Veidosim saturu kopā!
- Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
- Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
- Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?
Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!
Jaunākie komentāri
- Viss par un ap līņu sadzīvi [2] indi / 24.jūn, 10:27
- Kur ielaist laivu ūdenī no treilera? [80] Mariotcz / 25.apr, 15:12
- Ar Bejas dambi būs cauri [2] Matrozi / 29.jan, 22:46
- Eiropā ienāk amerikāņu atraktori [1] BAigars / 31.10.23
- Bohēma uzvar Jūrkalnē [4] Ieteikums / 26.10.23
Seko līdzi
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Kā makšķernieku paradumi ietekmē ūdenstilpnes?
Vēlos pieskarties tādai tēmai, kā makšķernieku paradumi, jeb makšķernieku “mode” ietekmē procesus zem ūdens. Jāpiebilst, ka makšķernieku “mode” ietekmē arī procesus, ne tikai zem ūdens, bet arī, vistiešākajā ziņā ietekmē sortimentu makšķernieku veikalos, bet šoreiz tomēr par procesiem zem ūdens. Raksts nav zinātnisks, drīzāk pārdomas rosinošs. Kaut kādas pārdomas par to, kādas pārmaiņas notiek zem ūdens, makšķernieku ietekmes rezultātā, mani tirda jau sen. Bet vēl vairāk par to aizdomājos pēc zinātniskās lekcijas “Atlaid mammu” gada noslēguma pasākumā.
Zinātne ir cipari un statistika. Tā nav neviena pusē. Ne zivju, ne makšķernieku, ne zvejnieku. Tāpēc ļoti interesanti bija uzzināt zinātnisko pētījumu rezultātus(konkrētie pētījumi bija par Burtnieka ezeru). Pirmais interesantais fakts bija tas, ka makšķernieku uz zvejnieku koplomi Burtniekā ir ļoti līdzīgi. Un tā ir sausa statistika. Protams citās ūdenstilpnēs zvejniecība notiek vairāk, citās mazāk, tāpēc katrā ūdenstilpnē šie cipari var kardināli atšķirties. Tomēr tas veicina pārdomas, cik kopā mūsu ir daudz(es domāju makšķernieku) un, ka arī mūsu paradumi stipri ietekmē gan zivju daudzumu ūdenstilpnēs, gan ūdenstilpnes stāvokli. Tie paši Burtnieka pētījumi parāda, ka kopš Burtniekā vairs netiek zvejots ar vadu, ir procentuāli ļoti savairojušies brekši. Arī makšķerniekiem viņi pārsvarā nav interesanti. Pārsvarā visi grib ķert līdakas, zandartus un asarus. Bet brekši savā nodabā ļoti labi vairojās, jo asariem un zandartiem lielākoties tie nav pa zobam. Tāpēc to savairojās ļoti daudz un tos dabiski var paretināt tikai lielas līdakas. Protams arī cilvēki(gan makšķernieki, gan zvejnieki).
Otra lieta, ka brekši uzjundī no grunts visu to, kas tur gadiem ir stāvējis un nosēdies un tas viss rada lielisku augsni dažādiem mikroorganismiem, kas tajā uzjundītajā augsnē labi jūtās. Tas noved pie ūdens ziedēšanas. Tātad sanāk, ka cilvēku paradumi ilgtermiņā visnotaļ stipri ietekmē ūdens kvalitāti un tajā notiekošos procesus. To, ka Burtniekā brekšu ir ļoti daudz, varēja labi novērot šī gada Latvijas čempionātā spiningošanā no laivām pirmajā kārtā, maija mēnesī. Ūdens burtiski vārījās no tiem. Es neko tādu agrāk nebiju redzējis. Visa piekrastes zona bija nosēta ar brekšiem. To koncentrācija ir fantastiska! Un te nonāku līdz tam, ko minēju raksta sākumā. Makšķernieku “mode” pašlaik ir orientēta uz plēsīgo zivju ķeršanu. Sevišķi tādā ezerā, kā Burtnieks. Un visiem interesē trofejas. Bet tieši plēsīgo zivju trofejas ir tās, kuras var paretināt nu jau par daudz savairojušos brekšus.
Kādi ir risinājumi?
