NG par LV ūdeņiem un «tirināšanu» svešā caurumā

nu par vimbām arī man ir jautājums. manuprāt saprātīgāk būtu, ja ļautu ņemt kaut 10mit, taču nārsta laikā būtu jāievēro liegums.

Nu to jau mēģināju pāris gadu skaidrot, ka zvejojam par maz, bet viss atduras jautājumā , kas par to maksās, izvelkat 3t sīkaļu , kur viņas nobāzt un tas nav rentabli. Labi ja turpat 50km rādiusā kur pārdod pārstrādei, vienīgais ko redzu ka tos pašus publiskos ņem apsaimniekošanā zivju audzētājs, laiž plēsējus, sīkos ķer ar vadu un pārstrādā barībā zivīm, ko audzē slēgtās sistēmās un makšķernieki maksā par ielaisto sugu ķeršanu ezeros.

Daudzies rodas jautajums - kapec? kaapec to zivju ( runa iet par baltajam zivem) kuras buutu veera njemama izmeraa paliek ar vien mazak.... Neesmu es eksperts, bet biologjiska izglitiba shada tada ir.... jau daudzus gadus atpaklaj zveja ar vadu bija normala paradiiba regulari tika aqpzvejotas udenstilpnes , arii ziemas bija bargakas un atceros ka berniibaa laukos ezerā zivis slapa gandriz katru gadu un vietejie vechi staipiija pa maajam maisiem, bet.... zivis bija!!!katru gadu bija!!. Piekriitu apgalvojumam ka lielu launumu nodara kjinieshu tiikli, uudas 100=os pa ezeriem, pats lielakais ljaunums elektrikji. Un tagad maiga erotiska atkaape - pec buutiibas katra lielaka baltaa zivs - arii raudas un tie pashi brekshi, (par tadu zveru ka ruduli kas kluup virsuu rotinjam i nerunashu )- sava buutiiba rezeem paliek daleeji par pleseju, jautaajums - kaapeec- atbilde vienkaarsha - njammmaat ta gribas un mikroelementi vajadziigi - liela breksha un ne tikai breksha, bet visu piegrunts dziivojosho zivju galvena bariiba - motilis dziivo kur - Duunjaas. Un ja kadreiz regulari ar vadu tika novilkts gar udenstilpnes dibenu tas tika iztiiriits - atbriivots no taas mazaas zaljaas suunas, kas ka paklajs noklaaj lielas akvatorijas grunts dalas, tad tagad ta suuna ir nu ljoooti brangi saaugusi, respektiivi pie motila zives NETIEK - nojaukta pamata bariibas baaze, jo mazo ta gana, tatad skaits mazaaks nepaliek, varbuut kljuudos, bet man domaat ka vismaz dala patiesiibas ir

zivotaajs- nu nekas nemainīsies, jo pie ministrijas izveidotas visādas darba grupas, kas iedomājas ka kaut ko sajēdz no zivju resursu apsaimniekošanas un arī ministrijā nestrādā pārāk apdāvināti cilvēki, jo ja strādā tai nozarē kaut izlasiet Mk. Pats labākais pasen aizsūtīju priekšlikumu, veikt MK grozījums, lai pašvaldība var pieņemt paša izsniegt murdu limitus vai tīkla(savādāk katru reizi jāgroza MK), jo ielaižot no zivju fonda zivis, lai tīklos neķertu ielaistās sugas pirms nav sākušas nārstot, atbilde atnāca ka tas nav iespējams, jo seklā ezerā murdu nevar ielaist. Šogad arī, uztaisīju licencētos noteikumus, kur visā ūdenstilpnē tiek org. ,(sabiedriskā kārtā) pašvaldība aizsūtīja lai apskata ministrija, atnāca ka jāliek ūdens tilpņu karte, bet Mk saka :

9.15.2. attiecīgo ūdeņu shēma vai karte ar licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību vietas norādi, ja licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības netiek organizētas visā ūdenstilpē;

Nu pat tik daudz nevar kā izlasīt MK , ko mēs gribam redzēt valstī, ka augšā strādā tie kas nezina kas notiek uz zemes.

Kad pieņems ka ministrijā var strādāt tikai tie kas viss maz 5 gadus nostrādājuši konkrētā sfērā , tad varbūt kaut kas mainīsies.

stāvvads protams palīdzētu,bet....

vajadzīgi tad atbildīgi cilvēki kas to sīko "drazu" atdos kaut vai tantukiem nevis gāzīs atpakaļ ūdenī un ķeselē atstās tik lielos makanus un vēl pareizāk būtu arī lielākās zivis atlaist atpakaļ ,protams izņemot raudas un ruduļus

jo tas nu ir tiesa ,ka lielākajā vairumā ezeru un pat nelielu upju lielākā problēma ir sīkzivis

Makšķernieks kaimiņam: nav labi ka tu makšķerē manā caurumā mājās, kamēr es esmu copē!

