Izdzīvošanas baušļi copei no laivas

Laimīgi esam sagaidījuši starta šāvienu laivu makšķerēšanas sezonai, un ir vērts sev un copes biedriem atgādināt, ka drošība uz ūdens nesākas un nebeidzas ar glābšanas vesti. Ko darīt, lai neiešvemptos ūdenī? Ko darīt, ja tomēr gadījies pārvelties pār bortu aukstā ūdenī ar biezu kombinezonu, vilnas džemperi un gumijas zābakiem? Cik ilgi cilvēks spēj izturēt aukstā ūdenī? Ko darīt, ja iekritis kompanjons? Kādu glābšanas vesti izvēlēties?

Meklējot atbildes, konsultējos ar cilvēku, kas ikdienā steidz palīgā tiem, kuriem gadījusies nelaime uz ūdens – Jāni Skrimu, Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galveno speciālistu. Viņš gan pajoko, ka saraksts ar svarīgām un izšķirošām niansēm ir tik garš, ka dažu labu var pat atbaidīt no copes. Tomēr iesaku nenoslinkot un reizi gadā šo sarakstu pārskatīt, lai mazās nianses, kas sekunžu laikā var izšķirt jūsu vai drauga dzīvību, būtu kā iekaltas mūsu muguras smadzenēs.

Pirms sēšanās laivā

• Apskatieties laika prognozi. Teiciens „nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs” nepaglābs jūs ezera vidū stindzinošā ūdenī vienatnē, ja iekritīsiet tur ar visu savu glauno pavasara vai rudens copes kostīmu. Kāds jūs vienmēr gaida mājās.
• Vienmēr kādam pasakiet, kurp dodaties un cikos plānojat būt atpakaļ. Plāni mainās? Pēdējais metiens ievilcies? Padodiet ziņu!
• Sagatavojiet makšķeres un citu aprīkojumu jau krastā.
• Apavi jāizvēlas tādi, lai zole laivā neslīdētu.
• Laiva jau krastā jāiekārto tā, kā būs ērti visu makšķerēšanas laiku. Jo mazāka laiva, jo svarīgāks šis punkts. Pērn, kad pirmo reizi braucām pilnas dienas spiningošanā ar kanoe, par šī punkta svarīgumu pārliecinājos vairākkārt.
• Mantas sapakojiet tā, lai pēc iespējas mazāk ir jārokas pa somu uz ūdens. Mazāk svarīgās un retāk lietojamās lietas – apakšā.
• Glābšanas vesti vēlams uzvilkt jau pirms iesēšanās laivā, jo, kā stāsta Jānis Skrims, mēdz būt arī negadījumi, paslīdot tieši iekāpšanas laikā. Ja gadās atsisties ar galvu pret bortu vai laipas malu, ūdenī var iekrist arī bezsamaņā. Jā, šausmu stāsti, diemžēl aiz katra tāda ir reāls gadījums.
• Visas mantas salieciet tā, lai būtu līdzsvars gan uz abām malām, gan arī uz priekšu–aizmuguri. Sava un copes biedru dzīvsvara attiecības ar laivas uzvedību jāizvērtē kritiski. It sevišķi, ja laiva tiek nomāta un iepriekš nav izmēģināta.
• Ja ķīļveida divvietīgajā laivā esat divatā, tad smagākais lai iet aizmugurē, būs vieglāk vadīt laivu.
• Aukstā laikā ir labi paņemt līdzi sausas drēbes. Otru kombinezonu neviens līdzi nestaipīs, taču kādas bikses, jaku, zeķes, plāno termoveļu var iemest. To vajadzētu iepakot ūdensnecaurlaidīgā maisā vai somā. Ja gadās saslapināt drēbes (arī no lietus), tad sauss maiņas apģērbs var palīdzēt saglabāt siltumu, airējoties līdz krastam.
• Nekad neatstājiet airus krastā. Pat tad, ja ir benzīns rezervei vai 2 akumulatori elektromotoram. Turklāt, ja iespējams, piestipriniet airus pie borta, lai gadījumā, ja laiva apgāžas, tie nenoslīktu vai arī neaizpeldētu pa vējam.
• Ja plānots doties ar motoru uz nezināmu ūdenstilpi, ir vērts painteresēties, vai ūdenī nav kādu sēkļu, nogrimušu koku, lielu akmeņu un citu šķēršļu, uz kuriem var uzdurties. Viens variants ir Google.lv, otrs – sazināties ar kādu laivu bāzi vai viesu namu, trešais – copes forumos atrast kādu šī ezera copmani un apjautāties.
• Telefonu (zvans pēc palīdzības), mašīnas atslēgas (tikšana ārā uz lielceļa no nekurienes) un citas svarīgas lietas iepakojiet ūdensnecaurlaidīgā somā vai maisā. Ja gadīsies iekrist ūdenī, tad zvans uz glābšanas dienestu var glābt dzīvību. Jānis stāsta gadījumu, kad pērn jūlijā krasas laikapstākļu maiņas laikā tikai nejaušības pēc pašvaldības policisti pamanījuši apgāzušos jahtu, kad bija sākušies jau 2 m augsti viļņi. Cilvēki ūdenī bija pabijuši vien 5 minūtes, taču jau bija pārsaluši un nespēja parunāt. Turklāt vasaras vidū ūdens temperatūra Rīgas līcī bija vien 4 grādi – tas attiecīgā vējā jūrā nav retums. Starp citu, 2 m viļņi, pūšot ziemeļrietumu vējam, var uznākt arī Ķīšezerā, Juglas galā, kur arī ir apgāzusies ne viena vien laiva.

