Atlaist. Apēst. Kur palikušas foreles?

kamēr tu šo drukāji pa to laiku ūdra kungs ar kundzi notiesāja tavu forele

Pastāstīšu par Aronu, Aiviekstes pieteku. Vēl 1988 - 1990 gados šajā upē varēja noķert prāvas foreles, par sīkajām nemaz nerunājot. Tad, kādu dienu aizbraucot pēc kārtējās forelītes, nācās konstatēt, ka upe īsā laikā ir mirusi. Ne tikai vairs neviena, ne maza, ne liela, zivs nebija redzama, bet pat ūdenszāles bija noindētas, pa upi plūda zaļganīga sapuvusi zāļu masa.

Atgriezos, intereses pēc, pie šīs upes pēc 11 gadiem, 2001.gadā. Pēc diennakts klejojuma gar tās krastu, netālu no Aronas ietekas Aiviekstē noķēru vienu skaistu līdaku, tas viss.

Mājās, ķidājot, tās vēders bija pilns tikai ar gliemezīšiem, kā smējās mājinieki, esot noķēris vienīgo Aronas līdaku, kura bija badā, jo citu zivju tajā laikā šajā upē, 11 gadus pēc pēc indēšanas, vēl nebija.

Ar to gribu pateikt, ka upi izindēt ir mirkļa darbs, taču atjaunot tur dzīvību, tas prasa ilgu laiku, reizēm pat tas ir neiespējami. Un tādā kontekstā ir jāskata viss, kas šobrīd notiek upju krastos ar Latvijas Valsts Mežu svētību un arī bez tās, padarot atsevišķus upju posmus par lieliem grāvjiem, vai nesakoptām lūžņām. Tā vien rodas iespaids, ka mūsdienu cilvēki, vadītāji un pusvadītāji, nekad nav dzirdējuši par meža, koku ietekmi uz virszemes ūdeņiem, nemaz nerunājot par gruntsūdeņiem.

Vadītāji, vēl studenti būdami, nav klausījušies lekciju ciklu ''Mežs un ūdens'' un pārējos ar ūdeņiem saistītos lekciju ciklus.

Tā kā šobrīd visu nosaka nauda, nevis veselais saprāts, un dzīvojam tikai šodienai, maz domājot par rītdienu, nerunājot nemaz par 10 - 20 gadiem uz priekšu, tad manuprāt, nekāds lielais progress šajā lauciņā nav sagaidāms, jo savu nespēju pieņemt kaut cik sakarīgus lēmumus sabiedrisko ūdeņu apsaimniekošanā esam jau demonstrējuši. Un tad nu vaimanāt šajā sakarā - nav jēgas. Pēdējais zināmais nonsenss ir Burtnieku ezers, bez vārdiem!

atlaišana neko daudz nelīdzēs kamēr zivis dzīvos akvārija režīmā no dambja līdz dambim. Jātaisa lielās talkas pa upēm un visiem jātīra.

tu kā forelist domāju ka tīri labi zini kur tas dzīvnieciņš mājo un es nebrīnītos ka vietā pusē upei tu kēr un atlaid bet pretējā pusē krastā jau viens našķējās ... Aronā satiku vienu forelistu un tas ar stāstija visādas brīnum lietas ..

Žēl, ka šādu, Zemkopības ministrijai neizdevīgu, foreļpuiku ir maz starp tiem, kuri pārstāv makšķernieku viedokli.

krievu laikos upēs plūda no fermām sūdi visādi tad lauku ar ķimikālijām apstrādāja un tad vēl kāds gurītis iegāza ezerā manojaka mucu ... pirms tam esot bijis pilnas upes ar zivīm kērus kā kurš pratis .. tos laikos cena bija ādām un tos zvereļus ķera mednieki piemēram ūdeles...

