Ledus caurumošanas instrumenti

Atkārtoti tuvojoties mīnusiem, tātad zemledus copes priekiem, izvilkām gaismā no žurnāla arhīviem materiālu par ledus urbjiem. Šis tas, protams, ir mainījies - tehnoloģiski uzlabojumi, kaut kur kaut kādi sakausējumi, kaut ko vairāk var noņemt vai pielikt, bet pamatā ražotāji spēles laukā tie paši un ieteikumi kā izvēlēties sev piemērotāko arī nav appelējuši.

CL@Sencis

Ledus caurumošanas instrumenti

Ziema, ziema, ziemiņa! Nu, kur tad ir? Ar katru gadu tā nāk aizvien gausāk, bet, kad ir klāt, tad ir barga jo barga. Lielvalstu sponsorētais globālais siltumnīcas efekts vai dabīga apstākļu maiņa – kas to lai zina. Vienu kārtīgu zemledus makšķernieku tas patiesībā maz interesē, bet par ziemas nenākšanu viņš šķendējas gan.

Statistika ziņo, ka tikai vasarā zivis ķer 47%, tikai ziemā 2%, savukārt visu gadu pie lielākiem vai mazākiem lomiem cenšas tikt 51% Latvijas makšķernieku. Tātad, spriežot pēc šiem cipariem un pingvīnu kolonijām līdzīgajiem bariem uz dažbrīd trauslā Daugavas ledus, kas šausmās liek sacelties stāvus ne vienas vien omes matiem, ziemu gaida krietni pulks.

Hrrr... tā gribas dzirdēt urbja asmens duetu ar ledu... Bet ko lai dara? Zemi tak neurbsi! Kaut gan ledusurbjus iegādājas arī stabu likšanai vai perfektu stādu bedrīšu izrušināšanai. Treniņu nolūkā jau var mēģināt, bet skaidrs, ka pēc tam tāds normāls rīks ir beigts un pagalam.

Beigts un pagalam ledusurbis var būt arī citu iemeslu dēļ, un, lai arī cik nesatricināmi monolīts metāla gabals liktos, vienu dienu vienkārši pienāk brīdis, kad tā mūžs ir fiziski vai morāli finišējis, un ir jāmeklē jauns. Šķiet, ko gan var pastāstīt par ledusurbi – tikpat primitīvi vienkāršu instrumentu kā nazis, cirvis un lāpsta, ko lietojuši jau mūsu senči, tomēr ir nianses, kas komfortu alkstošajam 21. gadsimta iedzīvotājam varētu pavairot copes baudas.

Iegādes kritēriji

Tāda kārtīga makšķernieka garāžā (viena no tā 51 procenta) inventārs ir ieperinājies uz palikšanu un izpleties tiktāl, ka automašīnai jānakšņo pagalmā. Proporcionāli ziemas lietas ir sarāvušās mazā stūrītī, kur ledusurbis jau kopš tā izgudrošanas 20. gadsimta vidū slejas pāri visam un, neattīstot tēmu līdz sniega motocikliem, teltīm un vēl nez kam, ir jau arī pats galvenais rīks, lai ziemā tiktu pie zivīm. Veco aizsūtot pelnītā atpūtā, loģiski būtu pārlūkot savus ieradumus, definēt vajadzības un attiecīgi kritērijus jauna iegādei.

• Veiktspēja. Ledusurbim jābūt efektīvam. Tam bez piepūles un ātri jātiek galā ar dažāda biezuma un struktūras ledu, jo, lai arī lielākā daļa zemledus copmaņu ir spēcīgi vīri, nosvīdušam ilgi ņemties ap vienu āliņģi ir kaitinoši un neveselīgi. Svarīgi arī, lai rīks nav skaļš un ar savu griezīgo metālisko balsi neizbiedē zivis un netracina blakus sēdošos.
• Svars. Tradicionāla zemledus copes bilde – makšķernieks ar urbi pār plecu un kaste uz tā. Tātad urbim vajadzētu būt vieglam, jo, staigājot zivju meklējumos, tas ir jānēsā līdzi, un nereti uz vietu, kur ķeras, ir jāiet pāri visam ezeram.
• Garuma maiņa. Te pašam sev jāuzdod jautājums, cik īsam rīkam būtu jāsalokās, lai ietilptu bagāžniekā, un cik biezs mēdz būt ledus jūsu iecienītākajos ūdeņos.
• Kvalitāte. Arī tik vienkāršam rīkam jābūt pietiekami kvalitatīvam, lai kalpotu gadiem ilgi, pēc principa – neesmu tik bagāts, lai maksātu divreiz. Krāsojums, rokturis, vītne, metināšanas vietas, savienojumi, skrūves – tam visam ir vērts pievērst uzmanību.
• Cena un uzturēšanas izmaksas Pašas mantas pirkums sastāda tikai vienu daļu cenas. Vēl svarīgi ir noskaidrot, cik maksā rezerves asmeņi un to asināšana, jo ne visiem šo pasākumu var veikt mājās pats.

