Kā vinnēt Alūksnes ezerā, jeb Rapšu lauks un šņetoki

Kā jau tika ziņots, arī Alūksnes posmā Eboat komandas parādīja teicamu sniegumu. Es ar Kasparu zeltā individuāli un arī pirmie komandās, savukārt Eboat2 vīri ierindojās trešajā pozīcijā komandās, kā arī Amunds ar Gati individuāli trešie.

Mūsu treneris Jānis, ezerā jau bija pirmdien un ar pirmajām copēm ziņoja, par fenomenāliem rezultātiem, seviški "pagājušā gada verņakos" no vienas puses tas priecēja, jo zivis tur ir, no otras, es pēc pieredzes zinu, ja zivis ķerās šodien, tad tās visticamāk neķersies rīt vai parīt, cope kļūs tikai sliktāka.

Tā arī bija... Trešdien kamēr vēl pūta vējš viss bija kārtībā un arī lieliski strādāja lielo mānekļu tēma uz ko pamatā tika likts uzsvars. Dabūju labas copes gan uz "cūkām" gan citiem palieliem mošķiem, kā arī labi strādāja lielie vobleri, kas zivis veiksmīgi cēla augšā no 5m un vairāk. 4 dien un 5dien, jau sāka pavērties cita aina un zivs kļuva kaprīza, arī zivju meklējumi parādija, ka tās neuzturas vienā vietā, bet kursē pa "zivju ceļiem" un "rapšu laukiem". Tos atrast mums palīzēja dziļuma karte un eholote. Mēs treniņos pilnībā sapratām kādos dzilumos un kādas konfigurācijas gruntij bija jābut, lai tur slēptos gan līdakas gan asari. Kā arī neatņemama sastāvdaļa bija ēsmas zivis, kurus iesaucām par "sņetokiem". Līdz ar to mums bija zināmi reģioni, kur tās meklēt, bet sapratām, ka nav jēgas ieciklēties uz "točkām" jo zivis migrē un mačos nāksies improvizēt un iespējams meklēt precīzas lokācijas.

Pēdējā komandas sapulcē tika nolemts strādāt ar maziem mānekliem, jo kā rādīja prakse, kā iestājās bezvējš un saule, tā līdakas salīda "rapšos" - matos un vienīgais kas viņas varēja ieinteresēt ir neliels, teju mikrodziga māneklis kas danco virs galvas. Mērķauditoreja ir līdakas, asari ir piezveja. Jo bija skaidrs, ka normāls mēra asaris pagaidām ir neparedzams, tikai tagad sāka mosties un likmi likt uz to nebūtu pareizi. Es pamatā strādāju uz Reins grub, lielo un mazo un Select Bugz 3,2'', kas ir tieša Bait Breath Bugsy kopija, tikai lētāk un izturīgāk, ķerot līdakas, tas bija svarīgi. Rezervē līdzi nāca 15cm Pig Shad, un Fox gumijas, kas labi sevi parādīja kamēr bija vējš, taču bezvējā es tās nelietoju. Kā arī daži vobleri, viens Daiwa krenks uz 4m un 130mm tviča vobleri.

Uz sestdienu es sev un Kasparam uzstādīju mērķi vismaz 6 mēra līdakas un 10 asarus. Pēc mūsu aprēķiniem aptuveni tik vajadzētu stabilam rezultātām. Protams jācenšas noķer vēl vairāk, lai ierindotos tabulas topā.