Laivā

Lielākā daļa makšķerēšanā pazaudēto priekšmetu pazūd iekāpšanas, izkāpšanas un pārkārtošanās laikā. Pirms iekāpt, pārliecinieties, ka laiva neizkustēsies no vietas un ka tās grīda neslīd. Pretējā gadījumā sanāks špagats ar neprognozējamām sekām. Visas mazās lietas vēlams turēt vai nu aiz rāvējslēdzēja, vai kaut kur piesietas, piestiprinātas striķī.

Nepiedzerieties. Un labāk vispār laivā alkoholu nelietot. Šī izklaide lai paliek tiem, kas ir krastā. Atceraties to joku par aliņu? Glābējiem par to smiekli nenāk.

Pirms sākt airēt vai iedarbināt motoru, par to jāpabrīdina kolēģis. It sevišķi, ja viņš stāv kājās. Labākajā gadījumā nebrīdināšana pēc strauja uzrāviena beigsies ar milzīgu blīkšķi, ko izraisīs pārsteigtā biedra pilnsvara kritiens virsū visam, kas laivā, – termosiem, kātiem, vizuļu kastēm un jums pašam.

Kājās var stāvēt, ja ir pietiekami stabili. Ja laiva ir iepriekš nepārbaudīta, labāk jau pie paša krasta uzmanīgi pārbaudīt to, pašvunkājot uz abām pusēm. Jo vairāk cilvēku, jo bīstamāka ir stāvēšana.

Ja spiningojot kājās stāvat divatā, tad dariet to vienīgi mierīgā ūdenī un bez straujām kustībām. Ja viens gāžas, tas pagrūž arī laivas dibenu – otram pazūd pamats zem kājām, un labākajā gadījumā abi uz pekām paliek laivā. Un nevajag nemaz nestabilu laivu, var pietikt ar vienu mazu kājas aizķeršanos.

Ja radušās neatliekamas darīšanas, tad laiva kopīgi jāizsvaro, turklāt otrs kolēģis nedrīkst kustēties, jo, visticamāk, tas, kurš kārto darīšanas, ir pa pusei pārstūmis vēderu pār bortu un būs bezspēcīgs pat mazākās negaidītās kustības brīdī. Te man no radu puses ir pavisam konkrēts piemērs, kur vienā reizē, stutējoties uz borta, makšķernieks pamanījās pār malu pārkrist pat divas reizes pēc kārtas. Paveicās, ka ezers bija sekls.

