Vides aizsardzības ministrijas atbilde Daugavas nēģu lietā

foto©copeslietas

Skumji, ka uz konkrētiem jautājumiem, atbildes ir vienkārši ūdens, jebšu tagad "moderni" būtu nanoūdens. Un skumji, ka valstij ir šāda attieksme. Domāju, ka vēl viena vēstule no manis taps, bet ne vairs LV iestādēm.

---------------------------------------------------------------------------

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija

Arvim Ančevska kungam

Par maluzvejniecību Daugavā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk * ministrija) ir saņemta Jūsu 2017.gada 7.februāra atkārtotā vēstule saistībā ar maluzvejniecību Daugavā. Papildus ministrijas 2016.gada 23.decembra vēstulē Nr.18/le/9645 paustajam, sniedzam šādu informāciju.

Attiecībā par vēršanos Rīgas pilsētas domē ar lūgumu sniegt skaidrojumu par to, kāpēc izskatāmajā gadījumā bija iespējama nēģu maluzvejniecība pilsētas administratīvajā teritorijā, informējam, ka Valsts vides dienests regulāri sadarbojas ar Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem ūdens bioloģisko resursu kontroles jautājumos. Vienlaikus norādām, ka tikai neliela daļa Rīgas pašvaldības policijas darbinieku veic kontroles pasākumus Rīgas pilsētas ūdenstilpēs.

Piekrītam, ka informācijas apmaiņa starp institūcijām par to rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem un šo līdzekļu izmantošanas iespējām ir pilnveidojama un uzlabojama. Ņemot vērā minēto, Valsts vides dienestā tiek veikta pastiprināta kontrole pār inspektoru darbu un uzraudzība, ka arī tiek veiktas darbības saistībā ar inspektoru darba efektivitātes un kontroles metožu uzlabošanu, tajā skaitā arī par sadarbību ar citām valsts un pašvaldību institūcijām. Pēc ledus iziešanas un atbilstošu laika apstākļu iestāšanās tiks turpināta pastiprināta zvejas vietu kontrole Daugavā, pilnvērtīgi izmantojot inspektoru rīcībā esošos tehniskos līdzekļus.

Pēc ehološu demonstrēšanas 2015. gada nogalē un iepazīšanās ar to pielietošanas iespējām Valsts vides dienests sagatavoja un 2016.gada februārī iesniedza projekta pieteikumu “Nelikumīgu zvejas rīku identificēšanas uzlabošana” Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijā. Pēc iepirkumu procedūras veikšanas tika iegādātas sānskata eholotes, kas septembrī tika uzstādītas uz laivām.

Informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem Daugavā Valsts vides dienests saņēma elektroniski 2016. gada 16.novembrī, 1nformācijas sniedzējs tika informēts par to, ka tiks veikta pārbaude, un tika uzaicināts piedalīties pārbaudē. Kā izriet no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un SIA “Vecdaugava” paskaidrojuma, nēģu zveju ar murdiem Daugavā pārkāpējs uzsāka 2016.gada 10.novembrī.

Jau 2016. gada 25 novembrī, kad ar eholotes palīdzību tika konstatēts atļauto zvejas rīku limita pārkāpums un sākās pirmo 108 murdu un enkuru izcelšana, kļuva skaidrs, ka visu izņemto murdu daudzumu nebūs iespējams nogādāt un uzglabāt Valsts vides dienesta teritorijā Voleros. Piestātnes Voleros nav paredzētas vienlaikus vairāku laivu pienākšanai, un izkraušana nav droša. Krasta betona plāksnes ir nostiprinātas slīpi un rada bīstamus apstākļus darbam, jo īpaši ņemot vērā mitrumu, apledojuma apstākļus un kuģu radīto ūdens saviļņojumu. Nav rasts atbilstošs tehnisks risinājums šāda murdu daudzuma izcelšanai un tālākai pārvietošanai no piestātnes, kurā atrodas patruļkuģi “Brēmene” un “Mare”. Valsts vides dienesta teritorijā Voleros tika nogādāts izņemto murdu skaits, kas kalpoja par pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietvedībā faktam, ka ir ticis pārkāpts zvejas licencē atļautais zvejas rīku skaits. 140 murdus bija iespējams izkraut, pārvest un uzglabāt angārā, kas pretēji Jūsu vēstulē norādītajam nav pustukšs, jo ikdienā tur glabājas Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehniskais aprīkojums. Pirms ministrijas 2016.gada 23.decembra atbildes vēstules Nr.18/ 16/9645 sagatavošanas netika apmeklēta Valsts vides dienesta teritorija Voleros, jo ministrijas speciālistiem minētais zemesgabals un tam pieguļošā teritorija ir labi zināma.

