Vai var braukt karpās ar vilcienu?

Ir jau nomainījušās vairākas karpinieku paaudzes, bet viņu makšķeres allaž ir bijušas nemainīgā garumā. Pareizāk sakot – mums bija milzīga izvēle starp 12 un 13 pēdu kātiem. Stundām varējām strīdēties, kuri no tiem ir labāki un kad. Un nereti nonācām pie opcijas 12 pēdas ar pusi…

Plusi vien

Normāls karpu kāts nelien nevienā bagāžniekā, tāpēc mums vajag kasti uz jumta. Vai busu. Vai vismaz džipu. Un pāris tonnas citu sīkumu, ar ko mašīnu piekraut līdz lūpai. Karpu cope nav domāta švakajiem.

Bet ko tu teiksi par iespēju aizbraukt karpās ar… velosipēdu? Tā, ka viss nepieciešamais – kāti, spoles, statīvs, sačoks, barības un visas citas vajadzīgās lietas – satilpst vienā mugursomā? Stilīgi, vai ne?

Okei, nevajag uzreiz velosipēdu, bet desmit, deviņas un pat sešas pēdas gari (īsi) kāti karpām ir iespējami! Pirmo reizi par tādiem iedomājos, copējot no laivas. Tad iemetiens vispār nav nepieciešams, bet karpas izvadīšana no laivas ar īsāku kātu ir daudz jēdzīgāka – paņemt to sačokā ir krietni vienkāršāk nekā ar garu trīspadsmitnieku, sevišķi vējā un viļņos.

Dwarf sačoka kāts ir izvelkams un saliktā veidā ir vien 112 cm garš

Tomēr ne tikai laivotājiem ir vērts aizdomāties par kāta garumu. Cik bieži mums patiesībā ir nepieciešami 100 metrus tāli metieni? Ūdeņi, kuros mīt karpas, nereti ir pavisam nelieli. 30–50 metrus tāli metieni tādās vietās ir viss, kas vajadzīgs. Toties nereti traucē koku zari virs galvas, kuru dēļ nākas brist ūdenī katram metienam.

Nash Scope 6 pēdu kāts – ideāls mobilai copei

Īsāks kāts ir arī metienā precīzāks. Agrāk par to neaizdomājāmies, vienkārši nebija daudz variantu. Patiesībā ar tādu divmetrīgu kātu var iemest daudz precīzāk. Reizēs, kad makšķerē pie zālēm, krasta krūmiem vai saliņām, tie pārdesmit centimetri pa labi vai pa kreisi var būt izšķiroši.

Īsāks kāts ir jutīgāks. Ar deviņas vai pat sešas pēdas garu marķiera kātu daudz kvalitatīvāk un precīzāk var veikt gultnes izpēti, atrast tos tīras grunts pleķīšus, kurus karpas regulāri apmeklē maltītes ieturēšanai. Vai sataustīt, kur un kādas zemūdens zāles traucēs perfektai montāžas un boilas prezentācijai.

Visbeidzot – īsāki kāti saliktā veidā ietilpst auto bagāžniekā! Tas nozīmē – mazāk laika un enerģijas loģistikai un vairāk pašai copei.

Nash Scope 6 pēdu kātiem domātajā somā atradīsies vieta gan uztveramajam tīklam, gan mietiņiem, gan barībai, gan visiem sīkumiem

Nash Dwarf soma 6 pēdu kātiem

Nash Scope mugursoma

Kā radās īsais?

Visu šo revolūciju iesāka Kevins Nešs un viņa Nash Tackle. Desmit, deviņas un pat sešas pēdas gari kāti tiek piedāvāti Scope un Dwarf sērijā. Pēdējā turklāt ir ļoti pievilcīga cenas ziņā, tāpēc noteikti rekomendējama iesācējiem, copei nelielos dīķos, ezeros un upēs, kur svarīgāka ir precizitāte, nevis metiena tālums. Savukārt Scope sērijas kāti ir augstākas klases, jaudīgi un ideāli piemēroti prasīgam karpiniekam. Turklāt sešu collu Scope Sawn-off versija vispār ir saliekama līdz 74 cm garumam – to var ielikt čemodānā un pat ņemt līdzi lidmašīnas bagāžā!

Vispareizākais lietojums, protams, šiem kātiem ir mobilā tipa karpu makšķerēšana, kad pastāvīgi tiek mainīta lokācija, vairākas reizes dienā pārvietojoties gar krastu un meklējot zivju atrašanās vietas.

Savās Scope un Dwarf sērijās Nash piedāvā ne tikai kātus, bet arī atbilstošus uztveramos tīkliņus. Arī tie ir saliekami tikpat kompakti kā kāti.

