Vizīte silikona fabrikā

Latvieši lieliski māk veidot un radīt dažādas lietas. Tieši tāpēc mums ir daudz pašmāju ražotāju, un izņēmums nav arī copes lauciņš. Ir liels skaits meistaru, kuri veido rotiņus, šūpiņus un citus mānekļus. Šoreiz neliela intervija ar OSKARU ŠTEINBERGU – cilvēku, kurš rada silikona mānekļus.

Oskara mānekļus lietoju jau labu laiku, un jāsaka – kvalitāte ir lieliska. Nemaz nerunājot par krāsu gammu un to, ka mānekļi ir veidoti tādi, lai patiktu mūsu plēsējiem. Liela priekšrocība ir iespēja pasūtīt noteiktus krāsojumus – pēc savām vēlmēm. Tirgoti šie mānekļi tiek ar Oshelure zīmolu.

Kā tu vispār nonāci līdz gumijas mānekļu ražošanai? Kāpēc taisīt pašam?

Es visu laiku, nezin cik gadus, no 2005. gada strādāju ražošanā, saistītā ar plastmasu. Pēc tam es beidzu strādāt šajā jomā un sāku domāt, ko lai dara tālāk. Tad Roberts Valters pasvieda ideju, ka Ukrainā daudzi paši taisa silikona mānekļus, un tā es sāku. Tas notika pirms 2 gadiem. Sākumā lēju mānekļus savām vajadzībām, bet tad man sieva pateica: sāc kaut ko darīt nopietni! Pirmie pasūtījumi nāca no Roberta. Pēc tam sāku taisīt mānekļus dropšotam, un tad jau Vitālijs Karpenkovs ieinteresējās pārdot manis lietās gumijas. Tā aizgāja, kļuvu par mājražotāju.

Esmu redzējis daudz video un lasījis forumos, ka, piemēram, Ukrainā gandrīz vai katram copmanim mājās ir sava mini silikona mānekļu ražotne...

Tieši tā, Ukrainā, Krievijā. Ukrainā pat ir veselas trīs firmas, kas taisa un pārdod formas. Tiesa, ar viņiem nav viegli strādāt. Sākumā es pirku no turienes formas, bet bieži netika ievēroti termiņi. Tad es atradu cilvēku, kurš man formas maketē Beļģijā un arī griež uz CNC iekārtas. Mīnuss gan ir tas, ka šim cilvēkam nav tik bagātas pieredzes; ukraiņi tādā ziņā ir krietni priekšā, pieredze ir liela. Piemēram, ukraiņu un arī krievu ražotāji pamatā izvēlas cietās formas – akmeni, alumīniju. Skandināvi atkal lej silikona formās. Ukraina ir tā vieta, kur es sāku visu pirkt, gan formas, gan izejmateriālus, mana ābece sākās no turienes.

Faktiski var teikt, ka silikona mānekļu ražošanas dzimtene ir Ukraina?

Jā, tieši tā.

Palasot dažādus forumus, vienmēr ir diskusija par kopēšanu, vai tas ir labi vai slikti. Kā tu uzskati, kas ir kopēšana?

Kaut vai mans stāsts par G Tail. Es uztaisīju, bet savādāku. Varbūt izskatās līdzīgi, bet tā nav kopija. Ja ir kaut mazākā izmaiņa, tā nav kopija. Slikti vai labi – grūti teikt. Ar bigbaitiem arī gribu kaut ko darīt. Nevis kopēt, bet krāsot pēc saviem ieskatiem. Dažreiz ar maniem uzlabojumiem māneklis strādā labāk par oriģinālo versiju.

Vai ražot mānekļus ir sarežģīti?

Nē, tas nav sarežģīti. Vissarežģītākā ir krāsošana.

Skaidrs, ka izgatavošanas process notiek vairākos posmos. Viena daļa – formas. Es personīgi esmu redzējis plastikāta, ģipša un metāla formas, pieņemu, ka ir arī no alumīnija. Pastāsti detalizētāk par to atšķirībām, plusiem un mīnusiem?

Pagaidām es izmantoju akmens masas formas. Tas ir liets akmens, mākslīgais. Alumīnijs ir ļoti dārgs, un tā frēzēšana ir dārgāka nekā akmenim. Atšķirība ir tā, ka alumīnijā ātrāk atdziest pats māneklis. Akmens ilgāk uztur siltumu, tas tik viegli siltumu neatdod.

Vai tas kaut kā ietekmē arī mānekļus?

Ietekmē un tieši lielos. Masa ir silta, aptuveni 170 grādi pēc Celsija, un, lēni dziestot, tai ir lielāka sarukšana. Piltuve, pa kuru lej materiālu, atdziest ātrāk nekā pati lielā masa. Un, tiklīdz ir sarukšana, materiāls saraujas, veidojas vēderi, iedobumi. Rodas brāķis. Šis ir viens no akmens formu mīnusiem. Alumīnijs uzreiz atdod siltumu, un ar to var strādāt ātrāk. Sākumā man bija jālej 400 gabali dropšota mānekļu, es uztaisīju 10 piegājienus un nesu formu uz ledusskapi atdzesēties, jo akmens forma ļoti uzsila, pat 80 grādi bija.

Ir dažādi mānekļi, arī ar sarežģītu formu un, teiksim, kājiņām. Vai, izmantojot dažādas liešanas formas, mainās mānekļa detalizācija?

Tas īsti nav atkarīgs no formas, drīzāk no liešanas. Tur ir krāsu sajaukšana un ieliešana, kas ir jau otrs etaps.

Vai formas nolietojas?

Principā – ne, tikai ja no rokas izkrīt laukā vai fiziski to sabojā.

Tev formas Latvijā nemaz netaisa?

Bija sāktas sarunas ar Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku, jo viens cilvēks gribēja to darīt, bet beigās es pats nenovedu procesu līdz galam. Tagad es gribēju vienu formu uztaisīt, bet tur ir nomainījusies vadība, un cena ir šausmīgi liela. Īsāk sakot – Latvijā īsti nav, kas taisītu. Pats saproti – pie mums cena uzreiz ir stipri augsta.

Ukrainā – tur visi jau ir piešāvušies. Arī beļģis, kurš man taisīja, darbojās ar 3D – atradu viņa kontaktus, un sadarbojāmies. Bet no pēdējiem projektiem arī beļģis atteicās – nedaudz par sarežģītu tās formas iznāk, viņam nav tik laba CNC frēze. Tagad atkal sāku darboties ar ukraiņiem, jo kovida krīzes dēļ arī tur ir samazinājies darba apjoms, tā ka viņi ļoti labprāt piedalās jaunos projektos. Starp citu, ukraiņiem vislielākais tirgus ir tieši Amerika.

Viņi uz Ameriku tirgo?

Formas – jā. Visas basu tēmas formas taisa! Tas viņiem ir liels bizness.

Par liešanu. Pieņemu, ka tu neizmanto vienu formu...

Es skatos uz pamata silikona krāsu un kādu formu vajag. Piemēram, dropšotam man ir trīs formas, katra ar trīs mānekļiem. Dropšotam varēja pa dienu, pa 8 stundām, apmēram 400 gabalus saliet.

Fiziskais process nav ilgs?

Nē, nav. Sākumā es materiālu uzsildu līdz 160 grādiem (pieļaujami ir 160–170 grādi). Jo karstāks, jo lielāka sarukšana. Visērtākā ir mikroviļņu krāsns, jo tur materiāls uzsilst vienmērīgi. Arī lielie ražotāji silda vienmērīgi. Ja silda no ārpuses, tad materiāls sāk degt klāt. Un tad, ja ir slēgtā forma, tad es spiežu ar vienu šprici vai divām, vai trīs, četrām. Tas ir – ja vajag vairāku krāsu mānekļus. Lielajām ražotnēm ir preses, kurās materiāls tiek turēts konstantā temperatūrā un arī tiek liets iekšā presformās.

Kā ir ar centrifūgas iekārtām?

Mazajiem mānekļiem šis veids der labāk. Centrbēdze labāk izspiež laukā materiālu, bet mīnuss ir tāds, ka nevar uztaisīt divkrāsainus mānekļus. Ja man būtu finansējums, tad es laikam mazos mānekļus tāpat lietu. Pagaidām ar esošo pieprasījumu nav jēgas ko tādu darīt, jo te uzreiz ir dārga forma.

Laikam vissāpīgākais jautājums ir par mānekļa formu, mānekli kā tādu. Cik saprotu, šobrīd tu strādā pie savām formām...

Jā, man ir trīs formas, mazajiem mānekļiem. Ir Mr. Greedy gumija, ko es esmu uztaisījis stipri mazāku – 2 un 2,4 collu izmērā. Reins G Tail manā izpildījumā ir īsāks, man oriģināls likās par garu. Taisīju to sev, ar īsāku ķermeni, citādi es pirku viņu veikalā un tāpat daļu plēsu nost. SL Remix pārtaisīju, man nepatika astes izvietojums, un es uztaisīju to citādāku, māneklis tagad strādā savādāk, plašāk.

No kā tiek lietas gumijas? Tas ir silikons?

Skaitās plastisols. Tas ir šķidrais, karstais silikons. Aukstā veidā tas ir kā silikons, karstā – kļūst šķidrāks. Ķīmisko sastāvu es tik sīki nevarēšu izstāstīt.

Esmu dzirdējis, ka materiāls ir tas pats, ko izmanto lielie ražotāji, rūpnīcas...

Jā, tas pats. Bet brīvajā tirgū, hobiju tirgū tas tomēr nav pilnīgi tas pats. Lielajiem ražotājiem klāt ir kaut kas tāds, ko neviens nevar atkost. Jo tā noturība, paņemot kaut vai Bait Breath vai Keitech materiālu, to konsistenci nevar nokopēt. Ir kaut kāda piedeva vai stabilizators, kas materiālu padara savādāku, labāku. Krievi kaut ko cenšas darīt šajā jautājumā, bet es pamēģināju – nu nav tas. Amerikā izmanto nedaudz savādāku materiālu, ne plastisolu.

Mans izmantotais materiāls ir labs, bet arī dārgs. Hobija līmeņa materiāls, teiksim, no Ukrainas, ir jutīgs pret temperatūru, smird. Pēc tam meklēju Anglijā, tur atkal savādāks. Tad atradu Beļģijā. Tam atkal katrai partijai savādāks tecēšanas indekss. Ir cilvēki, kas mānekļus no tādiem materiāliem ir lējuši Latvijā, bet tas arī ir sabojājis visu priekšstatu par šādiem mānekļiem, jo tie nebija kvalitatīvi. Visu laiku notiek meklēšana un pilnveidošanās.

Mānekļus var uztaisīt mīkstākus un cietākus?

Jā, to visu var izdarīt. Var uztaisīt pavisam tādu kā puņķi un arī cietu kā akmeni. Izmanto divu veidu piedevas: vienas, kas cietina, otras, kas mīkstina. Es tagad esmu pārgājis uz Svartzonker materiālu, tāpēc ka tas atšķiras. Ir daudz noturīgāks.

Man ir mānekļi no kaut kāda materiāla, ko var ļoti izstiept, un atlaižot tas ieņem savu formu, bez deformācijas.

Jā, ir tādi. Tas ir amerikāņu materiāls. Precīzu nosaukumu nepateikšu. Bet tie kūst kopā ar mānekļiem no cita materiāla. Tāpat nedraudzējas ar polipropilēnu. Ja kastīte ir no polipropilēna, tad, visticamāk, māneklis sakausēs arī to.

Kā īsti ir ar ēdamgumijām?

Es esmu to visu izpētījis. Tas ir tāds pats materiāls, tikai pildīts ar sāli. Es paņēmu, izkausēju Bait Breath gumijas no 150 ml burciņas, un apakšā palika apmēram 1 cm sāls.

Tātad viņi ražošanas procesā to liek klāt?

Kāpēc ir sāls iekšā? Tas pats Keitech – ieliekot ūdenī, sāls sāks kust, materiāls uzbriedīs, un māneklis kļūs porains. Sāls to saēd. Es arī varu likt iekšā sāli, bet tad materiāls nesanāks tik noturīgs. Tāpēc ir nosaukums ēdamgumija, jo māneklis faktiski sadalās.

To var novērot arī āķiem. Ir mānekļi, kuros tie sarūsē ļoti ātri...

Jā, Keitech noteikti ir tieši tādi, jo ir pilni ar sāli.

Kā ir ar peldošajiem modeļiem? Daudzi ražotāji speciāli norāda, ka māneklis ir peldošs.

Tā arī ir piedeva, faktiski tas ir putošanas aģents. Es arī esmu tādus taisījis, tiesa, sev. Māneklis iznāk porains, peldošs. Turklāt tas ātri nodilst: vairākas copes – un māneklis vairs nebūs peldošs. Tāpat kā mīkstās gumijas – trīs copes, trīs zivis, un viss ir noplosīts.

Mīkstuma ziņā līderi noteikti ir foreļu mānekļi. Bieži vien tie ir tik mīksti, ka pat jauni slīd nost no āķa. Es uzskatu, ka forelei ir izšķiroši – māneklis ir mīksts vai nav.

Latvijā bija viens foreļnieks – LBaits, kurš veidoja gumijas, bet laikam tas bizness beidzās. Forelēm ir cits materiāls, eļļa jāliek. Esmu tādus taisījis.

Atraktanti – vai tos tu liec saviem mānekļiem klāt?

Atraktantus es lieku pārsvarā mazajiem, asariem domātajiem.

Vai, pēc tavas pieredzes, atraktanti kaut ko dod?

Nē. Tas ir tīrs mārketings, neredzu nekādu ieguvumu. Ir lielie ražotāji, kas ir atkoduši atraktantus, piemēram, Bait Breath – jā, tie strādā.

Kā ar aminoskābēm? Tieši to dēļ zivij rodas sajūta, ka māneklis ir ēdama lieta.

Jā, aminoskābes strādā.

Vai tu tici, ka zivs redz krāsas?

UV krāsas – jā. Esmu novērojis, ka tās asarim un zandartam patīk. Biju uztaisījis sev mānekli tā saucamajā ukraiņu krāsā – zila mugura un zaļš vēders. Copēju un nevaru saprast, kāpēc zivs neķeras. Beigās izrādās, ka esmu uztaisījis bez UV.

Respektīvi – tu uzskati, ka ir pilnīgi vienalga, kāds tonis, galvenais, lai ir UV?

Nujā, kāds tas UV ir – vai nu zils, vai dzeltens, vai sarkans. UV nav daudz.

UV ir kā krāsa?

Jā, ir jau gatava. Bet 50% varu pateikt, ka uz līdaku tas nestrādā, līdakai ir cita domāšana. Atkārtošos – UV ir zandartam un asarim. Bet Latvijā pamatā ir divas krāsas – lillā un eļļas. Cilvēks to redz brūnu, pret gaismu lillā, savukārt UV ir brūngans. Eļļas ir caurspīdīgi brūna, bet UV – zaļa. Eļļas ir dažādas, kā kuram, bet no tām, kas man ir, ko es esmu taisījis, šīs ir labākās.

Starp citu, UV krāsas krāsojas savā starpā. Ja glabā kopā dažādu toņu mānekļus, tie nokrāso viens otru.

Pa lielam jau makšķerniekam ir iekšēja ticība, kura krāsa ķers.

Kā mānekļi tiek krāsoti?

Ja ir standarta liešana, tad es krāsoju pirms materiāla sildīšanas. Ja vajag kaut kādus elementus, tad krāsoju atsevišķi, kad māneklis ir gatavs, attaukots. Pēc tam ar aerogrāfu krāsoju. Katrs māneklis ir roku darbs.

Ja ir divas krāsas, to sajaukšana notiek liešanas procesā?

Ja, teiksim, galva ir balta, bet aste melna, tad tas ir formas jautājums. Bet es tā īsti negribu darīt, jo tā ir krietni grūtāk. Vieglāk ir ar roku nokrāsot. Jo, ja lej, tad jāielej ir aste, jāgriež liekais nost, tad jālej pārējais. Bet lielie ražotāji savādāk to dara, tur viss notiek mašinizēti.

Tātad visas tavas smukās gumijas ar dažādām svītrām ir krāsotas ar rokām?

Jā, tas ir reāls roku darbs. Tas pats Svartzonker, tas kompānijai Abu Garcia krāso mānekļus. Strike Pro Pig Shad – tas nav roku darbs, tas ir printēts un līmēts virsū. Viņš nav tik noturīgs, bieži lobās nost, kā papīrs.

Taviem mānekļiem ir savādāka tehnoloģija, kā krāsojumu padarīt noturīgu?

Jā, es pats to esmu atklājis un negribu stāstīt plašāk. Iespējams, kāds cits lieto tādu pašu tehnoloģiju, bet neviens par to nerunā un nestāsta. Ja es to procesu neizdaru, tad krāsojumu var mierīgi notīrīt nost, ar pirkstu berzējot. Līdzīgi kā Westin mānekļiem. Es paņēmu viņu mānekli, izdarīju savu procesu – un krāsojums kļuva noturīgs.

Pirmais, ko es mēģināju, – nokrāsot un beigās iemērkt ļoti, ļoti mīkstā silikonā. Mānekli iegremdē, izvelk laukā un atdzesē. Bet man nepatika: silikons mēdz notecēt, veidojas piles. Man sieva ir doktore ķīmijā, attiecīgi kopā izdomājām, kā to visu vajadzētu darīt.

Kādi ir tavi nākotnes plāni? Šo var saukt par biznesu, vai tas ir tikai hobijs?

Es uz to visu skatos kā uz perspektīvu. Es esmu tas, kas dara, bet man vajag kādu, kas palīdz. Teiksim, es neesmu stiprs bigbaitos. Tāpēc uzrunāju zināmus copmaņus, mēģinājām vienoties par sadarbību. Šobrīd ar Armandu darbojos. Man vajag komandu, es viens pats to nevaru.

Tas varētu būt arī maizes darbs?

Viss atkarīgs no veikalniekiem un pircējiem. Ja viņi uzticēsies man – tad jā. Visiem vajag cenu, bet cenu es nevaru uztaisīt, ja pērku maz materiāla. Ja pirktu lielos apjomos – uzreiz būtu cits cipars. Galvenais, lai pircējs būtu apmierināts. Paskaties – visa Zviedrija strādā ar tiem pašiem Svartzonker, Wolf Creek utt. Zviedri uzticas savējiem meistariem. Latvieši ir saveduši pilnus veikalus ar ķīniešu mānekļiem. Jā, tur ir laba cena, bet nepadomā par savējiem, lai vietējais varētu attīstīties.

Laikam pietrūkst patriotisma...

Jā, tā ir. Es uzskatu, ka vajag tomēr kaut ko, kas ir radīts mums, mūsu apstākļiem, mūsu zivij.

Vai šobrīd tev ir sadarbība, piemēram, ar ProX?

Jā, ar Vitāliju – pamatā ar dropšotam domātām gumijām. Ir arī Tukumā daži veikali. Ar eBoat rodas sadarbība. Arī savā interneta veikalā tirgoju, bet tā latvietis neredz mānekli, nejūt mīkstumu, tāpēc arī daudzi nepērk. Esmu gājis uz veikaliem, taču daudzi saka, ka nevar tirgot, nav peļņas.

Vai pie tevis var pasūtīt individuāli, teiksim, formas tavas, bet ar manu krāsojumu?

Skatoties, kāda forma, kāda krāsa, bet jā, to var. Zandartam minimālais ir kādas 10 gumijas. Principā visas silikona pieejamās krāsas man ir, krāsojamās krāsas arī ir plašā izvēlē, bet jāskatās, kādas ir tās individuālās vēlmes.

Paldies par interviju! Mans novēlējums – lai sokas biznesā! Bet lielais aicinājums pārējiem: būsim sirdī patrioti un atbalstīsim savējos!

Mārtiņš Babris Oskara Šteinberga arhīva foto