- Atlaist trofejas, bet tad tas ir jādara daudziem, savādāk tas procents, ko atlaiž makšķernieki-entuziasti ir ļoti niecīgs uz kopējo ciparu skaita un tas gandrīz neko neietekmē. To pierādīja pagājušā gada statistika. Bet tā bija tikai par “Atlaid mammu” ietvaros atlaistajām līdakām. Labais ir tas, ka tas cipars jau esot lielāks, kā iepriekšējā sezonā. Tātad, jo vairāk makšķernieki piedalīsies šadā akcijā un ievēros arī to ārpus “Atlaid mammu” ezeriem, jo vairāk tas cipars pieaugs un pieaugs neapēsto trofeju ietekme uz konkrēto ūdenstilpni. Šāda rīcība ir ļoti apsveicama. Bet te arī jāsaprot, ka makšķerēšanas noteikumi neaizliedz paturēt trofejzivis lomā un arī pēc visām cilvēcīgām un ētiskām normām nevar pārmest makšķerniekiem par atļautā loma paturēšanu. Katram tie apstākļi ir savādāki, katra situācija ir savādāka. Te es nerunāju par badakāšiem, kuri bāž somā visu, ko vien noķer un vienalga kāda izmēra.
- Kaut kā ieinteresēt zvejniekus vairāk izķert tieši baltās zivis. Burtniekā gadījumā tieši brekšus. Nezinu kā to izdarīt, jo arī zvejniekiem vairāk interesē plēsīgās zivis, jo tas ir peļņas jautājums.
- Nezinu kādā mistiskā veidā vairāk pievērst makšķerniekus ķert baltās zivis. Burtniekā katram, kas grib iebraukt ar laivu spiningot, varētu par pienākumu uzlikt, pirms tam, noķert 10kg brekšus. Tas ir joks, protams!
Skaidrs ir viens, ka kaut kā to problēmu vajadzētu risināt. Pie tam kompleksi un vislabāk ar zinātnieku piesaisti. Cik zinu, tieši Burtniekā, jau ir samazināts paturamo līdaku skaits lomā makšķerniekiem un tas jau ir solis pareizajā virzienā. Jā, protams, arī līdaku Burtniekā ir daudz, bet brekšu procentuāli ir ĻOTI, ĻOTI DAUDZ un tās līdakas, īsti nav tā izmēra, kas paretinās brekšu barus, bet no tādām var izaugt īstā izmēra līdakas.
Tas bija pārsvarā par Burtnieku, bet makšķernieku “modes” ietekme ir redzama gandrīz visur. Paņemsim tās pašas Preiļupes. Kāpēc tur ir tik maz trofeju? Kāpēc pārsvarā lomos ir mazas zivis? Protams iemesli ir dažādi, bet domāju, ka viens no ļoti ietekmējošiem iemesliem ir lielais foreļupju mīļotāju skaits.
Bija viens moments, kad bija gandrīz milzu ažiotāža par šo copes veidu un tas bija kā “modes kliedziens”, kad katrs uzskatīja par vajadzīgu braukt un noķert kādu foreli. Te gan jāpiebilst, ka vēl viens manuprāt ļoti svarīgs iemesls ir nepietiekamais ūdens līmenis. Agrāk daudzās upēs tas ir bijis krietni augstāks, līdz ar to forelēm vairāk labu dzīves vietu, bet arī zāle agrāk bija zaļākā un debesis zilākas... Daudzi forelisti ir 100% zivju atlaidēji, daudzi patur ļoti maz, bet netrūkst arī tādu, kas patur visu, ko noķer. Un mazo upju krūmājos to ir praktiski neiespējami izkontrolēt.
Kāpēc, teiksim Engures ezers un savā ziņā arī Vecdaugava ir ruduļu paradīze? Tāpēc, ka ruduļi gandrīz nevienam makšķerniekam(arī zvejniekiem) neinteresē. Tos reizēm paķer no ledus, vai kā ēsmas zivi. Retos gadījumos ēšanai, voblām, vai kaķim. Vecdaugavu zinu krietni labāk, tā tomēr ūdenstilpne, ko pazīstu no bērnības. Manuprāt tas makšķernieku spiediens uz to ūdenstilpni nu jau ir par lielu. Un visiem taču interesē līdakas, zandartu un asari. Neskatoties uz labajiem nosacījumiem, ka Vecdaugava caur Aud-upi un Daugavu savienojās ar jūru un zivju resursu skaitu tas ietekmē pozitīvi. Pats jūtu, ka līdaku skaits Vecdaugavā ir ļoti samazinājies, kaut vai ja paņem 5-7gadus atpakaļ. Vēl agrāk, bija vēl labāk. Plus cilvēku ietekmes rezultātā Vecdaugavas attekas pamazām aizaug. Lai gan jāatzīst, ka tieši attekās pavasarī ir diezgan daudz makšķernieku, kas ķer miermīlīgās zivis. Bet arī ne jau ruduļus un brekšus, mērķa zivis ir līnis un karūsa.
