Jaunumi Krustpils novada ūdeņu apsaimniekošanā

Jau pagājušā gada rudenī ar peldošo ekskavatoru tīrīja Baļotes ezera niedrēm aizaugušo krasta joslu, izrokot ūdenszāles ar visām saknēm un dūņām, tādējādi ie­gūstot vēl vairāk vietas, kur varētu makšķerēt no krasta. Šos darbus projekta ietvaros finansēja Latvijas Vides aizsardzības fonds LVAF). Projekta faktiskās izmaksas bija 19387,39 eiro, no tiem LVAF fonda finansējums bija 16091,53 eiro un Krustpils novada paš­valdības līdzfinansējums – 3295,86 eiro. Rezultātā tika iegūti 20 jauni makšķerēšanas sektori. To kopējais skaits ir palielinājies līdz 50 sektoriem.

– Kad ūdens nomierinājās un duļķes nosēdās, re­dzējām, kur vēl palicis kaut kas līdz galam neizdarīts. Šo­gad šādus rakšanas darbus turpināsim. Tiem novada bu­džetā ir atvēlēti 10 tūkstoši eiro. Noslīpēsim jaun­izveidotos sektorus un vēl gatavosim jaunus. Da­r­bus tāpat kā rudenī veiks Igaunijas firma. Līgums ir noslēgts, taču igauņi ārkārtas stāvokļa dēļ pagaidām netiek pāri robežai, – pa­stāstīja I. Luksts.

Ar Zivju fonda atbalstu tiks papildināti zivju resursi ezeros. Baļotes ezerā jau līdz Jāņiem ielaidīs 18 000 zandartu mazuļu svarā līdz 30 gramiem. Lai cik arī dīvaini tas neliktos, zinātnieki ir konstatējuši, ka tieši tik lielu zivtiņu ielaišana ir visoptimālākā. Dienesta vadītājs iz­teica cerību, ka iepirkumā uzvarēs kāda no tuvumā esošajām zivaudzētavām un tos nevajadzēs nekur tālu transportēt, un tādējādi izdzīvošanas procentam va­jadzētu būt augstam. Sa­vukārt Ilzenieka ezerā tiks ielaisti 2600 līdaku mazuļi, Laukezerā – 5000, bet Marinzejas ezerā – 7000. Arī līdaku mazuļiem saskaņā ar projektu jābūt svarā līdz 30 gramiem. Par novada līdzekļiem Baļotes ezerā turpināsies karpu ielaišana. Ir izsludināts iepirkums, un, ja viss izdosies, jaunas mājas Ba­ļotē atradīs 6500 kg karpas svarā no 2 līdz 3 kg, kā arī 500 kg svarā no 3 līdz 4 kg. Tas ir tāds lielums, kas jau interesē makšķerniekus-sportistus.

Ar šī gada 1. janvāri stājušās spēkā izmaiņas Baļotes ezera licencētās makšķerēšanas noteikumos.

Galvenās izmaiņas – palielināta licences cena. Tagad diennakts licence bezledus periodā maksā 10 eiro. Noteikts, ka lomā drīkst paturēt trīs karpas, kas katra nav smagāka par 3 kg. Lielākas zivis jāatlaiž. Arī līdakas, zandartus un līņus var paturēt trīs no katras sugas.

Tāpat no jauna no­teikts, ka, noķerot un paturot kar­pu, tā loma uzskaites veid­lapā jāreģistrē tūlīt pēc izvilkšanas. Pārējo sugu zivis var ierakstīt, beidzot makšķerēšanu.

Nākusi klāt arī viena licenču iegādes vieta – to tagad var izdarīt arī portālā manacope.lv.

– Licencētās makšķerēšanas organizētāji Latvijā virzās uz to, lai licences varētu iegādāties tikai internetā. Tādējādi varētu veidot mel­no sarakstu ar negodīgiem makšķerniekiem, ku­riem būtu liegts tās iegādāties, un varētu panākt arī labāku lomu uzskaiti – ne­pārdot jaunu licenci, pirms nav nodota atskaite par iepriekšējo copes reizi, – saka I. Luksts. Pagaidām gan licences pieejamas arī papīra veidā.

Zivju krājumi tiks ne tikai papildināti, bet arī sargāti. Visstingrāk – Baļotes ezerā, kur ir organizēta licencētā makšķerēšana. Ir uzstādīta vēl viena kamera ar piecdesmitkārtīgu palielinājumu. Ar tās palīdzību arī naktī var vērot katru makšķernieka darbību, konstatējot līdz šim grūti pierādāmus pārkāpumus. Tā jau vairāki makšķernieki pieķerti, mainot pirmās noķertās karpas pret lielākām, kas, pēc licencētās makšķerēšanas noteikumiem, ir aizliegta darbība, tāpat konstatēta zivju nodošana citiem makšķerniekiem, kas arī nav atļauta. Un tā nav tikai iespējamo pā­rkāpēju baidīšana – I. Luksts kameras iespējas arī uzskatāmi nodemonstrēja, un tās tiešām izskatījās iespaidīgas. Pat redzams, vai pēc karpas noķeršanas makšķernieks aizpilda licenci.

Līdzīga kamera, ja projekts gūs Zivju fonda atbalstu, tiks uzstādīta uz Jē­kabpils tilta. Tā atļaus kontrolēt makšķerēšanas noteikumu ievērošanu abpus tiltam. Šo projektu iesniegusi Jēkabpils pašvaldība, taču kontroli Daugavā Jēkabpils administratīvajā teritorijā saskaņā ar noslēgto līgumu veic Krust­pils novada Vides un civilās aizsardzības dienests. Tāpat ar zivju fonda atbalstu videonovērošanas kamera tiks uzstādīta arī Marinzejas ezerā. Tāpat inspektori turpinās izmantot dronus.

– Bijām pirmie, kas Latvijā sāka izmantot dronus zivju resursu sargāšanā. Tie sevi ir pierādījuši kā labs preventīvs līdzeklis. Īsā laikā varam apsekot lielas platības, redzēt, kur ir laivas, makšķernieki un ko viņi dara. It sevišķi efektīvi tas ir Daugavā – no augšas labi redzams, kas notiek aiz salām, kas – niedru labirintos, – stāsta I. Luksts.

Vasaras sezonā Baļotes ezerā paredzēti vairāki kar­pu makšķerēšanas sporta mači. Pirmajiem – Latvijas čempionāta (LČ) 1. posmam – jānotiek jau no 21. līdz 24. maijam. Jūnijā plānots LČ 2. posms un Lie­tuvas čempionāta posms, jūlijā – «NGT kauss» un LČ 3. posms, bet septembrī – «Baļotes kauss». Vistica­māk, ka sa­censību grafikā izmaiņas ienesīs situācija ar Covid-19 vīrusu. Pagaidām neviena no tām oficiāli atcelta nav. Makšķerēšana, ievērojot distancēšanās noteikumus, gan ir iespējama, bet vai tas būs pārliecinošs arguments, lai notiktu sacensības, pagaidām nav skaidrs.