Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Savās emocijās dalās copmanis Jānis Riekstiņš par savu 7. aprīlī Daugavā, ar spiningu, noķerto 10,190 kilo smago un 90 cm garo zandartu!
– Tā bija piektdiena. Nedēļas pēdējā darba diena. Ārā spīdēja saule, vēja gandrīz nebija. Steidzos uz māju pusi. Pa ceļam trāpās Daugavas līkumi, kurus var redzēt no šosejas. Ūdens virmoja saules staros un dvēseles balss sauca: šodien ir jābrauc uz upi, gribi tu to vai nē. Tā arī sanāca. Sazvanīju puišus. Laižam! Daugavas krastā sakārtojām savus makšķerkātus, uzlikām spoles, katrs savu iecienītāko vizuli un aiziet. Viens metiens, otrs metiens, testējam, te pa gultni, te nedaudz ātrāk un lēnāk. Nekā! Tukšums! Stāvam ar kolēģi viens no otra metri divdesmit, skatos tam cope, bet nekā, tikai uzsita. Paiet laiciņš samaināmies vietām. Metiens! Nav! Divi trīs, laikam pieci - sitiens. JĀ, jūtu ka ir aizķēries aiz kaut kā! Pauze!!! Nē velk prom. Makšķere saliekusies mēnesī, aukla lēnām tinas. Saprotu, kaut kas liels! Saucu puišus: kaut kas ir, tikai nezinu kas. Pirmais iespaids - laikam sams. Makšķere lokās, rokas nedaudz trīc, pašam satraukums. Saule nolaidusies virs ūdens, zivs met līkumus, pa labi, pa kreisi, mierīgajā ūdenī uztaisot apļus. Skats vienreizējs. Pievelku tuvāk, zivs uzmet spuru. Zandarts! Satraukums palielinās. Vēl tikai nedaudz. JĀ. Zandarts ir ķeselē, tik liels, ko acis dzīvē nav redzējušas! KLIEDZIENS, skaļš kliedziens! Tas ir emociju pārpildīts kliedziens. Viss iekšā trīcēja. Tās ir tās sajūtas, ko nevar nopirkt, dēļ kurām mēs dzīvojam. Tas ir tas sapnis par kuru sapņo katrs makšķernieks! Šis mirklis sajūtu un prieka vērts. Visiem makšķerniekiem NE ASAKAS!
Izbaudiet emocijām pilno stāstu, taču atcerieties, ka jau no 16. aprīļa līdz 31. maijam - lomā paturēt zandartus AIZLIEGTS!
ar tādu auklu uz maili neiet! rupji, bet rezultatīvi! apsveikums!
Labs, ļoti labs.