Paturpinot nedaudz par makšķernieku “modi”. Ne tik sen atpakaļ daudzi bija pieķērušies džerkiem, bet tas ātri pārgāja. Pēc tam nāca un joprojām ir ļoti aktuāls mikrodžigs. Ar to gan trofejas zivis sanāk maz paretināt. Visvairāk šī copes metode ietekmē asaru populāciju. Pašlaik apgriezienus uzņem un ir jau “modē” cope uz lielajiem mānekļiem. Un tas jau ir tiešs apdraudējums lielajām trofejas zivīm. Te gan jāpiebilst, ka liela daļa lielo zivju ķērāju tās saudzīgi laiž vaļā, bet ne visi. Un ne visos gadījumos atlaistās zivis izdzīvo.
“Miermīlīgo” zivju ķērāju ir mazāk un arī tie bieži vien savus lomus atlaiž, tātad arī tas ietekmē procesus ūdenstilpnē. Ir ūdenstilpnes, kur objektīvu iemeslu dēļ no krasta gandrīz nav vietu, kur makšķerēt. Katrā ūdenstilpnē noteikti viss ir savādāk un var atšķirties kardināli. Upēs notiekošais atšķirsies no ezeriem, un ūdenstilpnēs, kas savienojās ar jūru arī situācija būs savādāka, kā tajās, kas nesavienojas ar jūru. Mūsu kopā ir ļoti daudz mūsu kopīgās darbības un bezdarbības pat ļoti ietekmē notiekošo mūsu pašu ūdeņos. Šoreiz rakstā speciāli izlaidu maluzvejniecību, dažās ūdenstilpnēs to nodarītais kaitējums ir ļoti liels. Bet par šo cilvēku(necilvēku) kategoriju šoreiz apzināti rakstīt nevēlējos. Protams, arī viņi ietekmē notiekošo ūdeņos. Bet, jo vairāk pie ūdeņiem būs godprātīgu makšķernieku un citu cilvēku, jo mazāk iespēju paliks negodprātīgajiem. Un tādu netrūkst arī mūsu aprindās.....diemžēl.
Raksta jēga ir mudināt domāt līdz, ko dara personīgi katrs no mums, ko dara mūsu draugi un ko dara kopā visa makšķernieku saime.
Kā mēs ietekmējam ūdeņus, pie kuriem mums tik ļoti patīk atrasties. Kā augstāk minētajā lekcijā minēja Matīss Žagars, svarīgi apzināties sevi arī kā makšķernieku kopumu, ne tikai individuāli. Visiem mums patīk labi lomi, lielas zivis un pozitīvās emocijas. Tieši tāpēc, jo vairāk no mums domās līdz, jo būs labāk visiem. Par to pašu zivju atlaišanu arī jāsaprot, kad un kāda izmēra zivis būtu jāpalaiž vaļā, bet kad var pagatavot sev un ģimenei lielisku maltīti no svaigas zivs. Te svarīgs ir samērīgums un saprašana, kas apmēram notiek konkrētajā ūdenstilpnē. Privāto ūdenstilpņu apsaimniekotājiem ļoti iesaku vērsties pie zinātniekiem, jo arī zivis iekšā laist nevar uz dullo. Tas palīdzēs saprast cik un ko vajag laist un kāda izmēra.
Rakstu noslēgšu ar to, ka mudināšu domāt līdz apkārt notiekošajiem copes procesiem. Visiem ne asakas, un daudz pozitīvu emociju! Ceru, ka vismaz kādu ieinteresēju!
Novērtē rakstu: (1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
Lūdzu reģistrējies, lai komentētu.
Te gan autors ir aprakstījis apstākļus ļoti vienpusēji, jo netiek nemaz gandrīz pieminēti zvejnieki, kuri ar tīkliem un murdiem Burtniekā orientēti tieši uz plēsēju ķeršanu, zandarti ir Nr.1, tad līdakas. Un tieši šo zivju koncentrēšanās vietās stāv arī šie zvejas rīki.
Nebiju ielūgts autora minētajā pasākumā, nezināju arī, katāds kaut kur notiek, tāpēc nevaru spriest cik nopietni tur bija atspoguļota tieši šo masu iznīcināšanas līdzekļu ietekme.