Vienalga, cik ātri kustas laiva, nevajag neapdomīgi ķerties pie zariem vai citiem šķēršļiem, lai to apstādinātu. Citreiz refleksi neļauj laist to priekšmetu vaļā, un var sanākt slapji, turklāt tik strauja apstāšanās laivas biedru var pārsteigt nesagatavotu.

Ja esat viens un laikapstākļi nav īpaši labvēlīgi, tad drošāk ir turēties citas laivas redzes lokā. Vislabāk, protams, ir doties kopā ar vēl kādu biedru, kā arī vēl kādu laivu un turēties vienam otra redzes lokā.

Mētājot spiningu, vienmēr ar acs kaktiņu jāredz pārinieks. Ja vizuli trāpīsiet drēbēs, tas nekas. Ja sejā, tad var sekot strauja cietušā kustība, kas ūdenī var iegāzt abus divus.

Ja pēkšņi sacēlies liels vējš, meklējiet aizvēju vai aizvēja krastu, pa kuru malā tikt ir vieglāk. Atklātā ūdenī mūsu ezeros lielā vējā ar nelielām laivām atrasties ir ļoti bīstami. Turklāt tādos plašumos kā Burtnieks, Usma, Lubāns, Babīte, Liepājnieks bīstami vēji var uznākt ļoti strauji un negaidīti.

Jānis Skrims piebilst, ka liels risks ir līdzpaņemti dzīvnieki. Suns ierauga pīli un vairs nevalda pār saviem instinktiem, sākas haoss. Arī piebraucot pārbaudei, suns var sākt aizstāvēt saimnieku, izraisot paniku. Tāpat bīstamību var radīt dažādi nepiesieti striķi – tie var, piemēram, ietīties pašu vai citas laivas dzenskrūvē, izraisot strauju apstāšanos un sagāšanos. Arī makšķerauklas jāuzmana.

Kā lielu risku Jānis min arī nelegālos tīklus, kas mēdz iepīties dzenskrūvē, kam seko strauja apstāšanās. Pierīgā ir bijis gadījums, kad, dzenskrūvei iepinoties nelegālā un līdz ar to arī nemarķētā tīklā, laiva strauji apstājusies, tās vadītājs atsities ar galvu pret konsoli, pārkritis pār bortu un gājis bojā. Tā ka nelegālie tīkli apdraud ne tikai zivju resursus, bet arī mūsu drošību.

Makšķerējot citu peldlīdzekļu kuģošanas ceļu tuvumā, ļoti svarīgs ir arī pietiekams enkura striķa vai ķēdes garums. Ja tas nesniedzas līdz gruntij, tad laiva vienā brīdī var sākt dreifēt. Un makšķernieks, aizskatījies uz savu pludiņu, nepamana, ka peld jau lielo dzelzs dinozauru ceļos. Tā, piemēram, ir bijuši gadījumi, kad zivju ķērājs tā iegājis savā meditācijā, ka nemana Tallink brīdinājuma signālus…

Viena no biežāk pieļautajām kļūdām, kas izraisa negadījumus, ir nemākulīga laivas vadīšana viļņos. Nereti, pēkšņi mainoties laikapstākļiem, makšķernieks peldlīdzekli stūrē uz māju pusi pa to pašu maršrutu, pa kuru atbraucis. Taču paši zināt, cik strauji vējš spēj mainīt virzienu un stiprumu. Jānis stāsta, ka visdrošāk ir stūrēt tieši pretī viļņiem, ar laivu veidojot 90–45 grādu leņķi. Ja sānu pret vilni pagriezīsiet vēl vairāk, tad labākajā gadījumā dabūsiet virsū šļakatas, sliktākajā – apgāzīsieties. Tas, kādā leņķī visdrošāk turēt laivu – tieši pretī vai mazliet slīpi, jāizvērtē pēc konkrētā peldlīdzekļa un viļņu augstuma.