Starts!!! Braucam uz savu rajonu, pētam eholoti, jā ir rapši, ir apakšā mērķa auditoreja, ir "sņetoki", viss kā pēc grāmatas! Tūlīt vilksim! Gaidam no tiesneša strata signālu, ir signāls, Kaspars met! Es nemaz nemetu jo pieredze rāda, pie šādas bildes cope ir 100%. Mums tipo #vissskaidrs taču! Gaidu, gaidu. Skatos uz Kasparu...Ev... kur cope? Roka stāv uz sačoku.. Otrs iemetiens, labi, varbūt netrāpija uz galvas, mūsu mānekļa pasniegšana ir diezgan izsmalcināta ar savām niansēm, kas prasa pecīzu novadīšanu virs rapšiem. Bāc nav! Aizrbaucam uz nākamo rajonu, tur jau grozās jūra ar sportistiem, bildes ir! kontaktu nav! kas notiek?? Pagājis jau vairāk kā stunda, bet zivs! Vienā brīdī Kasparam ir! Asars! Nu tad beidzot! Asars mērā, ņemu pēc uztveramā, zivs nopurinās 3m no laivas... Laivā klusums. Klusums turpinās. Izskatās, ka esam saņēmuši pēc nopelniem! 1,5h bez ieskaites zivs! Labi, skaidrs ir tas, ka mūsu galvenie rajoni nestrādā vispār, neizskaidrojamu iemeslu dēļ, iespējams dēļ abnormālā presinga pēdējās dienās. Izlemjam braukt uz lokālām "točkām" kuras esam atraduši, kā līdaku "atpūtas vietas" nelieli zemūdens līcīši. Jau pirmā vieta mums dod 2 mēra līdakas, un trīskārši zemmērus. Braucam tālāk uz nākamo pēc konfigurācijas tādu pašu vietu. IR! jau ar pirmajiem metieniem! Tur mēs vēl divu ekipāžu cieši novēroti tiekam vēl pie 3 mēriem un daudz zemmēriem! Dažiem novērotājiem nervi netur un tie dodas prom... Izskatās, ka laukums ir izsmelts, bīdamies, bet rezultātus tas vairs nedod, saprotam arī to, ka tiklīdz aiziesim no turienes, uzreiz mūs vietā būs laimes meklētāji. Mums tur pat blakus redzamības zonā arī ir līdzīga vieta, ko sazīmējām treniņos. Labi, braucam uz turieni. Nu tālāk jau ir kā pēc grāmatas, atrodam rapšus, atrodam sņetoku un skaldam. Loti daudz zemmēri, bet ik pa laikam ielido arī mēri. Bīdamies, braukājam apkārt, skatamies eholotē. Dienu nobeidzam ar 12 līdakām un 3 asariem, ir skaidrs, ka tas ir labs rezultāts un visticamāk būsim topā. Kā izrādās arī esam pirmie! Andra Mileiko ekipāža ir kautcik pietuvojusies, pārējie visi ir apsteigti dubultā. Kopumā citas Eboat ekipāžas arī nav slikti nostartējušas un ja noturēs vai pat uzlabos rezultātus viss būs labi!

Otrās dienas rīts! No vienas puses rīta copei jābūt aktīvākai, no otras ir redzams, ka bezvējš un saule neko labu nenesīs. Viegli nebūs! Tāpēc kātu ar lielajām gumijām nemaz neņemu. Startējam kā otrie, ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu vietas tiks presētas un visticamāk aizņemtas, tāpēc vismaz musu top vietā nosūtam Viktoru ar Māri ar ātro laivu, mēs piebrauksim vēlāk un varbūt tiksim vienā citā blakus mazāk nozīmīgā vietā.

Tā arī ir, piebraucot ir skaidrs, ka entuziasti ir aizņēmuši mūsu vietas, pietam nostājušies ne īsti pareizi, ka nu kurš. Kautkā gar maliņu tomēr pieslīdam un metam uz iepriekš marķēto punktu. Copes seko jau no pirmajiem metieniem, lai arī zemmēri, bet aktivitāte ir, pa kādai zivij izvelk arī mūsu "draugi", bet liekas ka nav mērā. Tomēr redzams, ka mūsu pareizā izspēle velkot mānekli tieši virs rapšiem dod rezultātu un pārējie vairāk noskatās, kā paši velk :) Pēc stundas nomainamies ar Bračku ekipāžu, viņi aizbrauc pārbaudīt savas un mūsu top vietas, jo visticamāk paliksim presēt savu reģionu līdz beigām. Apkārt spieto kādas 3 entuziastu laivas, vislaik nākas takstisi spēlēt, lai nelaistu klāt īstajam laukumam, tai pat laikā jāievēro situācija, ka zivis ir vislaik kustībā un tās ir jāmeklē lokāli. Katrā ziņā visi kas mūs mēģināja "apurbt", cik zinu dabūja pēc nopelniem un agrāk vai vēlāk kapitulēja un devās projām. Mēs ar smagu darbu bijām tikuši pie 8 mēra zivīm, pārsvarā strādājām ar maziem mānekļiem, ik pa laikam ielaižu dziļo krenku, kas arī nes rezultātu, tur kur zivs ir aktīvāka. Pēc mūsu esošās informācijas ezerā valda necope un visticamāk, mūsu 8 līdakas mums dod labu rezultātu. Ir vēl viena īpaša vieta mums padomā, kur ir iespēja tikt pie lielākas zivis, vai pat trofejas! Bet tur ir sekls,
tāpēc kamēr bija bezvējš mēs nemaz neapsvērām iespēju braukt uz turieni, taču stundu pirms beigu signāla sāka celties ņirbulis,vējš, viļņi, vieta atrodas tieši vēja pusē (no wind no pike, un otrādi). Un mēs izlemjam doties uz seklo spotu.

