Par izmaiņām makšķerēšanas noteikumos

Cienītais Jāni. Sāksim ar to, ka "makšķerēšanas noteikumi" kā tādi vairs nepastāv. :)

Otrkārt. Varbūt vajadzētu sākt nevis aizliegt, bet gan atļaut.

Treškārt. Varbūt vajadzētu no makšķerniekiem prasīt nevis zāģēt zaru, uz kura paši makšķernieki sēž, bet gan zāģēt to zaru, uz kura sēž zvejnieki. Respektīvi, ierosināt aizliegt komerczveju iekšējos ūdeņos, kā tas ir lielākajā daļā civilizētās Eiropas valstīs?

Dāmas ciena,bet KUNGUS GODĀ!!!

Varu tikai pievienoties iepriekš teiktajam, ka, manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks sašaurināt komerczvejas iespējas iekšējos ūdeņos, vai pat to aizliegt pavisam.

Tas ļaunums ko, iespējams, nodara resursiem makšķernieki, nekādi nav salīdzināms ar to, ko resursiem nodara zvejnieki. Ja netiek revidētas un ierobežotas šo zvejnieku tiesības un iespējas, tad runāt par makšķernieku rīcības ierobežošanu ir vienkārši amorāli.

Un vēl amorālāk ir lūgt vai prasīt makšķerniekiem pašiem zāģēt to zaru uz kura paši sēž.

Papildus šīm izmaiņām, es ierosinu aizliegt jebkāda veida ūdas gan ziemā, gan vasarā, un izmantot dzīvu vai nedzīvu zivtiņu par ēsmu. To jau biju ierosinājis kādu laiku atpakaļ, bija arī aptauja. Laiks rīkoties!

Muļķības Jāni!

Kāpēc jūs dzenat te visādus mēslus nevis nodarbojaties ar to ko vajag?

Kāpēc jūs gribat makšķerniekus ierobežot?

Kāpēc jūs necīnaties ar rūpniecisko zveju?

Kāpēc jūs makšķerniekiem liekat zāģēt zaru uz kura paši sēž, nevis liekat zāģēt zau uz kura sēž brakanjeri?

Gribētu saņemt no tevis publisku atbildi.

Mūsu viedoklis viņiem ir pie kājas!

Forši!Drīz vairs mēs vispār nevarēsim makšķerēt!Tajā sarakstā ir arī caurteces, kuras ir Rīgā, kur cilvēki brauc makšķerēt un atpūsties.Vai tad mēs izķeram tik daudz zivis?Viņas jau tagad vispār ir gudras un tā uz āķa neķerās kā agrāk.Ja viņi grib cīnīties ar maluzvejniekiem, tad tas nav risinājums.Tur cilvēkiem pašiem ir jāmainās.Īstenībā maluzjeniekiem būs labi, jo pie caurtecēm neviena makšķernieka nebūs, viņiem neviens netraucēs nu vienīgi inspektori, kurus es sastopu reizi gadā.Mēs tak ziņojam par pārkāpumiem!Maluzjejniekiem izdevīgi!Ja mēs godīgi makšķerēsim, tad mums tai laikā uzliks sodu, bet viņi varēs pa kluso darboties.

Ļoti interesanta informācija, vēlētos uzzināt no kurienes?

Ja godīgi, nav vēlmes meklēt, cik vecs ir šis jautājums, un pieminēt, no kā un kādas “gudrības” tas iesākās. Līdz šim to izmantoja ZM Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome (turpmāk KP), lai veiksmīgi imitētu makšķerniekiem svarīgu jautājumu izskatīšanu.

Sākumā sarakstu tika uzdots izveidot BIOR. BIOR atbildēja vienkārši, ņemot vērā, ka pastāv loma ierobežojumi liegumu var atcelt vispār. Pēc tam sarakstu uzdeva izveidot VVD. VVD palūdza reģionālām iestādēm uztaisīt sarakstu ar vietām kur konstatēti šādi pārkāpumi (nevis ar vietām kur notiek intensīva zivju migrācija pavasarī). Savu viedokli ir iesniedzis arī DAP. Par cik komentāri par sarakstu no VVD, DAP un BIOR esot saņemti, KP nolēma tālāku jautājuma izskatīšanu novirzīt uz Makšķerēšanas interešu grupu un Ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības interešu grupu un tam to izskatīt padomē (KP 24.03.2017 protokols).

