Leņķa Metiens. Itāļu Kastinga Stils

Itāļu Kastinga Stila piekritēja visierastākais un biežāk lietotais metiens ir Leņķa Metiens jeb Mušiņa Pirmā Metiens. Salīdzinot ar tradicionālo mušiņmakšķerēšanas stilu Leņķa Metiens ir pielīdzināms parastajam metienam pāri galvai. Leņķa Metiens tika izveidots, lai cīnītos ar nevajadzīgo mušiņas driftu ka arī samazinātu vēja ietekmi straujajās kalnu upēs. Kā jau nosaukums vēsta, mērķis ir nosēdināt mušiņu ūdenī pirms tajā iekrīt aukla un daļa vai pat visa koniskā pavada un pavadiņa. Metiens notiek leņķī pret ūdeni un palielinātā ātrumā, tādēļ būtiski tiek samazināta vēja ietekme uz metiena precizitāti. Vējš vienkārši nepaspēj sagrābt mušiņu lidojuma laikā un aiznest to sāņus, kā tas notiek parastā metiena pāri galvai gadījumā. Savukārt, mušiņai nolaižoties ūdenī pirmajai, tā ilgāk var atrasties zivij “tīkamajā” peldējumā bez drifta pirms vēl straume ir paspējusi sagrābt auklu.

Apgūstot Leņķa Metienu makšķernieks iepazīst lielāko daļu no tehnikas, kas tiek izmantota pārējos Itāļu Stila metienos. Tādēļ šis parasti ir pirmais metiens, kas tiek pasniegts Itāļu Stila apmācības kursos.

Plakne un Ass

Metiena kustība izpildot Leņķa Metienu, ir daudz garāka par to, kas tradicionāli tiek izmantota foreļu makšķerēšanā. Lai panāktu šādu garāku kustību, metiens tiek izdarīts nevis pāri galvai, bet gan leņķī pret vertikālo plakni. Šis leņķis parasti ir starp 30 un 45 grādiem. Arī metošās rokas elkonis ir atvirzīts no ķermeņa. Aptuveni metiena kustības vidū tas atrodas kādus 15-20 centimetrus atstatus no ķermeņa. Šo leņķi ar vertikāli sauc par Plakni.

Bez tā, ka kāts ir novirzīts sāņus no vertikāles, pati metiena kustība arī nav paralēla zemei, bet gan savērsta leņķī pret ūdeni. Tādā veidā pats metiens tiek mērķēts uz punktu, kurā vēlamies nosēdināt mušiņu nevis kādu metrus vai vairāk virs tā. Tieši šis metiena kustības virziens lejup kombinācijā ar palielinātu auklas kustības ātrumu arī nodrošina to, ka mušiņa nolaižas ūdenī pirms auklas un pavadas. Šajā zīmējumā attēlota Plakne, kas atrodas leņķī pret vertikāli un metiena kustības garums.

Līdz ar metiena kustības pagarināšanos un atrašanos Plaknē, pastāv tendence metošajai rokai kustēties pa loku ar elkoni attiecīgā loka centrā. Šī kļūda atstāj graujošu efektu gan uz auklas kustības ātrumu, gan metiena precizitāti. Lai sasniegtu maksimālo enerģijas apjomu, kas tiek ielikts auklā, un tam sekojošo auklas kustības ātruma pieaugumu, ir ļoti būtiski, lai kāta spicīte un pati roka kustētos taisnā līnijā. Kad tas izdodas, mēs sakām, ka metiens seko Asij. Sekojošajā zīmējumā shematiski ir attēlots, ko nozīmē, kad metiens seko Asij un kad ir ārpus Ass.

Būtiski momenti

• Skatoties no priekšas var redzēt, ka kāts tiek turēts un kustas 30° līdz 45° leņķī pret vertikāli.
• Elkonis atrodas 15-20 cm attālumā no ķermeņa.
• Skatoties no sāniem kāts kustas pa līniju, veidojot aptuveni 5° leņķi ar horizontāli. Leņķis mainās atkarībā no metiena distances.
• Metošajai rokai/kāta spicei ir jākustas pa Asi, taisnā līnijā, tā nedrīkst kustēties pa loku.
• Pat vismazākā rokas kustības novirze no taisnas līnijas nozīmē ļoti būtisku kāta spices novirzi, kas rezultējas ar platāku cilpu un auklas kustības ātruma samazināšanos.

