Piešķirts atbalsts akvakultūrai Covid-19 seku mazināšanai

Valdība apstiprināja četrus Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru Kabineta (MK) noteikumus Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai, kas nosaka atbalsta apmēru un tā piešķiršanas kārtību valsts un ES atbalstam zvejniecībā (zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai un zvejas produktu uzglabāšanas atbalstam), akvakultūrā (Covid-19 ietekmē radītā realizācijas apjoma krituma mazināšanai) un zvejas un akvakultūras produktu apstrādē (Covid-19 ietekmē radītā apgrozījuma krituma mazināšanai).

MK noteikumi par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana” paredz atbalsta sniegšanu zvejas komersantiem un zvejniekiem (zvejas kuģu apkalpes locekļiem) Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai, kā arī saistībā ar 2020. gada 21. aprīlī ZM pieņemto lēmumu par reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejas Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem 25. un 26. zvejas apakšrajonā aizliegumu periodā no 2020. gada 1. maija līdz 31 .augustam, kas saistīts ar Padomes regulu, ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā mencu piezvejai noteiktās kārtības īstenošanai.

Atbalstu var saņemt zvejas kuģu īpašnieki – zvejas kuģa dīkstāves izdevumu un ar zvejas kuģa neiegūtās nozvejas vērtības kompensēšanai, kā arī zvejnieki (zvejas kuģu apkalpes locekļi) – neiegūtās darba samaksas kompensēšanai kuģa dīkstāves laikā.

Atbalsta apmērs zvejas kuģu īpašniekiem ir atkarīgs no tā zvejas kuģa bruto tilpības, kā arī dīkstāves periodam līdzvērtīgā pārskata periodā iepriekšējos gados iegūtajiem nozvejas apjomiem. Zvejniekiem (zvejas kuģu apkalpes locekļiem) atbalsta apmērs ir atkarīgs no zvejas kuģa dīkstāves dēļ zaudēto darba dienu skaita, piemērojot fiksētu atbalsta likmi 39 eiro par katru zaudēto darba dienu.

Iesniegums atbalsta saņemšanai zvejas kuģa īpašniekam vai zvejniekam LAD jāiesniedz līdz 2020. gada 31. jūlijam. Atbalsta pasākuma budžets ir 4 miljoni un 2 eiro, tajā skaitā:

1) par zvejas darbību pārtraukšanu, kas izriet no Covid-19 uzliesmojuma – 1,5 miljoni eiro,

2) par zvejas darbību pārtraukšanu, kas izriet no ZM pieņemtā lēmuma par reņģu, brētliņu un plekstu komerczvejas Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem 25. un 26. zvejas apakšrajonā aizliegumu periodā no 2020. gada 1.maija līdz 31. augustam – 2,5 miljoni eiro.

Finanšu līdzekļi paredzēti no Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai pieejamā budžeta. Uz atbalstu varētu pretendēt ap 50 zvejas kuģu īpašnieku ar atbalsta nosacījumiem atbilstošiem 60 zvejas kuģiem un aptuveni 120 zvejnieku.

MK noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

MK noteikumi par atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Uzglabāšanas atbalsts” paredz atbalstu zvejas produktu ražotāju organizācijai par izdevumiem, kas radušies, stabilizējot un uzglabājot tās biedru zvejas produktus, kuri nelabvēlīgas tirgus situācijas apstākļos tiek nodoti uzglabāšanā, bet pēc tās beigām atkal tiek realizēti lietošanai pārtikā.

Uz atbalstu var pretendēt tikai par tiem zvejas produktu ražotāju organizācijas uzglabātajiem zvejas produktiem, kurus tās biedriem nav izdevies pārdot tirgū par ZM noteikto sliekšņa cenu. Zvejas produktu uzglabāšanas darbībai ir jābūt ietvertai ražotāju organizācijas ražošanas un tirdzniecības plānā.

Iesniegums atbalsta saņemšanai pretendentam LAD jāiesniedz līdz 2020. gada 31. jūlijam. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā izsludinātā summa ir 675 tūkstoši eiro. Uz atbalstu var pretendēt trīs PVD atzītās zvejas produktu ražotāju organizācijas.

MK noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Uzglabāšanas atbalsts”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

MK noteikumi par atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Pasākumi sabiedrības veselības jomā” Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai paredz atbalstu:

1) esošajām akvakultūras saimniecībām, ja to kopējā darījumu vērtība Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā 2020. gada ceturksnī vai pēdējos trīs mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir vismaz par 20 procentiem mazāka nekā 2019. gada attiecīgajā ceturksnī vai triju mēnešu laikposmā,

2) jaunajām akvakultūras saimniecībām, kuras nesen sākušas darbību akvakultūrā un īstenojušas investīciju projektu akvakultūrā EJZF ietvaros pēdējā gada laikā gadu pirms projektu iesnieguma iesniegšanas, ja noslēgtajā investīciju projektā plānots produkcijas eksports 2020. gadā, bet eksporta darījumi saskaņā ar VID datiem nav notikuši.

Atbalsts tiks piešķirts vienu reizi, un to aprēķinās 10 procentu apmērā esošajiem uzņēmumiem no 2019. gada ieņēmumiem no akvakultūras darbības un produkcijas pārdošanas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, savukārt jaunajiem uzņēmumiem – 10 procentu apmērā no investīciju projektā plānotā 2020. gada neto apgrozījuma.

Iesniegumi akvakultūras saimniecībām jāiesniedz LAD līdz 2020. gada 31. jūlijam. Finanšu līdzekļi paredzēti no Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam budžeta. Pasākumam publiskais finansējums – 2 miljoni eiro, un tas paredzēts 2020. gadam. Uz atbalstu varētu pretendēt 87 ekonomiski aktīvas akvakultūras saimniecības.

MK noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Pasākumi sabiedrības veselības jomā” Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

Grozījumi MK noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā „Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde” noteic, ka uz atbalstu var pieteikties atbalsta pretendents, kura saražotās produkcijas (saskaņā ar NACE 2. red. kodu 10.2.) neto apgrozījums 2020. gadā laikposmā no marta līdz jūnijam vai kādā no šī laikposma mēnešiem ir samazinājies vairāk nekā par 20 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu.

Publisko finansējumu atbalsta pretendentam piešķir vienreizēja maksājuma veidā 20 procentu apmērā no starpības, ko aprēķina, no saražotās produkcijas (saskaņā ar NACE 2. red. kodu 10.2.) neto apgrozījuma vērtības, kas fiksēta 2020. gadā par laikposmu no marta līdz jūnijam vai kādā no laikposma mēnešiem, atņemot 2019. gada attiecīgā laikposma vai attiecīgo mēnešu neto apgrozījuma vērtību.

Iesniegums atbalsta saņemšanai pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz līdz 2020. gada 31. jūlijam. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā izsludinātā summa ir 8 miljoni eiro no Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pieejamā budžeta.

Latvijā kopā ir 108 Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzīti zvejas produktu apstrādes uzņēmumi un PVD reģistrētās fiziskās vai juridiskās personas, kuras mājas apstākļos apstrādā zvejas produktus.

MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumos Nr.458 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde””” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

a v o t s