Ar interesi palasītu šo "zinātnisko" informāciju - cik zandartu un līdaku tonnas ir izsmeltas tīklos un murdos, salīdzinājumā ar makšķernieku veikumu.
Un tikai tad sākt pamācīt pīckotājus.
urmaas
:
Badapātagu vicinātājus varētu pamācīt, ja tie būtu vienīgie zivju resursu izmantotāji. Bet tā kā uz doto momentu zivju resursus izmanto ari zvejnieki, tad kvotām ir jābūt ari zvejniekiem iekšējos ūdeņos. Kamēr pīckotājiem ir ierobežots paturamo zivju skaits, bet zvejnieki ķeselē ārā cik vien tīklos un murdos salien, šī diskusija nav ne centa vērta!
DSV
:
Vismaz nebútu publicejis shos savus ""domu graudus"" makshkernieku forumá.Raksti Delfi,tur Tev káds noticés,D
Makshkerniekiem atlaid,atlaid,zvejniekiem njem visu péc kártas.Kas neiziet caur aci,viss tavs.Galvená doma ir táda,vai?
Foreljupes...paskaties,cik ir izcirstu krúmu ap upi,tad notekúdenji no apkártéjám májám un vasarnícám.Tas neliek aizdomáties?
Tad ko piedává? Samazinát makshkernieku skaitu,varbút dalju atshaut.
Tikai neaiztikt zvejniekus,to gan ne...ne pie kádiem apstákljiem.
Rígas j.lící jau 3.gadu péc kártas nav asaru.Makshkernieki izkjéra ar Jig,kas ir ljoti produktívs veids???
Es nemudinu njemt visu péc kártas,kas piekjeras,protams,ka ir arí jaatlaizj,ko arí pats daru.
Katrs laikam izlasa tikai to, ko grib izlasīt.
Krumujanci - tieši to arī rakstīju, ka zvejniekiem arī interesē plēsēji, nevis baltās zivis. Un mainoties cilvēku paradumiem ir mainījies ezers. Tevis interējošo statistiku vari mēģināt dabūt no Matīsa Žagara, vai Matīsa Ābiķa. Tas man pašam bija neliels šoks, ka tieši Burtniekā zvejnieku un makšķernieku lomu daudzumi ir ļoti līdzīgi. Bet padomā plašāk. Protams, ka salīdzinot ar viena makšķernieka lomu, zvejnieku loms šķiet kosmoss, bet mēs esam ļoti daudz un Burtnieks ir populārs ezers...
DSV - nevienu nemudinu ne uz ko citu, kā tikai domāt. Un makšķernieki, vai to daudzums man galīgi netraucē, neesmu nekāds izredzētais. Neesmu arī agresīvs"ķer un atlaid" piekritējs. Pats gan laižu, gan ēdu. Nebrūku virsū par zivju paturēšanu un to arī rakstā minēju, ka nav nekādu tiesību pārmest. Esmu "ķer un domā" piekritējs. Bet tas arguments, ka es tagad nelaidīšu vaļā zivi, pat ja man to nevajag, tikai tāpēc, ka to pēc tam noķers zvejnieks vai kāds cits - ir smieklīgs.
Raksta jēga ir domāt līdz. Burtnieku vien minēju kā spilgtu piemēru kā mūsu pašu ieradumi var mainīt maniīt ūdeņus. Nekad neesmu bijis par zvejniekiem, atsevišķos gadījumos ir izteiktas antipātijas, nezinu kāpēc tāds iespaids radies.
Viss ir pavisam vienkārši. Mēs paši ar saviem paradumiem ietekmējam to, kādas ūdenstilpnes izskatīsies rīt! Tā pati 2kg līdaka lielā ezerā neko neizķir, nelielā karūsu dīķī jau daudz ietekmē foreļupē vispār nav vēlama. Domājam ko daram un ne asakas visiem!
DSV
:
Es atlaizhu zivis ne tápéc,ka man ir zhél,ka to vienalga nokjers zvejnieks.Atlaizhu tíri savas sirdsapzinjas vadíts.
Ar ko atshkjiras 90 .gadi no tagadnes?
Toreiz tíklus lika visi kam nebija slinkums.
Tagad pietuvinátie un ar speciálajám atljaujám,kas zivju skaitu nepalielina pat ar visu papildináshanu.