Pirmie divi punkti palīdz veidot garāku metiena kustību salīdzinājumā ar parasto metienu pāri galvai. Trešais un ceturtais punkts nodrošina metiena precizitāti un ciešu cilpu, kas mazāk pakļaujas vēja ietekmei.

Lai noturētu rokas un kāta kustību taisnā līnijā, ir jāpiedomā pie tā, kā kustas metoša roka. Izmēģini šādu vingrinājumu:

Nostājies pie gludas vertikālas sienas, novieto metošo roku tādā pozīcijā, kā aprakstīts iepriekš: elkonis aptuveni 15-20 centimetrus atstatus no ķermeņa un apakšdelms aptuveni 30°-45° leņķī pret vertikāli. Tagad virzi roku uz priekšu līdzīgi kā izpildot metienu. Ievērosi, ka roka dabiski cenšas atvirzīties no sienas. Lai saglabātu rokas kustību taisnā līnijā un neatrautu to no sienas, ievērosi, ka nepieciešams progresīvi virzīt roku un elkoni sānis prom no ķermeņa. Uzsākot rokas kustību atpakaļ, itkā izpildot atpakaļmetienu, joprojām jācenšas roku virzīt tā, lai tā neatrautos no sienas. Ievērosi, ka atakaļmetiena sākumā roka un elkonis nedaudz pietuvojas ķermenim, tādā veidā atgriežoties sākuma pozīcijā. Turpinot kustību atpakaļ, roka atkal centīsies atrauties no sienas, tādēļ tā kopā ar elkoni ir jācenšas atvirzīt no sevis sānis tālāk. Praktizē šo vingrinājumu tik ilgi, kamēr taisna rokas kustība kļūst pilnīgi dabiska un rokai vairs nav tendences atrauties no sienas ne kustībā uz priekšu, ne atpakaļ. Šis vingrinājums ievērojami uzlabo metiena kvalitāti.

Metiena kustība

Metiena kustība sastāv no trīs galvenajām fāzēm. Tas attiecas gan uz metienu uz priekšu, gan atpakaļmetienu (backcast). Pirmā fāze ir lēna paātrinājuma kustība, kurā kātam un auklai pakāpeniski tiek piešķirts sākotnējais ātrums. Tālāk seko Šāviens, kura laikā kātam tiek piešķirts ievērojams papildus paātrinājums. Īsā Šāviena posmā kāts tiek maksimāli slogots. Šāviena posmam beidzoties, kāta kustība strauji palēninās, kāts atslogojas un aukla tiek katapultēta lielā ātrumā. Metiena kustība turpinās, rokai ar kātu pavadot auklu un pamazām zaudējot ātrumu. Šo trešo posmu sauc par Vibrācijas Amortizāciju. Atpakaļmetienā šī kustība nodrošina, ka sekojošais metiens uz priekšu ir garāks, tam ir vairāk kustības telpas, kurā uzņemt ātrumu. Viena no būtiskākajām Itāļu Stila Kastinga atšķirībām ir tā, ka tajā nav tradicionālā stopa, kura laikā parasti tiek gaidīta auklas iztaisnošanās. Šī iztaisnošanās notiek Vibrācijas Amortizācijas laikā. Uzreiz pēc šīs trešās fāzes, bez nekādas apstāšanās, sākas kāta kustība pretējā virzienā. Tā tas notiek gan metienā uz priekšu, gan atpakaļmetienā. Sekojošā zīmējumā attēlotas metiena kustības trīs fāzes.

Iedomājies, ka cel augšā auklu no ūdens, lai uzsāktu atpakaļmetienu. Kāta spicīte gandrīz skar ūdens virsmu:

