Ko šogad piedāvāt līdakām?

Līdz līdaku paturēšanas lieguma beigām un lieguma makšķerēt no laivas beigām ir palikusi tieši nedēļa. 1.maijs makšķerniekiem ir kā svētku diena, kā spiningošanas sezonas atklāšanas diena! Nav tā, ka pirms tam nedrīkst spiningot, bet no 1.maija beidzot var spiningot no laivas iekšējos ūdeņos un mērķtiecīgi mēģināt ķert vienu no iecienītākajām makšķernieku trofejām - līdaku! Pie tam maijs ir tas laiks, kad ūdensaugi vēl neapgrūtina copi un var tikt klāt daudzām vietām, kurās vēlāk, sezonas gaitā, jau būs apgrūtināta cope. Pie tam maija sākumā gaisā parasti virmo pavasara vēsmas, viss sāk iekrāsoties zaļš, daba gatavojas pāriet vasaras fāzē, makšķernieki ir noilgojušies pēc kārtīgas copes, tieši tāpēc 1.maija vilinājumam nespēj pretoties gandrīz neviens makšķernieks. 1.maijā gandrīz visi makšķernieki grib noķert līdaku. Pat tie makšķernieki, kam sezonas laikā līdaka galīgi nav mērķa zivs.

Es nedēļu pirms saucamā sezonas sākuma esmu pārdomās. Pārdomās par to, kā tā ir sanācis, ka vairākas pēdējās sezonas līdaku cope ir palikusi tādā kā novārtā. Asaru un zandartu cope(arī citi copes veidi) to ir atbīdījusi uz krietni tālāku plauktiņu. Pēdējās sezonās ir bijis tā - ir sezonas sākums un pēc tam vēl dažas reizes visā sezonā, kad mēģinu mērķtiecīgi noķert līdaku. Tieši tāpēc esmu nolēmis šogad biežāk mērķtiecīgi ķert līdaku. Un šajā rakstā padalīšos ar to, uz ko tieši es šogad plānoju ķert līdakas. Kaut gan svarīgākais manuprāt ir kur un kā, nevis uz ko. Bet šajā rakstā tomēr vairāk par mānekļiem un inventāru. Rakstā nebūs minēti konkrēti brendi, vai modeļi. Vairāk runa ies par mānekļu grupām.

Nu tad sākšu ar inventāra aprakstu. Mērķtiecīgai līdaku copei izmantošu vienu kātu. Tas ir tviča kāts, kas sevi jau pierādījis, ar gana "universālu" testu, lai varētu iemest arī kādu smagāku šūpiņu, lielāku gumiju, vai 100-130mm vobleri. Tviča kāts tāpēc, lai varētu dažādus mānekļus arī paraustīt un piedod tiem kādu no sevis izvēlētajām spēlēm, bet tajā pašā laikā arī uz vienmērīgu tīšanu viss būs kārtībā. Spole man ir 2000 izmēra un arī pārbaudīta. Auklu tin virsū labi arī pie mānekļu raustīšanas un nereizi nav pievīlusi arī pie slodzēm. Auklu izmantošu pīto. Tieši dēļ tā iemesla, ka izraustīt mānekļus var tikai ar pīto auklu. Jaunums auklas ziņā man būs tas, ka esmu uztinis 8-dzīslu pīto auklu. Pirms tam visu laiku biju spiningojis tikai ar 4-dzīslu auklu. Tad jau manīs, vai kādu starpību jutīšu.

Tagad ķeramies pie mānekļiem. Pirmā mānekļu grupa, ko izmantošu līdaku copei - vidēja izmēra vobleri. Pārsvarā izmantošu tvičojamos voblerus, bet arsenālā ir arī vairākdaļīgie vobleri un vobleri ar dziļāku iegrimi. Vobleri ir viens no maniem iecienītākajiem mānekļiem tieši ķerot līdakas. Voblerus var piemeklēt dziļumiem, seklumiem, dažādām mānekļa pasniegšanas tehnikām un tie ir arī vizuāli vieni no baudāmākajiem mānekļiem paša copmaņa acīm. Neiedziļinoties konkrētos brendos, varu pateikt vien to, ka "dārgāks" vobleris bieži vien "ķers" labāk par "lētāku". Bet tas nav viennozīmīgi, jo kā jau minēju raksta sākumā svarīgāk tomēr ir nevis uz ko ķert, bet kad un kur! Lai vai kā, bet uz vobleriem līdakas ķerās un domāju ķersies arī šajā sezonā.

