Žurkas, dropšoti un nervu zāles jeb kā uzvarēt LV Kausu 2017

Tas kā mēs šogad ar Kasparu "gatavojāmies" Latvijas kausam jau vien ir atsevišķa raksta vērts! Bija tāda sajūta, ka kāds no augšas čukst: "džeki liecieties mierā, jums tagad ir citas lietas risināmas! Kādi vēl mači!"

Abiem saspringta situācija ģimenē ar atvasēm un to veselību. Kaspara laivai sāka atteikt viena no eholotēm, tad nedēļu pirms mačiem izbeidzās elektro motora akumulātors, un finālā maču nedēļā laivā iemitinājās žurka! Tas bija smieklīgi līdz brīdim, kad divas dienas pirms sacensībām Kaspars zvana un saka :" Vecīt, kapi... eholote neslēdzas iekšā". Tātad mūsu jaunais "draugs" bija padarbojies laivas elektroinstalācijās. Īsumā mums sanāca patrenēties pusi dienas pirms pašām sacensībām. Par laimi elektroniku ātri salaboja un bijām gatavi startam, vismaz tehniski :) Sapratām, ka ar tādu trenniņu diez vai varēsim cerēt uz augstām vietām, tāpēc izlēmām copēt brīvā režīmā, sākt ar mūsu pus-dienas iestrādēm, kā arī ar informāciju no mūsu komandas biedriem!

Pirmās dienas starts. Braucam uz Ķīšezeru uz kanti, kur bija labi asari un piezvejā līdakas. Uzreiz nestājamies enkurā, bet apskatam teritoreju ar eholoti, bet tur - kapi! (zivju nav) Braucam tālak, nav! Acīmredzot aukstā nakts, apmākusies diena ir izdarījusi savas korekcijas un zivis pazudušas no vietām, kur bija iepriekš! Nu labi, stūrejam tālāk uz kanti, kur veģetācija ir tuvāk. Tur jau rāda nedaudz labāku bildi, bet arī neko spīdošu. Stājamies, metam uz asarīti. Asarītis nav! Bet 3 metienā Kaspars piemet pie zālēm un ir zaceps! Es reāli redzēju, kā pārinieks rausta kātu ārā no zacepa, bet tad zaceps sāka kustēties! Sākās dramatiska cīņa, jo rīki smalki - mikrodžigs.

Noņemos no enkura, piebraucam tuvāk zivij, ar otro piegājienu pieparkojam! Ceļi mīksti, ovācijas, IR! 74cm! Labs sākums! Uzreiz brīvākas rokas, jo jau viena laba zivs ir! Klau, ja līdaka ņem, piebīdos vēl tuvāk zālēm, uzlieku vobleri un trešajā metienā IR! Te gan bez emocijām un jebkādām cerībām zivij pamukt un pēc dažām sekundēm Tiesnesis paziņo - 66cm! Ja jau zivis rāda, ka viņas ir zālēs, tad ejam iekšā zālēs vēl dziļāk, un starp brīvo ūdeni tvičojam ar 110mm vobleriem. Būs vai nu labi asari vai līdaka! Daži metieni un mums katram ir pa labam ieskaites asarim un bonusā dažas šņores.

Vajag vēl vienu asari, bet ir vainu zemmēri vai nav nekā! Skatamies online rezultātus, no pirmā brīža esam vadībā un tā arī turamies. Redzam, ka sacensību favorītiem pa nullēm! Džeki, ar ko jūs tur nodarbojaties? Esam neizpratnē, bet protams, mums tas der! Lēnām mūsu teritorejai pietuvojušās arī citas laivas. Skaidrs. Braucam tālāk uz Juglas galu - tur divas vietas nesaprotamu iemeslu dēļ klusē, tad piestājam vietā, kur mēs pagājušo gadu ar Jānis Briedis ķērām līdakas. Metu vobleri, Ir! Bet ne līdaka! labs 33cm Asaris! Tad vēl un vēl, bet mazāki.

Vispār mani novērojumi ir tādi, ka ķerot ar vobleri lielākais eksemplārs paņems pirmais un katrs nākamais būs mazāks. Par cik mums skaits neinteresē tad braucam prom. Meklējam līdaku, bet līdakas nav. Ar zandartiem Daugavā vai kanālā ir švaki. Online rezultātos redzam, ka daži ir noķerti, pēc foto postiem saprotam arī kādās lokācijās, bet ir sajūta, ka nebūs! Tikmēr ienāk ziņas no Brieža/Deicmaņa ekipāžas par to, ka Lielupē ir straume un viņi ir tikuši pie 3 līdakām. Izlemjam, lai arī gabals liels, labāk 50 min. braucam un ķeram tur, kur ir zivis, nevis mēģinam izspiest kādu asaku tepat. Jo rezultāts mums ir ok, 3 labi asari un 2 labas līdakas. Ja izdosies noķert vēl mēra zivis, tad būs pavisam labi! Braucam, bet pa ceļam piestājam pie vienas žaņu točkas, kas dažreiz mēdz izšaut. Opā, bilde laba! 10 min un mums ir 3 mēra zandarti! Kosmoss!