Kad iesim copēt? Baigi gribas vien’ zivtiņ’!

Vispār jau, ar patriotisku lepnumu uzlūkojot mūsu izlases sasniegumus globālā mērogā, Latviju var uzskatīt par zemledus makšķerēšanas lielvalsti, un paldies vīriem par to. Varbūt tieši tāpēc ziemā ķer tik daudzi, un tirgū piedāvājums ir samērā plašs, dažādiem maciņiem, gaumēm un prasībām atbilstošs.

Lētākais ledusurbis, ko piedāvā interneta informācijas birojs ir Ukraiņu ražojuma iDabur ar tirgotāja aprakstā minētu klusu un stieptu viengabala vītni, asiem un nodilumizturīgiem asmeņiem, antikorozijas pārklājumu, somu komplektā un vēl visādām par tādu nieka cenu pārāk bagātīgām fīčām. Tas pats internets krievu forumos atklāj, ka to priekšgājēju kalpošanas laiks bijis mērāms 5–15 reizēs, jo savienojuma vieta neturējusi slodzi, bet pēc uzlabošanas parādījusies ķibele ar stiprinājumiem. Plusi – zemā cena un savietojamība ar Barnaul nažiem, mīnusi – kvalitāte un īsais mūžs.

Nemaz ne tik sen vispopulārākie ledusurbji brauca pie mums no Pēterburgas, diemžēl kvalitātes dēļ savas tirgus pozīcijas tie nespēja noturēt, un tās pamazām pārņēma Tonar Plus ražojumi jeb tautā plašāk pazīstamie zili zaļie Barnaul urbji, kas būtībā tika radīti kā atbilde uz ārzemju firmu piedāvājumu. Sibīrijas rūpnīcā tiek ražoti četru veidu modeļi: klasiskais, divroku, sporta un teleskopiskais – katram četri diametri (100, 130, 150 un 180 mm).

Barnaul Tonar Plus

Klasiskais krievu variants griežas pretēji pulksteņrādītāja virzienam, un tā augšējais rokturis atrodas uz vienas ass ar vītni, tādējādi slodze iznāk uz vienu roku. Teleskopiskā versija ir vienkārši pagarināma, bet divroku modelis atšķiras ar to, ka augšējais rokturis ir novirzīts tālāk no vītnes ass, tādējādi strādā abas rokas. Savukārt sportiskajam ir garāka vītne, kas paredz āliņģa izkniebšanu vienā paņēmienā bez ledus tīrīšanas. Krievi ledus biezuma prognozēs ir pieticīgāki nekā zviedri un ar saviem ražojumiem neplāno izurbt vairāk kā 1,35 m. Viņi ir pieticīgāki arī rokturu materiālu izvēlē un apstrādes kvalitātē, bet draudzīgāki zemas cenas piedāvāšanā.

Barnaul titāna urbis

Barnaulas urbju asmeņi ir padomiski īpatnēji un tikpat vienkārši kā pats rīks. Ikviens, kas kaut mazliet māk darboties, tos var uzasināt mājās pats. Tiesa, vajadzētu apsvērt, vai tas ir pūliņu vērts, ja par 3 latiem var iegādāties jaunus. Liels pluss tas esot Peipusa braucējiem 11 km no krasta – nav jābēdā, ka, ieraujot smiltīs, viss brauciens vējā – uzlaid ar nazīti un dragā tālāk. Lēts risinājums arī iesācējiem!

Līdzās žiguļiem Tonar klāstā ir arī savs leksuss jeb rīks no titāna sakausējuma. Dizaina, modeļu un diametru ziņā tie līdzinās parastajiem, bet tehnoloģiski ir izturīgāki un par 30% vieglāki jeb, precīzāk, sver tikai 1,6 kg. Urbjiem nav krāsas pārklājuma, jo tā metāla sakausējums ir inerts pret rūsu.