Nākamā mānekļu grupa, kuru izmantošu līdaku copei - lielāka izmēra vobleri. Tie arī būs pārsvarā tvičojamie vobleri un šis priekš manis būs salīdzinoši jaunums. Jo ar lielākiem par 110mm pirms tam neesmu darbojies. Tagad ir iepirkti daži lielāki, testēšanai. Redzēs kā ar tiem tiks galā kāts un spole un, vai tiešām lielākām līdakām prasās lielāks kumoss. Ja mans kāts, spole un paša prasmes tiks galā ar šāda veida mānekļiem un tas dos kādu rezultātu, tad šajā virzienā paturpināšu eksperimentus un papildināšu šādu mānekļu kolekciju.

Nākamā mānekļu grupa, kuru izmantošu līdaku copei - poperi. Bija viens laika posms, kad diezgan aktīvi izmantoju šāda tipa mānekļus, bet tagad jau vairākus gadus tie nepelnīti bija aizmirsti un lielākā daļa jau ir izdalīta, bet tomēr šis tas man vēl ir palicis un šogad domāju atsvaidzināt savas iemaņas popera dancināšanā. Poperi ir mānekļi, kas darbojās pa ūdens virsmu. Piemēroti seklās vietās un pašiem savas spēles tiem nav. Tie pievilina līdaku ar savu skaņu, vibrācijām un ūdens šļakstīšanos. Lielākie mīnusi, ka labu spēli var dabūt tikai mierīgā laikā un ir daudz tukšo copju, kad līdaka aizšauj garām. Lielākais pluss ir vizuālais baudījums un adrenalīna ķeršana. Jo katrs līdakas uzbrukums ir vizuāli labi saskatāms un tie ir vienreizēji skati, kā līdaka brūk virsū poperim. Saulainā bezvēja laikā, seklā vietā ar polarizējošām brillēm uz acīm - vizuālais baudījums būs pilnīgs!

Nākamā mānekļu grupa, kuru izmantošu līdaku copei - šūpiņi. Līdaku ķeršanas klasika. Īsti nav ko piebilst. Šī tipa mānekļi ķēra līdaku 100gadus atpakaļ, ķer tagad un ķers arī pēc 100gadiem. Vienīgais ko var piebilst, ka reizēm uz vienmērīgu tīšanu līdaka nereaģē, bet piedodot šūpiņam dažus uzrāvienus ar spiningu un kādu pauzīti - līdaka noreaģē un seko cope. Tāpēc ir vērts dažādot spēli arī ķerot ar šūpiņiem.

Nākamā mānekļu grupa ir - rotiņi. Viens no maniem iecienītākajiem māneķliem. Mīlestība no pirmā acu skatiena! Kopš sāku spiningošanas gaitas, šie mānekļi man iepatikās uzreiz. Tie ir arī gana universāli, noder dažādu zivju copei. Tieši līdaku copei izmantojami ir salīdzinoši lielāka izmēra rotiņi. Te es vēl nedaudz papildināšu krājumus pirms sezonas, jo no lielākiem izmēriem gandrīz nekas nav palicis. Rotiņu mīnusi ir tādi, ka rotiņa spēle bieži izprovocē zemmēra līdakas un tie paliek praktiski bezjēdzīgi vēlā rudenī. Pat pie pašas lēnākās spēles, kas vien iespējama, iespēja noķert līdaku, ar rotiņu, vēlā rudenī, būs ļoti minimāla. Gadās izņēmumi. Bet tie drīzāk ir izņēmumi, nevis likumsakarības. Nezinu cik kardināli būtu jāmainās manai domāšanai un copes uztverei, lai man kastē neatrastos kāds rotiņš. Labam rotiņam es laikam vietu kastē atradīšu vienmēr!

