Ko zinātnieki izpētījuši trijos Krustpils novada ezeros

Vasarā Vides risinājumu institūts (VRI) pēc Krustpils novada pašvaldības pasūtījuma pētīja trīs novada ezerus — Baļotes, Marinzejas un Timsmales jeb Baltezeru. Zinātnieku uzdevums bija izpētīt esošos zivju resursus un izstrādāt zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Iespējams, ka kaut ko sev noderīgu no tiem var uzzināt arī makšķernieki, vismaz to, uz kādiem lomiem katrā ūdenstilpē var cerēt.

Baļotes ezers

Kopumā pētījuma laikā tika nozvejotas 12 sugu zivis 74,22 kg kopsvarā. Noķerti asari, karpas, raudas, zandarti, pliči, plauži, līdakas, ruduļi, ķīši, auslejas, vīķes un līņi. Lai zivs izaugtu liela un kļūtu iekārojama makšķerniekam, tai ir labi jāēd. Barības bāzi šajā ezerā zinātnieki novērtējuši kā vidēju, lai varētu attīstīties zivju mazuļi, bet kā nepietiekamu, lai pilnu vēderu pieēstu pieaugušas karpveidīgās zi­vis, kas barojas ar zoobentosu. Tās spiestas baroties ar enerģētiski mazvērtīgo zoo­planktonu, kas arī izskaidro, kāpēc plaužu un raudu lieli eksemplāri sastopami reti un pārsvarā dominē mazas vai vidēja izmēra zivis. VRI speciālisti domā, ka lielo plaužu sastopamību negatīvi ietekmē arī augstais karpu blīvums ezerā.

Karpu populācija ezerā izveidota mākslīgi, lai palielinātu tā ekonomisko vērtību, un tas lielā mērā arī ir izdevies. Taču zinātnieki uzsver, ka karpām ir arī negatīva ietekme uz ezera ekosistēmu: barojoties ar ūdensaugiem, samazina to daudzumu ezerā, tādējādi negatīvi ietekmē paslēptuvju un nārsta teritoriju platību, kas pieejamas citām zivju sugām; aktīvi barojoties ezera piegrunts slānī, saduļķo ūdeni, samazinot tā caurredzamību un palielinot ne­organisko barības vielu koncentrāciju, kas izraisa aļģu ziedēšanu un nepievilcīgu ūdens krāsu; konkurē par barības resursiem ar citām karpveidīgo zivju sugām (plaudis, rauda, līnis u.c.). Ja «baltajām» zivīm, kā redzams, ir problēmas, tad ar plēsoņām Baļotē viss daudz maz ir kārtībā.

Ezerā zinātnieki novērojuši relatīvi lielāku zandartu un asaru daudzumu nekā ci­tur. Augstais plēsīgo un ze­mais karpveidīgo zivju (rau­da, plaudis, plicis, karpa u.c.) īpatsvars, viņuprāt, liecina par salīdzinoši «veselīgu» zivju sabiedrības stāvokli, ko pētnieki saista ar veiksmīgu maluzvejas apkarošanu. Ezerā 101 asarim no­teikts vecums, un secināts, ka, salīdzinot ar citiem Lat­vijas ezeriem, asari Baļotes ezerā aug ātri. Tiem pieejams pietiekams barības daudzums, kā arī nepieciešamā dzīves vide. Zandartu populācija izveidojusies galvenokārt 2010. gada ielaišanas rezultātā — lielāku īpatņu vidū pētnieciskajā zvejā dominēja 6 gadus vecas zivis. Secināts, ka, sākot no 2014. gada, ezerā notiek veiksmīgs zandartu nārsts (par ko liecina augstais līdz 2 gadus veco zivju skaits), un lielumu, kad tas paturams lomā, zandarts ezerā sasniedz 3 — 4 gadu laikā. Ar līdaku ieguvi zinātniekiem nebija sekmējies, jo augustā, kad notika pētnieciskā zveja, šī plēsoņa ir neaktīva, taču ar citām metodēm secināts, ka zaļsvārces te aug vidēji ātri, dabiski nārsto un ar barību ir nodrošinātas pilnā mērā. Pēc aplēsēm 50 cm garumu tā sasniedz 4 līdz 5 gadu laikā.

Turpmāk VRI ezera apsaimniekotājiem iesaka, lai uzturētu makšķernieku interesi, līdakas un zandartus ezerā ielaist ne biežāk kā reizi divos un ne retāk kā trīs gados. Karpu ielaišanu zinātnieki rekomendē veikt ļoti pārdomāti. Par optimālo šīs zivs daudzumu šajā ūdenstilpē viņi uzskata 9 tonnas, kāds, pēc aplēsēm, ezerā tas arī pašlaik ir, un katru gadu krājumus papildināt tikai par tik lielu daudzumu, cik makšķernieki ir izzvejojuši. Kā perspektīvu sugu, kuru populāciju varētu izveidot Baļotes ezerā, zinātnieki min samu, kam ezerā ir piemērota dzīves vide un barības resursi. Labums no sama ielaišanas varētu būt lielāks spiediens uz mazvērtīgo zivju sugām un neliela izmēra karpveidīgajām zi­vīm, tādām kā rauda, plicis, plaudis, rudulis. Samazinot izmēros nelielo zivju skaitu, varētu uzlaboties barības bāze lielajām zivīm. Bez tam, sams ir populāra mērķ­zivs makšķernieku vidū.