Tagad izrādās, ka DAP piedāvā izmaiņas, un makšķerniekiem ir iespēja izteikt viedokli. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi ir ZM pārziņā, attiecīgi ZM ir šo noteikumu virzītājs un izskata visus iesniegtos piedāvājumus. DAP ir VARAM pārziņā un kā pieminēts iepriekš jau ir izteicis viedokli par šo jautājumu.

Par jautājumu vispār.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumu Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Sanāk, ka aizlieguma atcelšanai visās šādās vietās ir pamatota gan ar pētniecību, gan ar zinātniski pamatotām rekomendācijām un trūkst tikai ekspertu – tas ir makšķernieku viedoklis? Jeb kā vienmēr, likumi uz ZM ministru un ierēdņiem neattiecas?

Mans viedoklis ir tāds, ka jautājumam konceptuāli pieiets pilnīgi nepareizi. Uzreiz pateikšu neesmu visādu aizliegumu piekritējs. Pastāv vispārējie aizliegumu un izņēmumi kas tos mīkstina vai pastiprina. Ja cilvēks nav informēts par to, ka atļauts ir kaut kas vairāk, viņš neko nepārkāps, un otrādi. Pašvaldību saistošie noteikumi nav gluži tas informatīvais materiāls, ar kuru makšķerniek lasa, pirms dodas pie ūdeņiem un pašvaldības neaizraujas ar informatīvo materiālu izvietošanu pie ūdeņiem, ja kārtība atšķiras no vispār pieņemtās.

Līdz ar to, ja konceptuāli, šāds liegums pavasarī ir nepieciešams, tad loģiskāk būtu izveidot sarakstu ar izņēmumiem, kuru varētu papildināt pie nepieciešamības. Pretējā gadījumā, ar lielu pārliecību var apgalvot, ka visas vietas, kurās notiek intensīva zivju migrācija pavasarī, sarakstās atzīmētas nebūs.

Nākotnē šāda aizlieguma atcelšana būs pamats, lai prasītu pārskatīt rūpnieciskās zvejas noteikumus, ja jau makšķerēt nav aizliegts. Kāpēc lai sarakstā neatzīmētā vietā neieliktu kādu murdiņu, neatkarīgi no tā zivis tur pavasarī migrē vai nē. Līdz ar to pievienojos tiem, kuri rakstīja, ka šis ir izcils piemērs, kā zāģēt zaru uz kura paši sēžam.

Ja godīgi, tad izskatās, ka pievēršanās šim jautājumam ir uzmanības novēršana no citām lietām.

Viena no tām ir, ka KP ir paredzēta tikai un vienīgi, lai radītu priekšstatu, ka makšķernieki ir/tiek ņemti vērā, varētu apturēt nevēlamus priekšlikumus un makšķerniekiem pozitīvu izmaiņu izraisošas prasības veikt grozījumus likumā vai MK noteikumos.

Nav noslēpums, ka veicot grozījumus MK noteikumos, kuri saistīti ar rūpniecisko zveju un ne tikai, KP vairs viedoklis netiek prasīts. ZM izmaiņas MK noteikumos, bez plašākas informācijas izvieto sabiedriskai apspriešanai savā mājaslapā. (dotajā brīdī tur ir tukšums) Izmaiņas Zvejniecības likumā (par tām vēlāk) pat netika izvietotas sabiedriskajā apspriešanā. Bez tā, kāds makšķernieku viedoklis tika izteikts KP tā saucamajā “nēģu lietā”? Nekāds, jo neviens no “makšķernieku pārstāvjiem” uz sēdi nebija ieradies. Turklāt kādus jautājumus ir spējīga izskatīt padome, kura savācās 3 reizes gadā un nesadarbojas ar organizācijām, kuras nav padomes sastāvā? Man šķiet, ka nekādus. Atvainojos, bet šāda padome ir vajadzīga tiem, kuri nevēlas pozitīvas pārmaiņas un jūtas labi esošajā situācija.

