Jēkabpils novada līdaka sver trīs kilogramus

Pavisam droši, ka novada ūdeņos mīt daudz lielākas zaļsvārces, taču spiningošanas sacensībās “Jēkabpils novada līdaka 2017”, kas 20. maijā risinājās Klaucāna un Priekulāna ezerā, tieši tik svēra smagākā izvilktā zivs.

Uzvarētājs aknīstietis Ainis Kolosovskis ar savu trīs kilogramīgo “‘sķilu”, kas bija iekārojusi sudraba krāsas rotiņu.

Ineresanti, ka sacensības notika uzreiz divos ezeros, un dalībnieki varēja izvēlēties, kurā spiningot. Lai gan Priekulāns it kā tiek uzskatīts par līdakām bagātāku, lielākā daļa no 29 copmaņiem, kas bija sasēdušies 17 laivās, izvēlējās Klaucāna ezeru. Tā kā abi ezeri atrodas dabas lieguma teritorijā, Vides dienests bija noteicis sacensībām vairākus ierobežojumus – nevarēja makšķerēt vietās, kur aug ezerrieksts, kā arī maksimālais lomā paturamo līdaku skaits bija samazināts līdz trijām. Gods kam gods, visi sacensību dalībnieki šos noteikumus arī apzinīgi ievēroja.

Raimondam Vilnraģim (no labās) šī nebija veiksmīga copes diena, taču pie balvas viņš tika.

Mači norisinājās no 8.00 līdz 14.00, bet ap pusdienas laiku jau tā niecīgā zivju aktivitāte praktiski bija beigusies. Ap vienpadsmitiem Klaucāna ezeru pāršalca ziņa, ka izvilkta 5 kg līdaka, nu vismaz 4 kg jau nu noteikti. Vēlāk gan izrādījās, ka zivs svars mazliet pārspīlēts. Rudenī tāda garuma zobainā varbūt arī vilktu uz 5 kg, bet ne pavasarī pēc nārsta. Šā vai tā, bet tās pieveicējs galu galā tomēr tika pie galvenās balvas.

Rezultatīvi šajā dienā bija rotiņi un gumijas, bet šis tas tika izmānīts arī ar šūpiņiem.

Ne visi makšķernieki bija tik veiksmīgi. Daži sūkstījās par divniecēm vai pat lielākām zivīm, kas sekojušas māneklim, bet tā arī nav to paņēmušas uz zoba. Uz nulles palika 18 copmaņi, pie tam kopējais lomu svars stipri atpalika no prognozētā – tikai 17 kg. Lai tiktu godalgotajā trijniekā, svēršanā bija jāuzrāda vismaz divas līdakas, un, jāsaka, neviens arī vairāk nenoķēra. Tie, kas orientējās uz mērķtiecīgu asaru ķeršanu, vispār palika “jaņos”.

Pēcpusdienas svelme (līdz +27) makšķerniekiem bija nopietns pārbaudījums.

Pirmo vietu ar 3,880 kg smagu lomu izcīnīja aknīstietis Ainis Kolosovskis (raksta titulbildē). Viņam tika arī balva par lielāko līdaku, kas tomēr svēra tikai 3 kg.

Kalna pagasta copmanis Ingus Gaidis nopelnīja “sudrabu”.

Otrajā vietā ar 3,600 kg – vietējais Kalna pagasta copmanis Ingus Gaidis. Arī viņš bija ticis pie divām zaļsvārcēm un gruntīga teju puskilogramu smaga asara. Par strīpaini viņam arī pienācās speciālbalva, jo tas izrādījās lielākais tai dienā noķertais.

Jānis Šteinbergs savās pirmajās spiningošanas sacensībās tika pie divām zaļsvārcēm un 3. vietas.

Trešo vietu izcīnīja Jānis Šteinbergs no Varakļāniem. Arī viņa lomā bija divas zobainās ar kopējo svaru 2,430 kg. Trīs dāmu konklurencē veiksmīgākā izrādījās jēkabpiliete Inga Zvaigzne ar 0,770 kg, bet mierinājuma balvu par mazāko uzrādīto lomu saņēma Raimonds Vilnraģis (0,120 kg).

