Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Ar līdaku ķeršanu un atlaišanu (C&R) brīvprātīgi vai piespiedu kārtā nodarbojamies mēs visi – to paredz likums. Visas līdakas zem 50cm, ir jālaiž atpakaļ ūdenī, bet mēra līdaku, ja vien to skaits nepārsniedz piecas, atlaišana ir brīvprātīga. Lai apkarotu dažus aplamus mītus un iesakņojušos pieņēmumus, parakos dažādu Ziemeļamerikas un Eiropas valstu pētījumos par to, kas notiek ar līdaku, ja to noķer un atlaiž. Kuri faktori veicina tās izdzīvošanu, kuri tieši otrādi – nogalina.
Viens no šīs sezonas spilgtākajiem mirkļiem – atpūtas pasākuma ietvaros bez gatavošanās uz kārtīgu copi ar brāli ieskrējām “uz fikso” ezerā, kas rezultējās ar divu skaistu līdaku noķeršanu ar 10 minūšu intervālu – man 6,3kg, brālim 4kg (bilde zemāk). Abas pēc fotosesijas atlaidām.
Līdaku populāciju konkrētā ūdenstilpē ietekmē milzum daudz faktoru. To skaitu un izmēru konkrētā vietā var ietekmēt gan zvejnieku spiediens, gan makšķernieku spiediens, gan zemes apstrādātāji, kas mēslo laukus pie upes vai ezera, gan mākslīgu šķēršļu veidotāji, gan slimības, barības bāze un daudz kas cits. Ja vēlamies pie mums makšķerēšanu un trofejlīdaku medības attīstīt kā hobiju nevis pliku pārtikas ieguves rūpalu, tad izpratne par zivju resursu saglabāšanu ilgtermiņā, manuprāt, kaut nelielā mērā ir jāieaudzina gan topošajiem, gan esošajiem makšķerniekiem. Pierasts, ka par galveno risinājumu zivju deficītam tiek uzskatīta jaunu zivju mazuļu regulāra ielaišana, bet tas ir aplams priekšstats, jo ietekmējošie faktori ir ļoti daudz un bieži vien parastajam makšķerniekam pat nemanāmi.
Pie liela copmaņu spiediena viens no visā pasaulē piekoptajiem elementiem līdzās izmēra un skaita ierobežojumiem ir zivju ķeršana un atlaišana. Diemžēl nav viena apjomīga pētījuma, kurš atbildētu uz visiem jautājumiem par C&R ietekmi uz zivīm, jo tie notikuši atšķirīgos apstākļos. Tādēļ secinājumi nav precīzi attiecināmi uz visām līdakām visās ūdenstilpēs. Līdz ar to pie katra secinājuma un apgalvojuma klāt būtu jāliek garš skaidrojums par apstākļiem, kādos tā noķerta un atlaista. Jāpiebilst, ka šobrīd arī nav pētījumu, vai un kādu negatīvu ietekmi uz līdaku atstāj C&R piekopšana ilgtermiņā. Manis apskatītie pētījumi sniedzas dažu mēnešu garumā un tur attīstības traucējumi novēroti reti un bijuši nenozīmīgi. Taču skaidrs ir viens – ķeselē ielikta līdaka mirst, bet saudzīgi atlaista līdaka dzīvo un turpina augt un radīt pēcnācējus. Manis apskatītajos pētījumos visas atlaistās līdakas virs ūdens turētas iespējami īsu laiku, atbrīvotas saudzīgi, nepieciešamības gadījumā nokniebjot āķi.
Galvenās atziņas, kas attiecas uz tās spēju izdzīvot vai mirt, izkristalizējas visai skaidri. Lūk, svarīgākās no tām.
Asiņošana ne vienmēr nozīmē to, ka līdaka neizdzīvos. Ja neesat trāpījis dziļi žaunās vai dzīvībai svarīgajos asinsvados, asiņošana visai ātri pāries un līdaka dzīvos tālāk.
Zviedrijas ziemeļu copes ietvaros visai neskartā apvidū vidējie līdaku izmēri bija 3-6kg. Tur var aptuveni saprast, kādi ir ezeri un zivis, ja cilvēks neiejaucas dabas procesos.
