Makšķernieki zemajā startā pirms līdaku sezonas

Ja daudzu citu izklaižu norisē Covid-19 pandēmija ieviesusi korekcijas, tad 1. maiju makšķerniekiem neviens nav atņēmis. Kaut arī piesardzīgāk, taču copmaņi tik un tā steigs atklāt līdaku sezonu, kura allaž bijusi svēta un īpaša. Šajā dienā plēsoņu tīkotājus nebiedē ne stiprāks vējš, ne lietusgāzes, pat ne dusmīgāks sievas skatiens, izdzirdot, ka vīrs naktī jau grabinās pa māju, gatavodamies nozīmīgajai copei.

Atkal ar dziesmu?

Tie, kas pērn līdaku sezonu atklāja Liepājas ezerā, droši vien atceras, ka tajā valdīja pamatīga dzīvība – bija vismaz 200 laivu un vairāki simti spiningotāju, kuri zaļsvārces kacināja dažādos veidos. Visspilgtāk, protams, atmiņā palikusi mūziķa Ainara Pūpola metode, kurš savu 1. maija piepildījumu panāca ar dziesmu. Spēlējot ģitāru un velcējot, viņš pamanījās noķert divas piecus kilogramus smagas līdakas. Turklāt ar savu radošo piegājienu A. Pūpols raisīja pozitīvas emocijas arī citos makšķerniekos.

Pērn kopā ar mūziķi vienā laivā bija arī Ēriks Jansons, kurš “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka doma atkārtot kaut ko līdzīgu esot arī šogad. “Vēl ar Ainaru līdz galam neesam vienojušies par 1. maiju. Vīruss jau nekur nav pazudis, un piesardzībai jābūt. Taču divi cilvēki vienā laivā drīkst atrasties, un, domāju, gan jau viss atkal notiks. Spiningošanas sezonas atklāšana manā skatījumā ir tāda nopietna un vienlaikus nenopietna makšķerēšana. Copmaņi vēlas atrādīt savas jaunās, nopucētās laivas un makšķerēšanas rīkus. Loma tīkotāju parasti ir daudz, un motoru trokšņi zivis sabiedē, tomēr, cik atceros, 1. maijā vienmēr izdevies kaut ko noķert,” pastāsta Ē. Jansons, uzsverot, ka līdaku sezonas atklāšana ir svētki visai makšķernieku saimei.

Ē. Jansonam jau daļēji ir skaidrs copes plāns: “Sākumā droši vien mēģināšu ar 6,5–7,5 centimetrus garu gumijas zivtiņu, man ir balta ar zilu muguru. Ja nekas nekodīsies, tad mainīšu stratēģiju un likšu lietā savus paštaisītos rotiņus. Lai tiktu pie loma, ezers ir jāpazīst. Ja standarta vietās zivis netrāpās, tad jāmeklē vairāk gar malu, tuvāk krastam. Zāļu puduros var atrast kādu acīti un mēģināt trāpīt tur. Šādi vismaz kādu mēra līdaciņu noteikti vajadzētu dabūt.” Viņš arī atklāj copes vietu, kura praktiski nekad nepieviļot, – Reiņu gals pie ietekas Bārtā. “Tur vienmēr līdakas nārsto un arī pēc tam kādu laiku uzturas.”

Vēl Ē. Jansons piebilst, ka pirms 1. maija noteikti nevajadzētu ēst zivis. Tās pašam jānoķer un jāpārnes mājās. Tāpat jādomā pozitīvas domas, ka cope būs laba, jo sapņi taču piepildās.

Lai noskaidrotu, kāda ir šābrīža situācija Liepājas ezerā, dažas dienas pirms sezonas atklāšanas laikraksts aprunājās ar biedrības “Liepājas ezeri” pārstāvi Ēvaldu Urtānu. Viņš sākumā ieskicē notikušās pārmaiņas: “Pirmkārt, vēlos atgādināt, ka ezeram un Tirdzniecības kanālam atkal ir vienota licence. Otrkārt, nedaudz ir palielināta makšķerēšanas atļaujas cena par dienu (maijā – 6 eiro, pārējā laikā – 5 eiro). Vasaras sezonas un gada licences cena palikusi nemainīga.”

Pēc Ē. Urtāna teiktā, siltās ziemas dēļ līdakas šogad iznārstojušas agrāk un liela daļa zivju jau pirms sezonas atklāšanas ir aizpeldējušas jūrā. “Pēc pēdējām laika prognozēm, 1. maijā tiek solīts stiprāks vējš no jūras puses. Ūdens līmenis ezerā šobrīd ir kādi 20 centimetri virs vidējā, un pozitīvi arī tas, ko novēroju, proti, Ezermalas ielā ielaidu ezerā laivu, un braukšanas laikā nevienu reizi dzenskrūve nepieskārās pie grunts un tajā nesapinās arī zāles.”

