Pāris svaigas atziņas karpu copē

Kopš izskanējusi ideja organizēt Pasaules čempionātu karpu makšķerēšanā Baļotes ezerā, karpu cope Latvijā uzņēmusi pavisam citus apgriezienus. Kā nu ne, iespēja kādam mūsu mazās valsts pārstāvim kļūt par pasaules čempionu nekad vēl nav bijusi tik reāla! Parasti šādu iespēju ierobežo budžets un laika trūkums, jo ļoti daudz izšķir iespēja trenēties konkrētajā ūdenstilpē. Mājiniekiem makšķerēšanas sacensībās vienmēr ir priekšroka, tādēļ izcili apsveicama ir LMSF un Krustpils novada pašvaldības ar Zivju Fonda atbalstu īstenotā iniciatīva veidot Baļotes ezeru kā potenciālu poligonu liela izmēra makšķerēšanas sacensībām.

Kā pirmie šogad iespēju pārbaudīt savus spēkus un ziemas periodā izstrādātās taktikas un stratēģijas satikās Barons Baits Carp Cup dalībnieki. Karpu cope ir izcili piemērota mūsdienu apstākļiem, makšķernieki sadalījušies pa pāriem atrodas ļoti tālu viens no otra un savus rezultātus salīdzina WhatsApp grupā.

Lai arī starp šī treniņmača dalībniekiem bija tādi, kas vairāk izmantoja iespēju atpūsties no saspringtās darba nedēļas nekā aktīvi gatavojās lielajiem čempionātiem, un pat tādi, kas aprēķināja, ka palielinot makšķeru skaitu, arī pieredzes uzkrāšanas ātrums palielinās proporcionāli, lielākā daļa tomēr piegāja lietai vairāk nekā nopietni.

Laikapstākļi karpu copē reti kad mēdz būt pilnībā prognozējami. Ja vēja virzienu un spiediena izmaiņas vēl var pajautāt meteorologiem, tad ūdens temperatūru divu metru dziļumā savā sektorā var nomērīt tikai krastā esot. Pieredzējušākiem karpiniekiem tieši šis rādītājs, kombinācijā ar temperatūras mērījumu ūdens virspusē ļauj precīzāk izstrādāt barošanas un ķeršanas stratēģijas.

Pirmo dienu rezultāti to arī apstiprināja. Amigo carp komanda, kas noteikti ir panākumiem bagātākā šajā ezerā, arī šoreiz bija spiesta pielāgot savus taktiku konkrētiem apstākļiem. Izvilkto zivju skaitam ieejot otrajā simtā jautāju čaļiem, vai var teikt ka ezers ir “atkosts”. Ja par spēju izdomāt pareizo taktiku jebkurā ezera sektorā, pie jebkura vēja virziena un temperatūras režīma var uzskatīt par atkošanu, tad noteikti jā. Stipri maldās tie, kas ar “atkošanu” domā pareizās boilas, pareizās barības kombinācijas vai pareizās montāžas atrašanu. Tas viss ir svarīgi, protams, tomēr pareizs, precīzs un konstants pielietojums atbilstoši konkrētiem apstākļiem ir būtiskāks. To, savukārt, var iegūt tikai ar pieredzi un intensīvu darbu. Ar rokām un ar smadzenēm.

Rezultāts nelika sevi ilgi gaidīt. Ezerā ielaisto karpu apjoms ir milzīgs un tās arī šoreiz labprāt atsaucās Amigo Carp aicinājumam parotaļāties. Otrās dienas vakarā, kad apmeklēju šo sektoru lai aprunātos ar nu jau vairākkārtējiem LR čempioniem un pasaules čempionāta bronzas ieguvējiem, redzēju kā ūdens sektorā burtiski vārījās – karpas 80-120 metru attālumā no krasta lēkāja burtiski nepārtraukti. Uz iebaroto vietu bija sanācis pamatīgs bars un atlika tās pa vienai vilkt laukā un reģistrēt tabulā. Ko Vitālijs ar Iļju arī mierīgā tempā darīja. Arī tad, kad vienlaicīgi brauca prom visas četras atļautās makšķeres.

Tiesa, otrās dienas vakara tabula vēl nebūt neliecināja, ja rezultāts būtu skaidrs. Par vadībū turpināja cīnīties arī Boilie LAb, Mītava un Liema Fishing Team. Visu izšķīra pēdējā nakts.

Noslēguma tabula:

1. Amigo Carp 104 karpas, 251 kg
2. Boilie LAb 73 karpas, 210 kg
3. Mītava, 57 karpas, 150 kg un sacensību lielākā zivs 7.6 kg

Patīkami uz improvizētā goda pjedestāla redzēt uzreiz divus jaunās paaudze pārstāvjus. Tā turēt, puikas!

Aivars Rudzinskis