Marinzejas ezers

Ezerā konstatētas 13 sugas — rauda, asaris, sudrabkarūsa, plicis, karūsa, plau­dis, karpa, līdaka, ausleja, ķīsis, rudulis, vīķe un parastais akmeņgrauzis. Līdzīgi kā Baļotē, arī Marinzejas ezerā miermīlīgo zivju barības bāzi zinātnieki novērtējuši kā vidēju vai pat zemu, un arī problēmas, no makšķernieku viedokļa skatoties, līdzīgas — liels sīko un vidējo, bet mazs lielo karp­veidīgo zivju skaits. Līdaku un asaru augšanas ātrumu VRI pētnieki ir novērtējuši kā vidēji augstu. Makšķernieku intereses pa­lielināšanai tiek rekomendēts ielaist zandartus, lai gan ļoti iespējams, ka Ma­rin­zejas ezerā tie ne­nārstos. Lai gan karpa ir pieprasīta zivs no makšķernieku puses, liela apjoma karpu ielaišanu ezerā zinātnieki nerekomendē, bet iesaka to veikt nelielos daudzumos, jo karpu populācijas ietekme uz ezera «ekoloģisko veselību», visticamāk, būs negatīva (palielināsies duļķainība, pa­kāpeniski pazudīs ūdens­augi). Nosverot un nosakot ziv­ju vecumu, secināts, ka ezerā ātri aug raudas, jo šeit ir maz to barības konkurentu plau­žu. Kopumā VRI secina, ka, izņemot zandartu un nelielā apmērā karpu, citu zivju sugu mākslīgu atražošanu šobrīd veikt nav nepieciešams. Pēc zinātnieku do­mām, ezers ir piemērots, lai tur ieviestu licencēto makšķerēšanu, taču tam jāpanāk vietējo iedzīvotāju atbalsts un ieinteresētība.

©krustpils.lv

Timsmales ezers

Šajā ūdenstilpē kopējo zivju daudzumu zinātnieki novērtējuši kā ļoti zemu. Tā kā ezers atrodas nomaļā vietā, tad arī makšķernieku interese par to ir samērā neliela, ko gan nevar teikt par maluzvejniekiem, kas šeit, pēc vietējo stāstītā, nārsta laikā zivis durot pat ar žebērkļiem. Veicot pētniecisko zveju, šeit noķertas tikai 6 sugu zivis — rauda, asaris, karūsa, rudulis, līdaka un ķīsis. Salīdzinot ar abiem iepriekš aprakstītajiem ezeriem, uz pusi mazāk. Asari ezerā aug lēni, it sevišķi, kad ir sasnieguši 3 gadu vecumu un sāk baroties ar citām zivīm, jo karp­veidīgo zivju ir maz un daudzveidība neliela. Lielo asaru skaits ir par mazu dabiskajai populācijai. Timsmales ezerā nav plaužu, tādēļ arī raudas aug ātri. Konstatēts, ka augustā, sākot no 6 m, ūdenī ir ļoti mazs skābekļa saturs, un zivis šādā dziļumā neuzturas. Vai tas ir visu gadu, zinātnieki neņemas apgalvot. Tā kā šāds dziļums ir mazā platībā, būtisku ietekmi skābekļa trūkums uz ezera ekosistēmu, iespējams, nemaz neatstāj.

Kopumā zinātnieku secinājums ir — «ņemot vērā iegūtos datus, zivju sugu mākslīgu atražošanu šobrīd veikt nav nepieciešams. Ieteicams zivju resursu apsaimniekošanu balstīt ezera dabiskajā produktivitātē. Nepieciešams pilnībā izskaust maluzveju.» Lai gan Krustpils novada reiz izdotajā bukletiņā bija minēts, ka nākotnē iespējama licencētās makšķerēšanas organizēša, pašlaik zinātnieki to neiesaka darīt ezera nomaļā novietojuma, makšķerēšanas infrastruktūras trūkuma un nabadzīgo zivju resursu dēļ.

P. S. Ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi in­teresentiem pieejami Krust­pils novada domē. Gan pēdējie, gan iepriekšējais BIOR pērījums ir atrodams arī te: http://www.krustpils.lv/pasvaldiba/attistibas-planosanas-dokumenti/ezeru-zivsaimnieciskas-ekspluatacijas-noteikumi-un-izpetes

Pētījuma rezultātus un noteikumus novada amatpersonas janvārī pārrunās arī tiekoties ar makšķerniekiem.

Raksts publicēts laikrakstā Brīvā Daugava 2016. gada 15. decembra numurā.