Es esmu vairákas reizes jau atkártojis un atkártoshu vélreiz ípashi neticígajiem: paies kádi gadi 3-5 un zivju nebús arí vairs tíklos.Ja turpinásim ar tádám pashám metodém ká tagad.
Ir labs krievu teiciens: Gorbatogo toljko palka izpravit.
Tas arí viss,ko gribéju pateikt.
Vispar jau izskatás,ka shie raksti ir diezgan bezjédzígi,jo visu nosaka tagad kas???Nauda,pareizi.
eMKa
:
Pirmkārt- viesiem priecīgus svētkus! :)
Tālākais ir pārdomas par modi vai nemodi, par raksta aktualitāti vai neaktualitāti...
Paskaidrošu- tepat dažus blogus zemāk ir Stikuta raksts par iespējām makšķernieku biedrībām piesaistīt līdzekļus kādām aktivitātēm, kas eventuāli varētu uzlabot situāciju pie mūsu ūdenstilpēm, protams, darot kaut ko ar redzējumu nākamajiem soļiem, ne tikai "izbīdīt" projektu viendiennīti.
Nekādas diskusijas, vienīgie komentāri- nafig tas ir vajadzīgs...
Tad laiku pa laikam, arī šīs raksts, fakta konstatēšana, ka viss ir pakaļā, ka vajag mainīt to un to, kā tas ietekmē to, ja izmainītu to...u.tt. utjp...
Ziniet dārgie, šī teorētiskā vāvuļošana man jau sen ir apnikusi, ilūzijas, ka var apvienot copmaņus kopēja mērķa labā arī... tomēr viss nav tik slikti, jo ar vien vairāk copmaņu kaut sāk vāvuļot sakarīgā virzienā :) , kas liek domāt par copmaņu sabiedrības izglītošanos, kas savukārt, liek domāt, ka copmaņi beidzot sapratīs, ka nebūs nekāda Santa Klausa, kas atnāks un visu sakārtos...
Protams, ka viss sākas katram ar sevi, ar sev tuvajiem ūdeņiem, ar domu biedriem, ar ideju- ko darīt, lai situāciju uzlabotu, tad- kā to izdarīt... un tā tālāk.
Paldies autoram par rakstu, ceru, ka kāds tiešām aizdomāsies par tēmu- kā mana/tava/ mūsu/jūsu copes kultūra pie ūdeņiem ietekmē to, kā mēs jutīsiemies pēc gada, pēc trīs gadiem... es pat nerunāju par bērniem :)
Āķus siekstā, un tiekamies pie ūdeņiem!
urmaas
:
www.db.lv/razosana/part...rupnica-460570
www.tvnet.lv/financenet/no..._miltu_rupnicu
www.talsuvestis.lv/lv/zinas/popr...ju-parstradei/
Un jau darbojošais uzņēmums jauns.lv/raksts/zinas/...-ellas-rupnica
Pirms kautko runāt par seksuālajām attiecībām, zivju bučāšana, ar zivīm, ieteiktu izlasīt šos rakstus!
BrunoL
:
Par Burtnieku un autora redzēto plaužu jeb brekšu pārdabisko daudzumu.Nekā personīga,bet puisis pirmo reizi dzīvē savām acīm skatījis plaužu nārstu.Pačukstēšu:Brekši nārsto maijā.
Par Burtnieka "ziedēšanu". Ezera īpatnība. Tā tas ziedēja mana vecvecātēva jaunībā,gan manā bērnībā,gan šodien.
Pliks pieņēmums par baltās zivis ietekmē uz ūdens kvalitāti. Ja tās tik intensīvi irdinātu grunti,ezerā pazustu "mirušais" dūņu slānis,vietām 1-1,5m biezumā,kuru klāj garoza kā svaigi ceptam rupmaizes kukulim.
Ceru,ka pēc šīs vasaras un rudens lietavām,Latvijas ūdenstilpēs,ievērojami,uzlabosies ūdens un tā iemītnieku kvantitāte un kvalitāte!
Za ribalku!
urmaas
:
Veido biznesu-sapropeļa ieguvi! Cik tur daudz kūdras, tpfu, piķa guļ gultnē! :)
Tas nav mans pieņēmums, bet zinātnisks pētījums. Visus jautājumus par šo M.Žagaram. Nārstu esmu redzējis arī citur, tādu kvantumu nē. Raksta galvenais mesidžs ir apzināties mūsu pašu ietekmi uz ūdeņiem un to, ka nedzīvojam vienai dienai. Viss! Nevajag ieciklēties kokrēti uz brekšiem, zvejniekiem, ūdens ziedēšanu, vai kādu citu atsevišķu detaļu!