Ar nelielu līdaciņu un dažiem asarīšiem pietika, lai svinētu uzvaru dāmu konkurencē.

Jāatzīmē, ka organizatori ar balvām neskopojās — labākajiem tika gan dāvanu kartes, gan kausi un medaļas, gan šampanietis un citas noderīgas lietas, bet galvenajā balvā bija “Shimano Nexave” spole no veikala “Huberts”. Noslēgumā bija arī tradicionālā zivju zupa, kas bija varen smeķīga.

Šīs sacensības, ko rīkoja Jēkabpils novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Bancāns”, bija makšķerēšanas seriāla 2. posms. Pirmais notika ziemā tai pašā Klaucāna ezerā, bet noslēdzošo – trešo – organizatori solīja rīkot augustā vai septembrī Daugavā. Tad, iespējams, lomi būs bagātīgāki, bet dalībnieku skaits vēl kuplāks.
Vaicāts, kapēc sacensības netiek rīkotas novada lielākajā publiskajā ūdenstilpē Vārzgūnes ezerā vai Bancānā, biedrības “Bancāns” vadītājs Aivars Liepkalns pastāstīja, ka tur ir problēmas ar zemju īpašniekiem. Arī zeme pie Klaucāna ezera ir privātīpašums, taču saimnieki ir ļoti atsaucīgi, ļaujot copmaņiem piebraukt pie ūdens ar mašīnām, lai ielaistu laivas, bet organizatoriem izmantot arī atpūtas mājiņu.

Nopietnas zivis šai dienā uzvedās diskrēti un tikai mailīšu lēkāšana pēc iemetiena liecināja, ka dzīvība šai ezerā ir.

Nobeigumā nedaudz par autora personīgajiem pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem šo sacensību laikā. Laivā, kurai maču sākumā tika piešķirts 13. numurs, bez manis bija arī dēls Jānis un viņa draudzene Dace. Juniors Klaucānā šopavasar jau divas reizes bija copējis un bez līdakas nebija palicis. Vēl divas dienas pirms sacensībām abi iztestējām ezeru vakara copē. Toreiz pēc divu stundu veltīgas mētāšanas katrs tikām pie mēra līdaciņām nelielā seklā līcītī pie niedrēm un man vēl bonusā tika neliels asaris. Mačos uzreiz pēc starta dūrām uz šo vietu. Noenkurojāmies un sākām apmētāt zāļu malu. Pusotra stunda pagāja pa tukšo. Pusdesmitos Jānis tomēr pie pirmās līdakas ap 1,5 kg tika. Pēc pusstundas viņam atkal uzsitiens. Dēls jau priecīgs, bet tūdaļ atskan – “Aizgāja”. Es uz vietu, kur viņš bija iemetis bleķi, uzmetu acis, un redzu, ka zaļā vēlreiz pakampj mānekli. Juniors arī to mana – “Tomēr ir!”. Tagad jau šim divas zobainās un var cerēt uz kādu labu vietu. Mēs ar Daci mētājām turpat, bet mums nekā. Nebija mūsu diena. Vēl nomētājušies kādu brīdi tai pašā vietiņā, izbraucām uz brīdi krastā atpūtināt muguras, bet copi pēc atpūtas turpinājām citā līcī. Tur gan nekādu zivju pazīmju nebija. Tā nu mūsu laivā bija divas Jāņa līdakas. Viņam ne tikai uzvara laivas ekipāžas mikromačā, bet beigās arī īsts pārsteigums – pirmajos spiningošanas mačos trešā vieta. Šoreiz tēva lepnums ņēma virsroku, un paša palikšana uz nulles likās mazsvarīga. Žēl tikai, ka mūsu dāma palika bez loma. Par sparīgo airēšanu viņa to bija pelnījusi…

13. laivas mikromačā Dacei ar šo lomu 2. vieta, raksta autoru atstājot pēdējo. Būtu tas bijis asarītis, dāmu savstarpējos mačos viņa arī būtu otrā.

Rakstā izmantotas autora un Jēkabpils novada pašvaldības fotogrāfijas.

o r i ģ i n ā l s