Šiem urbjiem ir divi mīnusi – augstā cena un skaļums. Apskatot tuvāk, par tādu cenu varētu vēlēties arī rūpīgāku apstrādi, mazāk pamanāmas metinājuma vietas un ērtākus rokturus.

Zīmols Heinola pieejams ar divām urbju sērijām SpeedRun un EasyRun; turklāt pirmajai saknes aug tepat kaimiņvalstī Somijā, rūpnīcā, kurā top arī slavenie Rapala ledusurbji, kas dažās lielās un krieviski runājošās valstīs joprojām ir pieejami. Nav, ko noliegt, – izņemot krāsu un uzrakstu nekas cits abiem šiem sāncenšiem neatšķiras. Tie ir salīdzinoši viegli – 2,24–3,25 kg, tiem ir ērti rokturi, kvalitatīvi nostrādātas metinājuma vietas un visa asmeņu galva maināma vienā gabalā, turklāt tā ir viegli un ērti piestiprināma ar vienu skrūvi.

Heinola

No transportēšanas viedokļa, piedāvājums izvērtējams trīs modeļu rakursā. Pirmajam nolokāms ir tikai rokturis, otrs ir jau pievilcīgāks, jo ir salokāms uz pusēm, trešais, trīs daļās salocīts, kļūst pavisam maziņš – 62 cm – un viegli ietilpst pat smārta bagāžniekā. Cena gan kā dāmu klēpju suņukiem: jo mazākā somā var ielikt, jo dārgāks.

Veiktspējas ziņā somu Heinola SpeedRun un Rapala ražojumu galvenais trumpis ir ātrums, kas ir ārkārtīgi būtisks sacensībās, kad no svara ir katra minūte un grams. Ātrums tiek panākts, pateicoties asmeņu asināšanas tehnoloģijai. Oglekļa tērauda sakausējuma griezējgalva ir uzasināta septiņos leņķos un ieguvusi īpašu izliekumu, kas dzen asmeni ledū bez sevišķas piepūles, cilvēkam tik atliek griezt. Šāda manta ļoti varētu patikt tādam makšķerniekam, kam saistoši ir nemitīgi zivju meklējumi, nevis perēšana uz vietas.

Tiem, kas uzticīgi lietojuši veco ļeņingradieti vai barnaulieti, būs mazliet jāpiešaujas, jo urbis griežas uz pretējo pusi, proti – pulksteņrādītāja virzienā.

SpeedRun sērijā ir pieejami četri diametri: 110, 115, 135 un 155 mm. Tā kā maināma ir visa galva ar universālu stiprinājuma vietu, vēl viens šī izstrādājuma bonuss ir tas, ka urbi var izmantot ar dažāda izmēra galvām – optimālāk ar oriģinālo un vienu izmēru lielāku, bet, protams, var jau mēģināt tehniski mazajam 110 mm rīkam uzstīvēt 155 mm galvu un dragāt trofeju caurumus. Priecē arī tas, ka tiek piedāvātas trīs veidu griezējgalvas – standarta, sporta un slapjam ledum. Būtībā, nopērkot vienu urbi un trīs dažādas galvas, makšķernieks ir gatavs jebkurai situācijai.

Galvenais un vienīgais mīnuss ir tas, ka gudro griezējgalvu pašam uzasināt nav iespējams, un, ietrāpot smiltīs vai čakārnī, copes diena ir beigusies – protams, ja vien līdzi nav rezerves vai vēlīga biedra ar savu drilmašīnu. Tie, kas mēģinājuši asināt saviem spēkiem, ne tikai piedzīvo neveiksmi, bet pēcāk saņem arī pamatīgu bārienu no meistara par labas mantas sačakarēšanu. Ko, starp citu, ne vienmēr izdodas reanimēt. Vieglprātība ir nevietā arī rezerves griezējgalvu cenas dēļ, kas sastāda pusi paša urbja cenas.