DSV
:
Sapropelis ir forshi,dárgi maksá.
Cik tonnas ir paredzéts nosmelt balto zivju?
Izsmels baltás,bet ko ést pléséjam.Músu vizuljus,D
BrunoL pateica ljoti pareizi.
Arí júra zied vasará,lucji rok,hi,hi.
Vispár jau nepadomajiet,ka esmu no kaut kádiem stagnátiem.
Var normali diskutet ar mani,tik pat normali arí makshkerét.
Ir tá,ka jau tagad to biedríbu ir vairak neka vajag...un?
Iznjemot to ,ka pienjemti noteikumi vai noorganizétas kádas sacensíbas,nekas jau nav izdaríts.
margers
:
Kamer bus tikli tikmer es toch zinu ka nevienu mera zivi nebucoshu un normas vairakas vedishu un vedu uz krumiem..vinji smelj paris vechi tik daudz cik visi parejie.brauka apkart un tirgo zemerus un tt ..tad ko man tur ieverot..
Marger, esi uzrakstījis tieši to par ko arī pats domāju. Makšķernieks ķer zivi savam priekam, arī galdam, un iegulda savā vaļaspriekā zināmus līdzekļus, atdeve ir tik cik nu izdodas, vai ir vēlēšanās noķert un paturēt.
Zvejnieks strādā tikai peļņai! Ja šī peļņa ir - tad arī daļa jāizlieto resursu atjaunošanai. Vai šobrīd tas notiek? UN proporcionāli peļņai?
Nav noslēpums, ka gan ar legālām, gan nelegālām metodēm zvejniekiem šī peļņa nebūt nav maza, pat ļoti ievērojama, taču visa runāšana notiek par to, ka nevis lai zvejnieki ieguldītu daļu no savas peļņas resursu saglabāšanā un atjaunošanā, bet gan makšķernieki sagādātu peļņas iespējas zvejniekiem. Te nu laikam kaut kas nav pareizi, vismaz manā izpratnē. Izcili raksturīgs piemērs nēģu murdi Daugavā - pat nopietns sods netika saņemts, nerunājot jau par resursu atjaunošanu.
Galīgi šķērsām ir secinājums, ka brekši nu ir tie vainīgie pie ūdens ziedēšanas. Tas notiek arī citos "dīķos", kur brekšu vispār nav. Kas tad tur ir vainīgs?
Tu runā par maluzvejnieku tīkliem, vai oficiālajiem? Ja oficiālajiem, tad zvejnieks ir profesija - kas nodrošina ar zivīm tos, kas paši nemakšķerē.(Teiksim bez jūras un okeāna zvejniekiem Tu nevarētu iegādāties kūpinātu sarkano jūras asari, vai Doradu) Tas ka viņi bieži krāpjās nefiksējot lomus un ieliekot vairāk tīklus, ir cits jautājums. Daudzi makšķernieki arī krāpjās, reku pats to atzīsti un vēl uzskati, ka pareizi dari. Galīgi neaizstāvu zveju iekšējos ūdeņos, bet principā tās tas ir bijis vēsturiski un latvieši ir zvejnieku tauta. Kaut kā jāmāk sadzīvot visiem uz tiem ūdeņiem. Runa ir par domāšanu. Un jāsāk ar sevi. Tu jau uz copi neej, lai kādam iespītētu, bet lai gūtu prieku. Vismaz es tā ceru.....
Nēģu murdi Daugavā ir absurds. Tur bija jābūt baisam sodam. Nevis brekši vainīgi pie ūdens ziedēšanas, bet visādi mikroorganismi, kas ļoti labi vairojās tajā vidē, kādu rada brekšu grunts irdināšana. Neba es to no pirksta izzīdu, jo neesmu biologs. Šī informācija bija zinātniskajā pētījumā. Un ir vistiešākais sakars ar brekšu daudzumu ezerā un ūdens kvalitāti. Ja nemaldos tad 80to beigās beidza zvejot ar vadu un pamazām arī sākās brekšu uzvaras gājiens ezerā un ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Tas par Burtnieku. Bet vispār raksta jēga nebija brekšos.... jauku vakaru!