Galvenie ieteikumi spiningotājiem, ja vēlaties, lai jūsu noķertā zivs dzīvo un aug lielāka:
Mānekļa ierīšana dziļi žaunās bieži vien izrādās liktenīgi līdakām. Turklāt mazus āķus no tām dabūt ārā ir krietni grūtām un traumējošāk.
Lai arī cilvēku paradumus ir vēl grūtāk izmainīt nekā Barona ielai remontu uztaisīt, tomēr ticu, ka palielinoties zināšanām un izpratnei par zivju un īpaši līdakas lomu, dabu un nozīmi, mēs arī savos ikdienas paradumos varam ieviest korekcijas. Mērķis – zivju skaita un izmēra saglabāšana un palielināšana pašu iecienītākajās ūdenstilpēs. Nu gribas taču tās lielās biežāk noķert, vai ne? Ne asakas!
P.S. Ja kādam radusies vēlme parakties pa pētījumiem, varu nosūtīt. Vēl var Googlē pameklēt pētnieka Roberta Arlinghausa (Robert Arlinghaus) pētījumus tieši par līdaku.
Gunārs Klēģers / CopesLietas
viss pareizi. bet par to, ka, lai atgūtos no stresa, zivij vajag aš 12 stundas mani māc šaubas. Reiz iecēlu laivā trijnieci ar ļoti raksturīgu rētu astes galā. Atkabināju un viegli asiņojošu atlaidu. Bet trešajā, ceturtajā metinienā šī atkal galā :) . tas pats izmērs un tā pati rēta :) . nācās mainīt dislokāciju :)
makšķerejot vairak ka 40 gadus , deviņdesmit procentiem varetu piekrist un atbalstit . N o maniem noverojumiem tad ja lidaķim ir aizķertas žaunas (parautas lapas vai norautas barkstiņas ) laist vaļa nav jegas - it sevišķi vasaru un dziļa ziema . Protams ir izņemumi ( nesstridos ) Ari par lielajam negribas piekrist - visaktivak cinas no 4 lidz 8 kg un ari traumas ir vis izteiktakas tieši tadam , mazakas vai nu nespej ierit un paliek uz aķa lupu kaktiņos vai aiziet ar minimalam traumam - lielas virs 9 ir ka tanki - sak raustities ļoti reti un neierij tik dziļi :)
Par atlaišanu un paturešanu es esmu preti tam ka tiek paturets lielais izmers ( virs 4 un zem 10 ) kapec ? Atlaizst mazizmera lidakas nozime ka paši iznicinam lielo lidaku populaciju jo zemmeri ari narsto nododot talakajam paaudzem tikai to ko pašas ir apguvušas + lidakas jebkura vecuma ir kanibali un lielo lidaku mazuļi ir ideals ediens zemmeriem :( Atlaist super lielas ( virs desmit ) ari ir muļķigi jo tads izmers jau ir izteikti kanibals un partiek gandris tikai no lidakam ( tieši tam kas ir labakaja atražošanas vecuma 3- 6 kg )
Interesanti ka par ko tādu ir kas domā un vēl arī veic pētījumus, vispār interesants raksts. Varu piebilst ka ir noķertas līdakas kas pēc skata ir vienatnē centušās tanku apturēt, trūkst žaunu vāka ar daļu žaunu (sānā caurums), līdaka bez pus galvas un ar vienu aci, utt. Tāpēc uzskatu ka pat saņurcītu var censties saudzīgi atlaist. Man tādu iemeslu dēļ nepatīk garie vobleri - man nesaprotamu iemeslu dēļ kāds no āķiem mēdz būt acī, vai pati acs uz āķa (tādu un ne tikai vedu mājās - man garšo zivis).
Ko tikai neizpētīsi !!!
Varu tikai pasmaidīt par dažiem ''pētījumiem'', piemēram, Ja iespējams, “nekausējiet” to ilgi pie noķeršanas, tas līdakai atņem daudz spēkus. Lai no pārlieku lielas kausēšanas izbēgtu, jālieto līdakai piemēroti kāti, auklas, pavadas, mānekļi.
Tādiem ieteikumiem jau šobrīd seko daudzi jaunie makšķernieki, kas secināms pēc tekstiem netā, ka lūk atlieca āķi uz aizgāja.
