3 garākie AtlaidMammu! pieteikumi no viena makšķernieka

Mūsu skaistās zemītes jūlijs, papētot latviešu copes literatūras izdevumus, daudzbalsīgi tiek atzīts par zemūdens pasaules gavēņa laiku. Patiesība jau zivis ne gavē, ne kā – bet barojas ar pilnu atvēzienu. Un, kad pārtikas pietiek visai barības ķēdei, arī plēsīgās zivis jūtās labi un ir uzmanīgākas, lai pievilinātos uz mānekļa. Šī gada jūlijs kā citi mēneši, atpūtniekus turpina mocīt ar temperatūru antirekordiem. Debesis turas rudenīgi krāšņas, un reta tā diena, kad neuzlīst.

Gada septītajā mēnesī konkurss "atlaid mammu!" saņēma divus pieteikumus no kopvērtējuma līdera Jura Bārtuļa, kuram gadījās divas zivīgas pievakares Kaņierī. Ar šiem pieteikumiem Juris ir vinnējis visas jūlija nominācijas, jo 3 garākās līdakas – 74, 65 un 60 centimetru iesūtījis tieši viņš. Pa vienam pieteikumam saņēmām no Oskara Gudevica un Andra Krūzmaņa, un, attiecīgi no Tērvetes ūdenskrātuves un Gulbju ezera. Sazinājāmies ar Juri un viņš bija ar mieru 2. un 3. garākās līdakas balvas atvēlēt pārējiem konkursantiem: "Lai pārējiem būtu interesantāk, lūdzu". Līdz ar to pie balvām un LVM goda rakstiem tiks arī Oskars un Andris. Kurš varētu panākt Juri atlaisto līdaku garumu kopvērtējumā? Pēc trīs mēnešiem talsenieks konkursam pieteicis 449 centimetrus atlaistu līdaku – intriga saglabājas! Kopā jūlijā pieteiktas 7 līdakas ar kopgarumu 4,33 metri. Ķeršanās LVM ezeros šajā mēnesī novērtēta ar vidējo atzīmi 6,5, un labākā plēsīgo zivju aktivitāte bijusi tieši saulainās un vējainās dienās.

Ko zivij piedāvāt?

"atlaid mammu!" rakstu sērijā šoreiz spiningošanas mānekļu ABC, makšķerēšanai tieši seklajos – LVM ezeros jeb apraksts tiem, kas ir pašā ceļa sākumā uz "mammas" atlaišanu.

Dziļākā vieta LVM ezeros varētu būt Tērvetes ūdenskrātuvē – neliels padziļinājums, kurā pie laba ūdens dziļums sasniedz ap 6 metriem, taču pārsvarā, Kaņiera, Lielauces, Gulbja ezeru un Tērvetes ūdenskrātuves plašumos, vidējais dziļums ir no viena metra līdz pusmetram."atlaid mammu!" atbalstītāji - makšķerlietu veikali – Salmo, Eboat.lv un Anglers Studio piedāvā plašu klāstu visdažādāko mānekļu, taču pirms dodies iegādāties kādu konkrētu mānekli, piedāvājam ieskatu mānekļu veidos. Kad jau būsiet izlēmis, kāda veida mānekli gribētos izmēģināt, iepriekš minēto veikalu darbinieki ieteiks jau konkrētus mānekļus un rīkus tieši jūsu gaumei un LVM ezeru specifikai.

Poperi un vokeri. LVM ezeri vasarā ir kā ūdensdārzi – pilni košuma un zāļu smaržu, un šļakstoša ūdens. Dažās vietās knapi iespējams izbraukt ar laivu – ļoti sekls. Poperis ir tālu lidojošs māneklis, kurš paredzēts vadīšanai tikai pa ūdens virsu. Izmantojamā tehnika – diezgan ātra mānekļa ietīšana, kuru pavada ritmiska un diezgan strauja, bet sīka spices uzraustīšana – vairāk paredzēta asariem; medījot līdakas, pauzes var un vajag ievērot, kā izmēģināt klusāku un trokšņaināku spēli. Peldošais vokeris (no angļu „walk” – staigāt) arī ir virsmas māneklis, taču ar klusāku raksturu – skaņu rada vien lodītes, kas iestrādātas tā korpusā. Strādājot ar virsmas vokeri, mazliet "jāpiešaujas" – māneklis tiek animēts ar kāta spici, spole jāietin, vien savācot lieko auklu. Īss parāviens, pauze, ietīšana – parāviens, pauze, ietīšana, utt. Pareizā spēle – māneklis iet zigzagveidīgi. Cope ar virsmas mānekļiem seklumos ir ļoti vizuāla, labi redzams, kad zivs sāk sekot un, kad uzbrūk. Rapala piedāvā arī grimstošu vokeri, kuru jāvada tāpat kā peldošo, tikai var ievērot garākas pauzes.

