūsu maluzvejniecības paradumiem, manuprāt, ir viens no galvenajiem pienesumiem. Un jo vairāk makšķernieku, jo lielāka atbildība gulst uz ūdeņu apsaimniekotājiem, jo makšķernieki resursu patērēšanā nebūt nav balti un pūkaini. Būs interesanti, kad nākamgad, šķiet, otrajā pusē būs pieejami dati par Burtnieku. Un jā, salīdzinājums ar medniekiem arī ir vietā.

Par labajiem piemēriem – tā pati Alūksne, arī Kāls, arī Lubāns, vēl arī VRI seminārā minēja no pētījumiem pozitīvus ezeru piemērus, kur pamatā ir dabas draugu entuziasms un uzņēmība, neatceros tos nosaukumus, arī forelistu rindās ir cilvēki, kas rūpējas par mazajām upēm nekur plaši nestāstot, nārsta ligzdas zinu, ka Daugavā liek u.c. Vai tad tie nav paši makšķernieki, Tavuprāt? Vai arī Tu ar to jautājumu vēlies apgalvot pretējo, ka neviens no viņiem šādās lietās nepiedalās? Arī tie, kas nomā laivas, pērk makšķernieku vai atsevišķu ūdeņu licences, uztic savu naudu apsaimniekotājiem. Kas notiek tālāk, jau ir citas diskusijas jautājums.

Es saprotu Tavu nostāju – esi pret zivju ķeršanu izklaides pēc. Bet kur sākas un beidzas ļauns vai labs nodoms? Zivij ne silts ne auksts no makšķernieka godaprāta vai ļauna nodoma. Viņai stress no tā nebūs mazāks. Tātad - ja negrib zivij nodarīt pāri, tad nav jāiet makšķerēt vispār. Dzīvnieku izcelsmes produkti jāaizmirst. Ja iet pēc mēra līdakas, tak zina, ka būs jādara pāri zemmēram. Kāds tas ir nodoms? Pozitīvs? Mazliet pārspīlēts piemērs – Tev ir radusies vajadzība pilnā tramvajā ar pozitīvu nodomu kādam tēvainim izdarīt pāri, piemēram, iedot ar mietu pa muguru. Tu taču neiesi un nevicināsies, skaidri apzinoties, ka pa ceļam vēl pārsitīsi galvas 10 bērniem, tantēm, tikai tādēļ lai tiktu klāt tam vienam. Ja arī attiecībā uz zivīm ir šāda pat pieeja vai pielīdzināšana cilvēkiem, tad jāmeklē cits hobijs. Vai tā nav?

Reālāks piemērs par spiningošanu – ir makšķernieks, kurš noķēris 11 zivis. No tām godīgi patur vienu metrīgu līdaku vakariņu galdam, 10 zemmērus atlaiž saudzīgi vaļā. Tātad kopumā pāri nodarījis 11 zivīm, 1 beigta. Un tagad iet uz ezeru otrs makšķernieks – arī noķer 11 zivis, 1 metrīgu, visas saudzīgi palaiž vaļā. Cik zivīm abi nodara pāri? Pareizi – katrs pa 11. Tavuprāt, kā raksti – pirmajā gadījumā sāpju nodarīšana ir pamatojama un attaisnojama, bet otrā gadījumā neattaisnojama un nosodāma? Vai arī tas otrs tad nedrīkst vispār iet uz copi? Sausa matemātika, nevajag tikai moralizēt par nodomiem u.tml. Tā, manuprāt, saucas divkosība.

Diskusijām un informācijai par līdakām un redzesloka paplašināšanai vienmēr esmu atvērts, tikai man ļoti nepatīk anonīms formāts un šitādi palagi, kur viens sāk pīties otra interpretāciju tīklos un otrādi. Tādēļ atvaino – ja rakstīsi anonīmi, tad diskusiju neturpināšu, nekā personiska. Ja ir vēlme papļāpāt tālāk, droši zvani 29806474, raksti tepat vai jebkur citur, varam iedzert kafiju, tikai priecāšos par vēl vienu iepazītu cilvēku vairāk.

.. to : ===..mēs tik asarīsus padzenāt ( aha ar 3 collu gumiju)===, vai : nedrikst paturēt, copēt likums neliedz!===

Liegums ir nevis tapē, ka kādam tā gribas,,,ifio, tas ir SAUDZĒŠANAS laiks, nu nav viņas jātrenkā !!!

Lai Tev, Kleger, izturība un laba veselība.

Protams, ka Šveicē un Vācijā C&R NAV AIZLIEGTS, bet to protams, gribējās apgalvot, lai čakarētu projektu, jo tajā Olte piedalās. Bet pēc tam vajadzēja iziet no situācijas ar teksta palagu.

Manā gadījumā segvārds bija cits, un paralēli vēl tika ģenerētas publikācijas un e-pasti dažādiem cilvēkiem ar mājieniem, ka es esot piesavinājies projekta naudu. Viens jau tāds mums tik ir Latvijā, nu jau "close 24" vārdā nosauktais labvēlis, neko darīt. Prieks, ka Tev ir labāka savaldība un mazāk gadu. Turies un paliec tikpat korekts.

Dažkārt nevar uzreiz saprast komentētāju adekvātumu. Cenšos sajust to savu robežu starp korektumu un "at*isies". Ja velk uz otro, tad labāk nekustinu vispār. Tev arī mieru un izturību savos ceļos :).

Kaut kur komentāros pieminēts Olte vai jautāts kā projektu atbalstījis MOSP? Štunts par to, ka diskusija ir pavisam par kaut ko citu.