Nelikumīgi ievietotos murdus piecpadsmit Valsts vides dienesta inspektori speciāli ar vinču aprīkotās zvejnieku laivās, kopā ar zvejniekiem, cēla ārā no Daugavas laika posmā no 2016.gada 25.novembra līdz 15.decembrim, strādājot pārsvarā nakts laikā, jo lielākās daļas murdu atrašanās vietās izcelšanas darbi bija atkarīgi no Rīgas HES slūžu darbības intensitātes. Darbiniekiem mainoties, atsevišķās reizēs izcelšanās darbi tika veikti arī diennakts gaišajā laikā. Murdu izņemšana tika veikta, ņemot vērā aktuālo laika apstākļu prognozi, kas liecināja par aukstuma tuvošanos un iespējamību, ka Daugavā veidosies ledus, kas neļautu darbus turpināt.

Valsts vides dienests lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās pieņem tikai saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk - kodekss) noteikto kārtību. Kodeksa 32. panta otrā daļa nosaka, ka, uzliekot sodu, ir nepieciešams izvērtēt izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Valsts vides dienests nedrīkst nepamatoti ierobežot personas tiesības un ir jāievēro kodeksā noteiktie atbildību mīkstinošie apstākļi. Saskaņā ar Valsts vides dienesta sniegto situācijas izklāstu pārkāpējs savu vainu ir atzinis jau kopš pārkāpuma konstatēšanas brīža, sadarbojies gan nelikumīgo zvejas rīku izcelšanas, gan administratīvās lietvedības laikā

Objektīvi izvērtējot situāciju, Valsts vides dienests informēja, ka tieši pateicoties pārkāpēja sadarbībai, nodrošinot murdu izcelšanai nepieciešamās laivas, tehnisko aprīkojumu un cilvēkresursus, izdevās izcelt šo ievērojamo zvejas rīku skaitu un salīdzinoši operatīvi atbrīvot Daugavu no murdiem. Valsts vides dienesta rīcībā nav tāda veida tehniskā nodrošinājuma, lai varētu veikt tik apjomīgus darbus patstāvīgi.

Ministrija paskaidro, ka ne visiem pārkāpēja zvejas rīkiem tika sastādīti izņemšanas protokoli, jo nebija plānots visiem administratīvā pārkāpuma lietas materiālos fiksētajiem rīkiem piemērot izņemšanu šajā vēstulē minēto iemeslu dēļ. Tāpat norādām, ka kodekss neliedz piemērot mantas konfiskāciju priekšmetiem, kuri iepriekš ar izņemšanas protokolu nav izņemti.

Katrs gadījums, kad atbilstoši normatīvo aktu prasībām var tikt pieņemts lēmums par zvejas licences apturēšanu vai anulēšanu, tiek izvērtēts individuāli, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus, Zvejas licences apturēšana vai atņemšana, saskaņā ar Zvejniecības likuma 8.pantu un kodeksa 80.3pantu, pārkāpuma novēršanas laikā nav obligāts pienākums, kas arī attiecīgi tika vērtēts administratīvā pārkāpuma izmeklēšanas laikā, ņemot vērā arī pārkāpēja atbildību mīkstinošus apstākļus. Zvejniekiem administratīvā pārkāpuma novēršanas laikā tika uzdots pienākums ziņot par jebkuru plānoto zvejas reizi, novēršot iespēju veikt zveju ar nelegāliem zvejas rīkiem. Normatīvie akti nenosaka zvejas rīku skaitu, ko persona var glabāt. Informējam, ka pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas Valsts vides dienests pēdējo gadu laikā nevienu reizi nav pieņēmis lēmumu par zvejas licences anulēšanu komersantam.

Ministrijas 2016.gada 23.decembra vēstules Nr.18/1e/9645 sagatavošanai tika izmantots Valsts vides dienesta sniegtais skaidrojums par notikušo filmēšanu, kuru apšaubīt ministrijai nebija pamata. Ministrijas ieskatā, primārā ir Valsts vides dienesta amatpersonu organizētā vērienīgā nelikumīgo zvejas rīku izņemšana no Daugavas, novēršot situāciju, kurā zvejas rīki būtu ilgstoši palikuši zem iespējamās ledus segas.

Informējam, ka Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas (turpmāk - apakškomisija) 2017. gada 3l.janvāra sēdē tika izskatīts jautājums par aktuālo situāciju iekšējo ūdeņu apsaimniekošanā, tajā skaitā par nēģu nelikumīgo zveju Daugavā. Apakškomisija uzskatīja, ka normatīvo aktu līmenī nav pietiekami sakārtots jautājums par nēģu zvejai atļauto murdu limitu, un aicināja Zemkopības ministriju izvērtēt nēģu populācijas stāvokli un tās atražošanas sistēmu Daugavas baseinā. Izvērtējama ir nēģu zvejas rīka—murda definīcija, lai licencēs varētu noteikt murdu skaitu atkarībā no to lieluma.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka 2017 .gada l6.februāra Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Zemkopības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”, kurā tiek noteikti administratīvie sodi par zivju resursu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un iestādes, kuru kompetencē ir sodu piemērošana par attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Ar cieņu, Valsts sekretāra vietniecevides aizsardzības jautājumos - A.Ozola

oriģināls

Saistītie raksti:

• Ministrijas atbildes vēstule Daugavas murdu lietā
• ZKS «Vecdaugava» par zveju bez atļaujas naudas sods 4000 eiro