Saruna ar «atlaidmammu» čempionāta kopgaruma līderi

Kad noķerto un atlaisto līdaku plūdums nedaudz aprimst, ir laiks vienkārši apsēsties un aprunāties. Juris Bārtulis – "atlaid mammu!" nepārspēts kopgaruma līderis, nesen uzvarēja arī Latvijas kausa ielu copes sacensībās. Izgājis savai makšķerēšanas atklājuma skolai un turpina mācīties dabas un zemūdens norisēs.

Juris un pirmais Latvijas kauss 2017. ielu copes disciplīnā

Jaunas asinis ir svarīgākās augošam organismam kāda ir "atlaid mammu!" kustība, tu šogad esi ienācis arī spiningošanas sportā, uzvarēdams Latvijas kausu ielu makšķerēšanas disciplīnā, un pamanījies iesniegt lielāko noķerto un atlaisto līdaku kopgarumu konkursā "atlaid mammu!". Cik reizes šogad esi apmeklējis mammadaba ezerus? Varbūt raksti arī dienasgrāmatu?

Ja paskaita - sanāk vismaz vienreiz nedēļā. 3-4 pilnas copes reizes mēnesī, bet sanāk ieskriet arī uz īsu brīdi – pāris stundām. Citreiz ar to pietiek. Dienasgrāmatu – nē, mūsdienās soctīkli diezgan labi pilda šo funkciju.

Vai tevi interesē arī citas zivis?

Zini, visvairāk tomēr līdakas. Un tās, kas ķeras sacensībās.

Azarts ir lielāks?

Par katru divdesmit centimetrus īsu asarīti ir tāds elektrisks prieks, ka nepateikt! Latvijas kauss gan nav mans pirmais „uznāciens” sporta skatuvē, kādreiz bija tādas Lattelecom sacensības, bija 4 posmi pa visu Latviju – tā bija mana debija sportiskajā copē. Rezultāti bija mainīgi.

Kāpēc pārtrauci?

Uz kādu laiku pārcēlos uz Kanādu. Lašus paķēru uz ikriņiem, tādas lietas...

Vai tur ir sajūta, ka zivsaimniecības nozare ir sakārtota?

Tas, ka sakārtota – jā, ir upes, kur drīkst tikai ar mušu un atlaišanu un ir upes, kas domātas "gaļai". Tad, kad ir īstais laiks, tad paši kanādieši slāna tos lašus laukā cik vien var – skats diezgan briesmīgs, bet, kad sākas liegums, tas tiek ievērots. Ja tu esi etniskais pamatiedzīvotājs, tad vari gan likt tīklu, gan durt zivis...

Mūsu etniskais pamatiedzīvotājs ir atradis mikrodžigu un darbojas ne sliktāk kā ar tīklu...

Kanādā mikrodžigu neviens nepazīst.., es biju Vankūveras reģionā, kur visvairāk ir lašveidīgo zivju upes, tās tur migrē un tiek ķertas. Tad, kad ir laiks, tad ir ļauts izpildīties diezgan brīvi, bet pārējā laikā - makšķernieki ir diezgan godprātīgi, liegumu ievēro.

Kā tu vērtē mūsu vietējo licencēto lašveidīgo copi?

Es varbūt īsti neizprotu esošās kārtības būtību, bet man liekas, ka tur kaut kas nav kārtībā. Es domāju, ka noteikumiem jābūt brīvākiem, un licences cenai zemākai apmaiņā pret augstāku copmaņu godaprātu. Es gribu ticēt, ka apmierināti copmaņi var palīdzēt saglabāt un pat palielināt esošos zivju resursus.

Lašveidīgās pie mums vienmēr ir bijušas citā plauktā no pārējām zivīm. Vai tev šķiet, ka brīvāks regulējums attiecībā uz lašiem varētu samazināt spiedienu uz līdakām?

Es domāju, ka jā. Jo attīstītākās valstīs līdakas pārtikā izmanto salīdzinoši maz. tas kaut ko saka par mūsu uztveres līmeni. Mums taču ir lašupes, mums ir jūra, bet lašus mēs, saskaņā ar likumu, neķeram bet ķeram līdakas. Gan ziemā, gan vasarā. Manā skatījumā līdaka ir tāda sportiska zivs – ūdens sanitārs, kā nekā, kas vienmēr ir gatavs kauties. Mūsu ūdeņiem līdaka ir ļoti svarīga.

Kādi ir tavi copes plāni atlikušajai gada daļai?

Oktobrī „Džerkfests” Babītē un gribētos tikt pāri 1 metra atzīmei "atlaid mammu!" konkursā, jo zelta nozīmes man vēl nav. Esmu iegādājies ūdensdrošu kameru – būtu ļoti interesanti uzfilmēt pašu līdakas ņēmiena brīdi. Šo ieceri mēģināšu īstenot Gulbju ezerā. Varbūt vēl šogad...