Var apgalvot ka CH un DE ir atļauts C&R, jo zivis zem mēra un lieguma laikā ir pienākums atbrīvot, var apgalvot ka C&R aizliegts, jo ārpus saudzēšanas laika un zivis virs noteiktā mēra ir jāpatur. Saprotams apgalvojums lietojot lielos burtus pārspēj visu diskusiju un argumentāciju.

Labvēļa mistiski e-pasti, cilvēkiem ar mājieniem par kaut kāda projekta piesavināto naudu, ļoti precīzi un izsmeļoši, galvenais ka ticami. Laikam tāpat kā taimiņu uztveramais tīkliņš godprātīgam makšķeriekam un C&R piekopējs makšķerē bez instumenta ar ko zivi saudzīgi atbrīvot no āķa.

Redzi, Kaspar Zvaigzne, man ir pārsūtīti daži citiem cilvēkiem tevis sūtītie e-pasti, kuros Tu apgalvo, ka es esot izkrāpis naudu, kura patiesībā nekad pat fondu neatstāja.

Tā tāda maza starpība. Plosies vien, viss lēnām krājas.

Ja tev lielākais pārmetums pēkšņi ir taimu tīkliņš, tad gan sērīgi ar argumentiem. Jā, ir ar spiedīgo budžetu pagaidām ir tikai šāds, visam viens. Labāk nekā nekāds. Mazā forele uz manām mušām tāpat nesēžas, ir pieslīpēta tehnoloģija, un āķi bez atskabargām. Varbūt līdz pavasarim būs ari mazais tīkliņš bez mezgliem.

:)

Akmens viesi, vai vari paskaidrot savu aktivitāšu mērķi? Ko šai tēmai, šai diskusijai dod tavs komentārs? Šis nav vienīgais blogs, diskusija, kur par tēmu komentāru nav, bet kaut ko apgalvo bez pamatojuma vai pierādījumiem vai velti savu žulti rakstītājiem.

Malikis2011 ir tāds, Alcans vēl kaut kāds utt., Kaspars Zvaigzne sūtot apmelojošus e-pastus. Grūti tev, ja kā magnēts pievelc vienus neliešus un meļus. Man gan ir aizdomas, ja ir problēmas ar tik daudz apkartējiem, tad apkārtējos problēma nemaz nav.

Nedomāju, ka būšu tālu no patiesības, ja minēšu, ka tavs mērķis ir un vienmēr ir bijis panākt lai CL nenotiek kvalitatīvas diskusijas un viedokļu apmaiņa par makšķerniekiem svarīgām tēmām un makšķernieki netiek informēti par notiekošo Zemkopības ministrijā, nepievērstu uzmanību ko atsevišķas personas dara makšķernieku vārdā.

Man ir interesanti, kāpēc raksti nekonkrēti, ja tavā rīcībā ir e-pasti sūtīti citiem cilvēkiem, kuros Kaspars Zvaigzne apgalvo, ka Tu esot izkrāpis naudu, kura fondu nav atstājusi. Pirmkārt, interesanti kā var izkrāpt naudu, kura fondu nav atstājusi? Otrkārt Tu taču nemitīgi centies visiem iestāstīt kāds ļaundaris ir Kaspars Zvaigzne. Man piemēram ļoti gribētos redzēt šo e-pastu vismaz trīs personām (daži), vismaz noskaidrotos vai nu viens melo vai otrs apmelo.

Ar to tīkliņu, kuru nevari atļauties, labs … gandrīz apraudājos. Neapvainojies, bet tagad ir skaidrs kāpēc raksti to, ko raksti un izmisīgi aizstāvi MOSP. Kāpēc komentāra sākumā raksti kāpēc atteicies no darba padomē, bet teikuma beigās iesaki visiem uz to pašu padomi savus priekšlikumus sūtīt.

Zivjkopis/līdaku audzētājs pasākumā teica, jo lielāka mātīte, jo lielāki ikri, jo lielāki ikri, jo dzīvot spēja ir labāka. Iedod resursu uz saviem faktiem, jeb pasaki kurš zivjkopis Tev to teica?

vanems laikam tekstu lidz galam nelasi.Zienātnieki un audzētāji pateica ka mazajām ikri ir 50 000 izdzivo lidz 2%, lielajām ikri ir ap 150 000 izdzivo 2% ka tad tur sanāk ko?Uz lielo zivju ezerā ir loti maz , ap 50cm ir visvairāk bet vinām jālauj izaugt ari lidz 10kg un lielākām. tapec virs 3kg jau butība visas jāalaiž jo to ir loti maz.tad ēšanai panem ja loti vajag to 50 lidz 55cm .un ka jau minēts ezeros kur vinas ir vairāk jo ne visur pat tās ir daudz.

Zivs var izaugt liela tikai tad ja nav kluvusi kadam par edienu.

VEL FAKSTS balta zivs ezeros lielakoties ir loti daudz pat par daudz citas vietas tapec lai ezers dabigi dzivotu plesonas jaatstaj un jaker vairak baltas zivis.un tas nozime ka ari lielajam zivim ir ko est pat daudz. citi te izteicas ka lielas daudz aped vinas to var darit un vinam to vajag darit savadam ezers iet boja un aug ciet.plesonam ezera jabut pat lidz 60% no ezera ziviem.

Piedomajiet pie ta un padomajiet ka ir tur kur spinigojat.Lidaka tadas vieta ir jau deficīts.Ja ir vel pratigi jautajumi aprunasos ja ir ledusskapja variants vari drosi nomainit spiningu pret baltajam zivīem un visas iespējas sēdet pie pārpildita galda, ja ir tāda nepieciešamība.

Atkal zinātniekam augumā uzbrauci, kā Tev neveicas ;D;D;D