Ekspedīcija Daugavas Trophy 2017 Piedruja - Slutišķi

Jau kopš brīža, kad iekļāvos Eboat Fishing Team sastāvā, tiku aicināts piedalīties copes ekspedīcijā pa Daugavas lokiem. Komandas biedri šādu ekspedīciju pilnākā, vai nepilnākā sastāvā taisa ne pirmo reizi. Protams, ka es uzreiz piekritu, jo tajā galā neesmu copējis un Daugavas lokus pirms tam biju redzējis tikai bildēs un video. Sezonas laikā komanda bija noslogota ar Latvijas čempionāta treniņiem um mačiem, tāpēc šis brauciens jau sākumā bija plānots uz augustu. Nebija tik saplānoti datumi. Kad beidzot radās skaidrība ar datumiem, tad arī uzreiz saplānoju, kā varu piedalīties ekspedīcijā. Dikti jau nu liela vēlme bija redzēt krāčainu un ainavām bagātu Daugavu un padzīvot dažas dienas nosacīti ārpus civilizācijas. Pēdējā brīdī ekspedīcijas sastāvā ieviesās korekcijas, tāpēc netika visi, kas plānoja. Kam gatavošanās pasaules čempionātam, kad ģimenes pieugums, kam citi objektīvi iemesli, bet ekspedīcijai tāpat bija lemts notikt!

Trešdiena. Ekspedīcijas sākums
Pirmie tālo ceļu uz pierobežu, uz Piedruju, mēroja pirmie trīs ekspedīcijas dalībnieki. Māris, Edgars un Jānis. Te gan jāpiebilst, ka pirms tam vajag noformēt atļaujas, lai atrastos pierobežas zonā. Pie kam upi šķērsot tur nedrīkst, jo pretējais krasts vairs nav Eiropas savienībā. Pirmos ekspedīcijas dalībniekus jau pa ceļam uz turieni pārsteidza lietus. Starts un eskpedīcijas sākums sākās lielā lietū un vējā. Jau saniedzot pirmo nakšņošanas vietu, ekspedīcijas dalībnieki bija slapji un vēja sapūsti. Skarbs sākums. Pat ļoti. Tādā laikā uzcelt teltis un iekurt uguni un saglabāt vismaz kaut kādas sausas mantas ir diezgan liels izaicinājums. Ar šo izaicinājumu trijotne gan tika varonīgi galā.

Rīts viņiem sākās bez izmaiņām. Joprojām lietus un vējš. Slapjās mantas nav kur izžāvēt. Labs rūdījums vīriem. Kā saka, izkāpa no komforta zonas riktīgi. Neko darīt, jāpieturās pie plāna un jāmauc Krāslavas virzienā. Tur trijotnei piebiedrojās vēl divi ekspedīcijas dalībnieki Mārtiņš un Aigars. Ekspedīcijas sākumā vīri bija piedzīvojuši riktīgu ekstrīm laiciņu, bet toties bija tikuši arī pie mēra līdakas un piedzīvojuši vēl vienu iznācienu.

Ceturtdienas pēcpusdiena. Satikšanās Krāslavā
Es ar Mārtiņu ieradāmies Krāslavā ātrāk, pirms bija klāt mūsu draugi. Tāpēc nācās kādu laiciņu pagaidīt. Pa ceļam uz Krāslavu lietus nebija, tikai jau tuvu tai tas sākās. Un palika arvien spēcīgāks. Daugava Krāslavā jau izskatījās diezgan duļķaina un pārplūdusi, pa ūdeni nesa visādas drazas. Tas neko labu nesolīja. Pēc brītiņa bija klāt mūsu slapjie un pārsalušie draugi. Edgars bija nedaudz mazāk samircis, Nexus kostīms viņu bija labi pasargājis, bet Māri un Jāni mēs uzreiz ielaidām mašīnā, lai kādu laiciņu pasildās. Kad viņi bija atsiluši, mēs jau ar bijām gatavi startēt.

Cope šajā pievakarē vairs nebija paredzēta, lai gan es pa ceļam pāris reizes uzmetu spiningu. Pirmā labā vēsts mums bija tā, ka lietus pierima un beidzās, otrā labā ziņa bija, ka tika sarunāta nakšņošana pie viena saimnieka, kas dzīvo pie upes. Par šo jāpateicas Mārim un Jānim, kas saimnieku pazīst un bez problēmām sarunāja mums naktsmājas.