Konkursam tu esi pieteicis vairāk kā 8 metrus noķertu un atlaistu prāvu līdaku kopgarumu, tas nozīmē, ka bijis labs treniņš arī prasmīgai zivju atbrīvošanai no āķiem. Vai jūti, ka hendlingaiemaņas uzlabojas?

Ilgus gadus strādāju bez uztveramā tīkliņa, jo savas priekšrocības zivs iecelšanā ar roku tiešām ir, bet pēdējos gadus tomēr esmu atgriezies pie uztveramā tīkla. Ideja ir vienkārša – ar stipriem rīkiem ātri pievilkt lielu zivi un uzreiz iesmelt. Tomēr, jāatceras, ka ātri "piezemēta" līdaka vēl ir spēka pilna. Āķu atbrīvošanas instrumenti ir ļoti svarīgi. Iemaņas visticamāk uzlabojas, daudz skatos arī youtube, kāda ir ārzemju copmaņu pieredze ķer un atlaid jomā.

Skaistākais par Jura fotoattēliem ir tas, ka redzamās zivis turpina savas zemūdens gaitas

Kā tu vērtē konkursu un akciju "atlaid mammu!" tās pašreizējā attīstības stadijā?

Es iedomāju, ka pozitīvais ieguldījums ir jūtams un galvenais ieguvums ir, ka mēs sākam diskutēt par to, uz kādām copes paražām mums būtu jātiecas, lai ķeršanas prieka pietiktu visiem. "atlaid mammu!" turpina pulcēt arvien lielāku līdzīgi domājošo pulku, ir savas diskusijas internetā, informācijas apmaiņa. Pirms dažiem gadiem vaļā laidējam bija bez maz jākaunas par savām darbībām, jo pārējie viņu izlamā par muļķi, tagad situācija ir mainījusies. Tauta sāk saprast – ja mēs gribam vairāk copes vienā izbraucienā, tad jāsāk vairāk laist vaļā.

Kā nonākt līdz tam?

Tad, kad makšķernieks nonāk līdz zināmam izaugsmes līmenim zivju ķeršanā un nevienu vairs neizbrīna viņa kārtējā nokautā zivs, tad jāsāk domāt par citiem veidiem kā atzīmēties. Jo copmanis ir godkārīgs radījums, šeit pieslēdzas konkurss "atlaid mammu!", kurā katrs var pierādīt savu izveicību zivju ķeršanā un rezultātus aplūkot pieteikumu tabulā. Šis ir ceļš uz sajūtu, ka zivis paliek ezerā un "gaida" nākamos copmaņus. Pārfrāzējot tautas gudrību – jo tu būsi labs pret zivīm, jo zivis būs labas pret tevi un dāvās daudz sportiska prieka.

Kāpēc tu brauc uz copi, kas tevi dzen?

Es esmu fanāts! Es pats un man tuvie jau ar to ir samierinājušies. Tas ir gan hobijs, gan dzīves stils un es ņemu visas emocijas no copes – adrenalīnu un prieku. Protams, tā ir arī zināma sacensība ar pārējiem no savējo loka. Kaut kādā mērā cope ir arī dzīves skola, tas ir veids kā iepazīties pašam ar sevi. Ir forši copēt kopā ar citiem līdzīgi domājošiem spiningotājiem, "atlaid mammu!" man ir savedis kopā ar jauniem draugiem un jaunām zināšanām. Tie visi ir čaļi, kuriem patīk lielas ņemt "viegli".

Fanāti esot tie, kuriem ir svarīga ir pati saskarsme ar zemūdens iemītniekiem, nevis to nogalināšana

Vai tas, ka "atlaid mammu!" nav strikta par "ķer un atlaid" principu, bet pieļauj savas zivs apēšanu, nemulsina?

Nē! Protams, ka latvieši ir bijuši, un būs zivju ēdāji. Vai nu zandarts, nēģis vai zutis – zivis ir garšīgas un veselīgas. Mēs iestājamies, pret gaļas copi kā tādu – normas obligātu pildīšanu un trofeju nogalināšanu kā arī metodisku izķeršanu. Ezers nav pieliekamais, bet svarīga vides sastāvdaļa.

Vai "atlaid mammu!" ir nākotne?

Pilnīgi noteikti! Sākums ir ļoti labs, tagad jāiet tikai plašumā un jāpiesaista vairāk jaunie spiningotāji

Atgādinām, ka konkurss "atlaid mammu!" darbojas līdz 30. novembrim visos LVM ezeros. Mūs atbalsta Salmo, Norfin, Lucky John, Eboat.lv, Rapala un Anglers Studio Ltd.

O R I Ģ I N Ā L S