Zandartu ķeršanā svarīga pacietība un laikapstākļi

Lielākajai daļai makšķernieku jūnija top zivs nenoliedzami ir zandarts, kā nekā šajā mēnesī tos pēc nārsta lieguma perioda atkal var copēt. Zandarts ir varena zivs un viena no tam, kam ir salīdzinoši maz asaku. Mūspusē viens no copmaņiem, kurš orientējies uz to ķeršanu, ir limbažnieks Kaspars OZOLIŅŠ.

©sutterstock.com

Makšķernieks atklāj, ka zandartiem pievērsās pirms vairākiem gadiem, kad pārcēlās uz dzīvi pie Limbažu Lielezera. Pirmos pāris mēnešus neko nav dabūjis, bet tad vēlā rudenī pieķērās 1,6 kg smags zandarts. Tas bija viņa makšķernieka mūžā pirmais. Tā arī sākās K. Ozoliņa interese par zandartiem. – Toruden izvilku 33 zivis. Nākamajā sezonā jau bija 76, pēc tam 170. Viengad izvilku pat 230 zandartu! Visus noķertos gan nepaturu. Sarunbiedra minētie skaitļi attiecas tikai uz mēra zandartiem, ko atļauts paturēt lomā. Ja pieķeras zemmēra, tie jālaiž atpakaļ.

Žēl, jo apmēram 80% pēc atlaišanas uzpeld ar vēderiem uz augšu… Vienīgais mierinājums, ka tos uzreiz kāds apēd. Dažas reizes pats esmu redzējis, ka ūdens vien nomutuļo un zandartiņa vairs nav.

Viņš vērtē, ka Lielezerā apmēram 70% no visām plēsīgajām zivīm ir tieši zandarti. Diezgan daudz to ir arī, piemēram, Augstrozes Lielezerā un Lādes ezerā. – Bet kur man skriet, ja tepat pie mājas ir labi! – spriež makšķernieks. Paša lielākais ir apmēram 6,6 kg smags zandarts, bet Lielezerā mīt arī lielāki:

Man trīs lielie ir aizgājuši. Viens bija aptuveni 10—12 kg smags, pievilku pie laivas, redzēju, bet... Divus atkal nevarēju dabūt no grunta augšā. Manīju, ka apakšā grozās, bet „pacelt” nevarēju. Savai lielajai zivij laikam vēl neesmu gatavs.

Par zandartu veiksmi gan nesūdzos. Ja ir kaut viena zivs, tas jau ir labs vakars, – noteic Kaspars. Pēdējos gados Lielezerā viņam ķeroties zandarti, kas nav lielāki par 3 kg. Iespējams, iemesls ir tas, ka ezerā ir patiešām daudz balto zivju un lielie plēsēji ir paēduši. Zandartiem arī nepatīk motorizēto transportlīdzekļu pārvietošanās ūdenstilpē. Kā motorlaiva nobrauc garām, tā cope pazūd.

visitlimbazi.lv

K. Ozoliņš nepiekrīt apgalvojumam, ka zandarts ir grūti noķerama zivs: – To gaidot, tikai jābūt pacietīgam. Vajag tikt pie pirmā, un tad jau aizies. Copmanis iesaka nekādā gadījumā dzīvajai ēsmai noķertās pusdzīvās vai nobeigušās zivtiņas nemest atpakaļ ūdenī vietā, kur tiek makšķerēts. Ja plēsējs īsti negrib ēst, tas tomēr pakamps pusdzīvo raudiņu un ar to tam arī pietiks. Maz iespēju, ka tas vēl pieķersies. Visus zandartu (un ne tikai) copes knifus makšķernieks, protams, neatklāj, bet ar dažiem padalās: – Zandartiem patīk dzīvoties zem laivas. Bieži gadījies, ka ieliec makšķeri ar dzīvo ēsmu turpat pie laivas, un tie pieķeras. Nāk uz mazajām zivtiņām, ko pie laivas piebaro un ķer dzīvajai ēsmai. Kur mazā zivtiņa, tur arī plēsēji! Tā kā Kaspars dzīvo pie ezera, viņš tajā iebrauc katru vakaru.

Ja pāris vakaru neesmu bijis ezerā, tikpat ilgi pēc tam sēdēšu pa tukšo. Izeju no ritma. Ja atrodu, kur zandarti ganās, cope ir visu laiku. Pavirzies pa labi vai pa kreisi, bet turies tam baram līdzi. Vienreiz divās stundās dabūju 19 zandartu. Spēju tikt likt ēsmu! Es parasti ar laivu noenkurojos, iemetu makšķeres un gaidu. Kur man iepatīkas, tur arī sēžu. Tas vienmēr atmaksājas. Varbūt makšķernieka intuīcija. Šai zivij, lai tā būtu aktīva, patīk dažādi laikapstākļi, galvenais, lai tie būtu pastāvīgi vismaz nedēļu vai divas.

– Teic, ka austrenis ir bada vējš un, tam pūšot, zivis neķeras. Vienvasar tas pūta visu sezonu, bet zandarti ķērās! – atminas sarunbiedrs. Nav arī noteikta diennakts laika, kurā šie plēsēji labāk ķertos, katram copmanim ir savas, tā teikt, laimīgās stundas. – Man vairāk sokas pēc darba – ap pussešiem vakarā. Iebraucu ezerā un tad līdz kādiem 11 nosēžu. Makšķerēju arī no laipas, no krasta. Jāpatur prātā, ka, gaidot copi, nedrīkst nervozēt. – Ja esi uzvilkts, par kaut ko kreņķējies, neveicas, – zina teikt K. Ozoliņš.

Atšķirībā no līdakas, kas jo smagāka, jo sīkstāka, zandarts ir sulīgs jebkurā vecumā un svarā. K. Ozoliņš tos žāvē vai grilē. Garšojot ļoti labi. Saldēt gan nav ieteicams, jo pēc atkausēšanas tam vairs nav īstā garša. Tiesa, ģimenes locekļi vairs ēdot tikai zivju kotletes. – Zandartus neļauju tajās gatavot. Tas būtu grēks, kā nekā tam ir baltā gaļa kā mencai. Kotletes parasti gatavoju no līdakām. Izgriežu fileju, samaļu, pielieku klāt speķi – kādu trešo daļu, lai nav sausas. Var likt klāt arī baltmaizi, zaļus vai vārītu kartupeļus, skābo vai saldo krējumu. Kā kuram patīk. Ja vēlas sulīgas kotletes, jācep uz ātras uguns, – iesaka makšķernieks.

A U S E K L I S . L V