Heinola EasyRun stāsts atšķiras no SpeedRun gan ar konstrukciju, gan ar to, ka savā tapšanas procesā stingrā somu speciālistu uzraudzībā urbis iemācījies saprast ķīniešu valodu. Atšķirībā no sava oranžā SpeedRun brāļa krāsa ieguvusi zaļu toni, un sfēriskie asmeņi jāskrūvē klāt katrs ar divām skrūvēm. EasyRun sērijai ir divi modeļi – parastais un garais ar izmēriem 110, 130, 150, 175 mm diametrā. EasyRun ir mazdrusciņ smagāki, bet lētāki gan paši, gan to asmeņi.

Mora Nova Ice

Gadiem ilgi pavisam nopietns spēlētājs uz ledus ir visiem zināmais kaimiņpuika Mora, kas nesen tika pārpirkts spēlēšanai citā klubā, bet vai nu tamdēļ zaudējis savas zviedru manieres, kvalitāti un performanci. Mora lietas joprojām tiek ražotas Zviedrijā un ir slavenas ar ilgu mūžu, nelielu svaru un vieglu urbšanu. Pēdējo nodrošina oriģinālā asmeņu forma ar sarežģītu lokveida griezējšķautni, kas viegli šķeļ gan sausu, gan slapju ledu. Uzreiz jāpiemin, ka arī šie asmeņi ir jutīgi pret smiltīm, un to uzasināšana mājas apstākļos, visticamāk, cietīs neveiksmi. Labā ziņa ir tā, ka sfērisko rezerves asmeņu cena ir salīdzinoši demokrātiska.

Vītni sedz pulverkrāsojuma pārklājums, kas pasargā no apledošanas. Zviedri ir krietni piedomājuši arī pie rokturiem, kas, atdarinot cilvēka rokas anatomisko uzbūvi, nodrošina maksimālu komfortu darba laikā. Pazīstot savu ziemu bardzību, zviedri ir likuši uzsvaru uz rīka spēju tikt galā ar biezu ledu, katrā modelī integrējot pagarinājumu un piedāvājot iegādāties garākus pagarinājumus. Mūsu kaimiņi vairāk nekā citi domā par komfortu, tāpēc ikvienu parasto Mora rokas urbi ar 18 mm adapteri var pārvērst elektrourbī, kam uz pēdām seko benzīna motora urbji.

Skandināvi domā vienādi, un arī Mora tāpat kā Heinola ledusurbji griežami pulksteņrādītāja virzienā, tādējādi tie prasa mazāk piepūles jeb, precīzāk, sadala slodzi uz abām rokām vienmērīgi.

Latvijas tirgū tiek piedāvātas četras sērijas: Micro, Expert Pro, Arctic un Nova, kuras to parametru dēļ vērts īsi apskatīt katru atsevišķi.

Micro pilnībā atbilst savam nosaukumam – mazs, kompakts, salokāms 53 cm garš, ietilpst mugursomā vai sniega moča kastē, drošības pēc nokrāsots sarkans – lai sniegā nevar nepamanīt. Mazulis ar 110, 130 un 150 mm asmeņiem diametrā ir ideāli piemērots 10–35 cm biezas segas urbšanai, bet, ja nu vajadzēs, maksimāli izvilkts, pievārēs arī 85 cm vāku. Nelielais izmērs uzskatāms par transportēšanas un uzglabāšanas plusu, bet ekspluatācijas mīnusu, jo kārtīgam zemledus makšķerniekam 34 cm vītne varētu šķist nenopietna.

Klasika un dižpārdoklis Expert Pro ir universāls ikdienišķi zaļš modelis ar viegli nomaināmiem zviedru nerūsējošā tērauda asmeņiem un ērts satvērienā, kas ņemšanos uz ledus padara vienkāršu. Pie diametriem nāk klāt 200 mm – un pieveicamais biezums pieaug līdz 135 mm.

Ar Mora Arctic varētu izdzīvot arī ledus laikmetā, jo tā teleskopiskajai konstrukcijai kombinācijā ar papildus iegādājamu 46 cm pagarinājumu izgrauzt divmetrīgu ledu tāds nieks vien ir. Jācer gan, ka Latvijā tomēr tik barga ziema neatnāks. Salātu zaļais rīks ir vienkārši smuks un uz ledus labi pamanāms.

