10 jautājumi Burtnieka pētniekiem un apsaimniekotājiem

Lielo ir mazāk, sīko ir daudz, ūdens slikts, ezers aizaug, vainīgi zvejnieki, vainīgi makšķernieki. Tās ir tikai dažas copmaņu virtuves vārdu pikas, kas lido sarunās par Burtnieku ezera resursu lejupslīdi pēdējos gados. Bet kas tiek darīts, lai viss mainītos uz labo pusi?

Burtnieks ir ceturtais lielākais Latvijas ezers. Virsmas laukums ir 4007,4 ha, garums – 13,5 km, krasta līnija – 33 km, platums – 5,5 km, vidējais dziļums ir 2,2 m.

Kopš 2013. gada ezers tiek novērots un pētīts jau krietni nopietnākā līmenī nekā tikai katra makšķernieka personiskā pieredze. Tur rosījušies ne tikai vietējie zinātnieki, bet arī papildspēki no Čehijas un Somijas, kuriem ir liela pieredze līdzīgu ezeru pētīšanā un sakārtošanā. Tas nav vienas vasaras vai divu rudeņu darbs, jo ezera kvalitātes krituma iemesls nav tikai viens. Turklāt cilvēka iejaukšanās dabas procesos ar mērķi to sakārtot vienmēr ir saistīta ar milzīgu risku. Lai izkāptu ārpus savas laivas un novērojumiem par ezeru, vērsos ar 10 aktuāliem un jebkuram Burtnieka copmanim interesantiem jautājumiem pie viena no šo pētījumu autoriem – Vides risinājumu institūta vadošā pētnieka Matīsa Žagara, kā arī pie Burtnieku novada domes izpilddirektores Kristīnes Auziņas.

Kas notiek ezerā ar plēsīgajām zivīm? Kā pēdējos gados ir mainījies to skaits, īpatsvars, izmēri?

Matīss: Pēdējās desmitgadēs tendence rāda, ka plēsēji kļūst mazāki, bet skaits varētu būt pieaudzis. Tomēr tie pagaidām ir tikai novērojumi un aplēses, jo neviens to līdz šim nav padziļināti pētījis – nav pilnvērtīga nulles stāvokļa, līdz ar to jebkurš minējums par ezera vēsturi tiek balstīts neliela apjoma zinātniskos datos, kā arī makšķernieku un zvejnieku novērojumos. Taču ir skaidrs – ja mūsu pēdējo gadu pētījumu datus salīdzina ar citiem ūdeņiem, kur cilvēka ietekme uz zivīm un ezeru ir mazāka, tad Burtniekā vidējais plēsoņu izmērs ir mazāks. Balto ir krietni vairāk. Piemēram, plaužu populācija vien ir aptuveni 80% visa ezera zivju. Plēsoņu kopējais īpatsvars (zandarti, līdakas, asari) apstājas aptuveni pie 15% atzīmes.

Kas pētījumu veikšanas laikā jūs pārsteidza visvairāk?

Matīss: Visvairāk mani izbrīnīja divas lietas. Pirmkārt – milzīgais kopējais zivju skaits, otrkārt – plaužu īpatsvars. Turklāt pārsteigti bija arī mūsu čehu kolēģi. Trešā lieta bija milzīgais makšķernieku skaits un lielā copes intensitāte. Dažāda veida cilvēka spiediens uz Burtnieku ir ļoti liels.

Kādi ir galvenie iemesli ezera ūdens kvalitātes kritumam pēdējo gadu laikā?

Matīss: Te būtu garš stāsts, taču centīšos to izklāstīt iespējami vienkārši. Viens no galvenajiem sliktas ūdens kvalitātes rādītājiem ir ūdens ziedēšana vasarā. Tam ir vairāki savā starpā nesaraujami saistīti iemesli, un to būtu svarīgi saprast ikvienam, kurš iesaistās diskusijā par ezera atveseļošanu.

Pirmkārt, tā ir ārējā slodze, proti – no Burtnieka sateces baseina ezerā ieplūst barības vielas. Daļu no tām augšanai izmanto ūdensaugi un mikroskopiskās aļģes, daļa uzkrājas nogulumos. Šie ir dabiski procesi, ja barības vielu nav pārlieku daudz. Burtnieka gadījumā nozīmīgs papildu barības vielu avots ir cilvēka darbības ezera baseinā – apkārtējo lauku mēslošana, decentralizēta kanalizācija, mežu kailcirtes. Burtnieks ir kā milzīga bļoda, kurā nonāk viss no apkārtējiem laukiem un ūdeņiem. Papildu barības vielu ieplūde savukārt ļauj savairoties mikroskopiskajām aļģēm – ūdens zied.