Kaimiņš makšķerniekam: bet tava sieva saka ka esot ļoti labi. Tā ka vispirms tieciet paši skaidrībā, un tad tikai mani tramdi.

Tā ka visādi var gadīties pārlūkojot svešus caurumus, lai gan ar takta trūkumu copējot ļoti bieži nākas saskarties. Ļoti daudziem nekaunības ir pārpārēm, tāpēc bieži nākas nopietni piedomāt par vietas izvēli, lai nav nervi jābojā atsaldēto uzvedības dēļ.

Runājot par sīkzivīm. Lielākā daļa komenti - to ir par daudz, kā izķert. Vai nevienam nav ienācis prātā, ka ir tajā ūdenstilpnē kaut kādi tādi apstākļi, ka šīs sīkzivis ļoti strauji vairojas, un, jo vairāk ķersiet, jo straujāk tās atjaunosies. Tā ir cīņa ar sekām. Jāsāk ar to, ka jāatrod cēlonis - kāpēc ir tieši tā? Un jānovērš šis vai šie cēloņi un viss būs normā. Kaut gan ierindas makšķerniekam vulgaris diezin vai šāds darbiņš būs pa spēkam, vajadzīgi nopietnāki ļaudis, tikai kur tos lai ņem? Arī, BIOR pērkamie, nebūs īpaši nopietni.

..gadus atpakaļ, tagad tik neatceros, kuram zivju pārstrādes uzņēmumam, bija konservi - KK breksēni eļļā,,,ļoti gardi (sprotes blakam nestāveja), bet pazuda,,arī pats uzņēmums!

.. domāju, ka nav problēma, kā tos mazos zivteļus sasmelt un pārstrādat....lielākā problēma, kur nopārdot !!!

.. bet, ja esam ar lielO tirgu sakašķējusies,,,bet EU mūsu produkti nafig nav vajadzīgi,,,tad ir , kā ir

Nepiekrītu komentāram par plēsīgajām zivīm.

1. Ja mes skatamies uz 88-~95 gadam tad līdaku lomi un zandartu lomi bija 10x un vairāk reizes lielāki - normālā rīta cope bija iespeja izvilkt 15-20 un vairak līdaku mērus un tas bija regulāri, tagad labi ja normu + izmers ir mazaks, protams ir arī dažreiz labāka cope bet tas jau ir salīdzinosi reti. Zandarti 9x gadu sakumā pie varakļu kanāla un vadiem vai starp šosejas un dzelzceļa tiltiem vai arī Rigas hesa ūdenskratuvē bija iespēja vienā vakarā 20 mera zandartus izvilkt (1-3kg) un sezonā vairāki bija ~6kg, tagad var redzet kādi ir rezultati - normu pieķert ar zandartiem praktiski nav iespējams. Tas pats plēsīgo zivju samazinajums un viņu izmērs ir novērojams citur.

2. Makšķernieku ir vairak un inventārs ir labāks un liels uzsvars tiek likts uz plēsīgajam zivīm.

3. Zveijniecība iekšejos ūdeņos ir maz kontroleta un liels spiediens ir uz plēsīgajām zivīm līdaka, zandarts un tad nāk brekši, līņi utt. Ja kāds grib teikt ka tā nav - paskataties uz tīkla veidiem un acs izmeru ko zvejnieki lieto. Kaut vai tai pašā Burtniekā.

Plēsīgo zivju skaitu un izmeru nevar iespaidot lielāka sīko zivju populācija, kas ir primārā barības bāze - tieši otrādi tam vajadzētu uzlabot situāciju. Sīko zivu populācijas pieaugums ir tieša korelacija plēsīgo zivju samazinājumam. Pāris līdaciņas dīķī var izsist visas sīkzivis - ja to līdaciņu nav vai ir par maz tad protams beigās nopeldēties nevarēsi jo karūsiņas spalvas ēdīs nost (no dzīves).

Tīrs dīķis - ielaistas tiek karpas un līņi, paiet 2-3 gadi jau ir karūsas, asari, raudas ruduļi, un jau pa kadam līdacēnam - ienesti ar puniem vai caur slūžu sistemu no citiem dīķiem, paiet vēl paris gadi - sīkzivju gandrīz nav, beigās vēl pēc pāris gadiem dīķī ir tikai lielas karpas, smuki līņi un lielas līdakas - jo mazās līdakas pašas līdakas izēd.

Ja izķers sīkās zivis - tad ar plēsējiem paliks vēl švakāk. Līdz ar to es gribetu teikt ka uz plēsīgajām zivīm vajag ieviest C&R, un arī ierobežot zvejniecību - tad arī 10gados viss noregulēsies bez lielas iejaukšanās!

Jāpiekrīt Davim-Di, presings uz plēsīgajām zivīm ir pamatīgs arī bez tīkliniekiem. Un nav debašu par to, ka šo zivju skaits iekšējos ūdeņos gads gadā samazinās. Spiningoju jau vairāk kā 30 gadu garumā un lieliski redzu, kaut vai tikai vadoties no paša noķertajām zivīm.