Aigar, Burtnieka zvejnieku zivtiņas visas kā viena nonāk viena uzņēmēja rokās un smuki aizvizinās uz Igauniju. Neviena ome pie zvejnieku zivtiņām netiek:)))
Īsāka visa augstākminētā versija ir šāda. Domā līdz ko dari, aizdomājies par procesiem, kas Tev apkārt notiek, gūsti no copes prieku, nevis copē lai kādam ko pierādītu un paņem tik, cik vajadzīgs, nevis visu ko var, lai citiem netiek, jo tāpat kāds paņems! Spriežot pēc komentāru skaita vismaz daļēji raksts savu ir izdarījis un kāds varbūt vairāk padomās. Ar dažiem gan te diskutēt ir bezjēdzīgi.... Ne asakas visiem! :)
showtime
:
Parcopi.lv pilnībā piekrītu tavam teiktajam un atbalstu tavu pieeju - skaidrot situāciju ar zinātnē balstītiem faktiem. Šo saslēdzot kopā ar rakstu par apvienošanos biedrībās - tālāk šādām biedrībām vajadzētu skaidrot lēmumu pieņēmējiem pētījumu rezultātus, ietekmi utt. Tādā veidā var panākt progresu plus mācot jaunajai paaudzei darīt pareizi. Protams nekas nenotiks vienas dienas laikā - tādēļ ilgtermiņā svarīga ir pareizā domāšana - tieši kas atspoguļots šajā rakstā. Tos eksemplārus kas te augstāk sūdzas kā zvejnieki viņus apbižo tāpēc paši arī var darīt kā grib, nevajag ņemt galvā. Viņiem vienmēr būs iemesls kādēļ viss slikti un tas iemesls vienmēr būs kāds cits. Jo grib lai viņiem visu iedod gatavu :)
DSV
:
Ar tádiem,kas atzíst tiklu zveju un vél piedalás makshkernieku forumos ir tieshám runát bezjédzígi.
Pats esmu 10 gadus strádájis, pagatné ,zvejas floté un viss tas redzéts savám acím.Un ne par matrozi parasto.
Zvejnieki,lai zvejo júrá,kas liedz to prieku.Upés,ezeros ar tíkliem ne.
Margeram jau beigás ir liela taisníba.
Diemzhél nesanák,ká dazhi gribétu,t.i. padzívot ar vienu káju kapitálismá ar otru vél sociálismá aizkavéties.
Makshkernieku iz daudz vairák par tíkliniekiem.
Jocígi,ka nevaram vienoties,bet atljaujam dirst sev uz galvas kaut kádai saujinjai tíklu licéju.
Runas par to ja shie nezvejos,mums nebús kur nopirkta,arí ir galígás mulkjíbas.
Lai notiek, šoreiz vēl atbildēšu!
Tātad par pirmo punktu, ka man patīkot zvejnieki un es tos atbalstu. Kategoriski nē, es tos neatbalstu iekšējos ūdeņos! Tikko manabalss varēja nobalsot par iniciatīvu pret zveju iekšējos ūdeņos, tā es to izdarīju. Pret zvejniecību iekšējos ūdeņos esmu uzstājies jau sen, reku Tev arī taustāmi pierādījumi:
www.copeslietas.lv/site/blogi/10...tomer-ne-1.htm
www.copeslietas.lv/site/blogi/71...i-pardomas.htm
Vienkārši, kamēr likumdošana atļauj, tikmēr viņiem ir tādas pašas tiesības iegūt to zivi kā mums. Jā, viņi bieži ir negodīgi, čīkst un raud publiski cik viņiem grūti, bet vai tādi margerveidīgie ir labāki??? Un ja tādu ir tūkstoši? Un tādu ir tūkstoši! Pirms baksti kaimiņam par nekārtību viņa pagalmā, paskaties kas paša pagalmā notiek! Vēlreiz atkārtoju, ka šis raksts nebija par zvejniekiem, brekšiem, vai ūdens ziedēšanu. Tas bija mudinājums makšķerniekiem padomāt pirmām kārtām par savu rīcību un attieksmi, kā arī par kolektīvo mūsu rīcību un kā mēs iespaidojam apkārtējo vidi! Sākam katrs ar sevi!
Pareizi pieminēji, ka makšķernieku ir vairāk. Mūsu ir ļoti daudz un kopīgi mēs varam sataisīt baigās "šaizes"!
