Par sankcijām sporta pasākumos

Mans telefona numurs jau vismaz 10 gadus ir tas, kuram tiek pāradresēti izziņu dienestiem adresētie jautājumi par atsevišķām makšķerēšanas tēmām. Lai cik jocīgi tas nebūtu, visai bieži parādās jautājums nevis par MN, kurus būtu jāievēro, bet par sodu, kas sagaida par MN pārkāpumiem. Atrodas tādi, kurus rūp nevis MN ievērošana, bet gan summa, ar kuru tie riskē apzināti makšķerējot, kā saka, brīvā režīmā. Acīmredzot, zinot, ka varbūtība satikt inspektoru pie mūsu ūdeņiem ir visai maza.

Kaut kas līdzīgs parādās dažu cilvēku galvās, kad runa ir par sacensību noteikumu pārkāpumiem. Viņi iestājas par to, lai nolikumos vai noteikumos būtu skaidri fiksēts, kāds sods draud par noteikumu parkāpumiem.

Doma nav jauna, šo jautājumu LMSF no dienas kārtības ir noņēmusi jau sen. Neizslēdzu, ka laikam ritot, mainās arī LMSF valde un var mainīties tās viedoklis.

Mana, kā bijušā LMSF prezidenta, nostāja vienmēr bijusi atšķirīga. Esmu bijis daudzos pasaules čempionātos un daudzmaz zinu, kā tajos rīkojas tiesneši. Rīcība ir bijusi ļoti dažāda, zinu pat gadījumus, kad pret sportistiem ir tikušas galīgi neadekvāti vērstas sankcijas, kuras noteikumos formāli bija paredzētas, bet pārkāpumi bija galīgi neviennozīmīgi.

Diskutējot par šo tēmu, jāievēro, - sacensībās visi pakļauti ne tikai MN un citiem aktiem, un, attiecīgi, valsts inspektoru kontrolei, bet arī organizātoru noteikumiem un kontrolei no tiesnešu kolēģijas puses. Jo visi dalībnieki ir savlaicīgi apņēmušies tos ievērot, tāpat visi LMSF biedri ir apņēmušies ievērot LMSF statūtus.

Pie tam spēkā ir elementārs princips jebkurā pasākumā - ja nolikumos nav atsevišķi norādītas sankcijas, tas nozīmē tikai to, ka organizātors atstājis savā ziņā tiesības rīkoties atbilstoši noteikumiem un organizācijas statūtiem, tajā skaitā noteikt adekvātas sankcijas par fiksētiem pārkāpumiem. Dalībniekiem būtu jāzin, piemēram, ka LR čempionātos organizātors ir LMSF, attiecīgi, LMSF valde vai prezidents savas kompetences ietvaros var vai nu pilnvarot galveno tiesnesi, vai paši noteikt konkrētas sankcijas gan pret klubu, gan pret individuālu dalībnieku.

Manuprāt, ja mēs ievērojam šādus elementārus principus, nav rakstiski jāuzskaita visi draudi, kas varētu skart pārkāpējus. Pārkāpumu raksturs var būt ļoti dažāds, tikpat dažāds var būt subjektīvais vērtējums. Uz papīra pēc garām diskusijām var izlikt daudz ko, taču tas nekad neaizstās konkrētu rīcību. LMSF praksē nav daudz gadījumu, kad pret kādu tiktu piemērotas nopietnas sankcijas. Visbiežāk, kad netiek saņemti oficiāli iesniegumi, tiek piemēroti tikai, kā saka, audzinoši līdzekļi. Bet pamācošs ir gadījums, kad kluba īpašnieki atlaida no darba LR čempionu, kurš nosaukumu bija ieguvis negodīgā ceļā. Secinājums - rūpēsimies, lai visi ievērotu noteikumus un nekādas sankcijas nebūtu jāpiemēro.

O R I Ģ I N Ā L S