Labi, iemetam vēl pa reizei. Bams, bams, visi zandarti jau ir uzaudzēti uz 50+cm! Nu kā var braukt prom!? Kaspars saka, pag, es vēl reizīti uzmetīšu... Bams 56cm! Un no šitādas copes jābrauc prom?! Jā , šoreiz sacensību formāts ir tāds, ka mums nav jēgas daudzīt zandartus, tāpāt ieskaitē iet tikai 3! Līdz finišam palicis vēl nedaudz laika. Skrienam pēc pēdējās līdakas, nebūtu slikti savākt pilnu komplektu 3+3+3! Nolemjam bez iesprindziena uzmest dažās vietās, būs - labi. Nebūs arī labi, jo ir skaidrs, ka garām mums diezvai kāds spēs aiziet. Noķeram 2 līdakas, bet zemmērus. Braucam uz finišu. Šodien pirmie! Lieliska diena, viss gāja no rokas, tas laikam par to, ka mums grūti gāja pirms mačiem!

Otrā Diena. Nu jau lietas ir kļuvušas nopietnas! Ja gribam saglabāt līderpozīcijas, tad šodien būs smagi jāstrādā. Sajūtas daudz saspringtākas nekā vakar. Bet arī mēģināsim nepārspringt. Makšķerēt mēs mākam, dažas vietas ir zināmas, gan jau savu zivi noķersim :) Šodien ir izmaiņas startā, makšķerēšanu uzsāk 30min pēc starta, līdz ar to ir vairāk laika ceļam. Tāpēc izlemjam uzreiz braukt uz Lielupi pēc līdakām. (Vēlāk izrādijās, tā bija kļūda!) Braucam, bet godīgi sakot man iekšā ir stress. Es Lielupē copēju bieži un zinu upes paradumus. Skatos Meteo.lv ūdens līmeņa grafiku - līmenis ceļas. Straume tātad nav! Tas ir ļoti slikti, copes nebūs. Piestājam žaņu točkā, bildes īsti nav. Uzmetam, protams, bez emocijām. Skrienam uz līdaku! Tur jau priekšā Lucky John ekipāža. Izmētājam visos "verņakos" 0! Ne piesitiena.

Vienā vietā pie zālēm kontakts uz gumiju, bet neuzsēžas! Bāc, nav labi! Ierodas arī Neste pārstāvji. Skatamies rezultātus, mūsu kaimiņiem pa vienai līdakai! Redzu, ka LJ ekipāža noiet ļoti labas vietas, bet ieskaites zivis viņiem nav! Tātad nav copes! Pagājušas jau gandrīz 2 stundas, bet mēs esam pa nullēm. Izlemjam bīdīties atpakaļ pa ceļam, piestājot vēl vienā labā līdaku vietā. Lieki teikt, ka tur arī 0 kontaktu uz līdaku. Sadrūmis skatos uz tumšo ūdeni. Ūdens ir sakustējies! Straume?! Jā! Paldies tev Lielupe! Lai arī mums joprojām protokolā ir nulle un beigti nervi gan mūsu līdzjutējiem, gan mums, es jau zinu, ka tagad gan dabūsim kādu zivi!

Aizskrienam līdz zandartiem, protams, nekāda žora nav, kaut kādas copītes izlūdzamies - 44,8cm! , 44cm! Mēru nav. Mainam pozīcijas un iemetiena lenķus, un biedzot Kasparam ir knapmēriņs 46cm! Paldies, neesam vairs uz nullēm! Man cope, atkal zemmērs! Bomārs kaut kāds! Ieceļu laivā, nē jānomēra. Mērs! 46cm! Tievs, melns un garš, tādu uz mājām toč nekad neņemtu, bet garums atbilst ieskaitei. Copes īsti nav, bet mums nav variantu, jāpresē! Lūdzu vēl vienu zandartu, lai varam tīties no šejienes!