Seklie vobleri ar mēlīti. Ir dienas, kad neiztikt bez specifiskas spēles tādas, kā virsmas krenkam, divdaļīgam voblerim vai grandiozam asarveidīgam puļķim. Attēlā redzamie vobleri peldēs dziļumā no 0 līdz pusmetram. Dažkārt plēsīgās zivis kļūst izvēlīgas, un bieži vien tas notiek tieši vasaras vidū, nav cita risinājuma kā eksperimenti, taču lai tos veiktu nepieciešama kaujas līdzekļu izvēle. Seklumā vobleri jāvada ar kāta spici uz augšu, taču, kad pieķeras zivs, būtu vēlams spici nolaist zemāk, jo līdakas līdz 5 kilogramu svaram, pretojoties mēdz pilnībā izlēkt no ūdens. Ja izmantojat mānekli ar diviem vai trim trijžuburu āķiem, ar piecirtienu nav jākavējas!

Rotējošie vizuļi. Tautā sauktiem par "rotiņiem" jeb rotējošiem vizuļiem ir spēcīgs iespaids uz zivīm – bieži vien metāla māneklis izrādās sekmīgāks par dārgu silikona mānekli vai vobleri. Svarīgākie nosacījumi izvēloties rotiņu seklumam – pēc iespējas platāka lapiņa un pēc iespējas vieglāks centrs. Attēlā redzamajiem mānekļiem centrs uztīts vieglmetāla spirālē. Spēle – vienmērīga vai dažādota ietīšana ar spoli, dziļuma korekcija ar spici. Esiet gatavi uzsākt ietīšanu tiklīdz māneklis saskaras ar ūdeni vai pat ātrāk, neraugoties uz vieglo svaru, rotējošais tomēr grimst un, tiklīdz nogrimst, āķi aizķer ūdenszāles.

Gumijzivs ar ofsetāķi. Gumijzivs ofsetā ir neaizstājams, kad līdakas ir ierāvušās dziļi ūdenszāļu biezokņos. Āķis – liels vienžuburis ar specifisku izliekumu tiek ievērts gumijā tā, lai nosegtos dzelonis un mānekli varētu vadīt pa ļoti aizaugušām vietām. Ofsetāķis ar gumijzivi sevi labi pierādījis līdaku ķērāju aprindās – augšējais māneklis atsvarots svina stienīti ievadot silikonā, bet apakšējam māneklim izmantots "planējošā ausaiņa" tipa atsvars. Piemērots māneklis, ķer un atlaid makšķerniekiem, jo vieglāk zivi ir atbrīvot no viena āķa, kā no deviņiem. Metode - vilkšana cauri zālēm, gremdēšana ūdenszāļu "logos". Ieteikums – neatbildēt uz pirmo zivs pieskārienu, bet izturēt pauzi un tad izdarīt piecirtienu.

Džerki. Ja iepriekš aprakstītos mānekļu tipus ir iespējams mētāt ar vienu un to pašu spiningu, tad džerkiem vajadzīgs robusts, bet tāpēc ne mazāk filigrāns rīks – īss smagā tipa spinings ar multiplikatorspoli. Džerks vislabāk jūtās dziļumā ne lielākā par 2 metriem un LVM ezeriem ir labi piemērota trofejzivju medīšanas tehnika. Džerkus izšķir pēc populārām ražotāju formām un modeļiem, kā arī pēc peldspējas – peldošs, lēni un ātri grimstošs.

Lielās gumijas ar sistēmu. Šādu mānekli var mētāt arī ar džerka kātu, tomēr LVM ezeru seklumam labāk noderētu 2,40-2,70 metrus garš „bomis” ar testu ap 100gr. Tehnika – vienmērīga ieskrūvēšana, neļaujot āķiem aizķert zāļu paklāju. Ja esi viens no tiem, kas tic aksiomai „lieli mānekļi – lielas zivis”, tad šis ir domāts tev.

Asaru mānekļi. Neraugoties uz to, ka konkurss "atlaid mammu!" vēl nav saņēmis nevienu lielasara pieteikumu, LVM ūdenstilpnēs asari piemājo pietiekami. Ķerot asarus, lielākais darbs ir atrast cienījamu spuraiņu baru, kad tas ir atrasts lielātā var likt džigus no 0,5 līdz 3 gramu svarā, kurus, pēc iemetiena, jāvada, ietinot cauri ūdens slānim, neļaujot iekrist ūdenszālēs. Var izmantot arī mazus voblerīšus un "rotiņus". Asaris ir ziņkārīgs, taču arī bailīgs, ja velkot zivis, kāds no svītrainiem atbrīvojas no āķa, tas var izbiedēt visu baru. Jūlijā lielasaru meklējumos, tapa sižets raidījumam „Makšķerē ar Olti”. Copējām kopā ar pazīstamajiem spiningotājiem – Romaldu Ribuzulu un Ingu Goltiņu. Romalds sniedza ieskatu savos mānekļos, bet Ingusam izdevās noķert dienas lielāko zivi. Par to, ka iecerētais dažkārt noiet nedaudz greizi, pārliecinājāmies arī tajā dienā Kaņierī:

Atgādinām – lai piedalītos konkursā "atlaid mammu!" – tev nav jābūt copes profesionālim. Makšķere, daži mānekļi, uztveramais tīkls, LVM oficiālā zivju sile, kuru saņemsi no laivu bāzes uzrauga, ir viss, kas tev vajadzīgs, lai piedalītos. Ak, jā, arī viedtālrunis, lai iemūžinātu savu lomu un pēc pieteikuma iesniegšanas pretendētu uz kādu no balvām.

Jūlija tabula. Tiksimies pie ūdeņiem, ne asakas!

O R I Ģ I N Ā L S