Visbeidzot – tas viss ir kaut kur parocīgi jāsaliek. Tāpēc ir pieejamas Scope un Dwarf sērijas somas, kas precīzi pielāgotas attiecīgajiem kātiem, tīkliņiem un visam pārējam inventāram. Rezultātā ir iespējams sapakoties tik kompakti, ka visu nepieciešamo var pārvest pat ar velosipēdu. Vai, piemēram, autobusu vai vilcienu – gadījumā, ja automašīnas nav.

Sēžot uz vietas, gudrāks nekļūsi

Copējot karpas mūsu ūdeņos, man nereti ir izdevies izzīlēt viņu maršrutus. Vislabāk tas izdodas nelielos dīķos un ezeros vai ezeros ar ļoti robotu krasta līniju, vairākiem līčiem un pussalām. Nereti, barojot karpas vienā vietā, es novēroju, ka tās pienāk kaut kādā noteiktā laikā. Tad copes kļūst biežākas, un ir iespēja paskraidīt. Tomēr neatkarīgi no iebarotā daudzuma un kvalitātes, pēc kāda laika karpu skaits samazinās vai pat copes pavisam pazūd. Turpināt barot un gaidīt, kad viss atsāksies, ir daudzu nepieredzējušu karpinieku taktika. Tomēr visbiežāk tā nestrādā, un ne ar kādu barošanu to baru apturēt neizdodas. Toties ir iespēja mazliet atvilkt elpu, uzcept šašliku vai pagulēt. Bet kas būs, ja šādā situācijā ar visām četrām pārvāksies uz kādu citu vietu?

Ja cope notiek, ievedot makšķeres ar laivu, kas man personīgi ļoti patīk, tad nereti ir iespēja noklāt kaut vai visu ezeru – 500 metri auklas uz spoles ļauj mierīgi strādāt pa Latvijas vidusmēra ezera pretējiem stūriem bez problēmām. Tas savukārt nozīmē, ka ir iespēja karpu bariņam virzīties līdzi. Vai vēl labāk – apsteigt to, izvietojot makšķeres un iebarojot tur, kur karpas būs, piemēram, pēc stundas. Tādu augstāko pilotāžu var izpildīt tikai ar pamatīgu pieredzi konkrētajā ūdenstilpē, kad karpu maršruti ir zināmi.

Bet kā lai tos uzzina? Sēžot uz vietas gudrāks nekļūsi – ir jākustas! Kad aktīvā karpu cope ir beigusies, vajag pārvietoties kādus 50–100 metrus pa labi vai pa kreisi, mazliet piebarot un cerēt uz labāko. Ja nekas nenotiek – visticamāk, karpas ir aizgājušas uz otru pusi. No pieredzes teikšu, ka izpīpēt maršrutus bez aktīvas meklēšanas ir grūti. Jā, pastāv teorijas, piemēram, par kustību pulksteņa rādītāja virzienā. Es gan biežāk esmu novērojis, ka kustība ir vienā virzienā un pēc kāda laika pa to pašu trajektoriju atpakaļ. Tāpēc labāk ir noteikt šos maršrutus eksperimentālā kārtā – vai nu ar laivas, vai K2 palīdzību.

Gribas noķert ko lielāku?

Daudziem pieredzējušiem spečukiem nav noslēpums, ka lielākās karpas meklējamas nostāk no iebarotās vietas. Tas tāpēc, ka tām netīk burzma, netīk iesaistīties aktīvā konkurencē par ēdienu ar jaunākām sugas māsām. Iespējams, tas ir tāpēc, ka šādā konkurencē ir lielāka iespēja zaudēt galvu, kļūdīties un nepamanīt pie boilas piesietu āķi. Tāpēc, jo lielāka karpa, jo retāk tā būs atrodama bara vidū.

Taču bars kustas. Tas vienmēr kaut kur kustas. Kur tieši meklēt lielāko bara eksemplāru? Priekšpusē, kustības virzienā? Sānos? Nē, vislielākās karpas noteikti ir meklējamas bara astē, kur tās uzmanīgi un nesteidzīgi uzlasīs jaunāko māsu (meitu un mazmeitu) atstātās barības paliekas.

Izklausās interesanti? Pavasaris ir perfekts laiks, kad sākt praktizēt aktīvo copi ar pārvietošanos gar krastu – šobrīd karpas var būt jebkur, sākot no visdziļākajām bedrēm un beidzot ar visseklāko piekrasti. Telts un gulta šādai copei būs tikai traucēklis. CL

Aivars Rudzinskis