Kā tas ir iespējams? Makšķerēju un spiningoju regulāri jau gadus 40, tādus brīnumus neesmu piedzīvojis, ka zivs spētu atliekt āķi, ja vien pats neesi lohs un to zivi ar nepiedienīgu spēku nevelc, tā vien jau sabojājot zivi, nerunājot par pārējo.
Bet, ja nelieto šādu izvarošanas tehniku - kā var izvilkt 6 kg līdaku 1 minūtē? Vai pētnieks pats ir sapratis ko runā?
Bet pētījumi ir ''pētījumi'', daudz neatšķiras no visiem zināmajiem BIOR pirktajiem ''pētījumiem''.
Par āķu atliekšanu gan var mazliet pastrīdēties. Ir pašam gadījies, ka sajūti copi, bet izvelc savu mānekli laukā, un āķis gandrīz taisns. īpaši raksturīgs džiggalvām, kuru āķi laikam no Ķīnas rūpnīcām un metāls pie asāka uzrāviena padodas. Pie vainas kvalitāte.
P.S. Auklu vietā striķi nelietoju (MAX 0.15 pītā) un kāta vietā bomis arī nav rokās.
Nevajag ķert, ja netaisies to zivi apēst!
Nu jā ,pētīts ir dūšīgi...:) Bet ne visam gan varu piekrist.Lielās līdakas parasti daudz nespirinās bet velkās kā baļķi,pēc tam iet kā torpēdas,un atkak kā baļķi...Tādā veidā lēnām tās kausējot var tīri saudzīgi nogurdināt un pievilkt pa tvērienam...Steigties nevajag.Esmu atlaidis 8-10KG līdakas arī pēc 15 minūšu fotosesijām un tās ar laiku ir atdzīvojušās un aizpeldējušas...Mazās gluži otrādi ,ierij azartiski lec ārā un purina galvu,tādējādi traumējot žaunu vākus.Par to mānekļu lielumu arī gluži piekrist negribās.Bieži vien lielās mazos rotiņus un šūpiņus neuztver par nopietnu kumosu un paņem to ar ar lūpu galiņiem,tāpat aiz intereses...Turpretī lielos voblerus pakamj nopietni,kā teikt -līdz ūkai...Tādējādi traumējot žaunas...
Kā teikt ,-cik copmaņu ,tik viedokļu...
Makšķerēšanas karte 14.23 eiro
Spininga kāts 50+ eiro
Spole 50+ eiro
Degviela/Copē pavadītais laiks/
Hujapala mānekļi 10+ eiro
Ir kāds antiņš vēl, kas domā, ka ir Latvijā spiningotājs, kas iet uz upi, lai ēst ķertu, (ja arī ir tad viņš šeit nevar atļauties sēdēt un šos murgus lasīt) Mostaties, ne tur aizrakušies esat. Ne asakas!
to Fedgars
un ja kāds domā, ka patiešām upes vai ezera krasta nav tādu, kuri copē, galvenokārt, tādēļ lai zivi ēstu - tad tas ir vienkārši uz augšu pasists muldoņa.
Pats, 2016. gadā, izbraucot no kāda ezera ar pieklājīgu lomu, sastapu krastā sēdošu pensionāru - invalīdu, makšķerējot ar patiešām nožēlojamu inventāru, lai neteiktu pat vairāk.
Redzot manu lomu, viņš lūdza kādu zivi uzdāvināt viņam. Paskatoties uz viņa necilajiem rīkiem, uzdāvināju viņam gan zivis, gan kaut ko no sava aprīkojuma, par ko šis cilvēks bija patiesi priecīgs.
Citu reizi esot pie šī paša ezera redzēju arī, ka viņš šo dāvinājumu liek lietā, tā ka tā nav bijusi izrāde, vai poza. Tāpēc nevajag uzņemties visziņa lomu un vispārināt lietas par to, kurš copē tikai prieka vai izklaides dēļ, kurš, zivju dēļ.
Protams, tādi šeit netā nesēž, un sevi pozicionēt nevar.
šis bij labs. paldies autoram. vienīgais ko gribētos piebilst, raksts attiecināms praktiski uz visām sugām, ne tikai uz līdakām.