Atkrita telšu celšana, varēja gulēt ērtās gultās un mūsu sūrākie ekspedīcijas dalībnieki vismaz daudz maz varēja beidzot pažāvēt savas mantas. Vakars ritēja pie ugunskura spraigās sarunās. No līdakas arī tika pagatavota garda zivju zupiņa. Uz ugunskura gatavotai, tomēr cits smeķis!

Piektdienas rīts. Laidiens līdz Slutišķiem
Piektdienas rīts iesākās ar skaistu laiciņu.

Bet upē viss galīgi nebija smuki. Ūdens stipras kafijas krāsā, straume stipra, viss aplūdis. No mazajām upītēm velās iekšā Daugavā praktiski Niagāras ūdenskritumi, kas arī bija kafijas krāsā un pilni ar drazām. Pat pa taciņu, pa kuru gājām augšā, tek lejā ūdens ar straumi. Dziļums līdz potītēm. Uz taciņas! Kas ir uz kalna! Ko tādu nebiju redzējis! Aiz mājas, kur nakšņojām skaļi tek ūdenskitums. Kā izrādījās, tad tajā grāvī nekad nav ūdens iepriekš bijis, bet tagad te gāzās riktīga upe. Atlika vien noskatīties uz dabas vareno spēku, jo stihijai neko nepadarīsi. Bet neba jau tāpēc jāaprauj ilgi plānotā un lolotā ekspedīcija. Paēdām brokastis un devāmies ceļā. Šajā dienā mums bija jānolaižas līdz Slutišķiem, kas arī bija mūsu galamērķis, lai tur padzīvotu divas dienas upes malā un kārtīgi izbaudītu atpūtu pie dabas. Protams pa ceļam arī copējām. Pie tam diezgan dūšīgi. Bet iekšējās sajūtas teica, ka pie zivs var tikt tikai ar milzīgu veiksmes palīdzību. No eholotes devēja, enkura striķa un motora kājas regulāri bija jātīra nost zāļu plantācijas. Pa upi peldēja koki, zāles un norauti krasta gabali, kas straumē dreifēja kā mazas saliņas. Nekādas krāces nav manāmas, neredz akmeņus. Viss ir zem ūdens. Šo to var saskatīt tikai eholotes attēlā. Atstraumes prakstiski arī nav. Straume ir līdz pat krastam un patiesībā iet pa krastu, jo ūdens līmenis ir paņēmis daļu krasta sev. Tomēr mēs visi nepadevāmies un mēģinājām noķert kaut vai kādu zivi. Nebija ne copes un makšķerēšana visu minēto apstākļu dēļ dikti apgrūtināta. Toties mums pēcpusdienā pievienojās sestais ekspedīcijas dalībnieks Viktors.

Viņš bija ielaidis laivu Oziannā un laidies pret straumi pie mums. Tā arī līdz vakaram nocīnījāmies ar dabas vareno spēku un vakarā devāmies krastā. Jāatzīst, ka vieta, kur bija izvēlēts palikt divas naktis ir pasakaini skaista. Aiz muguras stāvs krasts un mežs, priekšā upe. Lai gan bez krācēm un akmeņiem, tomēr ainaviski ļoti smuka. Blakus māju nav. Ideāli!

Vismaz var izbaudīt atrašanos pie dabas. Vakarā atkal uz ugunskura gatavoti ēdieni, dažādas sarunas, bet drīz vien jau dodamies pie miera. Naktī diezgan pavēss, plus man un Mārtiņam teltī nolaida matracis, kas nedaudz pabojāja prieku no nakšņošanas teltī, pie dabas krūts.

Sestdienas rīts. Viena cope uz sešiem un......shods!
Rīts iesākās ar skaistu skatu. Uz brītiņu šķita, ka ūdens ar palicis skaidrāks, bet tas bija kāds acu apmāns. Reāli nekas nebija mainījies. Paēdām brokastis, salīmējām matraci un laidāmies šturmēt ainavisko Daugavu.

