Sportisks ievads fīderēšanā

Veiksmīgs rezultāts sportā veidojas no daudzu it kā sīkumu kopuma. Lai palīdzētu jaunajiem fīderistiem uzsākt sporta gaitas, pievērsīšos šiem it kā sīkumiem un šajā rakstā apskatīšu, manuprāt, svarīgāko: ēsmas un to sagatavošanu. Vēlāk ceru nonākt arī līdz spolēm, makšķerēm un platformām.

Fīdermakšķerēšana ir salīdzinoši jauna sporta disciplīna, taču attīstās ļoti strauji. Pirms dažiem gadiem tajā bez Latvijas čempionāta, kas parasti notiek trīs vai četros posmos, bija vēl tikai dažas sacensības, nu jau dažāda līmeņa mačus varētu rīkot teju katru nedēļas nogali. Kā jaunums šogad bija paredzēta A līga, lai sportiskā formātā, taču bez vadošo fīderistu piedalīšanās trijos posmos noskaidrotu Latvijas čempionu starp amatieriem.

Pēc sacensību noteikumiem, pievienot barībai un izmantot kā ēsmu atļauts tikai dzīvo ēsmu un dabīgas izcelsmes augu valsts produktus. Piemēram, kukurūzu, zirņus un graudus. Uzreiz gan jāsaka, ka sacensībās ar kukurūzu vai zirņiem neviens nemakšķerē, jo mērķis ir nevis izsēdēt trofejas cienīgu eksemplāru, bet gan iegūt iespējami lielāku kopsvaru. Savukārt tas parasti veidojas no vidējām un sīkām zivtiņām. Sacensību apstākļos, kad vienā garā rindā sēž desmitiem konkurentu, iespējas izvilkt kādu kilogramīgu eksemplāru ir mazas, tajā pašā laikā trīs četri nelieli breksēni, ko reizēm var salasīt īsā laika sprīdī, dos to pašu svaru.

Skatoties caur A līgas prizmu, izņēmums varētu būt otrais posms, kas tiek rīkots karpu dīķī. Zirņus vai kukurūzu var izmantot kā barības piedevu, ja ķeras karpas vai lielāka izmēra brekši. Taču arī tad – izberztus caur 4 mm sietu, lai mazinātu iespēju, ka zivis visu ātri paēdīs un zaudēs apetīti.

Latvijas čempionāta noteikumi ir balstīti uz F.I.P.S.e.d. pasaules čempionāta nolikumu, kur dzīvās ēsmas apjoms nedrīkst pārsniegt 2,5 litrus. No tiem motiļa un/vai džokera nedrīkst būt vairāk par 0,5 litriem plus 1/8 litra jeb 125 ml motiļa āķa tiesai. Amatieru sacensībās, lai mazinātu izmaksas dalībniekiem, motiļa izmantošanu parasti ierobežo līdz 125 ml. A līgā dzīvās ēsmas apjoms nedrīkst pārsniegt 1,5 litrus, no tiem motilim jābūt līdz 125 ml, bet sliekām – līdz 0,5 litriem.

Tārpu uzrādīšanai ir speciāls trauciņu komplekts, kurā ietilpst 125, 250, 500, 750 un 1 litra trauciņi. Vieglāk tārpus būs sadalīt, ja tādi komplekti būs vairāki.

Kādās proporcijās tos dalīt – izvēlas katrs pats, izvērtējot treniņos novēroto. Parasti lielākā daļa tārpu paliek pāri, taču, ja ķeras labi, tad uz sacensību beigām reizēm ir jāpiedomā, lai pēdējā stundā nepaliktu bez motiļa vai sliekām. Spraušanai uz āķa, protams, 2,5 litrus nevajadzēs.

Mērtrauks tārpu dozēšanai

Motilis – nr. 1 Sacensību režīmā, kad zivis bieži vien kļūst kaprīzas, svarīgākā ēsma ir motilis jeb trīsuļodu kāpuri, turklāt tiem jābūt svaigiem un tīriem. Motili sacensību dalībnieki pērk 0,5 kg fasējumā, iepriekš pasūtot. Nedēļas nogalei, kas ietver treniņu un divas maču dienas, pietiks ar 0,5 kg amatieru pasākumam, bet 1 kg Latvijas čempionātam. Pērkot tādā apjomā, cena, protams, ir reizes divas trīs zemāka, nekā iegādājoties pa 10–20 g.

Ja motilis nav svaigs, vajadzēs skalot. To dara ar 1,5–2,5 mm sietu bļodā, piepildot to ar aukstu ūdeni nedaudz virs sieta. Dzīvie kāpuri izlīdīs cauri, beigtie paliks sietā. Dzīvos motiļus nokāš un uzglabā nedaudz mitrā papīra dvielī vai avīzē ledusskapī – tāpat kā visus tārpus.

Motili kā ēsmu izmanto gan vienu pašu, gan dažādās kombinācijās. To, tāpat kā citas ēsmas, pievieno barībai, lai pievilinātu zivis un pieradinātu tās meklēt šo ēsmu. Mērķis nav panākt, lai barība tiktu ēsta. Mērķis ir pievilināt zivis, bet gardākajiem kumosiem noteikti jābūt tādiem pašiem kā uz āķa liekamie.

Nekad tārpus nevajag iejaukt uzreiz visā barībā. To dara porcijās, atsevišķā traukā, nepārtraukti vērojot zivju reakciju. Makšķerējot ar fīderi, katrā barotavā tārpus var pievienot atšķirīgā daudzumā un kombinācijās.