ZM ir veiksmīgi radījusi vidi (KP), kur atbalstīt un izvirzīt par galvenajiem tādus makšķernieku pārstāvjus, kas nodrošina to, ka makšķerniekus vispār var neņemt vērā.

Par izmaiņām Zvejniecības likumā.

Pēc būtības ir divu veidu sabiedriskie inspektori, vieni dabas aizsardzības kontroles jomā, otri zvejas kontroles jomā. Pirmajiem tiesības ir noteiktas Vides aizsardzības likumā. Otriem un pašvaldību pilnvarotajām personām Zvejniecības likumā.

Vispārējās izmaiņas, kuras attiecas uz abiem, ir tādas, ka Administratīvā pārkāpuma protokolus var sastādīt tikai amatpersonas, bet, veicot izmaiņas Zvejniecības likumā no tā, ir izņemtas visas sabiedrisko inspektoru zvejas kontroles jomā un pašvaldību pilnvaroto personu tiesības.

Precīzāk, ZM apspriežoties ar VVD un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), neiesaistot citas organizācijas, nenodrošinot sabiedrisko apspriešanu, ignorējot savu “kabatas” KP izstrādāja izmaiņas, kuru rezultāts visticamāk būs tāds, ka godprātīgie sabiedriskie inspektori zvejas kontroles jomā varēs savas apliecības uzkārt ... uz nagliņas, bet pašvaldību pilnvarotās personas varēs par zvejas kontroli aizmirst vispār, sakot par to paldies LPS.

Saprotams, ka likumā ir rakstīts, ka Valsts vides dienests zivju resursu aizsardzībā un izmantošanas uzraudzībā Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē ir tiesīgs iesaistīt sabiedriskos vides inspektorus – Valsts vides dienesta pilnvarotas personas. Tomēr jautājums kā VVD ir iesaistījis sabiedriskos inspektorus līdz šim? Kontroles stratēģiju VVD tā arī nav spējis uzrakstīt un visbiežāk skan pārmetumi ka pilnvarotās personas neko nedarot. Zinot ka VVD augstākās amatpersonas sapnis ir atbrīvoties no zvejas kontroles vispār, kādam ir ilūzijas par reālu sadarbību?

Dotjā brīdī 25.07.2017 Ministru kabinets ir atbalstījis iesniegto likumprojektu un Zemkopības ministrs to virzīs tālāk Saeimā.

Iespējams, kaut ko ne tā esmu sapratis, izdarījis nepareizus secinājumus, tāpēc pateikšos, ja palabosiet.

p.s. visiem makšķerniekiem jāpadomā par iespēju kļūt par pašpatēriņa zvejnieku: licence 8 Eur gadā, nav noteikts cik bieži murds jāpārbauda, tas nav jāpieskata, nerunājot par kaut kādiem attālināšanās metriem, ZM Jūs mīlēs, lobijs tāds kā reti kuram Latvijā, gan jau kāds kriksītis no fonda naudas ar atkritīs, pie tam, ja pieķer maluzvejniecībā būsiet pārkāpis zvejas noteikumus, nevis maliķojis un kurš pieķers, ja drīz sabiedriskie un pašvaldību pilnvarotie tiks aizlaisti pa reni, par Zivju fonda naudu sapirktās laivas vairāk meiteņu pakaļas nekā makšķernieku sejas redzējušas, bet VVD inspektori nedrīkst strādāt virsstundas un brīvdienās ...

Būs kaut kas jādara lietas labā!

Dažas vietas man personīgi nav saprotamas, kāpēc atrodas šajā sarakstā. piemeram, Buļļupe vai Varkalis. Tur pārsvarā tiek ķerti brekši, kas manuprat nu nav tā pati aizsargājamākā suga Latvijas ūdeņos. Un nemaz tur tik daudz makšķernieks nenoķer :)

Sanāks, ka cilveks no Rīgas vairs pie upes no krasta nevarēs izskriet, jo pie Daugavas praktiski nav vairs vietu kur var brīvi piebraukt un pafīderēt, lidziga situacija ar Lielupi.