Neskatoties uz apstākli, ka aug gan meistarība, gan attīstās mānekļu daudzveidība, rodas tievas, praktiski neredzamas auklas, utt un utjp - trofeju skaits lomos gadu no gada neatlaidīgi samazinās, samazinās arī kopējais noķerto zivju skaits.

Nav jābrīnās, ka pastāvot Burtniekā tīklinieku brīvībai, zivju sastāva maiņa uz slikto pusi tur turpināsies. un varam mēs šeit paust savas emocijas, vai nē - tam nav nekādas nozīmes.

Ja vietējā vara sapratīs lietas un sāks kaut ko darīt, tad izmaiņas būs, ja nē - makšķernieks vulgaris drīz vien valkās tikai plicīšus, ar retiem izņēmumiem, un būs laimīgs arī par šo iespēju.

Līdaku populācija jūtami saruka 90desmito sākumā,un ne tikai Latvijas ūdeņos.Manuprāt,ne makšķernieki,ne zvejnieki vainojami. Vai tik nebūs kāda ekoloģiska problēma? Jo līdaka bija kā sērga.Kur kāda ūdens peļķe vai dīķis,tur zaļsvārce.

Esmu aizdomājies par brauktuvju apstrādi ar sāli. Latvijas ceļi sezonā izlieto 50000t sāls!!! Tas ir gandrīz 1000 vagoni! Bet tie ir tik Latvijas ceļi,kur vēl katras pilsētas apsaimniekotāji?

Līdaka nenārsto tik ezeru pļavās un upju palienās.Līdaka uz nārstu nāk katrā novadgrāvī.

katrs mazais ir kaut kā liela sastāvdaļa un visam, kas ir mainijies pedejo 20-30 gadu laika, IR noziime salidzinajumā ar ekosistēmas kopējam izmaiņām. I sāls uz ceļiem (tā taču vieglak) nevis smilts, a varbuut ka tagad lopkopiibas ir mazaak - kadreiz govju ganaampulki bija visur, teica ka ezeri aizaug, jo organisko vielu daudz tiek ieskalots, graudaugus ejumos nezāles, tatad lauki tiiri- tatad tur kjimija.. un taa paskatoties daudz kas itkaa sikumos ir mainijies - bet kopumaa tagad ir taa kaa ir. Jaa kaut kur varetu buut ka ar;i zive pielagojas... es kautka savam sencim paradiju savus shtrumus -veciic pagrozija galvu un palieca man jaunibaa zirga astes astrs un adata saliekta,,, tagad.... oiiii jopppppppp, nu bet tatad arii zivei japaliek gudrakai. Un ja nu daba( zive) ir palikusi tiesham gudraka.... DDD

Kā kurā ūdenstilpē.

Es nejūtu, ka pēdējos gados sīkzivis baigi būtu savairojušās- tieši otrādi- sīkzivju ir jūtami mazāk, jo plēsēji tās izēd. Vīķes ezerā jūtami ir samazinājušās, tāpat sīkās raudas, breksēni. Baltā zive ir lielāka ar katru gadu- raudas 500-700 gr nav retums, bet ikdiena lomos, brekši virs kilo, mazo plāksteru jūtami mazāk.

Trofejas ķeras katru gadu, 10 niece nav nekas īpašs makšķernieku lomos. Tāpat kilo asaris nav nekas ārkārtējs.

Zivis palikušas gudrākas, tas gan. Daudzi penši pukst, ka nav zivju, bet es viņiem nevaru iestāstīt ka vairs nav tie laiki, ka ar ņevas spoli un 1 bleķi skaldīsi līdakas.

Makšķernieku ekipējums viennozīmīgi attīstās ar katru dienu.

Piebildīšu- tīklu ezerā nav 13 gadus.

Protams ir visādas problēmas- galvenā-cilvēku nabadzība Latvijā, pensijas ir mazas, algas arī, daudzi ķer ar mērķi notirgot.

Iespēja pastāv, ka atbilde skan paradoksāli - zivis neķeras, jo zivju ir kļuvis vairāk:) Pamatojums - pamēģiniet saķert lielu neplēsīgu zivi vietā, kur ļoti daudz sīkzivju. Grūti būs, jo, lai cik lielu ēsmu neliktu (saprāta robežās) mazās būs klāt un ... Un plēsīgo - viņai barība pietiek un Jūsu bleķis īpaši nav iekārojams. Jā, bet ir eko puse arī. Visi brīnās - lauks. un rūpn. piesārņojums ir ievērojami samazināts, bet vairums neiedomājas, ka pēdējās dekādēs ūdeņos nonāk milzīgs daudzums neidentificētu vielu - tie ir medikamenti, visāda sīkā sadzīves ķīmija. Eiropā gan vairāk sliecas vainot medikamentus, jo tie iedarbībojās ļoti, ļoti mazās devās un ūdeņos nav izkontrolējami - neviens nezin kādā medikamentu kokteilī tās zivis peld:)