Un vēlreiz par Burtnieku

©Jānis Stikuts

Vitālijs Začs, Valmieras MMB valdes loceklis:

Maija sākumā pāra reizes aizbraucu uz Burtnieku, lai pavērtētu, kāda ir situācija ezerā. Jāteic, ka tas vairs nav tāds ezers, kā bija pirms 33 gadiem. Tajos senajos gados par ezeru rūpējās lielā Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) Valmieras nodaļas biedru saime, kuras 36 mednieku un makšķernieku kolektīvu biedru skaits bija tuvu diviem tūkstošiem. Katram kolektīvam bija iedalīta Burtnieku, Baužu ezeru krasta un Salacas upes zona, kurā bija jāizpļauj ūdenszāles un un jāiznes krastā. Bez tam biedrības biedri kopā ar Valmieras vides aizsardzības pārstāvjiem piedalījās zivju aizsardzības reidos. Ezerā makšķerēja makšķernieki, periodiski to apzvejoja Upesciema zvejas brigāde. Lomi abām grupām bija apmierinoši. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu zivju aizsardzības pasākumiem Valmieras MMB bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi un apmaksāja daļu no zivju aizsardzības pasākumos izlietotā benzīna. Tāpat nebija nekādu problēmu ar makšķernieku lomu uzskaiti. Biedrības laivu bāzēs katrs makšķernieks vienmēr ierakstīja noķerto lomu uzskaites žurnālā. Vēl tagad ir saglabāti pieci Sedas bāzes lomu uzskaites žurnāli par laika periodu no 1984. līdz 2005. gadam.

Tad sākās lielais pārmaiņu laiks. Atgūstot Latvijas neatkarību, iekšējos ūdeņos uz laiku tika pārtraukta zivju zveja ar tīkliem. Par šo laika periodu vislabāk liecina makšķernieka Jāņa Birzaka (zinātnieka Jāņa Birzaka uzvārda brāļa) veiktā 200 makšķernieku aptauja, kurā redzams, kā auga makšķernieku lomi laikā, kad ezers bija brīvs no tīkliem, un kā tie katastrofāli kritās, kad atjaunoja tīklu zveju. Tas bija par pamatu tam, ka 2002. gadā nolēmu veikt aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret tīklu zveju Burtnieku ezerā. Aptaujas lapas atradās tikai laivu bāzēs un Valmieras makšķernieku veikalos. Tomēr viss izvērsās daudz plašāk. Atradās aktīvisti, kuri nokopēja aptaujas lapas, kas aizceļoja uz Rīgu un uz tuvāko apkārtni. Aptaujas rezultātā tika savākti 2732 paraksti pret tīklu zveju, tie vēl tagad atrodas biedrībā. Šie paraksti netika izmantoti, jo Latvijas valdība pieņēma likumu, ar kuru tika pārtraukta zveja ar tīkliem iekšējos ūdeņos. Likuma pielikumā bija ezeru saraksts, tajā skaitā arī Burtnieks, kurā aizliegta zveja ar tīkliem. Taču, kamēr likumu parakstīja Saeimas priekšsēdētāja, no saraksta bija pazuduši Burtnieku un Liepājas ezers. Par to, ka iekšējos ūdeņos nav jābūt nekādiem tīkliem, runājot par Liepājas ezeru, jaunākajās Copes Lietās izsakās atvaļinātais pulkvedis Andris Jākobsons. Jāatzīmē, ka zvejniekiem Burtnieku ezerā ir stiprs lobijs, jo pagājušajā gadā valdība nolēma atļaut zveju iekšējos ūdeņos tikai ar murdiem, bet Burtniekā izņēmuma kārtā atstāt tīklus, un tā tas joprojām turpinās.

©Jānis Stikuts

Vēl par ezera apsaimniekošanu. Pirmā apsaimniekotāja bija Valmieras rajona padome, kura nodibināja Burtnieku ezera pārvaldi un kurai savas apsaimniekošanas tiesības nodeva ezeram piegulošie pagasti. Pēc tam trīs pagasti nodibināja kopīgu Burtnieku ezera pārvaldi. Visi apsaimniekotāji veica plēsīgo zivju pavairošanu un kopīgi ar mūsu biedrību apsprieda ar ezeru saistītus jautājumus. Tagad, pateicoties reģionālajai reformai, ezeram ir viens saimnieks — Burtnieku novada pašvaldība, kura apsaimnieko ezeru un izstrādā ezera apsaimniekošanas noteikumus. 2012. gada jūlijā Sedas laivu bāzē tikāmies ar deputātiem un spriedām par sadarbību, taču drīz vien sākās cīņa par varu novadā un diemžēl mūsu sadarbība pārtrūka.