jaa,skaista vietina nobildeta.tas,ka Jus atlaizat zivis nav svarigi.es esmu nosacits zivju paturetajs.ari tas nav svarigi.so temu mes izdiskutejam sadala ker un atlaid.svarigi ir tas,ka tik tiesam forelu populacija strauji iznikst.neatkarigi no mums.pedejos gados ta ir sanacis,ka nelabveligi apstakli burtiski parklajas.praktiski katra komentara kads no tiem ir pieminets.meginam apkopot; parmeriga bebru populacija, udru un udelu savairosanas,mazo hesu celtnieciba un forelu migracijas partrauksana,mezu izcirsana,kas veicina gruntsudenu limena pazeminasanos un attiecigi ari udens limena samazinasanos upe,piesarnojuma ieplusana.dazus gadus atpakal bija parmerigi sausas un karstas vasaras kuras foreles gaja boja.pats redzeju forelu likisus.un neko nevar padarit,kamer neuznaca lietus un nedaudz uzlaboja situaciju. par makskernieku presingu - laikam jau daudzi vecie copmani ir beigusi aktivas copes gaitas.un jauno nav parak daudz.un tie parsvara laiz vala.ari par elektronikiem vairs nedzird, kurs tad nodarbosies ar nerentablu biznesu.tatad no sa virziena forelem vairs nav tik butiska apdraudejuma.

nu ta dargie kolegi celonus mes apzinajam,sekas mes redzam. paliek vecais labais jautajums - ko darit?aizliegt vispar makskeret foreles?diez vai aptures degradacijas procesu. nojaukt hesus? diez vai skeles un kalvisa radinieki ta tik viegli to pielaus.partraukt izcirst mezus? dabusim cirvi mugura.karstas vasaras?klimatu izmainit nav musu spekos.varbut daba pati apzelosies.palikuso variantu nav daudz.paliek udensdzivnieki.par tiem nedaudz vairak.1984 gada uz savas forelupes ieraudziju pirmo bebru aizsprostu. bija interesanti-kaut kas jauns.pec 3 gadiem bija 3 aizsprosti. ap 2000 gadu uz upes bija 33 aizsprosti.burtiski upe bija parversta diku kaskade.protams pali reizem parrava aizsprostus .no ta labak nepalika,aiz aizsprosta sakrajusas dunas parklaja forelu narsta vietas.ta sakas forelu eras noriets. vel viena intersanta detala- sini upe foreles nedzivoja bebru uzpludinajumos.bija tads populars zurnalists Juris Robeznieks,publicejas ar pseidonimu Rudulu Juris.vins rakstija ari par forelu copi.un rakstija,ka labas foreles kerot bebru uzpludinajumos,tas Kurzeme.gribeju uzrakstit vinam vestuli ka vecais fleite.nepaguvu.Juris aizgaja uz labakiem copes laukiem. iznaca ta ka pec kadiem gadiem saku copet foreles Kurzeme. interesanti,ka tik tiesam lielas foreles keras uzreiz aiz bebru aizsprosta.neticami,bet fakts.tatad dazados regionos foreles var dazadi reaget uz vieniem un tiem pasiem apstakliem.bet ne par to ir stasts.medibu saimnieciba Latvija esot diezgan laba kartiba.medibu zverinus uzskaita visadus, nosaka medibu kvotas un rupigi medi un atkal uzskaita.un nedod dievs,ka savairosies par daudz un nodaris postu mezam vai lauksaimniecibai.tas par zveriem meza.bet ar udens zveriniem ta lieta ir palaista brivsoli. ka la panak valstiska limeni,ka ari tie tiks uzskaititi un uztureti kaut kada normala limeni?varbut kadam ir pieeja sviram,kas var sito noregulet?