Ja daļa no tām paliktu un nosēstos uz grunts, kaitējums nebūtu tāds kā šobrīd. Un te parādās iekšējā slodze, kur uzdarbojas milzīgais balto zivju skaits, regulāri rokoties pa grunti un iemaisot barības vielas atpakaļ ūdenī, kas pastiprina mikroskopisko aļģu ziedēšanu. Papildus tam šīs aļģes būtu jāapēd sīkiem vēzīšiem, taču viņus uzturā milzīgā apjomā patērē baltās zivis, kuras ezerā ir savairojušās neveselīgā apjomā, tādējādi vēl pastiprinot aļģu ziedēšanu. Plēsoņas nespēj balto zivju daudzumu ierobežot, jo cilvēka spiediens uz zandartu un līdaku ir ļoti liels.

Kas no ezera iznes vairāk zivju – makšķernieki vai zvejnieki?

Matīss: Ja prasīsiet makšķerniekiem, tie rādīs uz zvejniekiem, un otrādi. Mums pagaidām vēl nav zinātniski pamatotu datu jebkādam apgalvojumam, taču tieši šobrīd noslēguma fāzē ir pētījums par makšķernieku reālo spiedienu uz ezeru. Mūsu komanda uzskaita makšķernieku iznestās zivis. Šobrīd varu atklāt, ka lielākais plēsoņu kopējais svars, ko vienā septembra nedēļas nogalē tikai caur Burtnieku centra kanālu pērn iznesa makšķernieki, bija 400 kg. Mūsu pētījums tiek balstīts uz reāliem datiem un nosvērtiem lomiem, nevis licencēm. Tās diemžēl, godīgi aizpildītas, atpakaļ nodod tikai aptuveni trešā daļa makšķernieku, tāpēc pēc licenču datiem objektīvi novērtēt situāciju nav iespējams. Tādā veidā makšķernieki maldina paši sevi un lēmumu pieņēmējus – lēmumi par ezera apsaimniekošanu var tikt pieņemti, balstoties uz nepilnīgiem un maldinošiem datiem. Svarīgs ir arī jautājums, vai godīgi par saviem lomiem ziņo zvejnieki, to kontrolē inspektori.

Kādi ir galvenie ieteikumi ezera apsaimniekošanā pēc pētījumu rezultātu apkopošanas?

Matīss: Vispirms jāsamazina balto zivju īpatsvars un jāpalielina plēsoņu vidējais izmērs. Un ir dažādi instrumenti, kā to izdarīt. Piemēram, melioratīvā zveja, zvejas un makšķerēšanas slodzes samazināšana uz plēsoņām. Jāsamazina arī barības vielu ieplūde no ezera sateces baseina.

Pastiprinātā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā ir viena no galvenajām pazīmēm, kas norāda uz neveselīgu ekosistēmu

Nu jau esat pētījuši daudzus Latvijas ezerus. Ar ko Burtnieks ir īpašs citu vidū?

Matīss: Pirmkārt, Burtnieks uz citu fona ir izcēlies ar milzīgo zivju skaitu un blīvumu. Ezers ir ļoti produktīvs, un šeit ir salīdzinoši viegli noķert lielās zivis. Tas Burtnieku padara ļoti populāru plēsoņu mednieku vidū.

Otrkārt, šis ezers ir īpašs ar to, cik tas ir nozīmīgs mūsu plēsoņu makšķerniekiem un cik ezera apsaimniekošana ir politiski jūtīgs jautājums. Latvijā ir vairāki ezeri, kur līdzās darbojas gan zvejnieki, gan makšķernieki, taču tik sensitīvu vidi nekur citur neesmu novērojis.

Kas šobrīd notiek ekosistēmas uzlabošanas projektā, un kas ar ezeru tiks darīts tuvākajos gados?

