Makšķerniekus neapturēt!

Šajās dienās sākusies zemledus makšķerēšanas sezona Liepājas ezerā. Par to, vai ledus ir pietiekami biezs, makšķernieki neuztraucas, droši urbj āliņģus.

Stintes vēl jūrā

Stinšu gan vēl nav ne pie promenādes, ne tālāk uz ezera pusi. “Jūrā ir. Un tirgū, pagrabā,” atmet kāds vīrs, Vecās ostmalas tālākajā galā, pretī Atteku salai, krāmēdams ārā no mašīnas zemledus makšķerēšanas aprīkojumu. Viņš nākot uz asariem.

“Ai, desmit centimetri jau ir,” makšķernieks, kas savu vārdu izpaust gan nevēlējās, atbild uz jautājumu, vai uz ledus kāpt ir droši. Jūras straume gan te nākot. Tad jābūt ļoti piesardzīgam? “Nu, kā jau uz ledus! Kad kāpj, tad jāskatās.” Viņš skaidro, ka, urbjot āliņģi, jau var redzēt, cik biezs ledus ir. Sākumā paurbj gar malu, paskatās. Ja tur ledus vēl pārāk plāns, tad tālāk nav ko iet.

“Ledus ir normāls, nav bīstami,” apstiprina cits makšķernieks, kurš tāpat vēlas palikt anonīms. “Sals turas, pāris dienu laikā pie mīnus desmit grādiem jau uzsalst, pa dienu arī sals turas.” Makšķernieks skaidro – kamēr virs ledus ir ūdens, pa to var iet, tad ledus ir stiprs, ja ūdens netiek tam cauri. Bīstams ir porains ledus.

Lietuvieši ir klāt

Lietuvietis Virgis no Mažeiķiem arī atbraucis paskatīties, vai nav stinšu, bet dabūjis tikai asarus. Trešdien bijuši diezgan labi lomi, bet vakar gan gandrīz nekā. Citus gadus šajā laikā stintes jau gājušas kanālam cauri, bet šogad tās kaut kas laikam aizkavējis. Lomus viņš ved mājās. Par asaru pirkšanu tieši no āliņģa vietējie zivju kārotāji interesi neizrādot. Stintes gan palaikam uz vietas arī kāds paprasot.

“Kur tad citur lai vēl brauc?” Virgis atbild ar pretjautājumu, vaicāts, vai bieži brauc bļitkot uz Liepāju. Vai tik tāls ceļš atmaksājas? “Kaifs,” viņš smejoties atbild, kāpēc to dara. Fanātiķis viņš neesot, tikai amatieris. Vakar pusdienlaikā uz ledus pie Atteku salas no kādiem četrdesmit makšķerniekiem vismaz desmit esot bijuši lietuvieši.

To, kāda šī ziema būs no sala un ledus ziņā, Virgis neņemas spriest. Taču viņš vērš uzmanību uz to, ka vietā, kur Tirdzniecības kanāls savienojas ar ezeru, ledus sakrītas. “Ja nebūs pietiekami auksts laiks, tas vienkārši nosēdīsies, un tad gan viss.”

“Kad viens vai divi noies dibenā, tad arī zinās, ka vairs nevar uz ledus iet,” ar melno humoru lietuvieti papildina kāds viņa kolēģis. “Bet neviens jau vēl nav ieniris.”

Virgis piebilst: “Makšķerniekus neapturēsi.” Lietuvā jau kādus divus gadus notiekot sarunas par to, ka varētu uzlikt lielus naudas sodus – līdz pat sešsimt eiro, ja kāps uz ledus, kas nav vismaz desmit centimetru biezs. Bet pagaidām līdz tādam likumam vēl neesot nonākts.

Izvietos tualetes

“Ja uz ledus ir bērni, tad dzenam viņus nost. Pieaugušie paši par sevi ir atbildīgi,” paskaidro Pašvaldības policijas pārstāve Ineta Mikute, vaicāta, vai Pašvaldības policija uzrauga uz ledus notiekošo. Ja makšķernieki uz ledus un krastā lieto alkoholu vai gružo, tad gan tā esot Pašvaldības policijas kompetence.

Ezeru apsaimniekojošās biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns pastāsta, ka šodien makšķernieku pulcēšanās vietās plānots izvietot pārvietojamās tualetes un gružkastes. Ledus biezums ir aptuveni desmit centimetri – viņš apstiprina. Pats viņš “tā kā negrib” uz tā vēl īsti kāpt. Bet, ejot pa citu iemītām pēdām, uzkāpt jau varot. Pirmais ledus mēdzot būt izturīgs. Tomēr ir ļoti jāņem vērā, ka starp kafejnīcu “Makšķernieku nams” un kanāla savienojumu ar ezeru ir straumes un dziļums. Ezerkrasta rajonā, kur arī ļaudis šajās dienās nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu, tādu straumju neesot, arī ūdens tur seklāks. Taču arī Vaiņodes ielas galā ezerā ir dziļa bedre.

oriģināls / foto: Egons Zīverts