Motili var pielikt veselu, saspiestu vai arī sagrieztu pilnīgā sulā. Griezts tas zivis reizēm padara trakas. Viņas to sajūt pat nelielā daudzumā, un, ja barībā ir tikai motiļa sula, zivij nekas cits neatliek kā ķerties uz āķa.

Vairākumam vadošo makšķernieku motilis viens pats vai kombinācijā ar džokeri vienmēr būs maksimālajā atļautajā daudzumā.

Dažādu tilpumu trauciņi un rīki tārpu smalcinšanai

Džokeris ir līdzīgs motilim, tikai daudz smalkāks un ar citādu smaržu. Lai zivis tos uzlasītu, viņām iebarotajā vietā jāpavada daudz ilgāks laiks nekā lielāku ēsmu gadījumā.

Parasti to paglabā sacensību beigām kā slepeno ieroci – cerībā uz to, ka džokeri atjaunos zivju apetīti, kad pēc pāris stundām intensīvas ķeršanas copes izsīkst.

Mušu kāpuri – lielie baltie Tāpat makšķerēšanā noder arī dažādu veidu mušu kāpuri. Lielos baltos, kas mēdz būt arī citās krāsās, izmanto kā ēsmu gan vienus pašus, gan dažādās kombinācijās. Gadās, ka krāsai ir nozīme, bet parasti vienlīdz labi ķeras arī uz klasiskajiem baltajiem.

Lai mušu kāpuri būtu tīri un sausi, izplatītāji tiem pievieno zāģu skaidas. Ja kādreiz tārpi kļūst mitri, tiem var pievienot kukurūzas miltus vai zivju barību.

Dienu pirms sacensībām baltos tārpus attīra ar sietu; derēs 2,5–4 mm siets. Dzīvie kāpuri izlien cauri, bet mirušie un sakūņojušies paliek sietā. Ja plāno darboties ar grieztiem tārpiem, būs ērtāk, ja tos ar 1 mm sietu attīrīsi no skaidu vai barības piemaisījuma.

Sacensībās iebarojot, veselus tos izmanto reti, jo šie kāpuri ir lieli un sulīgi un grieztā veidā to izdalītā sula mēdz būt ļoti efektīva. Baltos tārpus, tāpat kā visus pārējos, griež mazā cilindrīgā trauciņā ar trīsasmeņu šķērēm. Lielāka daudzuma sasmalcināšanai izmanto rokas blenderi – tādā veidā vienā tūrē var sastrādāt 0,5–1 litrus, ar šķērēm šādu daudzumu sagabalot būs grūti.

Mušu kāpuri – pinki ir līdzīgi lielajiem baltajiem, tikai mazāki. Kāpuru tonis tiek iegūts ar pārtikas krāsvielām un neietekmē vēlāko mušas krāsu (ar laiku gan tu, gan tavi mājinieki atklās, ka no baltajiem tārpiem izšķiļas lielas melnas mušas, savukārt no pinkiem – mazas zaļas). Pie mums parasti pinki ir nopērkami krāsu sajaukumā – rozā, sarkani, balti, reizēm pat zili.

Arī šos kāpurus dienu pirms sacensībām attīra, tikai šajā gadījumā jāņem 2–2,5 mm siets.

Pinkus izmanto kā ēsmu uz āķa un arī kombinācijā ar citām ēsmām. Iebarošanā parasti liek veselus, retāk grieztus. Vienai sacensību dienai būs nepieciešami 0,25–1 litri.

Mušu kāpuri – kasteri. Kasteri ir tie paši mušu kāpuri, tikai jau iekūņojušies. Makšķerēšanai derīgi būs no balta līdz zeltaini brūnam tonim; kastaņbrūnie jau būs pārāk iekūņojušies un peldēs. Ķerot tos uzglabā trauciņā, pārklātus ar ūdeni, lai neizkalstu.

Mājas apstākļos labus kasterus iegūt ir ļoti grūti, jo mušu kāpuri kūņojas nevienmērīgi, turklāt ledusskapī pārāk lēni, bet istabas temperatūrā pārāk strauji. Es parasti uzticos specializētiem ražotājiem.

Lieto kā lēni grimstošu ēsmu, arī kombinācijā ar citām ēsmām. Tālākā distancē to izmantošana ir apgrūtināta, jo, velkot ārā, tie savērpj pavadiņu. Iebarošanas masā liek gan veselus, gan saspiestus, gan sagrieztus.

Kasterus izmanto ne katrās sacensībās, bet, kad izmanto, parasti pietiek ar 0,25–0,5 litriem.

Sliekas. Un kā tad bez sliekām! Kā ēsmu izmanto 2. numura Dendrobaena sliekas gan vienas pašas, gan arī kombinācijā ar ko citu. Var ņemt arī mēslu un Kalifornijas sliekas, taču tās tik labi neturēsies uz āķa.

Griešanai derēs visas, ja pirms sacensībām caur sietu atsijāsi no zemes. Lai šķēru un blendera asmeņi ilgāk saglabātu asumu, pirms sagriešanas sliekas noskalo. Reizēm zivīm patīk, ka nomazgā jau sagrieztas sliekas, jo tad paliek tikai gaļīgās ādiņas, bet biežāk tomēr ir tieši pretēji – viņas pievilina tieši sula. Kā ir konkrētajā dienā un vietā, var noskaidrot uz vietas – kad labāk ķeras: ja slieku nesprauž veselu, bet pārkniebtu.

Ja neplāno likt uzsvaru uz sliekām, pietiks ar nelielu daudzumu āķa tiesai, taču, ja tās griež un pievieno barībai, brekšu pasākumā 0,5 litri pazudīs nemanot.

@Edvīns Šļubovskis