Stāsts par laimi jeb kā liceneces dala citviet

Norvēģijas upe Alta ir viena no pasaules labākajām un slavenākajām lašupēm, bet tikt pie iespējas tajā makšķerēt nebūt nav vienkārši. Pat tad, ja esi tās krastos piedzimis un uzaudzis. Ikviens Altas tuvumā dzīvojošais lašinieks ar nepacietību gaida ikgadējo loteriju, kas noteiks, kurš un kur drīkstēs ķert nākamajā vasaras sezonā.

Princips

Ielejai un pilsētai cauri plūstošajai Altai ir milzīga nozīme reģiona iedzīvotāju dzīvē jau daudzu paaudžu garumā. Pilsētai pēdējos gados nemitīgi augot un arvien lielākam skaitam tās iedzīvotāju iegādājoties loterijas biļetes, iespēja tikt pie makšķerēšanas atļaujas kļūst ar katru gadu mazāka. Pat vietējiem, kas šajā maģiskajā upē ir copējuši gadu desmitiem, nākas gaidīt loterijas rezultātus kopā ar visiem pārējiem.

Zināmu šarmu izlozei piešķir fakts, ka iespējas tikt pie vislabākajām vietām visiem ir vienādas. Nav būtiski, vai lašu cope cilvēkam ir vienīgais aicinājums dzīvē vai arī viņš ir nopircis loterijas biļeti, vienkārši lai pastaigātu gar upi ar makšķeri un pabaudīt dabu, – varbūtība laimēt ir visiem vienāda.

Patiesībā ir divas atsevišķas loterijas – viena vietējiem Altas piekrastes iedzīvotājiem, bet otra – tiem, kas tur nedzīvo. Abās divās grupās interese ir milzīga. Piemēram, 2018. gadā loterijai pieteicās 4000 vietējie makšķernieki, no kuriem iespēju iegādāties karti laimēja tikai 675.

Loterija, kas tiek organizēta ārpus Altas reģiona dzīvojošajiem, notiek internetā. 2018. gadā tai pieteicās 1300 dalībnieki, bet pie kartes tika vien 75 veiksminieki. Citiem vārdiem runājot – ja gribas copēt vienā no pasaules labākajām lašupēm, ir jāpiedzimst laimes krekliņā.

Kārtība

Ikgadējā izloze notiek marta sākumā, un daudziem tā kļūst par gada nozīmīgāko notikumu. Deviņus mēnešus ilgā gaidīšana kopš iepriekšējās sezonas beigām ir cauri, un drīz ļaudis uzzinās, kurā vietā un kurā dienā tiem būs ļauts copēt – ja vien fortūna vēlēs tikt pie makšķerēšanas kartes.

Pasākuma pirmo fāzi translē vietējā radio stacija. Vispirms tiek nolasīti pirmie 300 vārdi un uzvārdi – šie cilvēki iegādāties makšķerēšanas kartes varēs pirmie. Pēc tam tiek lasīti nākamie vārdi, kuri sarakstā ieņem 301.–700. vietu. Joks ir tajā, ka neviens joprojām nezina, vai viņš ir pirmais vai trīssimtais, – vārdi tiek nolasīti nejaušā kārtībā.

Lai noskaidrotu, kuru tieši vietu rindā esi ieņēmis, jādodas uz loterijas otro fāzi. Tā allaž notiek 1. martā kādā nelielā vietējā klubā. Noskaņa tur parasti ir nokaitēta līdz baltkvēlei, ikviens cer uz iespēju iegādāties tiesības makšķerēt labākajā vietā un labākajā laikā. Pirmajiem, kas varēs doties pie karšu tirdzniecības lodziņa, ir uzsmaidījusi milzīga laime, viņu prieks ir neaprakstāms, un svinēšana jau sākas, turpretī daudziem citiem pasākums beidzas ar vilšanos.

Vietas

Paši veiksmīgākie ir tie, kam izlozē krīt pirmie kārtas numuri, jo viņi var izvēlēties labākos posmus. Līdz ar to šie sektori tiek izpirkti ātrāk.