Piedodiet, bet vienigie vainigie pie zivju skaita samazinajuma ir paši foreslis, arī sevi kādreiz varēju pieskaitīt pie tiem, pēdējo divu/triju gadu laikā vairs neesmu spēris kāju upē foreļu medībās, kapēc? Pēdējo sešu gadu laikā esmu pieredzējis kā šie paši forelisti pilnībā iznīcina foreļu populāciju vismaz trijās upēs, un to izdarīja neviens cits kā "Forelisti" kas katru nedēļas nogali dodas medībās, iedomājieties vismaz 10forelisti katru nedēļas nogali visas vasaras garumā presingo upi visās tās garumā līdz vairs tajās nepaliek ne asakas, neskaitamas reizes atlaistie foreļbērni peld ar vēderiem augšpus un ne jau dēļ ūdens temperatūras vai bebriem, bet gan dēļ neskaitamiem C&R. Pirmkārt sākat ar sevi nedodaties katru nedēļas nogali presingot mazās upītes ar to bērnudārziem, ļaujiet izaugt zivīm un tikai pēc tam sākat domāt par globālām problēmām ka bebri, fosfāti utt.

cienijamais Axus.iespejams Jus esat makskerejis loti popularas un labi pieejamas upes,tapec esat noverojis tadu presingu. es nevaru strideties ar Jums jo nezinu par kuram upem ir runa.es ari nevaru runat par visam upem.katram forelistam ir savas labi pazistamas upes.visas vienkarsi nav iespejams izbrist.es ari esmu stipri samazinajis forelu aktivitates.un tomer par 3 upitem dazados regionos varu teikt,ka apmekletaju skaits ir mazinajies.es pa siem pedejiem cetriem gadu desmitiem esmu iemacijies pec pedam noteikt makskernieku skaitu,gan ka vins ir makskerejis,gan atpazit patstaviga apmekleteja pedas.ja kadu laiku nav lijis tad tas nav gruti.noverojumi sadi - 80-tajos gados parasti bija 2- 3 cilveku pedas prieksa,90 -tajos 3-5,reizem 7-8 cilveku pedas.un zivis bija.pedejos 10 gados vairak ka vienas pedas prieksa nav bijusas.diemzel zivju skaits ir samazinajies katastrofali.ta ka tomer ir nepieciesams izskatit temu globali.diemzel.

Atbilde uz virsraksta jautājumu ir vienkārša un mums - forelistiem ļoti nepatīkama. Foreļu populācija nav spējīga izturēt makšķernieku presingu esošajā apjomā. Bija interesanti palasīt viedokli, ka upju bradātāju skaits pēdējos gados esot sarucis. Šur tur jau tā arī ir, bet, domāju, tikai tāpēc ka konkrētajās upes vairs nav jēgas brist, jo tur tik pat kā vairs nav foreļu. Un par spīti tam, ik pa brīdim kāds tomēr noinspicē. A varbūt kaut kas ir "iemigrējis"...

Ja rudenī „X” upē, kur foreles ir sastopamas 20-25 km garā posmā no trim labākajām nārsta vietām divās ir pilnīgs klusums, bet trešajā ir savākušās apmēram desmit zivis 45-50 cm garumā, tad laikam visai tai forelistu ”armijai”, kas tur katru nedēļas nogali trofeju alkās gāžas pāri, bieži rodas jautājums: „Kur palikušas foreles?”.

Gan jau ka tauta vēl atceras kas darījās Braslā pēc tam kad viens veiksminieks bija nopublicējis savu lomu (palielu foreli) Copeslietu žurnālā.

Vai kas darījās vienā mazā Kurzemes foreļupītē pēc tam kad Klauze internetā sūrojās ka Kokalis esot izcirtis kokus tās krastā. Šķiet, tas ko nostrādāja Kokalis, bija tīrais nieks salīdzinoši ar to, ko pēc tam šai upītei nodarīja forelisti.

Vai kas pēdējos piecos sešos gados darās Pededzē un tās pietekās, kopš tur foreļošanu popularizē vietējie „godavīri” un īpaši, kas tur notiek ap foreļu spiningošanas sacensību laiku. „Afterparty”, kad tauta metas notīrīt uz sacensībām upē ielaisto svaigo „gaļu” ir atsevišķa stāsta vērts.