Tādā gadījumā gribētos redzēt arī izmaiņas noteikumos saistibā ar zvejniekiem, jo nu lai ko neteiktu, viens zvejnieks pa gadu izzvejo vairāk, neka viens makšķernieks pa visu mūžu. Un ja ir gribēšana aizliegt manis augstāk minētajos kanālos, lai pasargātu brekšus, tad lūdzu arī piedāvajumus, kā samazināt zvejniecību.

Un pie reizes arī jautājums - kad beidzot publiskajos ezeros tiks sāktas laistas zivis. ES konkrēti pērku makškernieku karti jau no pirmā izdošanas gada un arī visi man pazīstamie makšķernieki to dara, bet kaut kā neatceros, ka pa šiem 30 gadiem būtu ielaistas zivis Dobeles rajona publiskajos ezeros. Lielauces ezers un Tērvetes ūdenskrātuve neskaitas,jo tos apsaimnieko Latvijas meži. Nevajag jau katru gadu, bet reizi pa 30 gadiem ta kā prasitos, ka kaut ko papildina. Nevis domāt kā tikai kaut ko ierobežot.

Ziniet, kur ir probleema? Stikutu Jānis makskjernieku intereses "aizstaav/paarstaav" jau kopsh tiem laikiem, kad peec desaam rindaa bija jaastaav. Un luuk, seit redzams rezultaats. Turpinaas aplinkus darbiibas imiteesana, kameer Daugavaa saimnieko legaalie brakonjeri, Kjiishezeraa Maija meenesii ar laivu jaalavieree starp murdiem/ tiikliem, savukaart Milgraavii staaav "zinaatniskie tiikli". Jaani, Tev beidzot jaasaprot, ka MUMS PIETIEK! :)

Strap inesi un tauni nav ko meklēt. Tā pīlupe ir aizaugsi un neko lieāku par zirgazobiem nenokers. Par raiskumu un auciemu gan zēl, Jo ar trīsgadīgu puiku cēsu pusē nav plašas iespējas no krasta raudiñas pakert un neo ievērības cienīgu nekad tur neesmu izvilcis. Bet mazajam gang pricks.

To ka makšķernieku vidē nav vienotības savu interešu aizstāvībai- sen zināma patiesība. Tieši tāpat kā fakts, ka makšķernieki ir ''galvenais nelaimju cēlonis'' resursu saglabāšanā. Ierēdņi un visādi ''pētnieki'' to brēc vienā balsī. Redziet, saprotiet paši - tie nelikumīgie simti murdu Daugavā, kurus ''atņēma'' zvejniekiem - tas tāds štrunts vien ir. Tā ka močīt vajag makšķerniekus, bet iekšējo ūdeņu izvarotājus-zvejniekus, tiem tā maigi paglaudīt galviņas. Ir skumji, ka makšķernieku vidū atrodas tomēr daudz tādu, kuri gatavi pat biksiņas novilkt, lai tikai zvejnieki varētu kāst sabiedriskos ūdeņus un taisīt savu biznesu. Tāda doma pati par sevi jau nes līdzi nelielu smaciņu, nerunājot nemaz par darīšanu.

Nesapratu par ko te ir cepšanās. Tas liegums jau tā ir, tikai Buļļupe ir nesaprotama. Liegums daudzās tajās caurtecēs ir nepārprotami vajadzīgs.

Kārtējais lohotrons! Murdus, tīklus ārā! Tās padlas, kas uz tā vārās cietumā, bet labāk murdā un ūdenī! Citādi nebūs nekā... Jau jau nafff. Re kur atkal tie murdi ir Daugavā iekšā... Bet ja iet runa par kanāliem, tad tiem tur katram "kanālā" pa čiekuram...

Zvaigznīšu brīdis atgriezies!

Cīnīties vajag ar mūsu ekoloģisko lauksaimniecību, 99,99% mazo upju ir MIRUŠAS, tur vairs nedzīvo nekas, vasaras vidū ūdens zied (peld zaļās aļges) tādā kvantumā, ka ūdens ir necaurspīdīgs, runa iet par tādām upē kā Ēnava, Lējējupe, Sprinčupe Kuldīgas rajonā.

Galvenais nopērc gada karti un bļitko ledus hallē ā un laid vaļā!!!!