• Auklai jābūt taisni nostieptai.
• Lēnām cel kātu augšup un sāc atpakaļmetienu, ceļot auklu ārā no ūdens un velkot to virzienā uz aizmuguri.
• Pamazām paātrini kāta un auklas kustību līdz brīdim, kad kāta spicīte ir tikusi garām tavam ķermenim.
• Strauji paātrini kātu pēc iespējas īsā mirklī. Šajā momentā kāts ir pilnībā noslogots, šo fāzi sauc par Šāvienu. To izpilda strauji paātrinot rokas kustību un papildinot to ar nelielu plaukstas locītavas rotāciju.
• Atšķirībā no parastās kastinga metodes, nevis apturi kātu, bet gan turpini to virzīt atpakaļ, itkā pavadot auklu. Šo fāzi sauc par Vibrācijas Amortizāciju. Tā ļaus īstenot daudz garāku kustību metienā uz priekšu.
• Nekavējoties ne mirkli sāc kāta kustību uz priekšu. Neveido nekādu pauzi starp Vibrācijas Amortizācijas kustību un kustību uz priekšu.
• Pakāpeniski paātrini kātu un auklu virzienā uz priekšu līdz mirklim, kad kāts jau ir krietni tev garām. Tad strauji paātrini kustību vienā mirklī uzlādējot kātu. To sauc par Šāvienu. To izpilda strauji iztaisnojot apakšdelmu ar vienlaicīgu plaukstas locītavas rotāciju. Pēdējā metienā uz priekšu kustība atgādina dūrienu ar rapieri. Tieši šajā mirklī ir jāatlaiž liekā izšaujamā aukla.
• Atšķirībā no ierastā metiena kāts šajā brīdī netiek apturēts, bet turpina kustību uz priekšu, veicot Vibrācijas Amortizācijas fāzi.
• Ja šis ir tukšais metiens, pilnīgi bez pauzes ir jāsāk nākamais metiens atpakaļ. Ja šis ir noslēdzošais metiens, kāts turpina kustību uz priekšu līdz kāta spicīte apstājas pie pašas ūdens virsmas.

Jāatzīmē, ka visu laiku, visās metiena fāzēs auklai ir jāatrodas tieši virs kāta spices, tajā pašā Plaknē, kurā kustas kāts.

Viena no ierastākajām problēmām, ar kuru nākas saskarties mācību procesā, jo sevišķi tiem makšķerniekiem, kas pieraduši pie klasiskā metiena stila, ir vēlme izpildīt Šāvienu pārāk agri. Tādā veidā brīdī, kad aukla tiek izšauta, kāts jau ir sācis bremzēties un metiena enerģija sākusi zust. Līdz ar to drastiski samazinās auklas kustības ātrums. Kātam ir jāsasniedz maksimālais izliekums pašās Šāviena beigās, tas nedrīkst notikt par agru.

Cilpas veidošanās

Cilpa noslēdzošajā metienā veidojas no augstumu starpības, kādā atrodas kāta spice Šāviena sākumā un beigās. Jo mazāka ir šī augstumu starpība, jo ciešāka būs cilpa. Šis ir ļoti būtisks un universāls aspekts, kas attiecas uz lielāko daļu no metieniem, pat uz riņķa metienu.

Kad makšķernieks sācis saprast, cik svarīga ir progresīva kāta spicītes paātrināšanās, Šāviena pareiza laika izvēle, kā arī atšķirība starp spicītes atrašanās augstumiem Šāviena sākumā un beigās, un kad visas šīs trīs lietas beidzot izdodas salikt kopā un īstenot, strauji uzlabojas cilpas un būtiski pieaug auklas kustības ātrums.

Nemetošā roka

Nemetošā roka Leņķa Metienā un vairākos citos Itāļu Stila metienos pilda divas funkcijas.

Pirmkārt, tā satur brīvo auklu, kas tiks izšauta Leņķa Metiena noslēdzošajā fāzē. Auklas izšaušana ir ļoti būtiska, jo tā ne tikai palielina metiena distanci, bet arī amortizē to milzīgo enerģijas daudzumu, kas atrodas auklā metiena brīdī. Tā rezultātā mušiņa nolaižas ūdenī salīdzinoši maigi. Liekā aukla parasti tiek turēta divās cilpās. Pirmo cilpu atlaiž pirmā tukšā metiena Šāviena beigas, bet otro – pabeidzot noslēdzošā metiena Šāvienu.

Otrā nemetošās rokas funkcija ir papildināt metienu ar ievilcienu. Tas var tikt darīts aktīvi un pasīvi. Apgūstot Leņķa Metienu ir ieteikums izmantot pasīvo ievilcienu, kad nemetošā roka atrodas nekustīgi piespiesta pie ķermeņa un visa nepieciešamā metiena enerģija un arī pats ievilciens tiek panākts ar metošo roku. Aktīvā ievilciena gadījumā pašai ievilciena kustībai ir jāsakrīt ar Šāviena noslēdzošo fāzi, kad kāta kustība sasniedz savu maksimālo ātrumu.