Visu dienu tika dragāts un presēts, bet nekā. Tuvu vakaram notika kas negaidīts. Man uz lielo smago rotiņu pieķērās līdaka. Izvēla par labu rotam bija, jo skaļš, rada vibrācijas un šī krāsa likās kaut cik redzamā tādā duļķī. Cope gan bija tik negaidīta, jo bezcers jau bija baisais, ka es reāli apstulbu. Un savā apstulbumā arī neizdarīju visu, kā varēju izdarīt un līdaku pakāsu. Rokas drebēja un uz sevi baigā škrobe. Vienīgā cope pa divām dienām un to pašu nemācēju noturēt. Pēc sajūtām bija stabili laba līdaka. Kādu brītiņu jau ar viņu pacīnījos, kamēr viņa neaizmauca pa straumi tā, ka nepaspēju auklu pietīt... Škrobe liela, bet tas arī nedaudz iedeva ticību, ka varbūt tomēr izdosies pa visiem vismaz vienu zivi noķert. Ja ne atlikušajā vakara daļā, tad rīt! Vakarā nebija nekādu variantu. Viss pa vecam un ne copes!

Vakarā atkal neliela pasēdēšana pie ugunskura un devāmies pie miera.

Svētdienas rīts. Finišs
Atkal savādāks rīts. Šoreiz ar skaistu miglu virs upes un kokiem.

Pagatavojām ātras brokastis un laidāmies iekšā. Laika maz, jo ap pusdienlaiku jau jānoslēdz ekspedīcija, bet gribās tomēr vismaz zivi noķert. Tā arī gribot palikām. Draza pa ūdeni peldēja jau mazāk un par kādu santīmu arī duļķis bija palicis maigāks, bet tās nebija tādas izmaiņas, lai zivis tagad pēķšņi pamestu savas slēptuves un sāktu aktīvi baroties.

Straume tāpat bija liela, ūdens pilnīga kafija un līmenis ļoti augsts. Neko nepadarīsi. Pret šādu stihiju mēs neatradām atslēgu, bet arī nepadevāmies. Cīnijāmies līdz pēdejam, lai gan visiem jau no piektdienas bija skaidrs, ka zivi noķert nevarēs. Šajās dienās tieši tajā galā tika pārrauti ceļi, noplūdināti lauki, bet mēs tomēr centāmies arī par spīti šādiem dabas spēkiem. Domāju, ka šāda pieredze un spīts noderēs turpmāk sacensībās EFT sportistiem. Jo, ja Koknesē kādam šķita, ka ir necope, tad nē - tur bija pasakaini copes apstākļi un pati cope! Viss. Finito ļa komedija.

No vienas puses pat labi, jo pati cope bija mocības. Pārējais gan viss bija ļoti skaisti. Eboat Fishing Team ir ļoti jaudīgs un draudzīgs kolektīvs.

Ekspedīcija no ekspedīcijas viedokļa tāpat bija izdevusies par visiem 100% un gan jau pie zivīm tiksim citās reizēs. Iespējams arī turpat, tikai nākošgad.

Rezumē. Ja kāds plāno doties uz to galu makšķerēt, vai vienkārši atpūsties, tad pāris praktiskie padomi. Par atļaujām jau minēju, bet vēl jārēķinās ar to, ka ir daudzi posmi, kur nav telefonam zonas. Un vēl jāuzmanās pierobežā no tā, ka telefons var pārslēgties un Baltkrievu tīklu un, ja nepamanot to, lietosiet telefonu, var nākties šķirties, pēc tam, no palielas naudas summiņas. Teiksim interneta mb no Baltkrievu tīka jums izmaksās 5.63 EUR Tele2 klientiem. Gan jau arī pārējiem operatoriem līdzīgi. Bildes publicēšana tīklā var izmaksāt ap 20€. Tāpēc labāk telefonu iestatīt tā, lai nepieslēdzas citiem tīkliem. Jāatslēdz viesabonēšana. Un pēdējais, ko varu ieteikt ir - mantas visērtāk ir pārvadāt laivās lielajās plastmasas kastēs. Tas šoreiz arī viss. Ne asakas visiem un tiekamies pie ūdeņiem!

O R I Ģ I N Ā L S