Tagad par apsaimniekotāju jaunievedumiem, no kuriem dažs atgādina šaušanu ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Pirmā ļoti vajadzīgā lieta — zāles pļāvējs ezerā. Pirmajā pļaušanas reizē visas zāles peldēja pa ezeru un makšķernieki nevarēja velcēt, bet zvejniekiem tīklos zivju vietā bija zāles. Nākamajā gadā gan zāle tika nopļauta un izvesta malā. Labs pasākums. Nākamais jaunievedums — radiolokators, ar kura palīdzību varēs redzēt jebkuru objektu ezerā, tajā skaitā arī malu zvejniekus. Izrādās, ka tā ekspluatācija ir bīstama cilvēkam, un to nevar izmantot. Daži desmiti tūkstošu vējā, bet kas par to atbild? Vēl ar lielu pompu tika nopirkta amfībija: varēšot glābt cilvēkus ezerā un ķert maliķus. Kur tā ir? Esot bojāts gaisa spilvens, netiek izmantota. Atkal nauda vējā, bet atbildīgo nav. Tagad pēdējais jaunievedums — lielais murds. Tas ļoti atgādina zvejnieka dēla Oskara Kļavas jūras murdu cepelīnu, par kuru brīnījās viss Zvejniekciems. Tā vietā, lai ezerā laistu plēsīgās zivis, izķersim baltās. Jocīgi, vai ne? Tad nu plēsīgās zivis audzēs muskuļus, dzenoties pakaļ baltajām, un augs lielas, lielas. Vai kāds ir padomājis par ezera augu valsti? Vai tā ir tāda pati kā Somijā? Tāpat dūņas ezerā. Ja pasākums neizdosies — nekas. Par to nevienam nebūs jāatbild. Vainīgi būs somi vai sliktākā gadījumā zinātnieki.

Par ezera saistošajiem noteikumiem. Šoreiz jāteic, ka tie izstrādāti par labu tīkliniekiem. Makšķernieki izķerot pārāk daudz zivju. Diemžēl saistošo noteikumu izstrādātāji aizmirsuši tādu faktu, ka arī zvejnieki tagad izmanto jaunākās tehnoloģijas — eholotes un citus jaunievedumus. Viņi neliek tīklus, kur pagadās, bet labākajās zivju vietās, kurām makšķernieki nedrīkst braukt tuvāk par 50 m. Pašreiz klasisks piemērs ir ar bojām apzīmētās makšķerēšanas aizlieguma vietas. Kad ezera pārvaldi vadīja Dzintars Vītols, bija vienošanās, un ziemā makšķernieki ar meijām nosprauda ezerā kvadrātus ap zandartu ziemošanas bedrēm, kurās zvejnieki nedrīkstēja likt tīklus. Tagad ir otrādi, zvejniekiem tiek taupīti zandarti, un, kad bojas tiks noņemtas, tur iekšā būs tīkli. Tad labāk, lai aizliegums pastāv visu gadu un neviens tur nemakšķerē un nezvejo! Vai kāds no gudriniekiem ir parēķinājis, cik makšķernieks samaksā par makšķerēšanu ezerā? Par Burtnieka licencēm makšķernieki pagājušajā gadā samaksājuši 40 tūkstošus eiro. Kā ar zvejniekiem? Viens no viņiem izteicies, ka no zivīm tīrā peļņa mēnesī sanākot ap 2 tūkstošiem. Komentāru nav. Agrāk Burtnieks bija slavens ar trofeju zivīm. Katrā Copes Lietu žurnālā bija kāda Burtnieka līdaka vai zandarts. Tagad jau labu laiku — nekā. Aktīvie makšķernieki brauc uz Igauniju un ārzemēm, bet, ja kāds tepat grib noķert kaut ko nopietnāku, — uz privātajiem dīķiem. Ja tā turpināsies, pie ezera esošajām laivu bāzēm būs jābankrotē. Drīz Burtnieku ezerā būs tikai zvejnieki, kas ķers plēsīgās zivis un pensionāri, kuri ķers baltās zivis. Visā civilizētajā pasaulē iekšējie ūdeņi paredzēti aktīvai atpūtai un makšķerēšanai, tīkliem tajos nav vietas. Iepazīstoties ar jaunajiem saistošajiem makšķerēšanas noteikumiem, Valmieras MMB lūdza Vides ministriju nesaskaņot šos saistošos noteikumus un saņēma ministrijas atbildi, ka visu nosaka Burtnieku pašvaldība, kuras apsaimniekošanā ezers nodots. Šajās pašvaldību vēlēšanās Burtnieka nākotne - ar vai bez tīkliem - tika nodota novada iedzīvotāju rokās.

o r i ģ i n ā l s