Katra makšķernieka sapnis ir pastrādāt posmā Mikkeli, kas ir viena no labākajām un populārākajām lašu zonām visā Altā. Šo vietu slavenu dara gan pieklājīgie lomi, gan arī iespaidīgie dabas skati – tā atrodas Ziemeļeiropas lielākajā kanjonā. Tieši šo posmu visbiežāk cilvēki izvēlas, ja palaimējies nokļūt pašā rindas sākumā. Lai tiktu pie Mikkeli zonas, parasti ir jābūt starp pirmajiem desmit. Arī Norvēģijas karalis, kad dodas uz lašu copi, izvēlas tieši šo sektoru.

Sandiakoski ir Mikkeli zonas posms, kurā 2008. gadā tika reģistrēts Norvēģijas lielākais lasis, kas jebkad noķerts ar mušiņmakšķeri – 26,69 kg. Neoficiāli tikuši izvilkti arī laši virs 30 kg svarā, tomēr šie gadījumi nav bijuši dokumentēti pietiekami precīzi, lai tiktu reģistrēti kā oficiālais rekords.

Loterijā piedalās visas Altas makšķerēšanas zonas, izņemot visaugstāk esošo posmu – Sautso. Šis posms ir īpašs – lai ķertu tur, nav jāpiedalās loterijā. Toties šīs kartes ir dārgas, un vienīgais atļautais copēšanas veids šeit ir C&R jeb noķer&atlaid. Tādu noteikumu šajā zonā ieviesa 1997. gadā, kad tika novērota lašu populācijas samazināšanās tur sabūvēto hesu dēļ.

Noteikumi

Vietējiem iedzīvotājiem, kam palaimējas tikt pie makšķerēšanas kartes, arī ir noteikts noķeramo lašu limits. Šobrīd pastāv ierobežojums ar vienu karti paturēt ne vairāk kā divus lielus lašus. Tomēr arī vietējo sportistu starpā arvien populārāka kļūst lielo zivju atbrīvošana, nevis paturēšana. Viņi ķer pozitīvo emociju, nevis loma dēļ. Agrāk bija ierasts paturēt pilnīgi visus izvilktos lašus, bet tagad arvien vairāk cilvēku saprot, cik būtiski ir uzturēt veselīgu šīs sugas populāciju. Tādēļ, lai saglabātu labo slavu vienai no pasaules bagātākajām lašupēm, arvien biežāk tiek ievērots princips ķer&atlaid. Alta ir unikāla daudzos aspektos, un cilvēki arvien vairāk apzinās dažādos faktorus, kas negatīvi ietekmē dabisko lašu dzīvi tajā.

Vietējiem ir neierobežotas iespējas darboties upē no 1. līdz 23. jūnijam, turklāt šajā laikā to var darīt gan ar spiningu, gan mušiņmakšķeri. Lasis Altā atgriežas daudz vēlāk nekā citās upēs, lielākā daļa populācijas parasti ienāk ap 20. jūniju. Šajā periodā nav ierobežojumu tam, cik cilvēku drīkst makšķerēt katrā zonā, tomēr pastāv noteikumi, kas nosaka, ka katram ir tiesības tikt pie iespējas makšķerēt. Upes lejtece šajā laikā ir visatraktīvākā.

Pēc 23. jūnija noteikumi mainās – no šīs dienas pie upes atļauts atrasties tikai cilvēkiem ar makšķerēšanas kartēm. No šī datuma arī vienīgais atļautais māneklis ir muša. Tāpat ir nepārprotami noteikts, ka katrā zonā vienā laikā var strādāt ne vairāk kā viens cilvēks. Līdz ar to pēc 23. jūnija cope Altā ir padarīta īpaši ekskluzīva – katra ķērāja rīcībā ir visa viņa zona. Tai pašā laikā, lai dotu upei nelielu atelpu, makšķerēšana nav atļauta no pulksten 12:00 līdz 18:00. Šis noteikums palīdz saglabāt arī veselīgu dabisko lašu populāciju.

Upes lejasdaļā makšķerēšanas kartes tiek pārdotas uz 24 stundām. Augšējā posmā, kura nosaukums ir Sandia, kartes tiek pārdotas uz 48 stundām. Tas ir saistīts ar to, ka pie upes tur ir grūti piekļūt. Taču, neskatoties uz to, Alta vienalga tur ir slēgta no dienvidus līdz sešiem vakarā. CL

@Aivars Rudzinskis