Nākamā mānekļu grupa ir - palielas gumijzivis. Nezinu kā tas ir iegājies, bet tieši līdaku copei man gumijas nav iedzīvojušās. Zinu, ka daudziem tas māneklis numur viens līdaku copē. Man nav. Asaru un zandartu copē ir diametrāli pretēji, bet līdaku copē man gumijas nav iedzīvojušās. Pa retam izmantoju un arī rezultāti ir bijuši, bet kaut kas nav aizgājis. To mēģināšu šogad izlabot. Šajā lauciņā gan arī jāpapildina krājumi pirms sezonas. Un, protams, būs jāpamēģina arī lielās gumijas aprīkotas ar "stinger" āķu sistēmām. Jāmēģina kaut kas arī ēdamgumijām, bet lielie izmēri man īsti nav. Viss vairāk uz asari, zandartu domāts. Tā ka jāpapildinās arī šajā kategorijā.

Nākamā mānekļu grupa ir - eksperimentālie mānekļi. Bildē nav visi, bet te būs vieta eksperimentiem. Izmantošu dažādus tandēmus, spinerbaitus un mānekļus, kas standartā domāti basu copei. Es savā laikā ar spinerbaitiem jau biju eksperimentējis, bet bez rezultāta, lai gan līdaku copei skaitās labs māneklis. Paskatīsimies kā būs šogad. Vēl jāpatestē laikam ratlini. Tie man daži arī kastē vēl aizķērušies, bet tā arī īsti neesmu piešāvies pie viņu izmantošanas. Eksperimentālā kārtā, kad testēšu mānekļus no šīs kategorijas, varēs pamēģināt arī izprast ratlinu spēli un pielietojumu.

Pēdējā mānekļu grupa, ko iespējams izmantošu līdaku copei ir - vobleri velcēšanai. Velcēšana nav man iecienīta, bet tomēr kaut kas arsenālā priekš šāda veida copes man ir. Ja nāksies, vai būs tāda vēlme pavelcēt, tad vismaz man ir ko uzlikt galā. Tie ir mazāka un lielāka izmēra vobleri.

Lūk tādas man ir pārdomas nedēļu pirms līdaku copes sezonas sākuma. Plāns ir, vēlme noķert līdaku un šāda tāda pieredze ir, mānekļu arsenāls līdaku copei ir - tas gan vēl ir jāpapildina un šis process nebeidzās nekad. Makšķernieki ķer zivis, makšķerniekus ķer makšķernieku veikali. Cik daudz "lielās tīrīšanas" kastēs nav bijušas un tāpat pēc laika tur atrodas atkal daudz kas tāds, kas netiek izmantots. Copes paradumi mainās, makšķernieki var teikt "aug" un tāpēc arī mānekļu papildināšanas un "lielās tīrīšanas" nebeigsies nekad!

Nobeigumā varu piebilst tikai to, kas viss šis plāns pagaidām ir "uz papīra". Kā viss izvērtīsies reāli, kad sāksies sezona - to nevar zināt. Esmu universāls copmanis un brīvā laika ir tik - cik tas ir. Gribēsies sezonas laikā pabrist reizēm pa mazupītēm, ķert asarus un zandartus, pasēdēt ar fīderi un reizēm arī ar pludiņu. Lai vai kā, bet vismaz kaut kādas copes es mēģināšu izbrīvēt tieši līdaku copei, jo man šķiet, ka kaut kā nepelnīti esmu līdaku copi nostūmis tālākā plauktiņā... bet ja nu tomēr kas, tad vieglāks kātiņš un kaste ar ēdamgumijām man vienmēr būs pa rokai!

Ne asakas visiem un, lai izdodas realizēt savus copes plānus šajā sezonā!

o r i ģ i n ā l s