Kristīne: Mazai atkāpei – pašvaldība beidzot ir sākusi veikt konkrētas darbības, vērstas uz ekosistēmas sakārtošanu. Gadu desmitiem ir runāts par to, ka kaut kas ir jādara, jo ezers katru vasaru zied un nav izmantojams peldētājiem un citiem ūdens prieku baudītājiem, bet tā īsti darīts nekas netika. Senāk veikti neregulāri zinātniskie pētījumi, un iegūtā informācija nebija pietiekama, lai tajā balstītu ilgtspējīgus apsaimniekošanas risinājumus. Pēdējie gadi ir bijuši būtisks pavērsiena punkts ezera atveseļošanā, jo 2013. gadā tika sākta sadarbība ar Vides risinājumu institūtu, ir pabeigts trīs gadu pētījums, un iegūti ticami, salīdzināmi un izmantojami dati. Turklāt šogad būs pabeigts arī Burtnieka apsaimniekošanas plāns, kurā ietvertās darbības saskaņotas ar pētījumā konstatēto.

Plēsīgās zivis uzreiz tiek atlaistas brīvībā. Arī līņi peld tālāk.

Šobrīd ekosistēmas uzlabošanas projekta statusam var izšķirt 3 svarīgus punktus. Pirmais – izmēģinājumam kopā ar somu zinātniekiem ezerā ir ielikts murds, lai mūsu zvejnieki mācās, kā pareizi zvejot ārā baltās zivis, jo ir jāveic zivju populācijas izmaiņas. Papildus tam mēs vēlamies iegūt datus par to, cik un kādas zivis ar šāda tipa murdu var nozvejot. Tas ļaus prognozēt, cik tādu murdu vajag, cik tonnu gadā varam izvilkt, kādi resursi (tehnikas, cilvēku u.c.) mums ir vajadzīgi, cik daudz varam nozvejot ar mūsu šī brīža resursiem.

Šogad zināsim, vai iegūsim finansējumu no BBFish projekta – ja to apstiprinās, tas būs liels izrāviens attiecībā uz nozvejojamo balto zivju daudzumu, ko spēsim izcelt no ezera. Tas mums dotu iespēju īstenot melioratīvās zvejas aktivitātes, iegādāties murdus un citus tīklus, uzbūvēt zivju šķirošanas angāru. Ja finansējumu neapstiprinās, paši turpināsim murdu zveju nākamgad, iegādāsimies murdus un citu nepieciešamo aprīkojumu, lai process neapstātos.

Otrkārt, ir mērķis samazināt spiedienu uz plēsīgajām zivīm gan no makšķerniekiem, gan no zvejniekiem. Sākuši esam ar makšķerniekiem, galvenais mērķis – palīdzēt dabiskajam nārstam notikt iespējami netraucēti. Interesanta pieredze mums ir šogad ar Zivju fondu, kas pirmo reizi Burtniekam nepiešķīra finansējumu līdaku mazuļu ielaišanai, motivējot to ar jau tā it kā pietiekamo zivju skaitu ezerā un to, ka līdaku nozveja nemaz neesot intensīva… Šobrīd cīnāmies un apstrīdam šo lēmumu.

Zinātnieku smalkie mērījumi procesā

Trešais virziens – kopš 2012. gada ir veikta atsevišķu piekrastes zonu attīrīšana no niedru apauguma, atjaunojot vēsturisko pludmali Burtnieku centrā un faktiski no jauna izveidojot pludmali Silzemnieku poldera pusē. Milzīgs šķērslis šādu darbību īstenošanai ir tas, ka pašvaldībai faktiski nav zemju ap ezeru, bet privāto īpašnieku interese par šādām aktivitātēm ir niecīga. Vēl apsveram iespēju uzstādīt filtru sistēmas uz mazajiem meliorācijas grāvjiem, lai mazinātu barības vielu ieplūdi. Aktīvi meklējam iespējas piesaistīt kādu projekta finansējumu, šobrīd esam sākuši sadarbību ar Igaunijas partneriem un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru kopīga projekta izstrādei.

Kāds būtu galvenais vēstījums gan makšķerniekiem, gan zvejniekiem, kas ir galvenie Burtnieka resursa patērētāji?

Kristīne: Galvenais – būt saprotošiem un pacietīgiem. Ar kaut ko mums ir jāsāk, šoreiz tie ir makšķernieki, uz kuriem attiecas lielākie ierobežojumi un izmaiņas. Taču to visu mēs darām gan ezera ekosistēmas atveseļošanas vārdā, gan arī – lai ar laiku palielinātu vidējo līdakas izmēru, kas arī makšķerniekiem nav mazsvarīgi.