Varam jau vainot, bebrus, ūdrus, zivju gārņus, „kalvīšveidīgos” un citus dzīvniekus. Savu artavu viņi, protams, dod, bet galvenais faktors vienalga esam mēs ar saviem rotiņiem, vobleriem un gumijas sliekām…

Forelpuikas - pec Jusu pedeja komentara liekas,ka Jums ir pieejama kada superslepena informacija.padalieties,ludzu. ko tad daba gatavojas likvidet - foreles vai makskerniekus ( tas ir cilvekus) ?

Par foremēm ne mēs vieni raudam, daudzās valstīs tās problēmas ir tādas pašas. Mūsu vai dabas pārmaiņu rezultātā tā zivs nav spējīga pielāgoties - diemžēl.

Bet tagat par bebriem - es uzskatu ka to skaits ir jāsamazina brutāli, tāpat kā tagat dara ar meža cūkām, šķaida pa labi un pa kreisi. Savos bērnības-skolas gados esmu pavazājies pa mūsu valsti - 2015 uznāca depresija un nolēmu apmeklēt kādreizējās upītes kur blakus ir sanācis dzīvot.

Amulas pats sākums, vai nu Klagātu dīķis vai purvājs mežā, kur sākās nav skaidrs. BIJA skaista upīte ar lēnu tecējumu - vēl pēdējos kolhoza gados, kērām līdakas, asarus, grunduļus, pīkstuļus utt, upe bija līdz 3 m dziļa, vietām to varēja pāriet ar kājām - tagat tas ir smirdīgs purva posms, tecējums 0, brīvs ūdens no lēpenēm 10%, divās dienās noķerto līdaku un asaru daudzums 0 - tikai šausmīgi pumpainas raudņas un liels lērums pīļu. Bebru dambji, hatkas, grāvji, alas - pipec, ik pēc 50 m aizsprosts.

Ļoti līdzīga situācija ir M.Juglas pašā sākumā, upe tur sākas saplūstot, grāvjiem, upītēm, padomju meleorācijai, kautkādi purvāji utt, un tālak jau veidojas upe. Pavasarī tecējums bija tāds ka dzird pa gabalu, drusku vēlāk nomierinās, vasarā pa smiltīm un oļiem klātu dibenu var pa upi soļot uz nebēdu, tagat tas rajons atgādina purvu, līmenis ir cēlies dēļ bebru sanesumiem - liels daudzums upē sagāztu - nograuztu koku, kas izveidojuši labu pamatni dambju izveidei, tāpat mazie strauti pie ietekas upē ir ciet. Es sevi par forelistu neuzskatu, nav man interesanta tā zivs - bet tieši tur ķerot asarus pludinot slieku pa bedrēm piezvejā bija pumpainās zivis - man viņas pat nepatika, stipri asiņo un skieku ierij līdz ..., tomēr tajās bedrēs bija zivis ar svaru 2+ kg un neviena vien.

Tāda pati situācija izrādījās upītē bez nosaukuma, strauts kas savieno Rideļu dzirnezeru ar Engures ezera purvāju - tur bija rajoni ar skaistām zivīm, arī pumpainās, nogāju nelielu posmu pa upi un secināju ka nav vērts sev garīgo maitāt.

Var jau būt ka citur ir labāk - bet bebru darbi daudzviet ir vienkārši postoši un cīņa ar dambjiem ir nepareiza, jācīnās ir ar celoni nevis sekām. Tā kā pēc nedēļas ceļojuma paliku visai bēdīgs, un aizvien doma nepamet iziet mednieku kursus un nopirkt 12 kalibra pumpi.

ar žurkām ir tā cits medī kā traks a cits neliekās ne zinis un cits taupīdams atstāj aizsēkli