Par otro punktu vispār šķiet smieklīgi. Saldūdens zivis laikam pašas atlido uz tirgiem un veikaliem, ne? Un ir daudzi kas tās pērk, savādāk piedāvājumā nebūtu!(tas, ka tur atrodamas zemmēra zivis atkal ir cits jautājums un jautājums citām institūcijām)
Cerams atbildēju saprotami, jo vairāk īsti man nav vēlmes diskutēt ar anonīmajiem profiliem, kuriem viss vienmēr ir slikti un atradīsies attaisnojumi savai nepareizajai rīcībai! Visiem jauku dienu un, ne asakas! ;)
Teicams raksts, kurš daļēji ir trāpījis mērķauditorijā. Daži jau sāk meklēt attaisnojumus savai rīcībai. Citam zvejnieki vainīgi pie savas negausības, cits meklē kur raksta detaļām piekasīties, vēl kādam vienkārši slikta diena... :)
A raksta sūtījums pavisam vienkāršs - slēdzam iekšā smadzenes!
Paldies Aigar par rakstu! :)
DSV
:
Ja lasi uzmanígák,tad es arí daudz zivju atlaizhu un nepiekopju taktiku,visu ko nokjer báz maisá.Nepaveicás...un?Braucu majas tukshá un nepardzívoju.Viss.
BrunoL
:
Mana pozīcija par zveju iekšējos ūdeņos, absolūti, neintrāla.Vienīgi zvejas limits.Šobrīd limitēti tiek zvejas rīki,tik ne loms. Manuprāt,jālimitē gan rīki,gan loms-tik un tik svara vienību proporcionāli rīku skaitam. Jānosaka nozvejas kvotas sugām.
Par mums makšķerniekiem. Ja neapvaldīsim savas tieksmes makšķerēt,spiningot un velcēt no laivas sākot ar 1.maiju,necerat,ka kaut kas var mainīties uz labu.Vēl plūcam to gadu augļus,kad liegums bija līdz jūnija vidum.
margers
:
Un ta piezveja ir liela..agrak vel pats redzeju piebrauc legalais Burtnieka tiklotajs,,piedava zivis darba kolegiem,es ar izgaju .ko redzu .mazie zandarti pa pilnam paris lidakas ..ka to lopu izlamajos,vairak nesmu redzejis pie sava darba..bet tolks citi ta perk no taa
BrunoL
:
Uz priekšu! Makšķernieki vainos zvejniekus un otrādi.Rezultātā kā būsim pie sasistas siles tā būsim.
Brusis
:
Lai nebūtu nevienu jāvaino.
LVM aicina plēsīgo zivju zvejošanas entuziastus pārbaudīt savus spēkus konkursā “atlaid mammu!”, ievērojot „ķer un atlaid” principu, tādā veidā rūpējoties par neizsīkstošiem un arvien pieaugošiem zivju resursiem ūdenstilpnēs. Veiksmīgākajiem loma guvējiem ir iespējams iegūt Goda Zvejnieka nozīmīti, kā arī cīnīties par mēneša vai visas sezonas labāko rezultātu.
Lai nebūtu jārāda ar pirkstu vienam uz otru, tad - lai zvejnieki zvejo jūrā un savos privātajos dīķos, makšķernieki - sabiedriskajos ūdeņos, upēs un ezeros, vai privātajos ūdeņos tur, kur šādu zveju organizē.
Tā jautājums principā būtu sakārtots, nianses, ja tādas nepieciešamas varētu piefrizēt.
Pie pašreizējās sistēmas - tīklinieki iznāk tie vispareizākie, pārējiem - jāievēro noteikumi.
Tas tā mazliet jocīgi iznāk!
Sadaļas:
- Sākums
- | Bildes
- | Video
- | Ziņas
- | Forums
- | Sacensības
- | Eksperti
- | Blogi
- | Sludinājumi
- | Noderīgi!
- | CL karte
- | Mans profils
Redakcija:
©2004-2024 CopesLietas.lv
Vietās, kur pārāk daudz balto zivju- Burtniekā (kurā nekad gan neesmu copējis:) un varbūt kur citur, liktos noderīgs pasākums sabūvēt pa kādai laipai un ļaut bez licencēm neierobežoti copēt baltās zivis, tas būtu jēdzīgāk un nekaitīgāk nekā murds, un sagādātu prieku un zivteles neizvēlīgākiem copmaņiem.
doma nav peļama, taču acīmredzami burtniekā neesi bijis :) . Vai zini cik garu laipu būtu tur jābūvē, lai pludiņu varētu noregulēt vismaz uz 20cm dziļumu? ;)
Vo gudra doma