Mums bija noruna, ka Ezers dāvās mums vismaz vienu trofejas zivi, citi sportisti treniņos vilka pat 10kg zivis, bet mums nekas lielāks par 70cm negadījās. Bija skaidrs, ka ja Ezers tomēr izlems dot, tad tas būs tagad! Man uz uz voblera, bams zemmērs! Kasparam uz oneten Bams! labs mērs 62cm! Hāaa nostrādāja mūsu spots! Bīdamies vēl un tad notiek TAS! Kasparam galā ir īstais kustonis, jau pēc kāta kustībām ir skaidrs, ka tā stunda ir situsi, pārak labi lai būtu īstenība!? Zivi izdodas pievilkt pie laivas, jau ņemu to tvert, bet tā aizskrien labu gabalu, ātri izslēdzu elektro motoru, lai tas nenopļauj auklu, Kaspars zivi atkal pievelk kādus 3m līdz laivai, redzams ka tikai viens āķis ir ieķēries mutē un neko labu tas nesola, zivs strauji paraujas uz sāniem un prom ir!!!

Atkal laivā klusums... Mammīte uz 90+ veiksmīgi nolauza Megabasa āķi... Mums abiem ar nervu sistēmu viss kārtībā, tāpēc turpinam strādāt. Palikušas 20 minūtes, izlemjam turpat vēl pavandīties, protams, ir skaidrs, ka rezultāts jau ir labs, bet žēl par trofejas zaudēšanu. 5 minūtes līdz beigām. Piebīdamies tajā pat vietā kur bija lielā, tiesnesis paziņo, ka palikušas 2 minūtes līdz beigām. Es uzlieku Balisongu un metu tālu pa vējam. Visticamāk pēdējāis metiens. Un kā Jūs domājāt?

IR! un nav maza! Darbojos ar Favorite Synapse kātu, kas ir tāds izsmalicnātāks twiča kāts, ar vidēju akciju un šis nabags ir galīgā ripā! Šoreiz visi voblera āķi ir labi iekērušies, ieceļam zivi laivā un atskan ovācijas pa visu ezeru! IR, atkal! Atkal "Pēdējā metienā"! zivi nomēram, tiesnesis fiksē 73cm! Apskaujamies ar Kasparu , visi trīs skatamies uz zivi kas guļ silē un tā pa īstam vēl neticam, mūs tiesnesis arī jūt līdzi! Skan beigu signāls. Kautko ierunājamies, ka varbūt vienu jāpaņem uz mājām, acīmredzot līdaka to sadzidrēja un ar strauju kustību izlēca no siles un pār bortu prom! Nu paldies viņai! Lai iet! Visi trīs esam vieglā ekstāzē no kārtējā trillera, bet laikam ir tā, ka ja meklē piedzīvojumus, tad tos atrod :)

Nevienam nav noslēpums pret manu kaisli uz lielajām gumijām, bet ja apstākļi spieda samazināties līdz teju mikrodziga līmenim, tad tā tam būs būt. Izdzīvo tas kas mainās :) Vēlreiz paldies komandas biedriem, trenerim, tiesnešiem kā arī komandas atbalstītājiem un faniem. Mēs visi kopā kaldinam uzvaras!

Paldies, Armands Ērglis.

O R I Ģ I N Ā L S