B.I.O.R | 18.marts 2017, 13:03 | 18 komentāri | 15619 skatījumi

Aprīlī Latvijas ūdenstilpēs laidīs 14 miljonus zivju mazuļu

Šopavasar Latvijas upēs un ezeros ielaidīs 14 miljonus zivju mazuļu, lai tādējādi sekmētu zivju resursu atjaunošanu. Tas varētu notikt aprīļa beigās, jo pagaidām temperatūra ūdenstilpēs nav pietiekami augsta, lai zivsaimniecībās audzētās zivis tajā varētu izdzīvot.

Kā notiek zivju audzēšana un cik šogad izmaksās mazuļu laišana dabīgajās ūdenstilpēs?

Varavīksnes foreļu mazuļi šobrīd uzturas tīrā avota ūdenī, lai būtu vieglāk sekot līdzi to augšanai un attīstībai. Savukārt tās zivis, kas upju un ezeru ūdenim paliekot siltākam, drīzumā tiks laistas dabiskajās ūdenstilpnēs, tiek pārvietotas baseinos ar ūdeni no Daugavas, kur viņus praktiski nevar saredzēt.

Ivars Putviks, zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas “Tome” vadītājs: Inkubācijas process notiek uz avota ūdens, kas palīdz labāk pārskatīt šo produktu jeb ikrus, jo ūdens ir tīrs un dzidrs. Savukārt pēc tam, kad viņi ir paaugušies, viņiem jāatceras savas dzimtās upes smarža vai garša, un tādēļ viņi tiek pārcelti uz vietu, kas tiek apgādāta ar Daugavas ūdeni.

Citā cehā atrodas ”dzemdību nams”, kā to sauc paši audzētavas darbinieki. Šobrīd šeit jau ir izšķīlušies gandrīz visi lašu, taimiņu un sīgu mazuļi. Taču ne visiem no viņiem ir lemts nonākt līdz upēm un ezeriem, jo inkubācijas laikā kamēr zivis nesāk piebarot bojā iet aptuveni 10% ikru.

Šogad 14 miljoni lašu, taimiņu, līdaku un citu zivju sugu no audzētavām tiks laisti dabiskajos ūdeņos. Tam tiks tērēti 1,7 miljoni eiro. Lielāko daļu jeb vienu miljonu atvēlēs uzņēmums ”Latvenergo’, tādējādi kompensējot zivju resursiem nodarīto kaitējumu no pašu darbības. Pusmiljons eiro ir dotācija no valsts budžeta, apmaksājot zivju laišanu Ventā un Gaujā, savukārt vēl 200 tūkstošus eiro piešķirs Zivju fonds. Zivju laišana upēs un to baseinos notiks ūdens temperatūrai sasniedzot 10 grādu atzīmi, lai zivis nenosalst.

Parasti zivju mazuļu laišana ”lielajā dzīvē” notiek naktīs, lai zivis līdz rītausmai paspēj adaptēties jaunajā vidē un lai tās neapēd kaijas. Šogad, izņemot pašu zivju laišanas procesu, jaunajā Zivju resursu atražošanas valsts programmā ir iekļauts jauns elements – zivju nārsta vietu atjaunošana. Tā, piemēram, lai radītu zivīm labvēlīgākus dzīves apstākļus, no kokiem un bebru dambjiem, kā arī cilvēku radītiem atkritumiem tiks attīrītas upes un ezeri.

Normunds Riekstiņš, ZM Zivsaimniecības departamenta direktors:
Mēs neapšaubāmi šodienas apstākļos ietekmējam ļoti lielā mērā, un tā ir gan pašu zivju ķeršana un izmantošana, bet vēl lielāka ietekme ir cita saimnieciskā darbība, kas ietekmē ūdeņu stāvokli – šķēršļi ūdeņos, rakšana, tiltu būvēšana, kā arī vēl papildus ir tas, ka mēs piesārņojam tos ūdeņus.

Kā norāda zivkopji, cilvēku, kas pārzina zivju audzēšanas un kopšanas īpatnības, paliek arvien mazāk. Tāpēc īpašā projekta ietvaros, ko rīko BIOR Akvakultūras pētniecības un izglītības centrs, par Eiropas fondu līdzekļiem zivju audzētājiem tiks sniegtas bezmaksas konsultācijas.

avots

foto: skaties.lv

Novērtē rakstu: