Pretzāļu mānekļi

Seklos ezeros ķeršana pa zālēm ir ikdiena. Brīva ūdens šādos ezeros ir maz, un plēsoņu vienmēr nākas mānīt laukā no lēpju laukiem vai zāļu pļavām. Šādos ezeros plēsējs jūtas stipri vien drošāk, un nav arī brīnums – zivīm ir kārtīgs patvērums, un bieži vien arī pietiekama barības bāze.

Attiecīgi copmanim nākas meklēt variantus, kā pielāgot inventāru, lai tomēr izvilinātu un novilktu plēsoņu. Protams, jebkurš māneklis ar pretzāļu āķi dod iespēju viņu noķert, bet negarantē, ka tiks cauri visām zālēm. Šādiem mānekļiem realizācija vienmēr pieklibo.

Starp citu, ja darbojies seklās vietās, tas nenozīmē, ka līdakas tur būs mazas. Šādās vietās uzturas arī lielas zivis, pat trofejas.

Specifiskais inventārs

Kāts. Šādos apstākļos es dodu priekšroku garākam kātam. Faktiski 2,45 m garš spinings ir optimāls, lai no lielāka attāluma ar precīzu metienu spētu nogādāt mānekli vietā, kur tev vajag. Lai arī paši mānekļi bieži vien nav diez ko smagi, tomēr spiningam jābūt ar lielu testu. Pirmkārt, pa zālēm var ķert arī ar lieliem gumijas mānekļiem, kuri nereti sver pat 30 un vairāk gramu. Otrkārt, spinings ar lielu testu un jaudu dod neatsveramas priekšrocības zivs izvilkšanas procesā.

Jāatceras, ka brīdī, kad notiek ņēmiens un līdaka ir piecirsta, spiningam jābūt pietiekami jaudīgam, lai zivi pēc iespējas varētu ātrāk dabūtu laukā no zālēm. Vilkšanas procesā jebkurā gadījumā nāksies aizķert vēl kādas lēpes, un pati līdaka arī diez ko mierīgi neuzvedīsies. Attiecīgi palielināsies slodze uz spiningu.

Šādiem apstākļiem es izmantoju vidēji smagas jeb MH (medium heavy) vai smagas jaudas jeb H (heavy) spiningus.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka zālēs var ieāķēties arī paši mānekļi. Tad, ja ūdensaugi ir stipri, nākas pielikt lielas pūles, lai savu mānekli tomēr izdabūtu laukā.

Spole. Šis elements ir nākamais lielais jautājums. Kādu labāk izmantot? Šajā gadījumā jāņem vērā, ka slodze, ko spolei nāksies izturēt, tomēr ir liela. Manā skatījumā optimāls variants ir strādāt ar multiplikatoru. Zemprofila multam jaudas ir atliku likām, līdz ar to nav jāuztraucas ne par lielu slodzi, ne par to, ka pēc sezonas spole varētu parādīt kādas vājuma pazīmes.

Protams, ir arī labas bezinercenes, domātas lielai slodzei, bet šajā gadījumā runa nav par budžeta klasi. Šādām spolēm galvenie zobrati, viss mehānisms, arī rotors, ir veidots no speciāliem sakausējumiem, kā arī konstruēts tā, lai izturētu lielu slodzi.

Ja nosveries par labu multam, tad rodas neliela problēma ar spininga izvēli. Respektīvi – ir pagrūti atrast piemērotu kātu gan pēc jaudas, gan testa, turklāt tādu, kas būtu lietojams ar multiplikatoru. Šajā gadījumā talkā var nākt ārzemju interneta veikali, kur šo to var atrast.

Aukla. Zāļu laukiem es viennozīmīgi ieteikšu pīto. Kā jau minēju, darbojoties šādos apstākļos, prasās pēc rupjiem rīkiem. Es lieku PE2 pīto auklu pēc japāņu standarta. Multiplikatoram nav izšķiroši, vai liek tievāku vai resnāku auklu, toties ar šādu diametru es pilnīgi droši ravēju zāles un mānekļus praktiski nezaudēju. Turklāt diametra dēļ metiena tālums pilnīgi nemaz necieš. Arī lietojot bezinerces spoles, nākas likt resnāku auklu, un es izvēlos PE 1.2 pēc japāņu klasifikācijas.

Ja runā par dzīslu skaitu, tad es tomēr izmantoju modeļus ar četrām. Vismaz pagaidām es neredzu jēgu lietot 8 dzīslu auklas, kas ātrāk dilst, un, ķerot pa zālēm, tas būs vēl jūtamāk.

Mānekļu nianses

Viena no galvenajām īpašībām, kas nepieciešama māneklim, ir zāļu caurgājība. Faktiski te ir runa par to, kādā veidā un cik labi āķi ir nosegti vai noslēpti mānekļa ķermenī. Šobrīd ir gana daudz variantu, bet tiem arī ir savi mīnusi. Vislielākais no tiem – tukšas copes un nomukušas zivis. Tikko āķis ir noslēpts mānekļa ķermenī vai tam ir pretzāļu stieples, zivi bieži vien nevar labi piecirst, un plēsoņa nomūk. Diemžēl pret to panaceja nav izdomāta, ir tikai dažas viltības, kā mēģināt samazināt nomukušo zivju skaitu.

Tāpat no svara ir tas, lai māneklim būtu aktīva spēle. Turklāt tai ir jābūt arī tad, ja māneklis tikai grimst. Diezgan bieži, darbojoties pa lēpju logiem, mānekli līdaka grābj uzreiz.

Vēl es ieteiktu mānekļus izvēlēties spilgtus, tīri tā dēļ, lai pats to redzētu un varētu sekot līdzi kustībām. Līdaka arī ne vienmēr uzbrūk uzreiz, bieži tā seko māneklim, un tādējādi copmanis visu var redzēt. Tāpat šādā veidā lieliski var kontrolēt mānekļa kustību, trajektoriju un animāciju.

Jāatceras arī tas, ka plēsoņa parasti uzbrūk no apakšas, līdz ar to pret debesu fonu māneklis tai izskatās melns. Šis aspekts jāizvērtē gadījumā, ja liekas, ka plēsoņa neuzbrūk vienas vai otras krāsas mānekļiem.

Universālais silikons

Šādai copei vispopulārākais mānekļu veids ir tieši gumijas jeb silikona mānekļi. Tie ir plaši pieejami milzum daudzās un dažādās formās, kā arī tikpat daudzās krāsu kombinācijās. Es parasti izmantoju mānekļus no 15 līdz kādu 25 cm garumam. Manuprāt, labāk sevi parāda apjomīgāki mānekļi ar masīvāku ķermeni. Turklāt tie jau paši sver pietiekami daudz, attiecīgi ir nepieciešams mazs papildu svars vai tos var izmantot vispār bez svara. Astes daļai noteikti jābūt plānākai, ar palielu papēdi.

Runājot par materiāla mīkstumu, varu teikt – tas noteikti ir izšķirošs, ja lieto ofsetāķus. Jo ar šādu āķi cietam, turklāt vēl apjomīgam māneklim izcirst cauri ir ļoti grūti.

Ir nopērkami ofsetāķi ar papildu svarojumu. Ļoti ērti lietot viegliem mānekļiem, kā arī lai māneklim būtu spēle, vertikāli grimstot

Lietojot mānekļus ar ofsetāķiem, ir svarīgi, lai āķi būtu wide gap jeb ar platāku vēdera daļu

Montāža ar klasisko džiggalvu. Galvenais ir izvēlēties džiggalvas pareizā izmērā un ar asiem āķiem

Relax Kopyto 4L – lieliski tieši uz ofseta ir Sawamura izstrādājumi, tomēr es pats visvairāk lietoju šo. Godīgi sakot, pat nezinu, kad šis māneklis tika sākts ražot, bet ir skaidrs, ka tas bija sen. Un visu šo laiku 4L lieliski kalpo dažādām montāžām, tehnikām un dažādu plēsoņu ķeršanai. Ļoti izdevusies forma, kustīga astes daļa ar diezgan masīvu astes papēdi. Lai arī māneklis nav ne no ēdamgumijām, ne super mīkstiem materiāliem, tomēr tas lieliski strādā uz savu mērķi. Un uz džiggalvām 4L turas ļoti labi – principā tik ilgi, kamēr plēsoņa to nesaplosa.

Sawamura One Up Shad ir otrs mans iecienītais māneklis. Šī ir ļoti mīksta gumija, turklāt vēl ēdamgumija. Izmēru dažādība ir plaša, un arī krāsas var piemeklēt, kādas vien patīk. Kā būtiskākos mīnusus es minētu cenu un to, cik viegli šī Sawamura tiek saplosīta. Bet ofsetāķiem ir grūti atrast ko labāku. Mānekļa masa ir pietiekama, lai to mestu vispār bez svara, tikai ar āķi. Sawamuru var ļoti lēni ietīt vai darboties tīri uz grimšanu – plēsoņai patīk, un tā uzbrūk.

Keitech Swing Impact Fat ir līdzīgs Sawamurai. Rievota forma, apjomīgs ķermenis, tikai Keitech gadījumā materiāls ir pavisam nedaudz cietāks. Skaidrs, ka arī šis māneklis nav izturīgs un netur līdaku zobus, toties ar ofsetāķi un džiggalvu draudzējas lieliski. Izmēru skaits ir liels, šai ziņā var droši eksperimentēt, un nereti vienu izmēru līdaka ignorē, turpretī citu ne. Krāsu daudzveidība ir milzīga, attiecīgi katrs var piemeklēt ko savai gaumei.

Keitech Easy Shiner – arī klasika, klasiskas formas ēsmas zivtiņa. Šim māneklim ir ļoti kustīga aste, un ietīšanas laikā tā rada pavisam smalku vibrāciju. Viss būtu labi, ja vien šī te aste nebūtu tik trausla. Bieži vien to iznīcina pat viens zemmērs – un māneklis kļūst praktiski nelietojams. Izmēri nu jau ir daudz un dažādi, tiek piedāvāts arī lielais 8 collu. Easy Shiner es izmantoju tikai ar papildu svaru ofseta veidā, arī ar volframa naglām.

Vecie labie bleķi

Metāla mānekļi noteikti ir vieni no vecākajiem, un daudzi tos izmanto arī šobrīd.

Manu lietoto šūpiņu sortiments. Meistara Sīpola, Kuusamo Professor un Wiliams

Šūpiņi. Arī es esmu to cienītāju vidū un varu teikt, ka bieži vien tieši šūpiņš izpogā citus mānekļu veidus vienā rāvienā. Tiesa, copei pa zālēm es izvēlos vieglākus šūpus, kā arī platākas formas, lai varētu tos vadīt ar pauzēm un lai tie grimstot radītu lēnu šūpošanos.

Mani favorīti noteikti ir mūsu pašu meistara Sīpola radītie šūpi, kas sver ap 10 gramiem un ir lieliski copei zāļainās vietās. Vēl noteikti jānosauc plaši zināmā sērija Kuusamo Professor, kā arī Rasanen, kurā ir jau šūpi ar pretzāļu āķiem. Pie pēdējā tipa noteikti jāmin Rapalas šūpiņi ar pretzāļu stiepli, kā arī krievu ražotie pančehini. Tie ir viegli šūpi ar pretzāļu stiepli un vienu āķi. Tos var ļoti lēni novadīt pa zālēm un arī pa zāļu malu.

Tomēr gandrīz visiem šūpiem būtiskākais trūkums ir svars un tas, ka šos mānekļus ir grūti aizmest. Metiena tālums nav tas labākais.

Rotiņus ir iespējams uzlabot, trīsžubura vietā uzliekot ofsetāķi ar silikona mānekli

Rotiņi. Šādās vietās es lietoju arī rotus. Ir divi rotiņi, kuri man regulāri ir līdzi un kuri lieliski ķer zivis. Viens – mūsu meistara Šilova rots ar lielu apsudrabotu lapiņu. Šī lapiņa dod iespēju vadīt mānekli ļoti lēni – uz robežas ar stāvokli, kad lapiņa jau stājas. Turklāt mazais svars teicami der zāļainām vietām. Otrs ir krievu meistara Vjunova radīts. Citādas formas lapiņa, bet ar līdzīgu svaru. Šis jau lido labāk, bet to nākas vadīt ātrāk.

Dažādi rotiņi. Meistara Šilova izstrādājumi man ir lielā cieņā, un tie ir visrezultatīvākie. Attēlā divi spilgtie ir lietuviešu ražojuma Sukre. Seklās vietās ļoti labi strādā!

Montāžas varianti

Džiggalva – vienkāršākais silikona māneklis. Ar to var darboties cauri retām zālēm un zāļu malā. Kritiski svarīgi ir piemeklēt pareizo āķa izmēru – tā, lai āķis iznāktu maksimāli tuvu mānekļa astei un tai pašā laikā netraucētu animāciju. Vēl svarīgi ir ievērot, lai būtu maksimāli liela atstarpe starp āķa aso daļu un mānekļa ķermeni. Svara ziņā es parasti darbojos ar 3, 5, 8 gramu galvām – viss ir atkarīgs no konkrētās vietas un apstākļiem.

Kad pērc džiggalvas, iesaku pārliecināties par āķu asumu, jo bieži vien šīm galvām āķi nav tie labākie.

Divžuburi ar pretzāļu stieplēm – vēl viens āķu veids. Šis ir lielisks risinājums copei vietā, kad mānekli nepieciešams mest pilnīgā biezoknī. Tiesa, šajā gadījumā jārēķinās ar tukšām copēm un nomukušām zivīm un ņēmiena brīdī ir jāpiecērt spēcīgi.

Tāpat būs jāiemanās ievērt šos āķus, ņemot talkā tamboradatu. Šo procesu var atrast internetā, un video to ir vieglāk izprast nekā aprakstā.

Ja vajag, lai māneklis pēc metiena vertikāli grimst, tad nāksies to līdzsvarot, jo šie divžuburi parasti gāž mānekli uz sāniem. Tam var izmantot svina vai volframa naglas, ko ievieto ķermenī, lai māneklis grimtu daudzmaz vertikāli.

Pareizie ofseti

Ofsetāķi – bez tiem nekur. Pirmkārt, noteikti ir jāizvēlas tādi, kam ir maksimāli liels izliekums, tā saucamie wide gap. Lieta tāda, ka copes brīdī māneklis slīdēs uz leju, attiecīgi – ja šī atstarpe būs maza, zivs vienkārši nepiecirtīsies. Tāpat arī ofsetāķim ir nepieciešama spēcīga pieciršana, turklāt jācenšas to darīt ar kustību uz augšu, nevis uz sāniem vai leju – tā realizācija būs labāka.

Es vēl izmantoju ofsetāķus, kam virsū jau ir uzkausēts atsvars. Tie lieliski noder vieglākiem mānekļiem, teiksim, Easy Shiner, turklāt šādā gadījumā atsvars ļauj radīt vertikālu grimšanas kustību.

Vēl nianse – lai māneklis kalpotu ilgāk, iesaku izvēlēties ofsetāķus jau ar spirāli, kuru var ieskrūvēt māneklī, vai arī iegādāties internetā mazās ieskrūvējamās spirāles, caur kurām tad likt āķi. Šādā veidā mazāk tiks traumēta mānekļa priekšējā daļa – tā, kurai cauri iet āķis. Interesanti ir āķi Owner Flashy, kam ir pielikta lapiņa, kura animācijas laikā rada papildu vibrāciju un bieži ļoti ieinteresē plēsoņas.

Ķeram savādāk

Šī mānekļu grupa pie mums nav tik izplatīta, bet ir ievērības cienīga. Tie ir spinerbaiti un čaterbaiti.

Spineris ir ļoti labs māneklis, kad jācopē pa vidēji biezām zālēm, jo šis māneklis reti kad tās aizķer, toties, pateicoties lapiņām, rada lielisku kairinājumu plēsoņai. Oriģināli māneklis ir ar pliku āķi un silikona skarām. Es parasti uz āķa lieku tvisteri – tāpēc, lai mānekli padarītu vēl apjomīgāku un līdakai būtu papildu pievilinātājs. Svara ziņā izmantoju līdz 14 gramu spinerus.

Noteikti iesaku pievērst uzmanību divām lietām. Pirmā – āķim, kas bieži vien nav tās labākās kvalitātes, it sevišķi, ja izvēlies pirkt bezzīmola ražojumus.

Otrā lieta – pati konstrukcija. Esmu redzējis spinerus, kam karkass ir no tik plānas stieples, ka lielāka līdaka to noteikti ir spējīga saliekt vienā rāvienā.

Dažādi spinerbaiti. Principā optimāls svars ir ap 10 gramiem. Noteikti jāskatās uz āķu asumu, jo tas ir ļoti būtiski!

Čaterbaiti. Metāla mēlīte dod aktīvu animāciju un vibrāciju, kas pievilina plēsēju. Uz āķa iesaku likt silikona mānekli

Čaterbaits – mazāk zināms mānekļu veids. Tam galvas daļā ir metāla plāksnīte, kas ietīšanas laikā rada ļoti spēcīgu pretestību, un attiecīgi rodas spēcīga vibrācija. Līdzīgi kā spinerbaitam arī čateram ir pliks āķis ar silikona svārkiem, līdz ar ko uz āķa prasās pēc papildu mānekļa. Tiesa, čateru gadījumā tvistera vietā es lieku kādu klasisku ēsmas zivtiņas formas mānekli. Čateri ir pieejami dažādos svara variantos, un arī tie droši iet cauri retām zālēm.

Mārtiņš Babris