Latvijas ūdenstilpes papildinātas ar stikla zušu mazuļiem

Lai sekmētu zušu skaita pieaugumu un veicinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu departamenta pētnieki 8. maijā Rīgas starptautiskajā lidostā sagaidīja stikla zušu mazuļus, kas uz Latviju atceļojuši no Lielbritānijas.

Pēc inventarizācijas veikšanas Doles zivjaudzētavā apmēram viens miljons un piecdesmit tūkstoši zušu tika nogādāti Vidzemes, Zemgales un Pierīgas upēs un ezeros. Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, Jelgavas reģionālās vides pārvaldes, Madonas reģionālās vides pārvaldes un Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektori un zinātniskā institūta BIOR pētnieki ielaida stikla zušu mazuļus jaunajās dzīvesvietās.

Zušu krājumu papildināšana Latvijas ezeros un upēs tiek veikta saskaņā ar Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānu 2017.-2020. gadam un Zivju resursu mākslīgā atražošanas plānu 2017.-2020. gadam, un tā atbilst Eiropas Savienības plāniem atjaunot zuša krājumus Eiropā, tāpēc tiek segta no EJZF līdzekļiem.

Zušu mazuļi tika noķerti ar īpaši smalka tīkla murdiem Anglijas upju grīvās, kurp viņi devās no Sargasu jūras, kas ir zušu nārsta vieta. Zušu mazuļi ir ap 7 centimetrus gari. Dabiskā veidā līdz Latvijai zušu mazuļi nonāk jau krietni paaugušies. Vairāk nekā 6000 kilometru tālajā ceļā tos apdraud dažādi faktori, tādēļ Latviju sasniedz vien neliels skaits.

Zinātniskā institūta BIOR pētnieki uzsver, ka zušu ielaišana Latvijas ūdenstilpēs tiek veikta, lai saglabātu zušu sugu mūsu valstī, nevis lai papildinātu zvejas un makšķerēšanas resursus. Zutis ir aizsargājama suga, un pēdējās desmitgadēs tās īpatņu skaits ir būtiski samazinājies visā Eiropā. Zušu mazuļi tiek ielaisti tikai tajās ūdenstilpēs, kurās nav šķēršļu to ceļam uz nārsta vietu Sargasu jūrā. Hidroelektrostaciju dambji zušiem lielākoties ir nepārvarams šķērslis.

Zušu mazuļi pēc ielaišanas ūdenstilpēs centīsies virzīties augšup pa straumi un uzturēties seklākās un akmeņainās vietās, kur ir iespējams paslēpties. Gada laikā tie paaugsies līdz 15 centimetriem. Makšķernieki šos zušus varēs pamanīt apmēram pēc 5 gadiem, kad tie sasniegs 30 – 40 cm garumu, taču tos drīkstēs ķert tikai tad, kad tie sasniegs 50 centimetru garumu. Tēviņi šajā vecumā jau ir gatavi doties uz nārstu Sargasu jūrā, taču mātītes aug pat līdz 20 gadiem.

Zinātniskā institūta BIOR pētnieku kontrolzvejas dati apliecina, ka, īstenojot šādu projektu, iespējams garantēt zušu skaita pieaugumu Latvijas ūdenstilpēs.

Stikla zušu izlaišana tiks turpināta arī 2018.-2019. gadā, kad tie tiks izlaisti citās Latvijas ūdenstilpēs, kur zušiem nav šķēršļu migrācijai uz jūru.

Statistika:

Stikla zušus piegādāja no Lielbritānijas firma UK Glass Eels. Kopumā par 1.05 miljoniem piegādāto stikla zušu samaksāts 231 000 eiro. Izmaksas pilnībā tiek segtas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).

Piegādāto stikla zušu izplatīšanu dažādās Latvijas upēs un ezeros veica Zinātniskā institūta BIOR pētnieki sadarbībā ar VVD reģionālajām vides pārvaldēm:

Vidzemē stikla zuši tika izlaisti sekojošās ūdenstilpēs šādā daudzumā: Burtnieku ezers - 400 600 gab., Dūņezers -27 900 gab., Lilastes ezers -19 100 gab., Dzirnezers - 17 300 gab., Limbažu Lielezers - 25 400gab., Gauja (ielaišanas vietas: Vireši, Līgatne, Valmiera, Cēsis, Sigulda) - 106 000 gab., Pēterupe ( ielaišanas vieta: Bīriņi) - 4 000 gab., Vitrupe (ielaišanas vieta : Vitrupe) -3 700 gab., Svētupe (ielaišanas vieta: Šķirstiņi) - 4 000 gab., Salaca (ielaišanas vietas: Salacgrīva, Rozēni) - 15 000 gab.

Zemgalē stikla zuši tika izlaisti sekojošās ūdenstilpēs šādā daudzumā: Lielupe (ielaišanas vietas: Jelgava, Kalnciems, Mežotne, Staļģene, Sloka) - 96 000 gab., Mūsa (izlaišanas vietas: Uzvara, Zluktene) - 16 000 gab., Mēmele (izlaišanas vietas: Lielmēmele, Skaistkalne, Jaunsaule) - 35 000 gab., Iecava (izlaišanas vieta: Iecava) - 10 000 gab., Babītes ezers - 250 000 gab.

a v o t s