Ja esat izkritis pats

Pirmais un svarīgākais noteikums – nekrist panikā, saglabāt iespējami skaidru domāšanu un spriestspēju, kontrolēt elpošanu, ātri pieņemt pareizus lēmumus.

Ja vien varat – maksimāli ātri pieķerieties laivai, pie kā vien iespējams: ja ir vējš, tas laivu var aiznest prom krietni ātrāk, nekā jūs peldat, neatkarīgi no tā, vai esat peldenēs vai ziemas jakā.

Jebkurš apģērbs jūs padara krietni smagāku, un tas ļoti apgrūtina tikšanu atpakaļ. Ja vien iespējams – pirms rāpšanās atpakaļ visu, ko vien var, novelciet, ieskaitot zābakus. Pretējā gadījumā samirkušās drēbes pamatīgi vilks uz leju, un reālo smagumu jūs sajutīsiet tikai tad, kad mēģināsiet izcelties virs ūdens. Un arī te svaram ir ļoti liela nozīme, lai nenospiestu bortu zem ūdens līmeņa.

Ja laivai ir ķīļveida forma, rāpieties atpakaļ pa aizmuguri. Ja līdīsiet no sāniem, laiva, visticamāk, piesmelsies ar ūdeni un apgāzīsies.

Kad velkaties iekšā ar rokām, ne-mēģiniet laivā pirmās dabūt kājas. Vispirms pāri malai jāpārvelk ķermeņa smaguma centrs (kā kuram – citam vēders, citam dibens). Ja tas paveikts un laiva nav piesmelta, diezgan droši, ka būsiet drošībā.

Ja iekritis arī inventārs – aizmirstiet to! Nopirksiet jaunu. Svarīgākais (ja nav motora) – airi! Bez tiem, ja arī tiksiet atpakaļ laivā, bez palīdzības aukstā laikā var dreifēt arī līdz sliktām beigām. Ja iespējams – atcerieties vietu un maksimāli daudz norāžu, kur iekritis inventārs, lai citu dienu varētu atgriezties. Arī tādi stāsti ir zināmi.

Ja atpakaļ netiekat un apkārt neviena nav, zvaniet palīdzībai (atcerieties par to ūdensnecaurlaidīgo maciņu!). Ja neviena nav, objektīvi novērtējiet attālumu līdz krastam. Kā stāsta Jānis, biehži vien iekritušie savus spēkus pārvērtē, jo peldēt ar drēbēm aukstā ūdenī ir pavisam kas cits nekā ar peldenēm siltā ūdenī.

Ja redzes lokā ir kāda laiva vai krastā redzams makšķernieks vai atpūtnieks, centieties vai nu viņu sabļaut, vai ar rokām pievērst uzmanību. Ideāli, ja jums mugurā ir glābšanas veste ar svilpi.

Ja ūdenī iekritis biedrs

Ja vien iespējams, labāk iekritušajam padot kādu priekšmetu, pie kā pieķerties, nevis roku. Tas tāpēc, ka ūdenī esošie bieži vien krīt panikā un ir neadekvāti, un tādējādi apdraud ne tikai paši sevi, bet arī glābējus. Ja padosiet priekšmetu (jebko, kas ir pa rokai), apdraudējuma gadījumā varēsiet to palaist vaļā un mēģināt no jauna, censties runāt un nomierināt peldētāju. Cietušais, kas ir satraucies, jūsu roku vai apģērbu vaļā nelaidīs nekādā gadījumā. Un tad, kad abi būsiet ūdenī, tas jau kļūs dubultbīstami.

Pametiet viņam jebkuru peldošu priekšmetu, ja tāds laivā ir – drošības vestes, sēžamos spilvenus u.tml. Tas ir svarīgi, lai noturētos virspusē, kā arī – jo vairāk ķermeņa būs ārā no ūdens, jo lēnāk tas atdzisīs. Ja ūdens ir auksts, pametiet ko tādu, uz kā iekritušais var uzlikt rokas – citādi ekstremitātes ļoti strauji zaudēs elastīgumu, un viņš neko nevarēs saķert. Ja pa rokai ir tikai cieti peldoši priekšmeti (glābšanas riņķis), nevajag censties to trāpīt uzreiz ap kolēģa galvu, bet gan mest blakus vai aiz viņa, lai neizraisītu papildu traumas un paniku.