Iespējams, jau tuvākajā laikā izmaiņas skars arī zvejniekus, jo būs jāpārorientējas uz citiem zvejas rīkiem, pamazām atsakoties no šobrīd izmantotajiem tā saucamajiem žaunu tīkliem. Mūsu vēstījums zvejniekiem – saprast, ka arī zvejā ir jāvadās pēc zinātniskajiem ieteikumiem un ka arī viņi ir ļoti svarīga ekosistēmas sastāvdaļa, no kā atkarīga zivju populācijas veselība un ezera stāvokļa uzlabošana. Nākotnē ceram uz labu sadarbību ar zvejniekiem tieši balto zivju nozvejā, kopīgi meklēsim iespējas balto sugu realizācijai, pārstrādei, lai šis process ir visiem izdevīgs.

Laba pieredze ir mūsu Somijas kolēģiem, kas šo jautājumu ir spējuši atrisināt, atrodot veidus zivju pārstrādei un nogādāšanai gala patērētājam. Taču arī viņiem šis ceļš ir bijis garš un grūts, mums ir paveicies, ka somi ir gatavi dalīties savā pieredzē, kas mums, cerams, ļaus pie līdzīga rezultāta nonākt ātrāk.

Matīss: Daudzi noteikti atceras multfilmu par kaķi Leopoldu, kur viens no galvenajiem aicinājumiem bija „dzīvosim draudzīgi”. Uz to arī aicinu. Mērķis jau visiem ir viens – veselīga zivju populācija. Jānoliek malā emocijas, jāiemācās runāt bez apvainojumiem. Un anonīmi interneta forumi nav vietas, kur veiksmīgi risināt problēmas un meklēt patiesību. Domāju, ka pašvaldībai būtu jāuzņemas moderatora loma, veicinot izpratni par notiekošo visās mērķa grupās.

Ir ieviesti jauni ierobežojumi uz plēsīgo zivju paturēšanu – ne vairāk par trīs. Tāpat ir aizliegts velcēt līdz jūnija vidum. Vai ir plānoti ierobežojumi kas skars arī zvejniekus?

Kristīne: Jauni ierobežojumi makšķerniekiem tuvāko gadu laikā nav plānoti. Drīzāk, mainoties faktiskajai situācijai ezerā uz labo pusi, šī brīža ierobežojums uz paturamo plēsēju skaitu var tikt mīkstināts. Zvejniekus, kā jau minējām, var skart izmaiņas attiecībā uz izmantojamo zvejas rīku veidiem.

Kad būs jūtami pirmie projekta rezultāti, un kuriem parametriem vai pazīmēm jāmainās?

Matīss: Jāsamazinās ūdens ziedēšanas intensitātei un ilgumam. Aļģēm jāsāk ziedēt vēlāk un mazākā apjomā, jāpalielinās plēsoņu izmēram un īpatsvaram. Intensīvas biomanipulācijas gadījumā jūtamas pārmaiņas varētu būt 2–3 gadu laikā. Jāsaprot, ka tā ir ilgtermiņa aktivitāte, kas pēcāk jāturpina un jāuztur visu laiku.

Kristīne: Pirmie rezultāti gaidāmi tikai pēc tam, kad mēs spēsim nodrošināt balto zivju nozveju vismaz 3 gadus plānotajā un zinātniski pamatotajā apjomā un spēsim šādu pieeju turpināt arī tālākā nākotnē. Ceram, ka palielināsies vidējais plēsīgo zivju izmērs un uzlabosies ūdens kvalitāte, tas mazāk ziedēs vai ziedēs īsāku periodu un būs vairāk iespēju brīvo laiku pavadīt ezerā un ap to. Vēlamies celt Burtnieka kopējo sociālekonomisko vērtību. Ir jārada ilgtspējīga ezera apsaimniekošanas sistēma, kas balstītos uz konstantu sadarbību gan ar zinātniekiem, gan ar zvejniekiem, gan ar makšķerniekiem, gan citiem iesaistītajiem spēlētājiem. To arī esam uzsākuši.

Gunārs Klēģers / autora un publicitātes foto / CL©2017