Zupu šogad nevārīs

Iecienīta makšķerēšanas vieta spiningotājiem tieši maijā ir arī Durbes ezers, kur iepriekš ik gadu notika neoficiālas sacensības un lielākās zivs īpašnieks varēja tikt pie balvas. Bija padomāts arī par makšķernieku vēderpriekiem – uz vietas tika vārīta zivju zupa. “Šogad valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ tā visa nebūs. Taču makšķernieki tāpat varēs braukt un ķert līdakas. Būs citādāk, bet pats galvenais process jau paliks nemainīgs,” pastāsta biedrības “Sabiedriskā vides pārvalde Durbe” vadītāja Santa Brāle.

Pagājušajā gadā sezonas atklāšana Durbes ezerā bijusi ļoti ražīga – noķerta astoņus kilogramus smaga līdaka un vēl vairākas trofejas. “Mums makšķernieki zvana un jautā, vai saistībā ar Covid-19 nav aizliegts makšķerēt. Spiningot jau drīkst, bet jāatceras, ka šogad trīs cilvēki atrasties vienā laivā nevar, ja vien copmaņi nav no vienas mājsaimniecības,” skaidro S. Brāle.

Durbes ezerā savu laimi meklēs arī vietējais iedzīvotājs Ainars Gruntmanis. “Šī vieta ir specifiska ar to, ka būtībā tajā spiningot var maijā un pēc tam tikai rudenī. Vasarā to neļauj ūdenszāles – ezers pārtop par tādu kā pļavu un pamakšķerēt ir ļoti grūti. Pašam man nav bijuši dikti lieli lomi, taču pamatīgas līdakas Durbes ezerā ir. To pierāda arī pagājušajā gadā noķertās zivis. Pērn tur ar laivu 1. maijā iebraucu kopā ar dēliem. Es vairāk stūrēju, un puikas pēc kāda laika paziņoja, ka nav vērts copēt, jo zivju neesot. Tad tēvs vienu līdaku noķēra un pierādīja pretējo,” stāsta A. Gruntmanis.

Viņš uzskata, ka makšķerēšana vairāk ir tāda loterija, veiksmes spēle. “Man kastītē ir ap 30 mānekļu, un esmu no tiem, kam patīk tos mainīt, – ja uz vienu neaiziet, lieku nākamo. Pārsvarā izmantoju gumijas zivtiņas. Tās ir vieglāk vadīt. Var jau nopirkt dārgus voblerus, taču katram māneklim ir sava spēle, kas jāizprot, citādi līdaku diez vai izdosies sakārdināt,” teic A. Gruntmanis.

Pietiek ar makšķerēšanas karti

Daudzu spiningotāju iemīļota un arī lomiem bagāta vieta ir Tāšu ezers, kurš no iepriekš minētajām ūdenskrātuvēm atšķiras ar to, ka tur nav nepieciešams iegādāties licenci – pietiks ar makšķerēšanas karti. “Tāšu ezeru var uzskatīt par vienu no makšķerniekiem draudzīgākajām vietām Liepājas pusē, jo šeit nevajag papildus iegādāties licenci, arī laivu noma ir par ļoti pievilcīgu cenu (5 eiro par dienu). Mums ir ap 20 laivu, kas pieejamas copmaņiem. Protams, ne vienmēr visiem pietiek. Taču cilvēku plūsma to ļauj diezgan veiksmīgi risināt, proti, kad kāds beidz copi, cits tikai sāk,” pastāsta biedrības “Tāšu ezers” valdes priekšsēdētājs Rolands Ekšteins, kurš 1. maijā arī pats cer paspiningot.

Copmaņi mēļo, ka pirms diviem gadiem tieši sezonas atklāšanā kādam veiksminiekam izdevies izmānīt no ezera desmit kilogramus smagu līdaku. “Par šādu faktu esmu dzirdējis, taču arī pērn bija lielas zivis. Vienu (ap septiņiem kilogramiem) noķēra mana meita Sanita, un bija vēl viena, apmēram tāda pati,” teic R. Ekšteins.

Ja pašam izdosies pamakšķerēt, tad Rolands vispirms mēģināšot līdaku sakārdināt ar zaļgandzeltenu gumijas zivtiņu. “Protams, jāskatās pēc apstākļiem – ja ūdens dzidrs, tad vairāk derēs tumšāks māneklis, ja duļķains, tad – gaišāks,” saka R. Ekšteins.

Šīs ir tikai trīs, iespējams, populārākās copes vietas, taču veiksmi var meklēt arī citur – Bārtā, Sakā un citās upēs.

Uzziņai: Makšķerēšanas karšu un licenču cenas

Liepājas ezerā

• Vienas dienas licence no 1. līdz 31. maijam – 6 eiro.
• Vienas dienas licence no 1. jūnija līdz 30. aprīlim – 5 eiro.
• Vasaras sezonas licence no 1. jūnija līdz 28. februārim – 11,50 eiro.
• Gada licence – 20 eiro.

Durbes ezerā

• Vienas dienas licence – 5 eiro.
• Gada licence – 25 eiro.

Tāšu ezerā (nepieciešama tikai makšķerēšanas karte)

• Makšķerēšanas karte trim mēnešiem – 7,11 eiro.
• Makšķerēšanas karte gadam – 14,23 eiro.

oriģināls