Ja ārā ir auksts un peldētājs ir kārtīgi saģērbies, viņam var būt ļoti grūti pat noturēties uz ūdens. Tāpēc jāpadod kaut vai airis vai spinings, lai pievilktu peldētāju klāt. Ja viņš pazūd zem ūdens, var sākties panika, un laika glābšanai paliks pavisam maz. Turklāt kontroli zaudējis cilvēks var kļūt arī par lielāko jūsu dzīvības apdraudētāju, jo panikā adekvātus lēmumus pieņemt nav iespējams.

Ja nepieciešams, iemetiet ūdenī enkuru, lai laivu nenestu prom. Ja tomēr esat aizpūsts prom, tieciet atpakaļ un operatīvi novērtējiet situāciju. Ja kolēģim iestājusies panika, labāk censties tikt klāt ar laivas aizmuguri, jo viņš par katru cenu mēģinās pieķerties malai un tikt iekšā, kas laivas sānu malas gadījumā draud ar tās apgāšanu.

Pirms laivas biedra rāpšanās atpakaļ visi smagumi (akumulators, enkurs) un mantas jāpārnes uz priekšgalu, lai palielinātu svaru priekšpusē. Pretējā gadījumā ir risks gan piesmelt, gan apgāzt laivu. Ja tai nav izteiktas priekšas vai aizmugures (piemēram, piepūšamajām gumijenēm), tad vienkārši mantas jāpārliek uz tās pretējo galu.

Ja arī laiva apgāzusies un nevar ātri apgriezt atpakaļ, nekas cits neatliek, kā turēties pie tās vai pie jebkura cita peldoša priekšmeta cerībā, ka kāds jūs pamanīs. Jo vairāk ķermeņa ārā no ūdens, jo labāk. Ja jums ir ūdensnecaurlaidīgs tālrunis vai arī parastu mobilo esat noglabājis ūdensnecaurlaidīgā futrālī, tad jūs būsiet nesalīdzināmi labākā situācijā nekā vispār bez tā. Kam zvanīt? Tas atkarīgs no tā, kur atrodaties un kas ir jums vistuvāk. Copes biedri, bāzes saimnieks vai 112.

Kā apgriezt atpakaļ gumijas laivu

Vienā sānā jau pirms došanās ūdenī piesieniet izturīgu aptuveni 3 m garu striķi. Kad laiva apgāzusies, paņemiet tā brīvo galu, appeldiet laivai apkārt un nostiepiet. Tad, imitējot kāpšanu kalnā, ar abām kājām atsperieties uz sāna un velciet striķi sev klāt. Jānis gan piebilst, ka ar pirmo reizi var nesanākt, tāpēc būtu ideāli, ja kādā vasaras dienā šo triku izmēģinātu drošos apstākļos.

Stiklšķiedras laivām un lielākiem peldlīdzekļiem, kas ir krietni smagāki, šis paņēmiens gan nederēs.

Cik ilgi var izdzīvot aukstā ūdenī

Jānis Skrims uzsver, ka ķermenim ļoti bīstams skaitās jau 16 grādus vēss ūdens. Ķermeņa atdzišana notiek, ūdenim saskaroties ar tām ķermeņa daļām, kur lielie asinsvadi ir vistuvāk ādai – paduses, cirkšņi, kakls. Tāpēc ne vienmēr aktīva kustēšanās palīdz siltuma saglabāšanā.

Laiku, kādu cilvēks ir spējīgs izdzīvot ūdenī, ietekmē ļoti daudzi faktori, bet skaidrs ir viens – jo ātrāk tiksiet ārā, jo labāk. Ūdens izvada siltumu no ķermeņa daudz ātrāk nekā gaiss. Ja ūdens ir ļoti auksts, piemēram, 5°C, tad viena no organisma īpatnībām ir tā, ka uzreiz pēc nokļūšanas tik lielā kontrasta vannā cilvēks sāk nekontrolēti, intensīvi un ļoti dziļi elpot. Tas strauji (1–3 minūtēs) var novest pie viegla reiboņa, pakļūšanas zem ūdens un diezgan drošas nāves.