Cits stāsts ir par Mora Nova, zviedru saimes pastarīti, kas sadarbībā ar sportistiem tika radīts ātrumam un efektivitātei. Izmantojot pavisam jaunu tehnoloģiju, tika iegūts par 10% vieglāks, ātrāks un stabilāks urbis, kas bez piepūles un gandrīz bez skaņas graužas cauri jebkādas struktūras ledum. Akurāti nostrādātā vītne ir izgatavota no viegla augstas izturības tērauda, un tās galā ir kompozītmateriāla griezējgalva, kuru, domājot par ātrumu sportā, var nomainīt ar visiem asmeņiem. Piestrādājuši ir ne tikai inženieri, bet arī dizaineri, piešķirot urbim neierastu baltu krāsu ar stilīgiem košzaļiem akcentiem rokturos, asmeņu aizsargā un citās detaļās. Mora Nova citu starpā izceļas ar savu savietojamību ar elektro un benzīna motoru, padarot darbošanos vēl šikāku un ātrāku.

Mora piedāvā arī– motorizētu ledusurbi ar četru taktu Honda GX35 benzīna dzinēju. Specifikācijā teikts – viegls, kluss un ātrs, ideāls palīgs, ja vajag daudz caurumu. Ja uz ledus gribas parūcināties, var apsvērt domu arī par Husqvarna motorizēto urbji ar pietiekami jaudīgu dzinēju 250 mm liela āliņģa dabūšanai. Ražotāji parūpējušies, lai urbi var iedarbināt arī ļoti aukstā laikā, kā arī piestrādājuši pie ērtiem trimeri atgādinošiem rokturiem.

Korporatīvajam pasākumam vai atpūtai draugu kompānijā, kas devusies izbraucienā ar sniega motocikliem un lielām ragavām, motorizēts ledusurbis būs visnotaļ noderīgs rīks un aktīvas atrakcijas atribūts, bet individuālā lietojumā tomēr to 5–6 kg dēļ grūti pārnēsājams. Ņemot vērā mūsdienu pasīvo dzīvesveidu, darbs ar rokas urbi tikai uzlabo asinsriti un veselību, savukārt ziemas miers un klusums darbojas kā relaksācija pēc ikdienas stresa. Vai to vajag mainīt pret 98 dB skaņu un benzīna motora dzītu ātrumu? Dažreiz.

Lietošana un uzturēšana

Lietu mūžs ir atkarīgs no ražotāja un lietotāja. Pirmais iedod ķermeni, otrais par to rūpējas. Viss atkarīgs no tā, kā tas tiek darīts. Ledusurbjiem vārīgā vieta ir asmeņi, tāpēc, pirmkārt, nepaslinkojiet un dīkstāves laikā vienmēr uzlieciet tiem aizsargvāciņu. Otrkārt, pirms urbšanas izpētiet ledu un pārliecināties, ka nav smilšu piejaukuma vai citu gružu, kas var asmeņus sabojāt. Treškārt, labos asmeņus neasiniet pats, bet nogādājiet pie meistara, kas to veiks profesionāli, tādējādi paildzinot to kalpošanas laiku.

Lai arī kāds būtu pārklājums, ziemā ledusurbji mēdz apsalt ar ledus kārtu, ko pirms likšanas mašīnā gribas dabūt nost. Šim gadījumam copeslietas.lv forumā atradu lielisku ieteikumu, ko trāpīgāk nepateikt, tāpēc citēju:

– Es neesmu īpaši saudzīgs pret mantām un ledusurbi sekcijā aiz stikla neturu. Bet nu, vīri, esiet drusku saudzīgāki pret boriem. Biju iegājis Bruņinieku ielā un ieraudzīju, kādi tur urbji tiek nesti. Štrunts par tiem krievu boriem, tiem krāsa savulaik lēca nost pati no sevis. Bet salātzaļajai Morai krāsojums ir ļoti labs. Nu nedauziet to ledu nost. Es parasti pirms došanās mājās izurbju jaunu āliņģi un uz kādu laiku iegrūžu tajā līdz ručkai iekšā bori. Viss ledus nokūst tā, kā nebijis. Un, ja arī kaut kas paliek, tad aizvedu to mājās, un vannasistabā tas ļoti ātri vien nokūst un nokrīt. Vai ta mašīnai, kad ledus uzsalst, arī zvetē pa stikliem tā, lai robi paliek... tas tik tā... pārdomām :).

Un vēl atcerieties, ka jebkura ledusurbja asmeņi ir ārkārtīgi asi un dod tos bērniem vajadzētu tikai vecāku uzraudzībā.

Foto: Aigars Jansons, Lizzy un publicitātes. 2013©CopesLietas