Mainam lenķus, pozīcijas, nav! Kaspars lūdzas, lūdzas un izlūdzas! Ir 48cm! Salīdzinot ar vakardienu, šie ir kaut kāda parodija par zandartiem, bet nu ieskaitē iet un esam laimīgi. Ienāk ziņas no Brieža/Deicmaņa, ka viņi ir dabūjiši 3 līdakas un vienu tur, kur bijām no rīta, tātad sāka ķerties! Mums laika nav daudz! ir knapi 3 ieskaites zandartiņi un neviena asara! Skrienam atpakaļ uz līdakām, bet citā vietā un tiekam pie 49,6cm! Neder! Jau taisamies doties un Kasparam ir! Nevar saprast zemmērs vai mērs! Ir knaps mērs - 50cm precīzi! Tas ir ļoti labi! Tagad tikai vēl Asarus noķert! No vienas puses saprotam, ka vēl presējot visticamāk dabūtu kādu mēra līdaku, bet mums nav Asaru! Lielupē ar asari ir ļoti slikti, jābrauc uz Kīšezeru! Šī arī bija mūsu taktiskā kļūda, kad jau startā tomēr vajadzēja braukt uz ezeru pēc asariem, lai ar tiem ir miers, bet tagad ir neziņa, dabūsim asarus, nedabūsim?

Citiem komandas biedriem nemaz tik spīdoši ar asariem nav! (tabulā ir, bet nav vietas, kur varētu piebraukt un saķert). Braucam atpakaļ uz Ķīšezeru, pa ceļam nostājamies uz dažiem metieniem, varbūt būs labs asaris! Kasparam MJ kāts ripā! Līdaka! Tiesnesis paziņo 49,8cm! Nu Bāc! Skrienam atpakaļ uz savu vakardienas asaru/līdaku vietu. Pirmajā enkurā nav, bīdamies lēnām. Meklējam. Nu kaut kur taču viņiem tepat jābūt! Ir! Kasparam uz MJ , man uz vobleri! Uz vobleri, lielāks, bet abi ir ieskaites! Vēl daži metieni un mums ir 3 ieskaites asari! Nav baigi lielie, bet ir! Online rezultātos redzams, ka cīņa ir sīva! Ja mēs noķertu vēl 2 asarus virs 31cm, tad tas mums dotu +4cm un mēs paceltos vēl par 2 vietām!

Mēģinam audzēt asarus, bet neaudzējas! Mūsu tuvākajiem konkurentiem Balodim/Godiņam ir pilna tabula ar asariem un zandartiem, bet nav līdakas! Esam tālu iekšā Ķīšezerā un, lai laicīgi tiktu atpakaļ, mums jābeidz makšķerēt ātrāk. Nu vēl vienu metienu! Varbūt atkārtosim Latvijas čempionāta tradīciju, kad mums pēdējā metienā iekrīt labas zivis? Ne šoreiz! Braucam uz finišu! Būtībā, ja nekas nemainās, tad esam pirmie, arī kopvērtējumā, bet beidzam makšķerēt ātrāk kā mūsu konkurenti, tāpēc neko nevar zināt!

Nervi beigti! Esam krastā un izskatās, ka mums ir izdevies noturēt līderpozīcijas un esam pirmie kopvērtējumā! Ir zelts individuāli! Esmu jau divkārtējs Latvijas kausa ieguvējs! Pagājušo gadu kopā ar Jāni Briedi, šogad izdevās atkārtot panākumu ar Kasparu! Jānis ar Edgaru izcīna bronzu individuāli! un EFT- 2 komandai bronza! Malači veči! Gribu teikt, ka jaunais formāts bija ļoti aizraujošs un sportisks, tāpat līdzjutējiem un sportistiem bija interesanti sekot līdzi rezultātiem! Es ļoti ceru, ka šāds sacensību formāts būs arī turpmāk! Bija prieks daudzus satikt dzīvē un mēs esam liela un īstenībā draudzīga ģimene, jo acīmredzot internetu komentāri nav īstā vieta, kur risināt lietas un pārmetumus. Mazāk komentējam negācijas, bet tiekamies dzīvē!

Liels paldies visiem EFT komandas biedriem, kas arī palīdzēja mums izcīnīt čempiona titulu!

Paldies bračkas, kas parādīja īstos reģionus un Jānim par informāciju, kā arī pārējiem, kas atbalstīja mūs grūtos brīžos. Bet vislielāko pateicību mēs ar Kasparu izsakām mūsu Sievām, kas palika mājās ar mūsu atvasēm. Ka turējāt īkšķus un ļāvāt mums pilnībā pievērsties mačiem, Jūs esiet mūsu čempiones! Paldies arī Jums! :))))

Tiekamies nākamajā sezonā!