Tas, cik ilgi cilvēks spēj izdzīvot aukstā ūdenī, pirmkārt, ir atkarīgs no viņa fiziskās izturības un iemaņām. Otrkārt – no tā, vai viņš spēj šādā situācijā saglabāt vēsu prātu. Treškārt – jo mazāk ķermeņa ir ūdenī, jo vairāk laika iegūsiet. Ja esat pie apgāztās laivas – cik vien iespējams, uzkarieties tai virsū. Lielas veiksmes un labas fiziskās kondīcijas gadījumā izdzīvošanas laiks var būt pat 15–20 minūtes. Tad sāk strauji zust koordinācija un spēks, jo asinis aizplūst prom no ekstremitātēm. Panikas gadījumā var nepaiet arī minūte.

Jāņem vērā, ka bīstams ir ne tikai auksts ūdens, bīstams var būt pat
23–25°C ūdens, tiesa, tad izdzīvošanas laiks, protams, ir vairākkārt ilgāks. Dūšīgi cilvēki var izturēt nedaudz ilgāk, jo biezāka tauku kārta aizkavē siltuma aizplūšanu.

Ja laivā pēc izglābšanās esat vismaz divatā, tad cietušajam ķermenis ir jāsakļauj pēc iespējas ciešāk, īpaši sargājot jau pieminētās vietas – paduses, cirkšņus, kaklu, lai iespējami ilgāk noturētu siltumu – vēl jātiek līdz krastam.

Kādas glābšanas vestes izvēlēties

Jānis saka, ka visdrošākās ir tās, kuru darbība nav atkarīga ne no mehānikas, ne no laikapstākļiem. Viņš iesaka ņemt tādu, lai ar to ir ērti visu copes laiku. Diez vai būs patīkami spiningot, ja jutīsieties kā piepūsts balons. Vestei noteikti jābūt arī apkaklei, lai gadījumā, ja cilvēks ūdenī ir bezsamaņā, tā virs ūdens noturētu arī galvu.

Ļoti ērtas ir arī salīdzinoši kompaktās automātiskās vestes, taču tām var rasties problēmas, kad gaisa temperatūra tuvojas 0°C.

Vēl ir svarīgi izvēlēties vestes pēc to celtspējas. Turklāt jāņem vērā ne tikai paša svars, bet arī svars kopā ar apģērbu.

Tāpat ir būtiski, lai pie vestes būtu svilpe. Ja esat arī nakts copes cienītājs, glābšanas darbus pamatīgi atvieglos top-uguns, kas izgaismojas 360° leņķī, kā arī vestes atstarojošie elementi.

Nobeiguma vietā

Domāju, daudzi, lasot to visu, pie sevis nodomāja: nujā, šis jau zināms, bet realitātē ir maz cilvēku, kas vienmēr ievēro visus drošības pasākumus. Tas tāpēc, ka letāli gadījumi ir visai reti un „nekas tāds ar mani nekad nav gadījies un nevar atgadīties”, taču laiku pa laikam kāds bēdīgs ziņu virsraksts tomēr atgādina, ka mūsu hobijs nav gluži tamborēšana šūpuļkrēslā. Tāpēc nākamreiz, kad domāsiet, vai 9–11 m/s vējā doties iekarot ezeru ar nomas laivu, atcerieties tos, kas jūs gaida mājās. Un, ja tomēr azarts ņem virsroku, tad attiecībā uz drošību laivā tam vienmēr un visur ir jāpiekāpjas saprātam.

Lai jums droša, skaista un rezultatīva sezona! Esiet azartisks un prātīgs!

Gunārs Klēģers / Copeslietas ©2016

Autora, Rīgas Pašvaldības policijas un info.riga.lv foto