Oda šūpiņam nevis Cūkai

Man jau sen ir sajūta, ka pēdējā gada laikā līdaku copes nekronētās princeses statusā Latvijā ir iecelta Cūka (Strike Pro Pig Shad), un tai netiek dots pietiekams pretspars no vietējo meistaru puses. Un, lūk, beidzot esmu sagaidījis mirkli, lai pats šautu pretī.

Raivja divniece pieslīd pie laivas malas, kur tīkliņa vietā būs Kristapa plaukstas tvēriens.

Nedēļas nogalē bijām Kālā. Izlaižot rīta sesijas aprakstu, kur nepilnas stundas laikā tiku pie 6 līdakām vienā nelielā bļodā uz Rudras (OSP Rudra), kas arī neprasa iepazīstināšanu, pēcpusdienā ielaivojām vienā nelielā pudurī, ap kuru bija sapulcējušies kādi 3 palieli ēsmas zivju bari. Tās kāds ik pa brīdim nekautrējoties dzenāja un bija skaidrs, ka te uz launagu ir savākušās plēsoņas. Kristaps ar savām smukajām mušām pāris zivis jau bija paspējis savaldzināt, bet uz maniem spīdekļiem un auskariem tās nereaģēja. Mainot mānekli pēc mānekļa, nonācu līdz šūpiņam, kurā neplānoti biju ieskatījies un iemīlējies iepriekšējās dienas copes veikala apmeklējumā. Lai arī sākotnēji grasījos maksāt par citu, tomēr pēdējā brīdī pamanīju tieši šo, kura forma izskatījās kā izlocīta ar rokām, nevis sista formā. Jāpiebilst, ka šūpiņus pēdējo divu gadu laikā esmu licis ļoti reti, noķēris kopā vien pāris līdakas uz tiem, jo savos eksperimentos visai veiksmīgi aizrāvos ar vobleriem un lielajām gumijām.

Izlaižot detaļas – 10 līdakas 30-40 minūšu laikā! Ieskaitot jau pirmajā metienā. Tādu mānekļa uznācienu, šķiet vēl nebiju pieredzējis. Gandrīz katrā otrajā, trešajā metienā līdaka. Lai arī turpat mušas vicināja Kristaps, kurš savureiz ir arī pamatīgi apmakšķerējis spiningotājus līdaku copē, tomēr šajā konkrētajā brīdī faktiski vilku es viens pats. Tātad citādi, kā izskaidrot plēsoņu interesi ar mānekļa specifiku, nevaru. Pēc šāda uznāciena sāku skatīties, kas ir šūpiņa autors. Un tas ir pieredzējušu copmaņu aprindās zināmais meistars Viktors Tilčiks (uz vizuļiem – vix), kurš var lepoties ar ne vienu vien meistardarbu – 11g smagais un plānais izpletņa formas “Bungu šķīvis”, piemēram, mūsu kompānijā pāris čaļiem arī kastē stāv samtaini sarkanās dārgumu kastēs. Tā kā īsumā – paldies meistaram un lai dzīvo klasika!

Ja sausi par rezultātiem, tad lielākā tika Raivim – 2kg, man kopā 16, no kurām mērā kādas 4, Kristapam viena ap 1,5kg un vēl kādi 2-3 zemmēri. Lielākas šoreiz neatrādījās.

P.S. Maza atruna sazvērnieku nomierināšanai – V.Tilčiku personīgi nepazīstu, šūpiņu pirku par savu naudu.

P.S.S. Kaut kad gaidāms visai garšīgs video no šī īsā piedzīvojuma, kas bija maza iesildīšanās pirms gaidāmā copes ceļojuma uz Somijas Lapzemi jūlija beigās. Pirmo reizi iepazīstinājām arī mūsu Somijas operatoru ar copes specifiku.

o r i ģ i n ā l s